Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 1998

Saturā

Ievads. Indivīda, valsts un privātsektora loma tautas attīstībā

Kas ir tautas attīstība?

Tautas attīstības rādītāji

Pārskata pamattēma

Kas sekmētu tautas attīstību Latvijā?

Indivīda konkurētspējas veidošana un cilvēkresursu attīstība

Valsts pārvaldības uzlabošana

Privātsektora līdzatbildība

Līdzsvarota un sociāli atbildīga politika

Kolektīvās stratēģijas tautas attīstībā

1.nodaļa. Ekonomikas augsme un tautas attīstība

Ievads

Vispārīgs ekonomiskās augsmes raksturojums

Investīcijas

Budžets un tautas attīstība

Mājsaimniecību ienākumi, patēriņš un noslāņošanās

Materiālā stāvokļa pašnovērtējumi

Sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība

Secinājumi un ieteikumi

2.nodaļa. Indivīds un valsts: ceļot tiltu pār neuzticēšanās plaisu

Ievads

Indivīds un valsts: uzticēšanās vai atsvešinātība

Indivīds un valsts: caur nabadzības prizmu

Attiecības starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un centrālo varu:

decentralizācija un iedzīvotāju līdzdalība pārvaldībā

Ierēdniecība kā indivīda un valsts starpnieks

Nevalstiskās organizācijas kā saikne starp indivīdu, valsti un privātsektoru

Secinājumi un ieteikumi

3.nodaļa. Indivīds, privātsektors un valsts:

kopīga atbildība par darbaspēka tirgus attīstību

Ievads

Pārmaiņas darbaspēka tirgū

Darbs kā vērtība

Darba slodze

Strādātspējas veidošana

Strādātspējas uzlabošana

Darbaspēka potenciāla pilnīgāka izmantošana

Sociālā dialoga attīstība

Ieteikumi nodarbinātības un sociālā dialoga veicināšanai

4.nodaļa. Valsts un privātsektors: labākas attīstības vides radīšana

Ievads

Privātsektora veidošanās un attīstība

Uzņēmējdarbības uzsākšana: iespējas un problēmas

Mazo un vidējo uzņēmumu sadalījums un to izaugsme

MVU ieguldījums nodarbinātībā, darba samaksa un personāla stimulēšana

Uzņēmumu attiecības ar valsts un pašvaldību iestādēm

Korupcija

Biznesa iekšējā organizācija

Valsts atbalsts privātsektoram

Secinājumi un priekšlikumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Nobeigums. Ieteikumi

Statistikas pielikums

Avoti, literatūra

 

Nobeigums. Sākums - "LV" nr. 23/24, 07.01.1999.;

"LV" nr.36/37, 09.02.1999.; "LV" nr.43/44, 16.02.1999.;

"LV" nr.45/46, 17.02.1999.; "LV" nr.50/51, 23.02.1999.; "LV" nr.62/63, 04.03.1999.; "LV" nr.66/67, 06.03.1999.;

"LV" nr.68/69, 09.03.1999.; "LV" nr.70/72, 10.03.1999.;

"LV" nr.73/74, 11.03.1999.

Nobeigums

Ieteikumi

1. nodaļa. Ekonomikas augsme

un tautas attīstība

• Tuvākajos gados kopbudžeta devums investīcijām jāpalielina vismaz līdz 2,5 % no IKP, kopējām valsts investīcijām sasniedzot 7 procentus no valsts kopbudžeta.

• Tālāk jāpilnveido sociālās apdrošināšanas sistēma, raugoties, lai tā būtu pieņemama iedzīvotāju vairākumam un labi funkcionētu tirgus ekonomikas apstākļos. Jāveic plašs informējošs un izskaidrojošs darbs jautājumā par pensiju reformu un līmeņiem, lai cilvēkiem rastos skaidrība, kā veidosies viņu pensijas ienākumi vecumdienās. Šādam izskaidrojumam jāveicina cilvēku apzinīga līdzdalība sociālās apdrošināšanas sistēmā un uzticēšanās privātsektora lomai un pakalpojumiem sociālajā apdrošināšanā.

• Lielāka uzmanība jāvelta veselības profilaksei, informācijai un sabiedrības izglītošanai veselīga dzīvesveida jautājumos.

• Jāpabeidz lielo monopoluzņēmumu privatizācija, tajā ievērojot visaugstākās atklātuma un caurredzamības prasības.

• Lemjot par lielo monopoluzņēmumu preču un pakalpojumu cenām un tarifiem, jārēķina, vai caurmēra Latvijas iedzīvotājs tos spēs maksāt, neapdraudot savu veselību, savu bērnu labklājību u. tml.

• Pašreizējos apstākļos, kur iedzīvotāju ienākumi ir zemi un vēl nav izveidojies brīvs mājokļu tirgus, ar īpašiem pasākumiem jāorganizē un jāaizsargā mazturīgie īrnieki. Jāstimulē īrnieku un dzīvokļu īpašnieku kooperēšanās. Īres valdes varētu īres jautājumos darboties par pirmo tiesas instanci, kas sniegtu juridisko palīdzību mazāk informētiem īrniekiem.

• Gatavojot likumdošanas aktus, kuri skar plašu iedzīvotāju slāņu intereses, nepieciešams veikt ne vien juridisku, bet arī ekonomiski statistisku ekspertīzi. Jānoskaidro, kādas iedzīvotāju grupas no iecerētajām pārmaiņām iegūtu un kādas zaudētu. Īpaša vērība jāvelta tam, lai paredzētās pārmaiņas neizraisītu tālāku iedzīvotāju noslāņošanos un, ja nepieciešams, jāveic koriģējoši pasākumi.

• Aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi prasa prāvus līdzekļus, kuri jāsagādā nodokļu maksātājiem. Pašlaik dominē uzskats, ka valdībai jāpiedāvā plašāks sociālo pakalpojumu loks, nekā šābrīža ierobežotā budžeta ietvaros tas ir iespējams. Tāpēc jāattīsta sadarbība starp valsti, indivīdu un privātsektoru. Jāveicina privātsektora aktīvāka iesaistīšanās sociālās apdrošināšanas un sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanā.

• Sarežģītā sociālās palīdzības pabalstu sistēma rada līdzekļu neefektīvu izlietošanu. Lai veiksmīgāk attīstītos sociālās palīdzības nozare, nepieciešams racionalizēt izdevumus, attīstot alternatīvas aprūpes formas (aprūpe mājās, aizbildniecība, audžuģimenes, dienas centri), kā arī veicināt privātsektora iesaisti sociālo pakalpojumu sniegšanā, tādējādi paplašinot pakalpojumu tirgu un attīstot konkurenci. Tomēr valstij un pašvaldībām būtu jāsaglabā kontrole pār to pakalpojumu kvalitāti, kurus tās nodevušas privātsektora vai nevalstisko oganizāciju rokās.

2. nodaļa. Indivīds un valsts:

ceļot tiltu pār neuzticēšanās plaisu

• Valsts lomai indivīdu konkurētspējas un cilvēkresursu attīstīšanā jākļūst proaktīvai un būtiski jāpieaug. Ikvienai valsts programmai, vai tā attiektos uz lauku, reģionālo, industriālo, nodarbinātības vai nabadzības izskaušanas politiku, vairāk jāietver cilvēkresursu attīstīšanas pasākumi, kas vērsti uz cilvēku informēšanu, izglītošanu, sociālo saišu nostiprināšanu, iniciatīvas grupu veidošanu u. tml.

• Steidzami jāizstrādā nabadzības novēršanas programma un tā tūlīt jāsāk īstenot, lielu uzmanību veltot cilvēkresursu attīstīšanai - trūkumā nonākušo cilvēku izglītošanai, apmācīšanai, sociālai mobilizēšanai. Te ļoti plaši jāizmanto nevalstisko organizāciju iespējas.

• Gan centrālās, gan vietējās varas līmenī jāpanāk laba un efektīva pārvaldība. Lai to panāktu, jāievēro vairāki principi: 1) jebkura politiska izvēle jāveic atbildīgi , cenšoties pēc maksimāla labuma visai sabiedrībai; 2) valsts un pašvaldību iestādēm precīzi un godīgi jārīkojas ar publiskiem resursiem un publiskiem izdevumiem; 3) politiķiem un ierēdņiem par savu rīcību jāatskaitās iedzīvotājiem, un ir jāizveido institucionalizēti mehānismi, kā šī atskaitīšanās sniedzama un kā iedzīvotāji var prasīt atbildību no politiķiem, ierēdņiem, valsts un pašvaldību iestādēm; 4) pārvaldībai jābūt caurredzamai , proti, informācijai par valsts un pašvaldību iestāžu un citu publisku organizāciju lēmumiem un darbību jābūt brīvi pieejamai iedzīvotājiem.

• Civildienestu tālāk reformējot, jānodala valstij neraksturīgās funkcijas un tās jānodod nevalstiskām organizācijām vai privātsektoram, skaidrāk definējot ierēdņu un valsts iestāžu funkcijas un ieviešot atbildības un kvalitātes prasības.

• Jāizstrādā un jāievieš skaidras procedūras, kuru ietvaros iedzīvotāji apkalpojami valsts un pašvaldību iestādēs. Jāizstrādā pakalpojumu kvalitātes standarti, kurus zinātu gan ierēdņi, gan iedzīvotāji.

• Jāizstrādā jauna ierēdņu atalgošanas sistēma, kas labāk nodrošinātu augsti kvalificētu profesionāļu piesaisti civildienestam, motivētu uz darba rezultātu. Šai nolūkā algas apmēru vajadzētu saistīt ar darbinieka ieguldījumu un viņa darbības rezultātiem.

• Civildienestu reformējot, jāizvairās no neadekvātas Ministru kabineta "Noteikumu par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām" piemērošanas un aktīvi jāiestājas pret dažādu valsts pārvaldības iestāžu "izstumšanu" no civildienesta sistēmas.

• Valsts pārvaldes reformu birojam būtu ar īpašu monitoringu jāizpēta, kā notiek funkciju deleģēšana, noskaidrojot, vai šeit iniciatīva pieder valstij vai NVO.

• Sadarbojoties pašvaldībām un centrālajai valdībai, jāaktivizē darbs pie "vienas pieturas aģentūru" izveidošanas visu veidu pašvaldībās.

• Jāpilnveido likums "Par Ministru kabineta iekārtu", tajā paredzot, ka nevalstiskās organizācijas un privātsektors obligāti jāiesaista likumu un Ministru kabineta noteikumu projektu apspriešanā, un norādot noteiktu mehānismu, kā organizācijas aicināmas uz apspriešanu, un tāpat arī mehānismu, kā jebkura organizācija var sekot līdzi projektu apspriešanai un tajā iesaistīties.

• Jāveido institucionalizēta kārtība, kuras ietvaros NVO varētu piedalīties sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

• Jāsakārto likumi, kas reglamentē NVO darbību. Tas sakāms ne tikai par "Labdarības likuma" izstrādi. Ir nepieciešama juridiska nevalstisko organizāciju klasifikācija, kas dotu iespēju tās diferencēt - iedalīt biedru grupās (jeb asociācijās) un fondos, kas rīkojas ar finansiāliem resursiem, kā arī izšķirt, vai attiecīgā NVO ir sabiedriska labuma ( public benefit ) organizācija vai savstarpēja labuma ( mutual benefit ) organizācija. Šobrīd nav iespējams pieņemt nodokļu politikas grozījumus un nevalstiskām organizācijām domātus atvieglojumus, jo Finansu ministrijai nav iespējams diferencēt, kam atlaides pienākas un kam ne.

• Lai sekmētu NVO finansiālo ilgtspēju, jāpēta (arī īstenojot atsevišķus pilotprojektus), kā Latvijā būtu izveidojami publiski uzkrājumu fondi, kuros līdzekļus varētu ieguldīt NVO, indivīdi, privātuzņēmumi utt.

• Jāpopularizē NVO pozitīvā pieredze un jāmeklē svaigi ceļi, kā to darīt. Vienu šādu ceļu varētu iezīmēt Pašvaldību savienības un Nevalstisko organizāciju centra kopprojekts, kura mērķis ir šo pieredzi apgūt un publiskot, iesaistot presi, radio un televīziju, rīkojot ideju tirdziņus, kopīgas "sabiedrisko attiecību" akcijas, konferences un citus pasākumus.

3. nodaļa. Indivīds, privātsektors

un valsts: kopīga atbildība

par darbaspēka tirgus attīstību

• Nodarbinātības politikā veicami pasākumi, kas vērsti ne tikai uz darba vietu skaita palielināšanos, bet arī uz to, lai veidotos strādātspēja un lai pašreiz nodarbinātajiem uzlabotos darba apstākļi un mazinātos darba stress.

• Profesionālās izglītības mācību programmām jākļūst daudzveidīgākām, jāsniedz plašāks darbaspēka tirgū noderīgu iemaņu klāsts un plašāka kvalifikācija, kas celtu absolventu strādātspēju.

• Profesionālās izglītības iestādēm mācību standartu un programmu izstrādāšanā vairāk jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām.

• Nepieciešams biežāk rīkot darba devēju organizāciju, arodbiedrību un Nodarbinātības valsts dienesta tikšanās, lai apspriestu, kā saīsināt darba meklētāja ceļu pie darba devēja un atvieglinātu uzņēmēju meklējumus pēc kvalificētiem darbiniekiem.

• Sabiedrībai lielāka uzmanība jāpievērš ne tikai nodarbinātības kāpināšanas un bezdarba mazināšanas problēmai, bet arī tam, lai darbs būtu līdzsvarā ar rūpēm par ģimeni, veselību, pašizglītību.

• Valstij jānodrošina, lai audzēkņu materiālais stāvoklis neliegtu viņiem izglītoties. Jāsamazina to jauniešu skaits, kuri neiegūst nekādu profesionālo izglītību un to jauniešu īpatsvars, kurus no mācību iestādēm atskaita, pirms viņi apguvuši pilnu izglītības programmu.

• Jāsakārto profesionālās izglītības administratīvā sistēma un tās struktūra, jālikvidē profesionālās izglītības sistēmas sadrumstalotība un nesaskaņotība starp dažādiem resoriem un izglītības līmeņiem.

• Ieviešot likumos paredzētus atvieglojumus, jāstimulē uzņēmēju līdzdalība un ieguldījums profesionālo skolu materiālās bāzes modernizēšanā un skolēnu praktiskajā apmācīšanā. Jāveicina tādi apstākļi, lai audzēkņi praktisko apmācību varētu iegūt savās potenciālajās darbavietās un tehnoloģiski labāk attīstītos uzņēmumos.

• Valsts līmenī nepieciešams stingrākus padarīt augstākās izglītības kvalitātes kontrolēšanas mehānismus, lai tie nepieļautu pavirši sagatavotu speciālistu producēšanu.

• Akadēmiskā personāla sastāvā plaši jāiesaista un uz priekšu jāvirza gados jauni un talantīgi cilvēki, kam piemīt spēja pētniecību savienot ar studentu mācīšanu. Jāveicina to jauno speciālistu iekļaušanās Latvijas augstskolās, kas 90. gados studējuši un akadēmiskos grādus ieguvuši Rietumu universitātēs. Valsts kopā ar privātsektoru varētu izveidot fondu, kurš veicinātu aizplūdušo smadzeņu atgriešanos Latvijā.

• Jāatbalsta iedzīvotāju centieni izglītoties tālāk. Pieaugušo izglītība jādara pieejama visām iedzīvotāju grupām - arī lauku iedzīvotājiem, maznodrošinātajiem un sociāli mazaizsargātajiem.

• Lai veicinātu lauku iedzīvotāju izglītošanos un pārkvalificēšanos, būtiski svarīgi ir celt laucinieku mobilitāti. Šajā nolūkā, piemēram, varētu kompensēt transporta izdevumus kursu apmeklētājiem, domāt par īpaša izglītības mobilitātes fonda izveidi.

• Jāizstrādā speciālas programmas, kas būtu orientētas uz riska grupu bezdarbniekiem, kā arī atvieglinātu jauniešiem darba gaitu uzsākšanu.

• Nepieciešams radīt atvieglojumus uzņēmējiem, kuri atbalsta pieaugušo izglītības centrus un apmācību kursus.

• Jāatjauno iespēja bezdarbnieka pabalstu saņemt tiem profesionālās izglītības iestāžu absolventiem, kuri pēc mācību beigšanas nespēj atrast darbu.

• Trīspusējā sadarbība starp darba devējiem, darba ņēmējiem un valdību vairāk būtu jāizgaismo masu informācijas līdzekļiem.

• Jāpieņem Darba kodekss, tajā iestrādājot visas normas, kas nepieciešamas, lai darba devējs un darbinieks darba attiecībās būtu līdztiesīgi un darbtiesiskais regulējums atbilstu starptautiskajām tiesību normām. Jāizveido darba strīdu izšķiršanas institūcija - darba tiesa vai darba strīdu komisija.

4. nodaļa. Valsts un privātsektors:

labākas attīstības vides radīšana

• Turpinot uzņēmumu sociālā nodokļa likmes samazināšanu, privātsektora uzņēmumos vajadzētu novērst visai izplatīto atšķirību starp oficiālo un reālo atalgojumu.

• Lai atmaskotu korupcijas seju un stiprinātu demokrātiju, būtu jāturpina detalizēti pētījumi par dažādiem korupcijas veidiem, situācijām un kultūrinterpretāciju.

• Jānovērtē korupcijas risks dažādās iestādēs, jāizanalizē, kādās situācijās iespējama patvaļīga likumu un noteikumu interpretēšana, un šādas situācijas jānovērš. Lai mazinātos birokrātiskā korupcija, uzņēmēju apkalpošanā valsts un pašvaldību iestādēs jāiedibina skaidras procedūras.

• Jāpalielina cilvēku izpratne par publiskās sfēras funkcionēšanu demokrātiskā sabiedrībā. Jānostiprina pārliecība, ka par publisku pakalpojumu, kas apmaksāts no nodokļu naudas un iedzīvotājam pienākas pēc likuma, nav jādod nekāda nemonetāra vai monetāra atlīdzība. Nevalstiskajām organizācijām un presei plašāk jāpopularizē korupcijas apkarošana, jāskaidro, kas ir interešu konflikts un kā to demokrātiski neregulēt.

• Uzņēmēju organizāciju nostiprināšanās ir labs priekšnoteikums tam, lai atslogotu valsts pārvaldības aparātu, atsevišķas funkcijas nododot uzņēmēju asociācijām. Viens no veidiem, kā uzņēmēju organizācijas iesaistīt likumu un lēmumu izstrādē, ekspertīzē un strīdu izskatīšanā, ir veidot uzņēmēju konsultatīvās padomes, kas darbotos pastāvīgā kontaktā ar valsts institūcijām.

• Valdībai būtu aktīvāk jāizskaidro un jāpopularizē savi uzņēmējdarbības atbalstīšanas pasākumi. Informēšanā un atbalsta instrumentu praktiskajā piemērošanā jāiesaista uzņēmēju organizācijas.

• Jāpaātrina privātīpašuma reģistrācija, pa institūcijām "izmētātās" funkcijas pēc vienas pieturas aģentūras principa koncentrējot Valsts zemes dienestā.

• Lai paaugstinātu kredītu pieejamību privātsektoram, jāattīsta ķīlu reģistra sistēma un kredītgarantiju iestādes.

• Nopietni būtu jāapsver, vai nav iespējams samazināt to uzņēmējdarbības veidu skaitu, kuru uzsākšanai nepieciešamas licences vai atļaujas. Licencējamo uzņēmējdarbības veidu noteikšana jānodod likumdevēja kompetencē, izpildvarai deleģējot tikai tiesības lemt par licencēšanas kārtību.

• Lai novērstu problēmas, korupciju un konfliktus starp uzņēmējiem un valsts un pašvaldību iestādēm, valstī nepieciešama efektīva administratīvā procesa likumdošana. Šādai likumdošanai būtu jānodrošina, lai fiziskām un juridiskām personām ierēdņu un institūciju lēmumus būtu iespējams pārsūdzēt.

• No dažādiem avotiem vairāk jāatbalsta zinātne un jāuzlabo universitāšu sadarbība ar rūpniekiem, jo pašreiz pētniecība un tehnoloģiskā attīstība atpaliek no tirgus ekonomikas prasībām.

• Pašreiz nepietiekama ir valsts administratīvā spēja izstrādāt un īstenot atbalstu uzņēmējdarbībai. Būtu lietderīgi Ekonomikas ministrijā izveidot atsevišķu departamentu vai nodaļu, kas atbildētu par nacionālās MVU programmas īstenošanu.

• Vajadzētu izbeigt tādu praksi, ka valsts atbalsta instrumenti un šā atbalsta īstenošana tiek vērtēti caur valsts kases īstermiņa ieguvumu un zaudējumu prizmu, necenšoties izstrādāt precīzu pasūtījumu ar fiksētiem ieguvumiem ilgā vai vidēji ilgā laikā.

 

Statistikas pielikums

Statistikas pielikums sagatavots saskaņā ar ANO Attīstības programmas ( UNDP ) paredzētajiem rādītājiem. Tajā ietvertā informācija raksturo tautas attīstību, cilvēku iespējas ekonomiskos sasniegumus izmantot savas dzīves uzlabošanai. Statistikas pielikumā atspoguļoti tautas attīstības raksturošanā nozīmīgākie rādītāji: veselība, izglītība, apkārtējā vide, nodarbinātība u. c. Pielikuma sagatavošanā izmantota Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija. Vajadzības gadījumā papildu dati ievākti no citām ministrijām, iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

Diemžēl, atsevišķos jautājumos, kas saistīti ar tautas attīstību, statistikas datu apjoms ir ierobežots, un ne visi UNDP paredzētie dati bijuši pieejami. Par dažiem rādītājiem vienīgie pieejamie dati ir no 1989. gada tautas skaitīšanas. Atsevišķos gadījumos aprēķini gluži nesakrīt ar starptautiski pieņemto metodoloģiju un definīcijām.

Dažviet statistiskā pielikuma tabulās minētā informācija atšķiras no informācijas, kura bija publicēta 1997. gada "Pārskatā par tautas attīstību". Tas saistīts ar starptautisko standartu un metodoloģijas ieviešanu, kā arī atsevišķu datu precizēšanu.

Piemēram, informāciju par reālo IKP uz vienu iedzīvotāju (PPP$) precizēja OECD un Eiropas Savienības statistikas birojs, balstīdamies uz 1993. gadā veiktā pirktspējas paritātes pētījuma rezultātiem. Informācija par nodarbinātību precizēta, izmantojot darbaspēka apsekojumus, kurus CSP kopš 1995. gada novembra regulāri veic 2 reizes gadā. Izglītības rādītāji mainījušies, jo dati precizēti saskaņā ar nacionālo izglītības klasifikatoru, kuru apstiprināja 1997. gadā.

Tautas attīstības indekss: Latvija

	Jaundzi-	Pieau-	Kopējais	Reālais	Svērtais	Mūža	Izglītības	Iekš-	Tautas	Vieta pēc
	mušo	gušo	(pamat-,	IKP	IKP	ilguma	indekss	zemes	attīstības	reālā IKP
	pare-	lasīt-	vidus-,	uz vienu	uz vienu	indekss		koppro-	indekss	uz vienu
	dzamais	prasmes	augst-)	iedzī-	iedzī-			dukta	iedzī-
	mūža	līmenis,	skolu	votāju,	votāju			(IKP)	votāju	PPP$,
	ilgums,	%	apmeklētāju	PPP$				indekss		mīnus vieta
	gadi		īpatsvars							pēc TAI
1994	66,4	99,0	69,5	3204	3204	0,69	0,89	0,59	0,722	…
1995	66,7	99,0	71,6	3291	3291	0,70	0,90	0,60	0,706	…
1996	69,3	99,0	71,6	3484	3484	0,74	0,90	0,55	0,706	…

1 OECD īstermiņa ekonomiskie rādītāji 7/1997

Tautas attīstības raksturojums

 

 

 

 

 

1993	67,2	30	274	2	68,2	21,5	…	35,6	42,2	3070	842
1994	66,4	58	296	2	69,5	22,2	…	23,1	…	3204	1432
1995	66,7	37	336	2	71,6	26,5	…	12,4	…	3291	1769
1996	69,3	40	348	2	71,6	37,6	44,8	22,5	1032	3484	2061
1997	70,0	42	293	2	74,0	43,1	51,2	16,0	1022	…	2238

1 iznāk 4-6 reizes nedēļā

2 OECD īstermiņa ekonomiskie rādītāji

3 uz 100 mājsaimniecībām

Jaundzimušo

paredzamais

mūža ilgums,

gadi

Māšu

mirstība

uz 100 000

dzimušajiem

Iedzīvotāju

skaits

uz vienu

ārstu

Zinātnieki

un tehniskie

darbinieki uz

1000 iedzīv.

Visu līmeņu

skolu apmek-

lētāju īpatsvars

7-23 g. v.

iedzīv. vidū, %

Studentu skaits

augstākajā

izglītības pakāpē,

% no iedz. sk.

19-23 g. vecumā

Kopā Sievietes

(%) (%)

Dienas

laikrakstu1 eks.

sk. uz 100

iedzīvotājiem

Televizoru

skaits uz 100

iedzīvotājiem

Reālais IKP

uz vienu

iedzīvotāju,

PPP$*

IKP uz vienu

iedzīvotāju,

US$

Sabiedrībai nevēlamas parādības

	Bezdarbs	Pieaugušie	Ienākumu	Inflācija	Satiksmes	Šķirtas	Nereģis-	Pašnāvību skaits	Sēra un
	(% no eko-	ar nepa-	attiecība	gadā, %	nega-	laulības,	trētā	uz 100 000	slāpekļa
	nomiski	beigtu	starp 20 %	no ie-	dījumos	% no no-	laulībā	iedzīvotājiem	izplūde,
	aktīvajiem	vidējo	mājsaim-	priekšējā	bojā	slēgtajām	dzimuši			kg
	iedzī-	izglītību,	niecību ar	gada	gājušo	laulībām	bērni, %	Vīrieši	Sievietes	NO2 un
	votājiem)	%, 15 g. v.	augstā-		skaits uz					SO2 uz
		un vecāki1	kajiem		100 000					vienu
			un 20% -		iedzīv.					iedzī-
			ar zemā-							votāju
			kajiem
			ienākumiem
1993	5,8	39,6	4,0	209,2	26	70,4	23,0	34,3	9,0	20,1
1994	6,5	39,6	4,5	135,9	28	72,7	26,4	32,9	7,7	24,3
1995	6,6	39,6	…	125,0	24	70,6	29,9	32,8	7,9	18,3
1996	7,2	39,6	3,0	117,6	22	62,8	33,1	29,7	7,7	21,5
1997	7,0	39,6	4,7	108,4	21	63,0	34,8	28,5	7,4	17,6

1 1989. g. tautas skaitīšanas dati

Sieviešu un vīriešu atšķirības (sievietes % pret vīriešiem)

 

 

 

 

1993	119,8	115,2	100,2	100,4	106,7	…	96,3	113,5	77,0
1994	120,1	115,5	107,2	118,9	133,0	…	94,2	107,9	77,0
1995	120,3	115,8	108,0	120,1	118,0	…	95,2	109,7	73,3
1996	118,3	116,0	118,51	…	120,0	…	95,7	120,8	72,7
1997	118,2	116,0	117,41	…	141,5	…	96,4	146,2	74,1

1 Darbaspēka apsekojums

Jaun-

dzimušo pare-

dzamais mūža ilgums

Iedzī-votāju skaits

\Vispārīgā izglītība

Vidus-skolas beidzēji

Studentu skaits augstākā mācību pakāpē (19-23 g.)

Studenti, kas apgūst dabas un lietišķās zinātnes

Nodar-binātie

Bez-darbnieki

Darba samaksa valsts sektorā

Sieviešu stāvoklis

 

 

 

 

 

 

1993	73,8	22,5	30	51,0	50,1	…	…	49,0	…	15
1994	72,9	22,5	58	51,0	54,0	…	…	48,6	…	15
1995	73,1	22,8	37	51,1	53,8	…	…	48,9	…	8
1996	75,6	23,2	40	50,5	…	44,8	…	48,9	59,9	8
1997	75,9	23,6	42	53,21	…	51,2	…	49,1	59,3	17

1 Darbaspēka apsekojums

Jaun-

dzimušo pare-dzamais mūža ilgums, gadi

Pirmās laulības noslēg-šanas vidējais vecums

Māšu mirstība uz 100 000 dzimu-šajiem

Vispārīgā vidējā izglītība, %

Vidus-skolu beidzējas, % no sievietēm skolu beigšanas vecumā

Studenšu skaits augstā-kajā izglītības pakāpē,

% no sievietēm 19-23 g.v.

Dabas un lietišķo zinātņu studenšu īpatsvars, % no augst-skolu beid-zējiem

Sieviešu īpatsvars nodar-bināto vidū, %

Sieviešu īpatsvars vadītāju un spe-ciālistu vidū, %1

Sieviešu īpatsvars parla-menta deputātu vidū, %

Demogrāfiskais raksturojums

 

 

 

 

1993	2,6	-1,9	1,5	…	43,2	18,8	14,5	20,1
1994	2,6	-1,4	1,4	18,9	43,2	18,9	16,2	19,7
1995	2,5	-1,1	1,3	18,9	43,1	19,1	14,2	19,3
1996	2,5	-0,9	1,2	20,7	42,3	19,4	14,8	21,2
1997	2,5	-0,9	1,1	…	42,2	19,6	14,2	21,3

Iedzīvotāju skaits, miljonos

Iedzīvotāju skaita pieaugums gadā

Summārais dzimstības koeficients

Kontra-ceptīvo līdzekļu

 izman-tošana, %, (15-44 g.v.)

Apgā-dājamo īpatsvars, %

60 g. v. un vecāku iedzīvotāju īpatsvars, %

Paredzamais

mūža ilgums 60 g. v.

Vīrieši

Sievietes

Veselības rādītāji

 

 

 

 

 

 

1993	56,2	14,0	8,1	…	…	274	…	9,7	4,1
1994	55,9	13,4	9,5	55	17	296	…	13,4	4,1
1995	55,8	14,1	8,4	…	…	336	…	15,4	3,9
1996	55,5	16,2	8,3	…	…	348	…	9,9	3,9
1997	55,5	16,4	8,5	…	…	293	…	9,9	3,9

1 Dzīves apstākļu pētījums 1994. gadā

Mirstība

no asinsrites sistēmas slimībām, % no kopējās mirstības

Mirstība

no ļaunda-bīgajiem audzējiem, % no kopējās mirstības

Reģis-trētais alkohola patēriņš, litros uz vienu pieaugušo

Pieaugušie,

kas smēķē, %1

Vīrieši

Sievietes

Iedzī-votāju skaits uz vienu ārstu

Veselības apdroši-nāšana

Valsts izdevumi veselībai, % no visiem valsts

izde-vumiem

Kopējie izdevumi veselībai,

% no IKP

Izglītības rādītāji

 

 

 

 

 

 

1993	68,2	93,6	82,4	21,5	…	14,1	…	…	6,1
1994	69,5	91,6	81,7	22,2	…	13,6	…	…	6,1
1995	71,6	87,6	82,0	26,5	…	12,0	…	…	6,7
1996	71,6	90,6	85,7	37,6	…	12,3	…	14,6	5,7
1997	74,0	91,1	90,5	43,1	…	…	…	14,6	5,8

Visu līmeņu izglītības iestāžu apmek-lētāju īpatsvars, %, 7-23 g. vecumā

Skolēnu skaits pamat-izglītības pakāpē, % no 7-15 g.v. iedzīvotāju skaita

Skolēnu skaits vidējā izglītības pakāpē, % no 16-18 g.v. iedzīvotāju skaita

Studentu skaits augstākajā izglītības pakāpē, % no 19-23 g.v. iedzīvotāju skaita

Augstskolu apmek-lētāji, kas studē dabas un lietišķās zinātnes

Izdevumi augstākajai izglītībai, % no visiem izglītības izde-vumiem

Izdevumi uz vienu augst-skolas studentu

Valsts izdevumi izglītībai, % no visiem valsts

izde-vumiem

Kopējie izdevumi izglītībai,

% no IKP

Tautas intelektuālais potenciāls

	Zinātnieki un	Kopējie izdevumi	Absolventi vidējā	Absolventi augstākajā	Zinātnisko
	tehniskie darbinieki	pētījumiem un	izglītības pakāpē,	izglītības pakāpē,	grādu ieguvuši,
	uz 1000	izstrādnēm,	% no 18 g.v.	% no 23 g. v.	% no visiem
	iedzīvotājiem	% no IKP	iedzīvotājiem	iedzīvotājiem	beidzējiem
1993	2,6	0,49	…	…	…
1994	2,1	0,41	75,2	16,9	…
1995	2,1	0,51	74,9	21,7	…
1996	1,9	0,46	71,6	28,2	…
1997	1,8	0,43	73,8	30,6	…

Nodarbinātība

 

 

 

 

1993	46,6	19	29	52	…	20	…	39,5	8219,3
1994	42,5	19	27	54	…	52	…	39,5	10184,6
1995	41,6	19	25	56	…	25	…	40,8	11856,6
1996	49,0	18	25	57	…	10	…	39,9	14860,2
1997	42,0	19	26	55	…	22	…	41,3	17434,2

Nodar-binātie,

% no iedzīvotāju kopskaita

Nodarbināto iedzīvotāju sadalījums, % no nodarbināto kopskaita

auksaim-niecība

Rūpnie-cība

Pakal-pojumi

Darbaspēka nomaiņa

Nodarbināto iedzīvotāju ienākumu pieaugums, %

Arod-biedrībās apvienoto

nodarbināto

īpatsvars

Darba nedēļas ilgums, stundas

Izdevumi darbaspēka tirgus pro-grammām, tūkst. Ls

Bezdarba rādītāji (gada beigās)

	Bez-	Bezdarba līmenis, %	Jauniešu	Izdevumi	Ilgstošo bezdarbnieku
	darbnieku	-----------------------	bezdarba	bezdarbnieku	īpatsvars
	skaits,	Kopā	Sievietēm	līmenis	pabalstiem,	-----------	------------
	tūkstošos			(15-24 g.), %	% no visiem	vairāk nekā	vairāk nekā
					izdevumiem	6 mēneši	12 mēneši
1993	76,7	5,8	…	17,41	2,0	32,9	3,5
1994	83,9	6,5	6,9	18,3	0,6	43,0	17,7
1995	83,2	6,6	7,0	20,2	1,7	45,0	25,5
1996	90,8	7,2	8,1	20,0	2,0	54,5	31,2
1997	84,9	7,0	8,5	18,1	2,1	62,0	38,1

1 Līdz 25 gadiem

Izdevumi aizsardzības vajadzībām un izdevumu nesabalansētība

	Izdevumi aizsardzībai	Izdevumi	Izdevumi
			aizsardzībai,	aizsardzībai,
	US$ miljoni,	Uz 1 iedzīvotāju,	% no IKP	% no kopējiem
	1995.g. cenās	US$, 1985.g. cenās		izdevumiem
				izglītībai un veselībai
1993	…	…	0,8	8,2
1994	…	…	0,8	9,1
1995	…	…	…	…
1996	…	…	0,7	7,7
1997	…	…	0,7	7,4

Dabas resursi

	Teritorija,	Apdzī-	Lauksaim-	Mežu	Meliorētā	Iekšējie	Ikgadējais
	tūkstoši	vojuma	niecībā	platība,	zeme, %	atjaunojamie	ūdens
	km2	blīvums	izman-	% no	no lauk-	ūdens resursi	patēriņš
		cilvēki	tojamā	teritorijas	saimniecībā	uz vienu	uz vienu
		uz km2	zeme, % no		izmantojamās	iedzīvotāju,	iedzīvotāju,
			teritorijas		zemes	1000 m3 gadā	m3
1993	64,6	40,0	39,3	44,0	30,1	5,71	196,8
1994	64,6	39,4	39,3	44,0	…	…	187,1
1995	64,6	38,9	39,3	44,6	…	…	181,1
1996	64,6	38,6	39,0	44,3	62,0	…	172,4
1997	64,6	38,2	39,0	44,9	62,0	…	163,7

Nacionālā ienākuma rādītāji

 

 

 

 

1993	1467,0	12	35	53	52,5	13,8	31,2	28,1	73,2	57,0
1994	2042,6	10	31	59	58,7	14,9	24,8	20,1	46,5	44,4
1995	2349,2	11	33	56	62,6	16,6	27,1	22,2	46,9	49,3
1996	2829,1	9	31	60	67,6	18,8	33,7	21,6	50,9	58,9
1997	3211,1	7	31	62	67,2	19,7	…	23,2	50,5	60,6

Iekšzemes kop-produkts (IKP), milj. latu

Lauk-saimnie-cības produkcija, % no IKP

Rūpnie-cības produkcija, % no IKP

Pakal-pojumi,

% no IKP

Perso-niskais patēriņš, % no IKP

Iekš-zemes inves-tīcijas,

% no IKP

Ieņē-mumi

no no-dokļiem, % no IKP

Valsts izdevumi, % no IKP

Eksports, % no IKP

Imports, % no IKP

Tautsaimniecības attīstības tendences

	IKP	IKP pieaugums	Inflācija	Eksporta	Budžeta
	pieaugums	gadā uz vienu	gadā, % no	pieaugums	deficīts,
	gadā1	iedzīvotāju1	iepriekšējā	gadā, % no IKP	% no IKP
			gada
	1	2	3	4	5
1993	-14,9	-13,4	209,2	-6,7	-0,1
1994	0,6	2,3	135,9	-6,2	-1,98
1995	-0,8	0,5	125,0	6,9	-3,1
1996	3,3	4,4	117,6	11,2	-1,4
1997	6,5	7,5	108,4	5,6	+1,3

1 Salīdzināmās cenās

Vardarbība un noziedzība

	Ieslodzītie	Nepilngadīgie	Reģistrēto	Ar narkotiskām	Vīriešu izdarītas	Reģistrētas
	uz 100 000	noziedznieki,	izvarošanu	vielām saistīti	slepkavības	izvarošanas
	iedzīvotājiem	% no notiesāto	skaits uz 100 000	noziegumi	ar iepriekšēju	uz 100 000
		kopskaita	iedzīvotājiem	uz 100 000	nodomu uz	sievietēm
				iedzīvotājiem	100 000 vīriešiem
1993	208,7	10,8	5,0	8,4	12,7	9,3
1994	253,6	10,5	5,1	10,9	9,7	9,4
1995	256,9	10,9	6,3	10,8	13,7	11,7
1996	250,3	11,9	5,2	14,5	18,0	9,7
1997	252,6	13,1	4,8	17,3	15,7	9,0

Labklājība, nabadzība un sociālie izdevumi

	Reālais	Rūpniecības	Ienākumu	Izdevumi	Kopējie	Kopējie
	IKP uz 1	īpatsvars	attiecība	sociālajai	izdevumi	izdevumi
	iedzīvotāju,	iekšzemes	starp 20%	aizsardzībai,	izglītībai,	veselībai,
	PPP$	kopproduktā	mājsaimniecībām	% no IKP	% no IKP	% no IKP
			ar augstākajiem
			un 20% - ar
			zemākajiem
			ienākumiem
1993	3070	35	4,0	9,2	6,1	4,1
1994	3204	31	4,5	11,8	6,1	4,1
1995	3291	33	…	11,6	6,7	3,9
1996	3484	31	3,0	14,7	5,7	3,9
1997	…	31	4,7	14,3	5,8	3,9

Sakaru līdzekļi

 

 

 

 

1993	…	42,2	0,7	0,5	35,6	61,9	10	27	14,3
1994	…	…	0,6	0,5	23,1	65,4	7	28	9,9
1995	…	…	0,4	0,5	12,4	78,2	7	29	13,3
1996	611	1031	0,4	0,5	22,5	78,9	11	30	15,3
1997	591	1021	0,5	0,6	16,0	94,0	12	31	17,6

1 Uz 100 mājsaimniecībām

Radio-aparātu skaits uz 100 iedzī-votājiem

Televizoru skaits uz 100 iedzī-votājiem

Kinoteātru apmek-lējumi

gadā uz vienu cilvēku

Muzeju apmek-lējumi

gadā uz vienu cilvēku

Dienas laikrakstu eksemplāru skaits uz 100 iedzī-votājiem

Izdoto grāmatu skaits uz 100 iedzī-votājiem

Nosūtīto vēstuļu skaits uz vienu iedzīvotāju

Telefona aparāti uz 100 iedzī-votājiem

Automobiļi uz 100 iedzī-votājiem

Urbanizācija

	Pilsētnieku	Pilsētnieku	Iedzīvotāju	Iedzīvotāju	Iedzīvotāju
	skaits, % no	skaita	skaits	skaits	skaits
	iedzīvotāju	pieauguma	lielākajā pilsētā,	pilsētās ar vairāk	pilsētās ar vairāk
	kopskaita	temps gadā	% no visiem	nekā 40 tūkst.	nekā 40 tūkst.
			pilsētniekiem	iedzīvotāju,	iedzīvotāju,
				% no visiem	% no visiem
				pilsētniekiem	iedzīvotājiem
1993	69,2	-0,9	48,2	73,4	50,8
1994	69,1	-1,6	48,1	73,2	50,6
1995	69,0	-1,2	47,9	73,1	50,4
1996	69,1	-0,8	47,6	72,9	50,3
1997	69,1	-0,9	47,5	72,8	50,3