Saeimas 2011.gada 17.marta sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 17.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar lūgumu mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 17.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.223/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs tāpat ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 17.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.224/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 17.marta sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.225/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pieprasījumu komisijas lūgumu grozīt 17.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Šķēles, Šlesera, Zalāna, Kučinska, Ulmaņa, Bekeša, Cilinska, Ņikiforova, Silova un Agešina pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis pieprasījums tiktu iekļauts sadaļā aiz amatpersonu ievēlēšanas? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto un grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmais šīsdienas jautājums ir Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi!

Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums Saeimai ir viens no atskaites punktiem ne tikai man kā valdības vadītājam, bet arī visai valdībai un valsts pārvaldei kopumā par gada laikā paveikto, aizsākto un arī iecerēto.

Kas tad ir mainījies Latvijā kopš laika, kad atskaitījos iepriekšējam Saeimas sasaukumam?

Kopš iepriekšējā ikgadējā ziņojuma 2010.gada martā situācija valstī ir būtiski uzlabojusies. Kaut arī apstākļi vēl joprojām ir smagi, salīdzinot ar situāciju pirms gada, esam daudz paveikuši, un tas atspoguļojas arī objektīvos rādītājos.

Ja pirms gada finansiālā un ekonomiskā situācija bija tik tikko stabilizējusies, tad šobrīd varam runāt par vispārēju izaugsmes atjaunošanos. Iepriekš vērojamā trauslā atlabšana ir nostiprinājusies, un varam pievērsties vidēja termiņa jautājumu risināšanai.

Valsts finanšu sistēma ir stabilizēta, un ekonomika pakāpeniski atjaunojas. Teikto apstiprina arī starptautisko kredītreitingu aģentūru pēdējie lēmumi par Latvijas kredītreitinga un tā nākotnes vērtējuma paaugstināšanu. Nu jau divas no trijām lielākajām kredītreitingu aģentūrām vērtē Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī. Un tas notiek laikā, kad citu Eiropas valstu kredītreitingi tiek samazināti. Tas ir nenoliedzami pozitīvs signāls arī finanšu tirgiem, kas uzlabos kredītu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas arī atvieglos Latvijas valsts atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgos, pārfinansējot starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros ņemtos kredītus.

Pirms gada runājot Saeimā un atskatoties uz 2009.gada rādītājiem, mums pavērās dramatiska aina – iekšzemes kopprodukta kritums par 18 procentiem, straujš bezdarba pieaugums, kritums gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. Bijām pārdzīvojuši uzbrukumu nacionālajai valūtai un neuzticību Latvijas finanšu sistēmai. Tas visskaidrāk izpaudās augstajās procentu likmēs, faktiski paralizējot finanšu plūsmas. Tomēr kopš 2009.gada vidus, kad tika veikta fiskālā konsolidācija 500 miljonu latu apjomā, finansiālā situācija tika nostabilizēta, liekot pamatus ekonomikas atjaunošanai un izejai no krīzes.

Atskatoties uz 2010.gadu, varam teikt, ka tas ir bijis nepārprotami labāks par 2009.gadu. Ekonomikas stabilizācijas programmas konsekventa īstenošana un mūsu iespējām atbilstoša 2010.gada budžeta savlaicīga pieņemšana ir atjaunojusi uzticību finanšu tirgos. Esam novērsuši valsts maksātnespējas risku, pārvarējuši ekonomiskās krīzes smagāko punktu un panākuši valsts finanšu un ekonomikas stabilizēšanos. Esam atgriezušies pie ekonomikas izaugsmes un būtiski mainījuši ekonomikas struktūru – ekonomikas dzinējspēks tagad ir ražošana un eksports. Ir ielikts nepieciešamais pamats darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā.

Savā iepriekšējā ziņojumā es iezīmēju trīs galvenos krīzes pārvarēšanas virzienus, kuros strādā valdība, – finanšu stabilizācija, ekonomikas sildīšanas pasākumi un sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai. Tagad pievērsīšos katram no pieminētajiem virzieniem.

Par finanšu stabilizāciju.

Valsts finanšu stabilizācija iepriekšējos gados neapšaubāmi bija centrālais valdības darba kārtības jautājums. Šajā laikā tika sagatavoti grozījumi 2009.gada budžetā, kā arī valsts budžets 2010. un 2011.gadam, paredzot būtisku budžeta deficīta samazināšanu. Pašreiz valdība strādā pie 2011.gada budžeta grozījumiem, paredzot budžeta deficīta samazināšanu par vēl 50 miljoniem latu. Tādējādi kopbudžeta deficīts, pēc EKS95 metodikas, šogad būs ap 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas ir ievērojami zem starptautiskā aizdevuma programmas nospraustajiem griestiem – 6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Jau šomēnes minētie budžeta grozījumi tiks iesniegti Saeimā. Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta 2,1 miljarda latu apmērā, no kuriem 1,3 miljardi latu ir izdevumu pusē, bet 0,8 miljardi latu – ieņēmumu pusē. Tādējādi no kopējās konsolidācijas gandrīz divas trešdaļas ir veiktas izdevumu pusē un viena trešdaļa ieņēmumu pusē. Minētais darbs jāturpina arī šogad un 2012.gada budžetā jāsasniedz Māstrihtas kritērijs – budžeta deficīts zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi 2012.gada budžets būs pēdējais, kurā nāksies nodarboties ar fiskālo konsolidāciju. Laikā, kad daudzās Eiropas Savienības valstīs finanšu krīze vēršas plašumā, Latvija aizvien biežāk tiek pieminēta kā pozitīvs piemērs krīzes pārvarēšanā. Finanšu tirgū ir nodrošināta stabilitāte – starpbanku procentu likmes ir zemākas nekā pirms krīzes, valsts vērtspapīru izsolēs pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu, uzlabojas Latvijas kredītreitings un tā nākotnes redzējums.

Skaidrs redzējums par finanšu stabilizāciju un aizdevuma līdzekļu nodrošinātā likviditāte ir palīdzējusi atjaunot resursu apriti gan valsts, gan privātajam sektoram. 2010.gada laikā starpbanku procentu likmes ir strauji samazinājušās un šobrīd ir pat zemākas par pirmskrīzes līmeni. Finanšu tirgus vērtējums par Latvijas kredītrisku, izteikts kā mijmaiņas darījumu likmju starpība, kopš 2009.gada pirmās puses ir sarucis četrkārt. Valsts kase ir atsākusi izlaist ilgtermiņa valsts parādzīmes, to procentu likmes ir pieņemamas un zemākas nekā dažām eirozonas valstīm. Pamazām atsākas arī jaunu projektu kreditēšana – tikai 2010.gada otrajā pusē komercbankas jaunos kredītos rezidentiem izsniegušas 640 miljonus latu.

Turpinot darbu pie valsts finanšu stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas, būtu tuvredzīgi neveikt preventīvus pasākumus ar mērķi nākotnē izskaust iespēju politiskam diletantismam un bezatbildībai no jauna novest valsti bankrota priekšvakarā. Tādēļ valdība strādā pie Fiskālās disciplīnas likuma, kura mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus un maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu atkarībā no makroekonomiskajiem rādītājiem. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nodrošinot lielāku finansiālo stabilitāti. Esmu aicinājis arī Saeimas deputātus aktīvi iesaistīties šajā darbā, piedāvājot izveidot darba grupu ar valdības un visu Saeimas frakciju pārstāvjiem.

Ekonomikas atlabšana pēc strauja kritiena, valsts finanšu stabilizācija un sociālās stabilitātes saglabāšana Latvijai ir piesaistījusi arī pasaules uzmanību. Situācijā, kad daudzas Eiropas Savienības valstis saskaras ar pārmērīgu budžeta deficītu un finanšu tirgus neuzticību, Latvijas pieredze tiek uztverta kā pozitīvs piemērs krīzes pārvarēšanā.

Līdz ar valsts finanšu stabilizāciju un uzticības atjaunošanos ir atsākusies ekonomiskā aktivitāte. Ekonomikas pieaugums ceturkšņa griezumā vērojams kopš 2010.gada sākuma, savukārt ekonomikas izaugsme gada griezumā ir atjaunojusies pagājušā gada trešajā ceturksnī. Gadu kopumā esam noslēguši ar 0,3 procentu recesiju, kas ir ievērojami labāk, nekā tika prognozēts, veidojot 2010.gada budžetu. Ekonomikas pieaugums pagājušā gada 4.ceturksnī bija 3,6 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un šogad plānojam 3,3 procentu lielu ekonomikas pieaugumu. Turklāt mēs ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet būtiski mainījuši ekonomikas struktūru. Daudzu apšaubītā iekšējā devalvācija ir atjaunojusi valsts konkurētspēju. Kā ekonomikas dzinējspēku sevi ir parādījusi ražošana un eksports – rūpniecības produkcijas izlaide 2010.gadā ir pieaugusi par 14 procentiem, bet eksports – par 29,5 procentiem.

Kamēr iekšzemes patēriņš vēl ir salīdzinoši zems, par galveno izaugsmes avotu ir nostiprinājies eksports. Eksporta pieaugums ir bijis pietiekami nozīmīgs, lai kompensētu zaudējumus citās jomās un ekonomiku kopumā „izvilktu” no recesijas.

Atjaunotā izaugsme balstās uz atgūtu ekonomikas konkurētspēju un izmainītu, ilgtspējīgāku ekonomikas struktūru, kurā straujāk par citām jomām aug uz eksportu orientētā ražošana. Tas bija iespējams ne tikai saistībā ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, bet arī dēļ Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanās, kas panākta gan uz izmaksu samazināšanas, gan uz produktivitātes palielināšanas rēķina. Kā jau minēju, eksports 2010.gadā pieaudzis par 29,5 procentiem, sasniedzot vairāk nekā 4,6 miljardus latu un par vairāk nekā 1 miljardu latu pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Turklāt eksporta apjomi faktiskajās cenās par 5,4 procentiem pārsniedz pirms krīzes sasniegto iepriekšējo augstāko līmeni.

Būtiska loma ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā ir arī valdības veiktajiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem.

Esam pārdalījuši Eiropas Savienības fondu līdzekļus par labu uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam vienkāršojusi Eiropas Savienības fondu apguves procedūras un būtiski paātrinājuši līdzekļu apguvi. To skaidri parāda ES fondu apguves dinamika. 2008.gadā finansējuma saņēmējiem tika izmaksāti 90 miljoni latu, 2009.gadā – jau 388 miljoni latu un pagājušajā gadā – 453 miljoni latu. Finansējuma izmantošana ir kļuvusi mērķtiecīgāka, novirzot papildu līdzekļus augstākas pievienotās vērtības ražotnēm un jaunu produktu izstrādei, inovācijām un ražošanas pilnveidošanai, kas būtu par pamatu jaunu darba vietu radīšanai. Arī 2011.gadā plānojam maksimāli izmantot Eiropas Savienības fondu dotās iespējas, paredzot rekordlielu piešķīrumu ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošanai.

ES fondi nav vienīgais ekonomikas stimulēšanas instruments. Ir paplašināta eksportkredītu garantiju sistēmas darbība, turpinās administratīvā sloga samazināšana, ir ieviesta mikrouzņēmumu atbalsta pakete. Mazā biznesa uzsākšanai ir izveidotas trīs jaunas uzņēmējdarbības formas – patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmēji un mazkapitāla SIA. Gada laikā ir izveidojušies 6000 mikro un mazo uzņēmumu un ir reģistrējušies 1200 amatnieki un dažādu pakalpojumu sniedzēji. Laika periodā kopš mikrouzņēmumu programmas ieviešanas ir radītas vairāk nekā 3000 jaunu darba vietu.

Nedaudz vēlos pakavēties pie tā, ko tad konkrēti nozīmē administratīvā sloga samazināšana. Pamatā tās ir prasības uzņēmējiem un privātpersonām, kuru pārskatīšana ir ļāvusi ietaupīt laiku un līdzekļus. Aizvadīto divu gadu laikā ir samazināts uzņēmējdarbībai nepieciešamo atļauju skaits, atlikušajām atļaujām samazināti izsniegšanas termiņi, vienkāršots saskaņošanas process un samazināts iesaistīto institūciju skaits. Tāpat ir atceltas vairākas paziņojumu vai informācijas izvietošanas prasības, samazinot atļauju saņemšanai iesniedzamo dokumentu skaitu. Lai minimizētu to, cik bieži uzņēmējiem nepieciešams vērsties valsts iestādēs, atlikušajām atļaujām pagarināts to derīguma termiņš, dažos gadījumos nosakot beztermiņa atļaujas.

Paralēli turpinās elektroniski iesniedzamo pieteikumu, atskaišu un citu dokumentu izmantošanas paplašināšana, tiek vienkāršota kārtība, kādā personas vēršas valsts institūcijās. Plašāk ieviests princips, ka valsts iestādes neprasa no uzņēmējiem un iedzīvotājiem tās ziņas, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā. Pērn vienkāršota un paātrināta uzņēmēju un fizisko personu maksātnespējas procedūra, būtiski vienkāršota pievienotās vērtības nodokļa deklarēšana, samazinot apliekamo personu skaitu un nosakot retāku deklarāciju iesniegšanu. Izvērsts pārskats par visiem uzlabojumiem ikvienam ir pieejams elektroniski Ministru kabineta mājaslapā. Tomēr jāatzīst, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Es ceru arī uz aktīvu pašvaldību iesaistīšanos, jo nav noslēpums, ka dažādi birokrātiski šķēršļi joprojām ir sastopami arī pašvaldību līmenī.

Tomēr ekonomikas atveseļošanai nepietiks vien ar represijām pret pelēko sektoru, ir nepieciešami jauni projekti un jaunas finanšu plūsmas no ārpuses. Tādēļ jaunā kvalitātē ir uzsākts darbs pie investīciju piesaistes, izveidojot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi un ieviešot investīciju piesaistes stratēģiju „Polaris”. Šo darbību mērķis ir efektīvi koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju aktivitātes, lai potenciālajam investoram vienkāršotu visu interesējošo jautājumu noskaidrošanu, sekmētu projektu virzību, savlaicīgi novērstu radušās problēmas un noskaidrotu investoru apmierinātību projektu realizācijas gaitā un pēc to ieviešanas. Lai skaidrāk definētu mērķus un uzdevumus valsts konkurētspējas palielināšanā, tiks veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, tās ietvaros definējot investīciju piesaistes stimulus. Šogad ir arī atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide lielajiem investīciju projektiem.

Viena no valdības prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana. Jautājums par ēnu ekonomiku bieži tiek minēts arī saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem. Tas regulāri ir bijis arī sarunu ar starptautiskajiem aizdevējiem dienas kārtībā. Lai kā mēs vēlētos ieņēmumu daļā palielināt no ēnu ekonomikas iegūstamās naudas prognozes, ir skaidrs, ka ieskaitīts tiks tikai tas, ko reāli būsim iekasējuši. Šāds nosacījums ir vēl viens nopietns stimuls un priekšnoteikums mērķtiecīgam valdības darbam pie ēnu ekonomikas apkarošanas.

Atbildīgajām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas samazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Pagājušajā gadā valdība apstiprināja ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas plānu, kas ietver 61 pasākumu nodokļu politikas un administrēšanas, administratīvā sloga samazināšanas, kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanas un citās jomās. Atbildīgās institūcijas pārskata uzņēmējdarbībai noteiktās prasības, palielinot iespējas atklāt negodīgos uzņēmumus, vienlaikus paredzot administratīvo procedūru ziņā labvēlīgāku darbības režīmu uzņēmumiem, kuri darbojas godīgi. Šādā veidā tiek uzlabota kontroles pārskatāmība, vienkāršota nodokļu nomaksa un palielināta motivācija godīgi pildīt noteiktos pienākumus. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ieviešanā veidojas laba sadarbība ar vairāku nozaru asociācijām, kopīgiem spēkiem izskaužot konkurenci kropļojošo negodīgo praksi. Uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina šogad plānojam nodrošināt 60 miljonus latu virsplāna nodokļu ieņēmumu.

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai pēdējo gadu laikā nozīmīga loma ir 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam. Tas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu un izmaksas termiņu ierobežojumu atcelšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.

Garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta līdzfinansējumam pašvaldībām 2010.gada budžetā tika atvēlēts vairāk nekā 13 miljoni latu.

Plašu atpazīstamību ir ieguvusi darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās, kas pazīstama kā simtlatnieku programma. Šīs programmas finansēšanai piesaistīti Eiropas Sociālā fonda projekta līdzekļi. Tas deva iespēju šai programmai 2010.gadā kopumā atvēlēt vairāk nekā 27 miljonus latu. Iesaistīto personu skaits pārsniedza 65 tūkstošus. Gan katram stipendijas saņēmējam, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā šīs programmas īstenošana sniedz būtisku atspaidu sarežģītajā situācijā.

Vēl viens sociālās drošības tīkla kontekstā pieminams valdības paveiktais darbs ir trūcīgas personas statusa iegūšanas nosacījumu pārskatīšana. No 2010.gada aprīļa stājās spēkā grozījumi normatīvajos aktos, lai vienkāršotu šāda statusa saņemšanu, noteiktu garāku statusa piešķiršanas periodu un ļautu to attiecināt arī uz personām ar parādsaistībām. Trūcīgās personas statusa piešķiršana dod tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu, kā arī plašāku cita veida sociālo palīdzību un atvieglojumus. 2010.gadā sociālās drošības tīkla pasākumi sasniedza maksimālo apmēru. Šogad un turpmākajos gados šo pasākumu apmērs pakāpeniski samazināsies.

Viena no būtiskākajām sociālajām problēmām ir vēl aizvien augstais bezdarbs. Kaut arī bezdarba līmenis kopš pagājušā gada martā sasniegtā augstākā līmeņa – 17,3 procenti – pakāpeniski samazinās, tomēr tas aizvien saglabājas augstā līmenī – virs 14 procentiem. 2010.gada laikā pastāvīgā darbā ir iekārtojušies 97 tūkstoši cilvēku, kas ir par 37 tūkstošiem vairāk nekā 2009.gadā. Turpmākai bezdarba samazināšanai ir nepieciešama jauna stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus politikas pasākumiem, tai skaitā pārdalot aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Jau veiktās politikas izmaiņas paredz bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienos atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un bezdarbnieku apmācību pēc kuponu metodes.

Plānojam arī uzlabot sasaisti starp dažādu jomu priekšlikumu ieviešanu – ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir cieši saistīts ar kritērijiem bezdarbnieku pabalstu saņemšanai un motivāciju atgriezties legāli nodarbinātas personas statusā. Līdzīgi raugāmies arī uz pagaidu nodarbinātības pasākumiem – tie ir labi un noderīgi, tomēr tiem nevajadzētu radīt deformācijas darba tirgū.

Tomēr tikai ar sociālajiem pasākumiem bezdarba problēmu atrisināt nevarēs – risinājuma pamatā ir ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un jaunu darba vietu radīšana.

Godātie klātesošie!

Tagad pieskaršos sociālā budžeta ilgtspējas jautājumam. Vispirms vēlos noraidīt jebkādas publiski izskanējušās spekulācijas par pensiju griešanām 20–50 procentu apmērā vai pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 70 gadiem. Šādiem apgalvojumiem nav pamata, un, visticamāk, tie ir saistīti ar vēlmi priekšlaikus radīt sabiedrībā pretestību jebkādam piedāvājumam, kas būtu vērsts uz sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu.

Tomēr ir skaidrs, ka bez reformām neiztikt. Ja politiķi vai juristi mēģina ignorēt finanšu jautājumus, tie diemžēl paši par sevi atgādina. Aprēķini liecina, ka sociālā budžeta izveidotais uzkrājums izsīks 2012.gadā.

Saglabājoties nelabvēlīgām demogrāfiskajām tendencēm, aizvien mazākam skaitam nodarbināto jāuztur pieaugošs pensionāru skaits. Tas liek izšķirties vai nu par pieaugošu nodokļu slogu un konkurētspējas zudumu, vai arī par mazāku ienākumu aizvietojuma līmeni. Lai meklētu risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, veidosim Demogrāfisko jautājumu padomi, tomēr ar līdzīgu situāciju un izvēlēm saskaras vairākums Eiropas Savienības valstu. Nelabvēlīgu iespaidu uz sociālo budžetu atstāj arī pašreizējā ekonomiskā krīze; pieaugot bezdarbam un samazinoties algām, sociālā budžeta ieņēmumi ir strauji kritušies. Tas viss liek domāt gan par sociālā budžeta ilgtspēju, gan par īstermiņa problēmu pārvarēšanu.

2010.gada vasarā valdībā tika apstiprināta Labklājības ministrijas koncepcija par sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu. Tajā ir skaidri pateikts, ka radikālas izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina. Tomēr ir nepieciešams veikt nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējā stāvokļa uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, kuru nepieciešamību nosaka ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu relatīvi dāsnie lēmumi, kā arī demogrāfiskās tendences. Valdības atbalstītie risinājumi paredz sociālās apdrošināšanas sistēmas izdevumu pārstrukturēšanu. Tie paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus. Līdzās tam tika pieņemta arī virkne citu lēmumu saistībā ar izdienas pensiju vecuma paaugstināšanu, piemaksu pie jaunpiešķirtajām pensijām atcelšanu, apdrošināšanas stāža paaugstināšanu, pensiju indeksācijas iesaldēšanu uz laiku un citi.

Esam veikuši pasākumus arī sociālā budžeta ieņēmumu daļas paaugstināšanai – ir samazināts iemaksu apjoms fondēto pensiju shēmā, lielākus līdzekļus novirzot paaudžu solidaritātes sistēmai, kā arī paaugstināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme. Vēlreiz jāpiemin arī cīņa ar ēnu ekonomiku, tajā skaitā ar aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību, kas vistiešāk ietekmē sociālo budžetu.

Līdz ar to šobrīd, kad jāsāk apzināt nākamo gadu budžeta aprises, viens no valdības uzdevumiem ir dialogā ar nozares speciālistiem un Latvijas Pensionāru federāciju pārrunāt visas iespējas un risinājumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.

Tas ir viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem, kas mums jāatrisina ne tikai esošās pensionāru saimes labā, bet arī domājot par nākotnes pensionāriem, kas šobrīd vēl ir darba tirgū un maksā nodokļus.

Par ārpolitiku.

Ar galveno mērķi – sekmēt eksportu un piesaistīt investīcijas – strādājam arī pie ārējās ekonomiskās sadarbības. Piemēram, 2010.gadā ir noslēgts divpusējās ekonomiskās sadarbības līgums ar Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalu, kā arī parakstīta Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programma 2010.–2011.gadam. Nozīmīgi ir 2010.gadā sagatavotie un decembrī ar Krieviju parakstītie līgumi par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par sadarbību tūrisma jomā.

2010.gadā notika arī četru iepriekš noslēgto divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidoto Starpvaldību komisiju sēdes par ekonomiskās sadarbības jautājumiem ar Kazahstānu, Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju.

Ir uzsākts darbs pie Latvijas pozīcijas skaidrošanas saistībā ar Eiropas Savienības finanšu ietvara 2014.–2020.gadam sagatavošanu. Latvijas prioritātes ir atbalsts kohēzijas politikai un kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Latvija sarunās ar starptautiskajiem partneriem uzsver nepieciešamību saglabāt kohēzijas politikas sākotnējo mērķi – stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot attīstības līmeņa atšķirības starp Eiropas reģioniem. Attiecībā uz lauksaimniecības politikas reformu Latvija iestājas par tiešo maksājumu sistēmas izmaiņām, padarot tos taisnīgākus visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem.

Vēl viens būtisks valdības uzdevums ir uzsākt gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai 2015.gada pirmajā pusgadā. Šogad pie Ārlietu ministrijas tiks izveidots Prezidentūras sekretariāts, kura darba nodrošināšanai jau uzsākta sagatavošanās.

Darbā pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas 2010.gadā esam pietuvojušies noteiktajam mērķim, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits nedrīkst pārsniegt 8 procentus no nodarbinātajiem. Turpinājusies arī iepriekšējos gados uzsāktā izmaksu samazināšana. 2010.gadā vidēji valsts budžeta iestādēs strādāja 63 tūkstoši darbinieku, kas ir par 25 procentiem mazāk nekā 2008.gadā un par 11 procentiem mazāk nekā 2009.gadā. Valsts budžeta iestādēs strādājošo vidējais atalgojums ir samazināts no 585 latiem 2008.gadā uz 458 latiem 2010.gadā jeb vidēji par 28 procentiem.

Vienlaikus ar efektivitātes uzlabošanu vairākās jomās darbs bija vērsts arī uz skaidrāku rezultātu sasniegšanu un kvalitātes uzlabošanu. 2010.gadā turpinājās vairāku pasākumu īstenošana, lai paaugstinātu izglītības sistēmas izmaksu efektivitāti, optimizētu esošo resursu izlietošanu un paaugstinātu visu līmeņu izglītības kvalitāti. Pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs 2009.gadā tika uzsākts un 2010.gadā ieviests finansēšanas princips „nauda seko skolēnam”.

Profesionālajā izglītībā 2010.gadā ir uzsākta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas un diferenciācijas īstenošana. Attiecībā uz 59 Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm plānots optimizēt to skaitu (līdz 29) un izvietojumu reģionos, nododot profesionālās izglītības iestādes ar nelielu audzēkņu skaitu pašvaldībām integrētu izglītības iestāžu izveidei. Mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības materiāli tehniskās bāzes modernizāciju, izglītības kvalitātes paaugstināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, labāku kvalificēta darbaspēka iekļaušanos darba tirgū, tā konkurētspēju un iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu.

2010.gada laikā turpināta iestāžu reģionālo tīklu optimizācija. Kā uzskatāmu piemēru var minēt arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju: apvienojot 17 centrālās un zonālās arhīvu iestādes, izveidots vienots Latvijas Nacionālais arhīvs, kas savu darbu sāka ar 2011.gada 1.janvāri. Savukārt veselības aprūpes jomā 2010.gada 1.jūlijā tika pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, nodrošinot, ka izsaukumā tiek nosūtīta tuvākā brīvā atbilstoša profila brigāde.

Ikdienas steigā, sastopoties ar aizvien jauniem izaicinājumiem, bieži vien nepamanām, cik daudz jau esam paveikuši. No pirmskrīzes nesabalansētās ekonomikas struktūras un nesaprātīgās burbuļu pūšanas esam atbrīvojušies diezgan sāpīgā veidā. Ne viss ir bijis gludi un vienkārši, tomēr šobrīd esam nostājušies uz noturīgas izaugsmes ceļa. Atskatoties uz šo periodu ar laika perspektīvu, varēsim teikt, ka tas ir paliekošs ieguvums. Līdzīgi kā kokam, skatoties gadskārtu gredzenu rakstus, – labos apstākļos tie plešas resnumā straujāk, tomēr koks ir mīksts un neizturīgs. Turpretī augot cauri grūtībām, gredzeni ir ciešāk viens pie otra un veidojas blīvs un izturīgs koks. Kārtīgs meistars zina, ka tieši blīvais ir īstais lietaskoks.

Dāmas un kungi!

Savas atskaites otrajā daļā iezīmēšu būtiskākos nākotnes plānus un uzdevumus.

Lai uzturētu valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, ir jāturpina reformu īstenošana, tādēļ esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie problēmu apzināšanas un risinājumu meklēšanas. Reformu vadības grupā esam panākuši vienošanos par tālāko strukturālo reformu principiem un virzieniem, atbilstoši kuriem ministrijas sniedza savus priekšlikumus. Šonedēļ notikušajā Reformu vadības grupas sēdē tos izvērtējām kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, pārrunājot arī kārtību un atskaites mehānismu konkrēto reformu pasākumu ieviešanai. Izskatot ministriju apkopotos priekšlikumus, iezīmējas vairāki reāli tālāko reformu virzieni un konkrēti uzdevumi. Vairākās jomās esam uzdevuši konkretizēt priekšlikumus, izmērāmākus rezultātus un termiņus reformu pabeigšanai.

Darbs pie strukturālām reformām līdz šim bijis vairāk vērsts uz taupības pasākumu ieviešanu. Tagad uzsākts strukturālo reformu otrais posms, realizējot reformas, kas veicinās valsts konkurētspēju, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un valsts pārvaldes efektivitāti.

Strukturālās reformas ir īstenojamas, ievērojot vairākus principus – vispārīguma, mērķtiecīguma, prioritāšu, neatgriezeniskuma, ekonomijas, koordinācijas un izvērtēšanas principu. Šie principi paredz veicamo reformu attiecināšanu uz visām jomām un nozarēm, panākot reformu savstarpējo savietojamību un papildinātību, koncentrēšanos uz būtiskām reformām, ievērojot secību un pēctecību, skaidru uzraudzību pār sasniegto progresu un rezultātu izvērtēšanu, panākot lielāku izmantoto resursu efektivitāti. Galvenais strukturālo reformu rezultāts ir mērāms ar ieguvumiem sabiedrībai – nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Atkārtošu jau iepriekš Reformu vadības grupā teikto – reformas var nest rezultātus tikai tad, kad par tām atbild katrs ministrs ne tikai politiski, bet arī personiski, rosinot aptverošas diskusijas ar nozares ekspertiem, sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru, tādējādi nodrošinot izsvērtu un profesionālu lēmumu pieņemšanu.

Plānoto reformu kopumu var iedalīt trīs virzienos – valsts konkurētspējas veicināšana, valsts pārvaldības sistēmas attīstība un sabalansētas sociālās sistēmas izveide.

Turpmākajā darbā pie konkurētspējas palielināšanas plānots veikt visaptverošu novērtējumu tiem rādītājiem un darbības aspektiem, kas svarīgi investoriem un biznesa videi kopumā. Kopā ar konsultantiem ir uzsākta konkurētspējas ziņojuma izstrāde, kas pēc starptautiski atzītas metodikas novērtēs biznesa vides jomas, kurās atpaliekam no citām valstīm un kur iespējami vislielākie uzlabojumi, sniedzot konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes, infrastruktūras un komercprakses uzlabošanai. Ceru, ka konkurētspējas novērtējums kalpos kā precīzs diagnostikas rīks, kas uzrādīs mums gan labi zināmas, gan varbūt apslēptas problēmas. Turklāt starptautiskas novērtējuma pieejas izmantošana dos iespēju vienkārši salīdzināt situāciju ar citām valstīm, kā arī parādīs labāko praksi konkrētu jautājumu risināšanā citviet.

Konkurētspējas veicināšanai plānots arī turpināt darbu pie birokrātisko šķēršļu un administratīvā sloga samazināšanas. Šajā jomā vēl ir lielas iespējas uzlabojumiem. Piemēram, 2011.gada laikā plānojam pārskatīt būvniecības procesa tiesisko regulējumu, samazinot atļaujās nepieciešamo saskaņojumu skaitu, uzlabojot procesu caurskatāmību un palielinot sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.

Godātie deputāti!

Viens no iecerētajiem konkurētspējas uzlabošanas pasākumiem ir izglītības sistēmas reforma. Valdības neatliekams uzdevums ir izveidot uz rezultatīviem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, veicinot pieejamo resursu efektīvu izmantošanu un optimizējot nozares pārvaldības procesus. Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšanas pasākumi ir ietverti Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. Reformas mērķis ir paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī novērst valsts budžeta apmaksāto programmu dublēšanos.

Attiecībā uz izglītības, zinātnes un praktiskās komercdarbības sasaisti ir uzsākta kompetences centru programmas īstenošana. Atbalstītie kompetences centri ir nozīmīgs solis, lai veidotu efektīvu zinātnieku un privātā sektora sadarbības platformu – ar ES fondu palīdzību plānots nodrošināt akadēmiskā personāla ikdienas iesaistīšanu komercdarbībai nepieciešamo pētījumu veikšanā, jaunu produktu un metožu izstrādē.

Attiecībā uz valsts pārvaldības sistēmas attīstību plānojam paplašināt e-pārvaldes un e-pakalpojumu izmantošanu. Tikko bijām liecinieki aktīvai tautas skaitīšanas anketu aizpildīšanai internetā, kas parādīja, ka cilvēki ir atsaucīgi un gatavi jauno tehnoloģiju izmantošanai. Problēmas drīzāk bija ar valsts iestāžu darbiniekiem, kas nebija gatavi tik lielai atsaucībai, nedz arī pilnībā bija izvērtējuši datu drošības jautājumus. Esam guvuši skaidras norādes, kādiem apstākļiem turpmāk pievēršama lielāka vērība.

Jau tagad valdībā esam vienojušies, ka turpināsies valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšana ar mērķi sakārtot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabot pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Atbalsta funkciju nodrošināšanas novērtēšanā svarīga ir iespēja paskatīties ārpus tradicionālajiem ministriju un nozaru rāmjiem, atvērti izvērtējot līdzīgo un atrodot iespējas uzlabojumiem. Kā pozitīvu piemēru vēlos minēt Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sadarbību, uzsākot apvienot resursus ekspertīžu veikšanai. Tas ļaus koncentrēt vienā institūcijā attiecīgās jomas speciālistus, nodrošinās labāku noslodzi izmantojamām iekārtām, ļaus kāpināt apkalpošanas laiku un sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus panākot arī finanšu līdzekļu ekonomiju. Pozitīvi vērtējama arī Labklājības ministrijas iecere uzlabot sadarbību ar pašvaldībām, lai palielinātu sociālās palīdzības pasākumu mērķtiecību.

Pagājušajā gadā ir uzsākts darbs pie valsts aktīvu – valsts uzņēmumu un īpašumu – pārvaldības uzlabošanas. Šogad to turpināsim, definējot valsts uzņēmumu pārvaldīšanas turpmāko modeli, kas ietver uzņēmumu darbības mērķu noteikšanu un atskaitīšanos par to sasniegšanu, profesionāla menedžmenta piesaistīšanu, nosakot caurskatāmu vadošā personāla atlasi un ierobežojot politisko ietekmi.

Potenciālu uzlabot valsts pārvaldības sistēmu redzam arī pašvaldību līmenī. Aizvadītie divi gadi pagājuši, iedzīvinot pārmaiņas, ko noteikusi administratīvi teritoriālā reforma. Šobrīd sagaidām aktīvāku pašvaldību sadarbību kopīgā pakalpojumu nodrošināšanā, reģionālo centru izaugsmē un izteiktā virzībā uz policentrisku attīstību. Līdz nākamajam Eiropas Savienības finanšu ietvaram pēc 2013.gada ceram ieraudzīt izstrādātus konkrētus projektus reģionu attīstībai, valsts un pašvaldību nodrošināto pakalpojumu klāsta uzlabošanai, kā arī lielākai pašvaldību motivācijai investīciju piesaistes aktivizēšanā.

Godātie Saeimas deputāti!

Pragmatiska diskusija un reformu politika ir vienīgais ceļš uz valsts efektivitāti, starptautisku konkurētspēju un ilgtspēju, uz iespēju līdzvērtīgi darboties Eiropas un pasaules valstu konkurencē. Tas ir politiskās atbildības jautājums – spert tālākos reformu soļus. Veidojot valdību, esam apņēmušies strādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, turpinot uzsākto un izpildot to, kas sabiedrībai solīts un ko tā visvairāk gaida no valdības, – stabilitāti, drošību par savu nākotni, darbu un labklājības pieaugumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. (No zāles: „Ko tur debatēt?!”)

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti!

Ministru prezidenta kungs!

Paldies jums par šo iedvesmojošo runu.

Šis dokuments, uz kura pamata jūs sniedzāt savu redzējumu, ir 500 lapaspušu liels. Es pieņemu, ka lielākā daļa kolēģu nav to lasījuši (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ūja! Ūja!”)... vai nav izlasījuši visu.

Mēs iepazināmies ar to, bet diemžēl laika ierobežojums neļauj mums nolasīt savu slēdzienu un savu viedokli.

Neapšaubāmi, valdības vadītāja darbs ir gana smags, gana atbildīgs, un tieši no valdības vadītāja un valdības kopumā, no viņu vieduma ir atkarīgs tas, kas valstī notiks nākamajos gados, un tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi mēs esam spējuši tikt galā ar tiem izaicinājumiem, kas bija iepriekš.

Precizēšanai. Pagājušais gads ir bijis atkal ekonomikas krituma gads. Latvijas valsts pagājušogad atkal palika nabadzīgāka. Jā, nedaudz, par nepilnu procentu, bet tomēr nabadzīgāka.

Viens no rādītājiem, kuru izmanto, izvērtējot valdību padarīto, ir globālās konkurētspējas indekss. Mēs paskatījāmies, kā mūs vērtē profesionāli eksperti.

2007.gadā Latvija, Lietuva, Igaunija bija tuvās, vienādās pozīcijās.

2007.gadā šā indeksa ziņā Latvijas valsts bija 47.vietā.

2010.gadā, par kuru mēs dzirdējām šo it kā pārliecinošo valdības vadītāja atskaiti, Latvija ir bijusi 70.vietā.

Varbūt kāds teiks: 45.vieta vai 70.vieta – kāda tur starpība? Bet, ziniet, kuras valstis mums ir priekšā? Panama, Kostarika, Vjetnama, Šrilanka, Kolumbija... Es varētu skaitīt vēl un vēl. (Starpsaucieni.)

Līdz ar to es domāju, ka tas iemesls ir pilnīgi skaidrs – šie lēmumi, kas tika pieņemti, vai nu tika pieņemti ar kavēšanos jeb netika pieņemti īstajā brīdī, vai arī tika, teiksim tā, nomuļļāti.

Kas liecina par to, ka varēja būt labāki rezultāti? Ir, uz ko paskatīties. Tā valsts, kura, šķiet, cieta varbūt visvairāk vai kurai vajadzēja ciest visvairāk ekonomiskajā krīzē, bija Īslande – valsts, kura bija pirmajā vietā pasaulē labklājības ziņā, ļoti augstā vietā globālās konkurētspējas indeksa skalā un kura izvēlējās citu ceļu. Viņa nokrita tikai par sešām vietām, pastāvot pilnīgi brīvam savas valūtas kritumam, tāpēc ka lēmums, ko pieņēma Īslandes valdība (un galu galā arī tauta), kura neuzņēmās segt finanšu oligarhijas izraisītās sekas ar savas mazās nācijas iedzīvotāju labklājību... Viņu lēmums, viņu viedoklis bija šāds: „Neļausim mūsu iedzīvotāju labklājībai krist tik zemu!” (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Es vēlos pieminēt vienu jautājumu, kurš, man šķiet, bija mums jāizdzird, bet kuru mēs neizdzirdējām. Šajā atskaitē, 500 lappušu atskaitē, faktiski nav nekā par demogrāfiju. Pareizāk sakot, mēs redzam tikai to, ka demogrāfijas sakarā... ir saprotams, ka turpināsies maternitātes pabalstu samazināšana. Un nekā vairāk! Vienīgā labā ziņa ir tā, ka Ministru prezidents ir uzņēmies vadīt Demogrāfijas lietu padomi.

Es gribu vēlreiz atkārtot to, ko es esmu teicis tajās komisijās, kur man ir iespēja piedalīties, un tajās debatēs, kas notiek visās komisijās – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vai apvienotajās komisijās ar Sociālo un darba lietu komisiju... Jautājums par demogrāfiju ir jautājums numur viens! Jautājums par demogrāfiju ir jautājums par Latviju. Šobrīd jau ir situācija, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju skaits ir mazāks par to personu skaitu, kuru ienākumi ir saistīti ar tiešām ikmēneša izmaksām no budžeta. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā mazāks personu skaits nekā to personu skaits, kuras tiek uzturētas no valsts budžeta. Ja jautājums par būtisku demogrāfijas politikas maiņu netiks atrisināts nākamo triju, piecu gadu laikā, Latvija būs zaudējusi vārda „Latvija” būtību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Iepriekšējais ziņotājs jau runāja par Īslandi, par mūsu valūtu, par to, kādas sekas varētu būt un kādas mums tomēr ir tieši tāpēc, ka mūsu lats ir cieši fiksēts pie eiro.

Gari, ilgi gan presē, gan arī šajā zālē mēs runājām par to, vai tas būtu izdevīgi vai nebūtu izdevīgi – devalvēt latu... 2009.gadā, iepriekšējā gadā, varbūt arī šogad... Bet nu patiesībā devalvācija jau ir notikusi, un tā ir iekšējā devalvācija, un tās rezultāts ir bezdarbs, atalgojuma kritums, dzīves līmeņa pazeminājums. Atkal... Patiesībā tas nozīmē, ka, pastāvot šādam fiksētam lata kursam, mēs nevaram arī veikt to politiku, kuru arī mūsu valdība sauc par pretciklisku politiku. Tas viss esot priekšā... Nezinu, kā tad būs priekšā, bet domāju, ka tas ir izaicinājums, kurš vēl gaidīs ne šo, bet nākamo valdību. Patiesībā tā nākamā valdība atrisinās... tai būs jāmēģina atrisināt problēmas, kuras bija vienkārši mūsu iekšējā politikā divu pēdējo gadu laikā.

Un vēl. Iepriekšējais runātājs teica, ka ziņojumā, vismaz tā rakstiskajā variantā, kuru mēs saņēmām, nav neviena vārda par demogrāfiju. Es gribu pateikt, tur nav neviena vārda par emigrāciju. Ja jūs palaidīsiet meklēšanas programmu, lai failā sameklētu šo vārdu, jūs to neatradīsiet.

Labas makroekonomiskās pazīmes, labi makroekonomiskie rādītāji nenozīmē, ka ar mūsu ekonomiku viss ir labi. Tautas skaitīšana parādīs, kāda būs tā cena par makroekonomisko rādītāju uzlabošanu. Es domāju, ka mums ir viss priekšā, bet katrā ziņā galvenais ir tas, ka tomēr jānodrošina ilgtermiņā ir nevis rādītāji, bet dzīves kvalitāte mūsu valstī un pat valsts saglabāšana nākotnē. Tas ir galvenais! Es nedomāju, ka, vienkārši sekojot neoliberālu ekonomistu receptēm, mums izdosies izvilkt šo valsti, šo ekonomiku no bedres. Jā, tomēr jāpiedalās valstij nopietnāk tieši ekonomikā, ir jāiegulda savi līdzekļi no budžeta, ir jārūpējas vairāk par nacionālām interesēm, nevis par to, ko no mums prasa neoliberālie eksperti no Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais premjera kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Šķēles kungs šeit minēja tādu pareizu piemēru par Īslandi – kā Īslande caur devalvāciju diezgan ātri atkopās ekonomiski. Bet tā problēma īstenībā... tā analoģija nav gluži tā pati, jo, redziet, Īslandei ir daudz attīstītāka ražošana un eksporta sektors. Tas ir tas iemesls, kāpēc viņi varēja caur devalvāciju attīstīt... eksportēt savas zivis... un arī tūrisms tur ļoti labi attīstījās... un tamlīdzīgi... un arī cita ražošana... Taču šeit diemžēl tā problēma ir kompleksa, un tā faktiski ir lielāka, jo tā politika, kuras rezultātā mēs esam nonākuši pie šādiem dzimstības rādītājiem, kuras rezultātā mēs esam nonākuši pie tādiem ekonomikas rādītājiem, – tā, protams, nav saistāma tieši ar pēdējo divu gadu valdības darbu.

Droši vien daudz kas ir izdarīts nepareizi, bet īstenībā šī problēma ir bijusi ļoti ilgstoši. Šī problēma ietver gan to, ka mēs neesam attīstījuši ražošanas sektoru, ka mēs esam diezgan daudzus reālās ekonomikas sektorus palaiduši pašplūsmā, un šeit var piekrist Pimenova kungam attiecībā uz pārāk lielu uzticēšanos šiem tirgus spēkiem, kas visu sakārtos. Kā redzam, tirgus spēki, ja tos nevirza ar nodokļu sistēmu, visu nesakārto. Tad šie tirgus procesi ieiet nekustamā īpašuma burbulī, kas netiek regulēts no valsts, un faktiski mēs nonākam tur, kur mēs nonākam.

Bet tomēr tas, kā pietrūkst šajā dokumentā, ir tieši skaidrs redzējums un konkrēti soļi, ko mēs darīsim tālāk. Jo šie konkrētie soļi, kas ir minēti dokumentā, ka tiks izstrādāts plāns, izstrādāta koncepcija, bieži vien ir atkal... Šādas koncepcijas ir neskaitāmā daudzumā līdz šim bijušas. Problēma ir tā, ka šīm koncepcijām un dokumentiem nav nekāda sakara ar budžeta prioritātēm, un, skatot budžetu, viss tiek skatīts no paša sākuma, nevis kāds skatās uz kaut kādām koncepcijām.

Valdība jau konsekventi... un tā nav atkal tikai šī valdība, bet jau daudzas valdības nav spējušas īstenot vienotu enerģētikas politiku. Notiek mētāšanās no viena brīnumprojekta uz otru, un rezultātā tie visi netiek īstenoti. Ir, protams, labi, ka ir ēnu ekonomikas plāns. Varbūt slikti ir tas, ka šis plāns netiek īstenots. Un arī tas, kas tur ir rakstīts, daudzas lietas aizkavē. Bet es minēšu arī vienu piemēru nobeigumā, ko teicis kāds uzņēmējs no Balviem. Un, proti, ka reāli darbiniekus nevar dabūt, un, ja tos dabū, tad viņi grib strādāt tā, kā strādāja bijušajā padomijā, proti, reāli ne vairāk kā četras piecas stundas. Pilsētā valda totāls bezdarbs, bet reāli puse pilsētas dzīvo no kontrabandas, respektīvi, brauc uz Krieviju, iepērk cigaretes, alkoholu, degvielu, jo uz robežas visi ir „savējie”. Tie, kam gadās iekrist, iekrīt... vienkārši ir gadījušās inspekcijas pārbaudes, un tā. Tas ir tāds viens konkrēts piemērs, ko esmu saņēmis. Es domāju, tas nav vienīgais piemērs. Un tas, kas notiek Latgalē... Šeit mēs redzam visas tās problēmas daudz saasinātākā veidā, un arī tas, ka būtu nepieciešams konkrēts rīcības plāns... Nu jā, plāns jau... Bet arī konkrēta rīcība tieši Latgalē ir viena no tām lietām, kuras šeit pietrūkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, tajā, ko teica kolēģis Cilinskis, ir daudz taisnības. Te nav runa par to, ka kaut kas rodas vienā dienā, bet problēmas mēs esam ieraudzījuši šodien. Protams, divus gadus par šiem problēmu risinājumiem atbild Valda Dombrovska vadītās valdības.

Bet kas mani satrauc? Un te jautājums ir tāds... Pareizāk sakot, mana replika kolēģim Cilinskim ir tāda, ka, paanalizējot eksporta struktūru, kuram vajadzētu būt – un to pareizi atzīmēja arī Ministru prezidents Dombrovskis... ir jābūt galvenajam mūsu ekonomikas motoram. Tam ir ļoti zema pievienotās vērtības struktūra. Un pagājušajā gadā – un to valdības vadītājs zina – diemžēl imports ir pieaudzis straujāk nekā eksports. Jūs saprotat... imports... Tātad vairāk ir ievestas preces un vairāk latviešu un Latvijas ģimeņu naudas ir aizvests projām. Tas ir tas, kas satrauc. Tas, ka valdībai nav reāla risinājuma, kādā veidā mainīt šo attiecību, kādā veidā panākt to, lai imports nepieaugtu straujāk par eksportu.

Vēl viens maziņš aspekts, kurā es arī pilnībā piekrītu kolēģim Cilinskim, ir tas, ka tirgus spēki tomēr nav visvareni.

Tirgus spēku varenības mērogs iepretim mazām valstīm ir nospiedošs. Finanšu megakorporācijas ir kļuvušas lielākas par daudzām valstīm, un līdz ar to daudzām valstīm, ja tā var teikt, tiek nodiktēti tie dzīves modeļi, pēc kādiem būs dzīvot. Un šobrīd Latvija, es tomēr domāju, apmaksā šo dārgo rēķinu caur krīzi, maksā ne tik daudz varbūt par savām kļūdām, bet par tām receptēm, kuras ieteica šie neoliberāļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Ir jāatgādina divi teicieni. Viens ir šāds: „Labie darbi nepaliek nesodīti.” To mēs šodien dzirdam no opozīcijas komentāriem par Dombrovska kunga spēju ļoti sarežģītā brīdī uzņemties valdības vadību un pierādīt pasaulei, ka mēs varam izvest valsti no bezcerīgas krīzes. Un otrs teiciens: „Ja tu kādu pievilsi...” (šajā gadījumā es domāju valsti un Šķēles kunga retoriku), „tad tu to nekad viņam nepiedosi.”

Ja mēs saistām Dombrovska valdību ar Latvijas reitinga kritumu globālās konkurētspējas indeksā, kā arī ar demogrāfisko bedri, tad tikpat sekmīgi mēs varam šo saistīt ar... piemēram, ar Japānas zemestrīces izraisīšanu. Tikpat sekmīgi var teikt, ka Dombrovskis arī pie tā ir vainīgs.

Es gribu teikt, ka tikmēr, kamēr tie, kas treknajos gados bija pie varas un arī opozīcijā, solidāri neuzņemsies atbildību par krīzi, kā arī par tām neveiksmēm vai nepilnībām, kas ir pieļautas šobrīd, tikmēr valsts atkopšanās būs lēna, bet iepriekš pieļauto kļūdu atkārtošanās iespēja būs ļoti augsta.

Es gribu pateikt lielu paldies Dombrovska kungam par uzņēmību, par drosmi un vēlēt viņam izturību un drosmi arī turpināt uzsākto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi deputāti!

Es, protams, labprāt pievienotos Viņķeles kundzei un teiktu daudzus paldies Dombrovskim par varonību, bet... Vai tas ir šīsdienas uzdevums – slavināt par uzņēmību, par drosmi, par to mieru, par to, ka viņš ar savu stāju, ar runas manieri, ar pārliecību, ar kādu viņš nolasa īsus un garus, kvalitatīvus un mazāk kvalitatīvus dokumentus, nomierina Saeimu (un pirmām kārtām valdošo koalīciju) un arī visu sabiedrību? Tam, bez šaubām, ir liela nozīme brīdī, kad sākas patiesībā neziņa, provocētas jukas un katrs grib valstī domāt par individuālo plānu. Un, protams, ļoti daudzi šīs neziņas dēļ arī realizēja savu individuālo ģimenes plānu un aizbrauca prom.

Tagad, runājot par demogrāfiju un visām citām pareizajām lietām, manuprāt, vispirms vajadzētu runāt par šīm detaļām, par skaudrajām sāpēm, par to, kā tās remdēt, dziedināt... par to, kā risināt... Vajadzētu tomēr izdomāt, kā mēs, Saeima, kopā ar valdību – neatkarīgi no tā, vai esam no pozīcijas vai opozīcijas, – varētu rosināt cerību un optimismu Latvijas ļaudīm, lai viņi mēģinātu paši strādāt un domāt par savu nākotni šeit, Latvijā.

Tātad – vai valdības un Saeimas kopīga vai sacensīga rīcība uz to mudina un provocē? Nu, nedara to! Joprojām mēs gaidām visi – arī Dombrovska kungs gaida –, ka viss kaut kā nokārtosies pats no sevis. Tā, iespējams, ir attaisnojama taktika iepriekšējā periodā, Dombrovska pirmās valdības laikā, jo nāca vēlēšanas, vajadzēja noturēt varu un faktiski vajadzēja noturēt sabiedrību šajā te cerību līmenī. Un tas ir attaisnojies! Latvijas tauta ir uzticējusies šim te nomierinošajam virzienam, vīzijai. (No zāles: „Viss būs labi!”) Jā, un tas mesidžs, ko citas partijas verbāli teica, to Dombrovska kungs ar savu stāju arī teica: „Nomierinieties! Es visu zinu, viss būs labi!” Par to arī es, līdzīgi kā Viņķeles kundze, saku viņam paldies. Tas bija pareizi, jo arī mēs līdzīgi uzskatījām savā vēlēšanu kampaņā, ka cilvēki ir jānomierina.

Bet tā mierināšana laikam iet uz beigām, un tagad tā neziņa un trauksme cilvēkiem acīs parādās, viņi sāk saprast: „Paga, paga! Vai tik mēs netiekam nerroti?” Un cilvēki sāk mēģināt analizēt un aizvien vairāk atmet ar roku, ka tur augšā, valdībā, kāds domā un vai vispār tai ir plāns. Un šodien ir pierādījums, ka tāda nav. Līdz ar to laikam vajadzētu sākt ar šā optimisma rosināšanas darbu uzskaiti un to pierādīšanu, un pēc tam to likt tālāk detalizēt uz 500, 600 vai 1000 lapām – katru no sadaļām.

Tātad mums ir svarīgi zināt – atbalstīt vai neatbalstīt. Un, piedodiet, cienītā koalīcija, bet jūs vairs nevarat piesegties ar labo Dombrovski! Jūs neko nedarāt! Jūs tikai slavināt Dombrovski, labi saprotot, ka viņš ir šīs jūsu atbalstīšanas ķīlnieks. Viņš uzskata tā, ka ir jāturpina šis kurss, ka neko nevajag darīt, ka vajag nogaidīt, ka pasaulē situācija mainīsies un ka mūsu draugi Eiropas Savienībā un aiz okeāna mums neļaus iet bojā un palīdzēs... Un tā tālāk.

Ziniet, pēdējos 2000 gados cilvēce nav kļuvusi labsirdīgāka. Katrs iestājas pats par sevi, un jau iepriekš šī krīze parādīja: tikai Dievs ir par visiem. Tāpēc mums vajadzētu padomāt, kā mēs varam šajā situācijā sev palīdzēt. Un šeit, opozīcijā, nav ienaidnieku un nav arī draugu, Dombrovska kungs, jūsu koalīcijā! Ir jābūt darba plānam, un tad mēs varētu sacensties ar idejām, kā to darbu darīt.

Bet vispirms parunāt par to darba plānu! Un mērķis ir viens – cerības un optimisma radīšana Latvijas ļaudīs. Nav tādas valdības Latvijā un arī nebūs, kura pati no augšas varēs visu atrisināt bez pilsoņu līdzdarbības, bez Latvijas sabiedrības līdzdarbības... visus jautājumus.

Tas ir, manuprāt, visiem skaidrs, bet, lai mēs to varētu panākt, ir jābūt tomēr... ir jāuzņemas atbildība un jāpasaka skaudrās lietas. Dombrovska kungs, jūs gribat izprovocēt, lai tauta iziet ārā un pasaka: „Beidziet griezt tam sunim asti pa gabaliņam! Lūdzu, konsolidējiet beidzot mūs tā pa īstam, lai mēs vienreiz varētu sākt dzīvot ar cerību!” Tā nav laba... tā ir... Tā nav laba darīšana! Sabiedrības pozitīvās enerģijas izniekošana ir grēks, Dombrovska kungs!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Optimisms – tā es raksturotu šodienas sēdes garu! Mēs esam kļuvuši daudz optimistiskāki. Paldies premjeram, paldies valdošajai koalīcijai!

Bet man kaut kā nāk prātā tie notikumi, kas risinājās laikā, kad bruka Padomju Savienība. Tajā laikā, lai tautai radītu optimismu, parādījās tautas dziednieki, un viens no viņiem bija Kašpirovskis. Viņš nostājās tautas priekšā, visi ieslēdza televizoru... tie, kas bija zālē kaut kur... Viņš teica: „Būs labi!” (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Un diemžēl šis optimisms lielā mērā pārvērtās par tautas iemidzināšanu. Tauta aizmirsa savas problēmas un sāka iemigt.

Un šodien, klausoties Ministru prezidentu, es domāju, ka tā ir tiešām tāda laba iemidzināšanas stratēģija: „Viss labi!” Ierēdņi saraksta runu, Ministru prezidents to nolasa šeit... Bet problēma jau ir tāda: mēs jau varam meklēt vainīgos... Varam meklēt, kas ir bijis vainīgs vienā vai otrā bēdā, bet jautājums – kāda tad ir rīcība? Un diemžēl šodien esošā situācija šo „Kašpirovska politiku” diemžēl nekādā gadījumā nevirza tajā virzienā, lai mēs atrisinātu savas problēmas. Mēs varam vēl uz kādu brīdi iemidzināt sabiedrību.

Ja es nemaldos, vakar vai aizvakar, skatoties televīziju, visa sabiedrība varēja redzēt datus par to, kas notiek ar budžeta deficītu. Pirmajos divos mēnešos vairāk nekā deviņdesmit miljonus latu mēs jau esam noēduši. Vairāk nekā deviņdesmit miljonus latu! Mēs dzīvojam uz parāda. Šāda iemidzināšanas politika bija arī tajā laikā, kad cilvēki dzīvoja uz kredīta. Problēma ir tāda. Šodien nemeklēsim vainīgos, meklēsim tos, kuri spēj piedāvāt risinājumu attiecībā uz to, kas valstij būtu jādara.

Mani personīgi šodien uztrauc tie dati, kas ir saistīti ar iedzīvotāju skaitu valstī. Noteikti daudzi, kuri jau ir piereģistrējušies, ir piereģistrējušies arī, dzīvodami Īrijā, Lielbritānijā vai kādā citā valstī... Vācija atvērs savu tirgu vācu valodā runājošajiem, kur tie varēs braukt uz Vāciju un strādāt. Pirms kāda laika statistikas dokumentos mēs redzējām, ka Latvijā ir viens miljons trīsdesmit tūkstoši strādājošo. Šodien parādās septiņi simti piecdesmit tūkstoši, no kuriem viena trešdaļa ir tie, kas strādā valsts un pašvaldību sektorā. (No zāles dep. J.Reirs: „Agrāk tā nebija?”) Šķiet, ka tas nu nav varbūt tik traki, 500 tūkstoši ir tie, kas strādā... Bet, ja mēs skatām statistikas datus vēl vairāk, tad redzam, ka 142 tūkstoši no šiem 500 tūkstošiem saņem atalgojumu, kas ir līdz 200 latiem.

Godājamie kolēģi! Man šķiet, mēs labi redzam, ka cīņa ar ēnu ekonomiku viennozīmīgi atspoguļojas šajos datos. Mums ir problēmas, un, man šķiet, ir ārkārtīgi svarīgi šodien runāt par to, ko mēs darīsim. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai katrā valdības sēdē vismaz būtu viena korekta ziņa par to, kāds ekonomisks projekts tiks risināts, nevis tas, ka viss būs labi un ka viss attīstās. Šodien mēs lielā mērā parazitējam tieši uz tā rēķina, ka attīstās citas valstis. Jā, attīstās eksports. Bet jautājums – kāds sakars ar to valdībai? Protams, tas, ka tiek tērēti starptautiskie aizdevumi, stabilizē situāciju, bet uzņēmēji, kuri eksportē... Nu nemānīsim sevi, viņi paši cīnās par izdzīvošanu! Tur nav nekāda valdības atbalsta, viņi meklē noietu jaunos tirgos. Tie uzņēmumi, kas ir nobankrotējuši, – tie ir ciet. Tiem, kas atrod noietu, – tiem ir paveicies. Un es ceru, ka... Šodien, laikā, kad tiešām šo problēmu ir ārkārtīgi daudz, tomēr ir jāatzīst, ka ir pagājuši jau divi gadi, kopš Valdis Dombrovskis strādā par Ministru prezidentu. Un viena no problēmām, ko es šodien sadzirdēju no šīs tribīnes, ir tā, ka tiek runāts, ka ir izveidota reformu darba grupa.

Godājamais premjera kungs! Divi gadi ir pagājuši, jums ir izveidota tagad reformu darba grupa. Kāpēc valdība nelemj par šīm reformām katrā valdības sēdē, kāpēc jūs nevienojaties par prioritātēm attiecībā uz to, kas ir jādara? Man šķiet, ka bez šīs iemidzināšanas tomēr vajadzētu konkrētas lietas, ko var izdarīt valdība, nevis uzņēmēji. Uzņēmēji izdzīvos. Cilvēki ir izgājuši cauri grūtībām, cauri padomju laikiem, kaut kā viņi izdzīvos: vieni aizbrauks, citi paliks. Bet šodien valdībai būtu mums jāsaka, kur mēs investējam. Es ceru, ka tā politika, kura zināmā mērā uz papīra ir... Piemēram, attīstīt tos sektorus, kas arī tagad veiksmīgi attīstās... Ostas (No zāles dep. S.Bendrāte: „Jā, jā! Ostas!”) – Rīga, Ventspils, Liepāja... Ražošana, kas ir saistīta ar eksportu... Tas ir jāatbalsta. Bet, godājamie kolēģi, ir svarīgi, lai šie konkrētie projekti izskan arī no valdības puses... ne tikai tas, ka uzņēmēji paši to dara... Es novēlu šajā gadījumā apvienot spēkus, un es domāju, ka ir jāpadomā (No zāles dep. K.Šadurskis: „Es domāju, ka jāpadomā!”), kādā veidā mums jāvirza valsts, lai nebūtu tā, ka aizbraukušo skaits būtu krietni lielāks un ka pēc kāda laika mēs saprastu, ka ir tā, kā jūs teicāt: „2012.gadā sociālajā budžetā ir bedre.” Mēģināsim darīt tā, lai tā bedre kļūtu vismaz mazāka un pēc tam sāktu piepildīties! (No zāles dep. I.Circene: „Maksāsim nodokļus!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Saeimas deputāti un deputātes! Šlesera kungs jau pareizi iepriekš savā runā norādīja, ka jādomā ir uz priekšu, un arī es aicināšu šobrīd ne tikai pozīcijas deputātus, bet arī opozīcijas deputātus domāt uz priekšu un neskatīties tajos nopelnos, ko katrs ir solījis ar vairāku desmitu tūkstošu darba vietu radīšanu, kuras saskaitot, diez vai tā ir sanācis beigās... Iepretim tam, ja skatāmies uz bezdarba problēmu risināšanu, pagājušā gada nogalē mēs varam redzēt apmēram 40 tūkstošu jaunu darba vietu rašanos, kas ir reāli skaitļi par to, kādā veidā mēs lēnām, pamazītēm rāpjamies ārā no tās krīzes, kurā bijām nonākuši.

Neviens neapšaubīs to, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaug un vidējais temps ir apmēram plus 4 procenti. Tas ir tieši tāds pats temps, kāds ir tepat blakus kaimiņos un varbūt arī citās Eiropas Savienības valstīs. Eksporta pieaugums ir acīm redzams.

Tātad te var diskutēt gan Šķēles kungs, gan visi citi skeptiķi, bet ir skaidrs, ka eksports pieaug, un to apstrīdēt nevar neviens. Tas rada Latvijā papildu darba vietas, tas ieved Latvijā naudu, ko var tērēt šeit pat, ko ikviens no mums sajūt. Ikviena ģimene, kura strādā, kura strādā ražotnē vai kādā citā pakalpojumu sfērā, šos rādītājus izjūt.

Runājot par darba vietām, tiešām arī pēdējā laikā ir vērojama tendence tām sarukt, un skaidrs ir tas, ka to nav pietiekami. Un skaidrs ir arī tas, ka mums visiem kopā ir jādomā par to, kādā veidā uzlabot šo situāciju. Neskatoties uz to, ka veiksmīgi darbojas mikrouzņēmumu nodokļu pakete... mikrouzņēmumu nodokļi, kas ir radījuši jau vairāk nekā 10 tūkstošus jaunu darba vietu, neskatoties uz to, ka mums ir Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsts katrā no augstas pievienotās vērtības programmām, mēs esam spējuši radīt vairākus desmitus jaunu darba vietu. Tie ir 70 miljoni, kas ieplūduši Latvijas ekonomikā! Neuzskaitīšu citas Eiropas Savienības struktūrfonda atbalstītās programmas, kas ir devušas viennozīmīgi pozitīvu tendenci mūsu valsts ekonomikai. Ar to ir par maz. Skaidrs, ka mums ir jādomā vairāk, jādomā, kādā veidā vēl papildus tam visam iegūt kāda veida rezultātu. Un šeit, manuprāt, ar lielisku ideju klajā ir nācis ekonomikas ministrs Artis Kampars, piedāvājot pārdot „Lattelekom” uzņēmumu, Latvijas Mobilo telefonu, varbūt vēl kādu uzņēmumu, kur, izvērtējot valsts funkcijas, redzam, ka mums ir iespēja iegūt finanšu līdzekļus, lai mazinātu bezdarbu, lai radītu jaunas papildu ražotnes, lai radītu to, ka latviešiem ir kur strādāt, lai radītu to, ka latviešiem ir kur atgriezties no Īrijas, Londonas un citām pasaules valstīm. Tas ir svarīgi, jo mēs redzam, ka arī šajās valstīs šodien ekonomika neattīstās vairs tik strauji, kā tas bija iepriekš, un cilvēki meklēs iespēju atgriezties Latvijā. Šis mirklis mums ir jāaizpilda nevis ar skaļiem saukļiem par kašpirovskiem vai kādām citām lietām, bet jāpiepilda ar skaidru, mērķtiecīgu politiku, izmantojot šos finanšu resursus un šo naudu, kur katrs lats Latvijas ekonomikai var dot kaut ko ar plus zīmi.

Tā ka es aicinu tiešām arī opozīcijas deputātus būt konstruktīviem un nākt talkā, lai mēs varētu kopīgi strādāt, uzlabot Latvijas ekonomiku un mazināt bezdarbu, jo tas ir nākamais mūsu darba etaps pēc krīzes novēršanas.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Ministru prezidenta kungs! Es tiešām runāšu ļoti īsi. Varbūt par dažām neprecizitātēm, kas tika no šīs tribīnes skaļi publiski izteiktas, jo man nav pārliecības, ka, jo sliktāk Latvijai, jo labāk. Tā reizēm izskatās, ka atsevišķiem cilvēkiem šāds princips politiski varētu būt tāds kā vadmotīvs.

Pirmkārt, tie ir skaitļi. Es nezinu, kādi ir tie griezumi un kā Šķēles kungs skatās uz eksporta un importa attiecībām, bet kopējās eksporta un importa attiecības 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu kopumā, ir plus 29 procentu pieaugums eksportā un tikai 8 procenti importā. Man ir grūti pateikt, jo šādi dati parasti no jūsu puses tiek sagrozīti, tāpēc es būtu ļoti priecīgs, ja jūs varētu parādīt, no kurienes jūs šos datus ņemat.

Vēl viens skaitlis. Ļoti precīzs skaitlis. Janvāris. 2011.gads pret 2010.gadu – 51,3 procentu pieaugums kopumā eksportā. Tātad mēs esam eksportējuši par 51,3 procentiem naudas izteiksmē produktus vairāk nekā gadu iepriekš. Tie ir tie skaitļi, kurus katrs no jums var ieraudzīt Centrālās statistiskas pārvaldes datubāzē. Lūdzu, pārliecinieties un, lūdzu, nemaldiniet sabiedrību! Tas ir ļoti būtiski.

Nākamais – par atbalsta programmām, kuras it kā netiek virzītas. Gribas atgādināt, ka augstas pievienotās vērtības programma pie 80 miljonu latu atbalsta tikai pagājušajā gadā (tikai!) tika noslēgta; šobrīd projekts virzās un daudzas ražotnes gan Ventspilī, gan citur Latvijā tiek būvētas un, manuprāt, attīstās.

Šobrīd noslēgusies ir projektu pieņemšana jaunu produktu izstrādes programmā, kurā ir aptuveni 40 miljoni latu tikai inovatīviem ražojošiem uzņēmumiem.

Koģenerācijas atbalsts, dažādi cita veida atbalsti arī, ne tikai no Ekonomikas ministrijas... Šī nauda, par ko runāja premjers, tiek dota intensīvi un šobrīd tieši investēta ekonomikā.

Tātad tie ir tie fakti, par kuriem mēs runājam.

Un nobeidzot. Kolēģi! Tiešām šobrīd uzskatu, ka mums ir daudz vairāk jākoncentrējas uz attīstības jautājumiem, vairāk jāpiedāvā tieši šie strukturālie vai horizontālie reformu plāni, tajā skaitā izglītībā, tajā skaitā darbaspēka kvalitātes uzlabošanā; tur ir pilnīga taisnība. Joprojām mēs dzīvojam kā tajos gados, kad mūsu izglītības sistēma bija pakļauta pašpietiekamībai un prasībai tikai pēc kvantitātes. Šobrīd uzņēmējiem vairs kvantitāte nav galvenais. Ir vajadzīga kvalitāte un spēja konkurēt darba tirgū.

Un tieši šobrīd mēs kopā ar Ministru prezidentu šādas lietas jau risinām Ministru kabinetā kopā ar ministriem, un šīs programmas tūliņ, tūliņ būs visiem redzamas jau detaļās, un esmu pārliecināts, ka 2011.gads tiešām pēc šā grūtā budžeta ieņēmumu un izdevumu samazināšanas perioda... tam ir jābūt par attīstības un straujas izaugsmes iezīmēšanas gadu. Tas ir neapšaubāmi. Par to diskusiju nav, un vienkārši lūgums būtu nedzīvot pēc principa „jo sliktāk Latvijai, jo labāk man politiski”. Tas nebūtu pareizi. Šoreiz mums visiem kopā būtu tomēr jādomā par kopēju attīstību, nevis šauri politiski jāmēģina atrast kādu uti kaut kur kažokā, kas vienmēr ir atrodama.

Paldies. Un vēlu veiksmi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi!

Nu jā... Te jau skan daudzi pareizi teikumi. Divu mēnešu laikā budžetā 90 miljonu latu pārtēriņš. Bet kas bija tad, kad bija tie treknie gadi, kad vajadzēja darīt tā, kā darīja Igaunija, – kad vajadzēja taupīt naudu? Tad arī tika ar pārtēriņu strādāts.

Te ir ļoti konkrētas lietas, ko šobrīd pārmet. Nu, teiksim, viena, ko nepieminēja, ir Džini indekss. Tas no paša sākuma jau tāds ir... Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka starpība starp to, ko saņem bagātākie, un to, ko saņem nabadzīgākie, ir milzīga. Vai tas ir tikai pēdējos divos gados tā noticis?

Sevišķi jārunā par demogrāfiju. Es atceros, Zinātņu akadēmijā pirms apmēram 20 gadiem Latvija noorganizēja vienu Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci, un toreiz tika runāts, ka demogrāfiskās situācijas ziņā Latvija pasaulē bija kādā piektajā vietā no beigām. Lūk, tad visus tos gadus, kad tie, kas tagad sēž opozīcijā, bija pie varas, – tad bija tas laiks! Tad šīs lietas vajadzēja darīt, nevis tagad runāt, ka ir krīzes situācija un ka krīzes situācijā ir vienalga, ko darīt: „Bet, ja mums trūkst naudas, mums ir kaut kādi negatīvi soļi jāsper.” Kur tad šie kungi bija agrāk?

Un mani uzjautrināja tas izteikums par Kašpirovski... Nu, tas ir ļoti skaisti. Es vienkārši domāju – nu kāpēc bija tie Kašpirovska cienīgie gājieni, tās runas par to, ka 500 latu liela caurmēra alga mēnesī un 500 latu pensijas būšot dažu gadu laikā? Kur tad visas tās lietas ir palikušas?

Un es gribu teikt arī to, ka, jā, tā premjera atskaite uz 500 lapaspusēm... Es paskatījos diezgan nopietni, un tās jomas, ko es labāk zinu... Tur, protams, ir ļoti daudz vāju punktu, un tā ir tā lieta, par ko premjers runāja, – ka ir ļoti nopietni jātransformē mūsu pārvaldošā situācija, jo tur tiek sarakstītas iekšā visas lietas, kas tā vai citādi notiek, un tas aizņem milzīgu vietu, un līdz ar to tur milzīga efekta nav.

Un sevišķi, runājot, teiksim, par grēka lietu... Nu, to vajadzēja pirms dažiem gadiem teikt. Īpaši toreiz, kad mums bija daudz naudas un vajadzēja domāt, kā mēs ar šo naudu tiksim galā. Nevis tagad, kad mēs esam ļoti smagā krīzes situācijā.

Un kas man liekas interesanti? Ka tagad parādās tāda netieša tendence... neviens to skaidri nesaka, bet principā parādās tāda tendence, ka vispār jāsagatavo augsne, lai īstā brīdī varētu pārķert lietas, jo acīmredzot tagad tie, kas ir pie varas, to smagāko darbu, tos nepatīkamākos lēmumus būs pieņēmuši, un pēc tam jau cilvēki aizies pie varas un teiks: „Lūk, mūsu pozitīvā darba rezultātā ir tādas grandiozas lietas notikušas!”

Tāpēc es gribu atgādināt to, ko esmu agrāk jau teicis. Jāatceras: ja valsts ir smagā situācijā, tad visiem kopā ir jāstrādā. Un tiešām nevajag tā skatīties: mēs patlaban neesam pie varas. Nu tad noliksim – taisnīgi, netaisnīgi... bet nevis vienkārši tā, lai mēs gūtu kaut kādu personīgo labumu pēc tam... Mēs taču atbildam kopā par valsti! Un tas ir tas vissmagākais.

Un kura ir viena no milzīgām problēmām un kuru mēs ilgi neatrisināsim? Tā ir ražošana! Ražošana tika iznīcināta 90.gadu sākumā, tad 90.gadu vidū. Tagad pie šīs konkurences pasaulē, kad pasaulē ir globāla ekonomika, ir daudz grūtāk to izdarīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi, ministri un Ministru prezident! Klausoties ekonomikas ministra uzrunu, man šķita dīvaini, ka viņš nav paskatījies Valda Dombrovska ziņojuma 1.5.daļu, kur parādās ārējā tirdzniecība, kura apliecina to tendenci, ka imports pieaug straujāk par eksportu. (No zāles: „Viņš taču nelasa!”) Jebkurš var atvērt šo ziņojumu vaļā un 1.5.daļā to var redzēt. Arī Centrālā statistikas pārvalde apstiprina šos datus. Un ne tikai tas! Arī mums, komisijās strādājot, Ekonomikas ministrijas pārstāvji, nākot klajā ar dažādām pozīcijām... tur tiek saturēta norma, ka nākamajos gados eksports pieaugs lēnāk par importu jeb imports pieaugs straujāk par eksportu.

Šodien mēs no valdības puses dzirdējām pozitīvos rādītājus, bet diemžēl tika ignorēti tie negatīvie radītāji, ar kuriem ikdienā mēs saskaramies. Piemēram, varbūt nedaudz pozitīvs ir rādītājs, ko Labklājības ministrija prognozē nākamo 50 gadu laikā, – ka dzīves ilgums palielināsies līdz 80 un vairāk gadiem. Tajā pašā laikā ap 2060.gadu tiek prognozēts, ka Latvijā būs tikai 1,7 miljoni iedzīvotāju, no kuriem darbspējīgie būs puse.

Līdzīgas dažādas negatīvās tendences parādās arī citu ministriju sagatavotajos materiālos, kuras diemžēl šodien nepieminēja. Piemēram, ka augstais bezdarbs – virs 10 procentiem – saglabāsies valstī vēl nākamos gadus, ka šogad tas netiks atrisināts, nedz arī nākamgad. Es ceru, ka vismaz ekonomikas ministrs... Kad viņš atnāks atpakaļ, es varēšu viņam parādīt šo ziņojumu, lai viņš iepazīstas kārtīgi. Un cerams, ka nākotnē ministri runās ne tikai par pozitīviem statistikas datiem, bet arī par negatīvajām problēmām, kas būtu visiem kopā jārisina.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Valdības pārstāvji! Saeima ir tāda īpaša institūcija – vienīgā, kurā es esmu strādājis savā mūžā, kur ar izbļāvieniem komentēt runātāju uz tribīnes skaitās labs stils. Un man nav pilnīgi nekādas problēmas... (No zāles: „Kārtības rullis to ļauj!” Smiekli zālē. Aplausi.) Es jau saku: tas ir labs stils, jo tā apstiprina Kārtības rullis...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, lūdzu!

E.Zalāns. Tātad tas ir apstiprināts... Tātad tas ir apstiprināts: tas ir labs stils. Kāda ir šā stila problēma? Šā stila problēma ir tāda, ka tā varbūt mūsu valsti ir novedusi tur, kur mēs esam nonākuši. Jo tad nedzirdēja vienus, tagad nedzird otrus... Jā, tieši to es arī saku: pie tā mēs esam nonākuši! Es domāju, Dombrovska kungs ļoti pareizi teica: „Diskutēsim pragmatiski!” Izbļāvienos pragmatisma pārsvarā nav. Ļoti labi, man patīk... man patīk, ka ļoti daudzas labās ziņas, kas ir ziņojumā... es domāju, tās ir labas un par tām nevajag kaut kā... nevajag īpaši uztraukties, ja tās ir pārāk labas vai pārāk sliktas, bet, manuprāt, valdībai un valdības vadītājam ļoti svarīgi ir saprast, vai tā labā ziņa tiešām ir laba un kāpēc tā ir laba, jo tad var radīt arī nākamo labo ziņu.

Ciparu ir ļoti daudz, pieaug eksports... Ļoti labi Dombrovska kungs komentēja, man tas vairs nav jādara.

Par eksportu. Protams, eksports pieaug. Tā ir ļoti laba ziņa. Problēma ir tā, ka mēs, priecājoties par šo ziņu, nevaram īsti pateikt, kāpēc tas pieaug. Nu, es teiktu no opozīcijas puses, ka tas pieaug tāpēc, ka iekšējais tirgus ir „saspiests” ar valdības politiku, tiem uzņēmējiem nav kur likties, skaidrs, ka viņi eksportē, jo, godātā pozīcija, pareizs eksporta pieaugums ir tāds, ka rodas jaunas darba vietas. Saskaitiet! Es gribu dzirdēt no valdības, cik darba vietu ir radījis eksports? Procenti ir skaisti, bet es gribu dzirdēt par darba vietām.

Mums prasīja: „Kāds ir jūsu piedāvājums?” Nu ko tad piedāvā opozīcija? Mēs piedāvājām... un tas bija Budžeta likuma projektā, kur mēs piedāvājām... 65 tūkstoši, kā teica premjers... tie, kas ir saņēmuši 100 latus kā stipendijas... šādā apjomā subsidēt jaunu darba vietu radīšanu. Tas ir tas, ko dara citas valstis. Jūs to priekšlikumu nepieņēmāt, labi, jums varbūt ir citi priekšlikumi.

Vakar bija tāda interesanta diskusija. Šodien tika pieminēta sociālā budžeta ilgtspēja. Es domāju, ka daudzus vārdus vajag atšifrēt. Kas ir ilgtspēja? Otrā līmeņa pensiju iemaksas samazināšana ir ilgtspēja? Tas turpināsies?

Tas, ka par divdesmit līdz piecdesmit procentiem pensijas samazināšot, esot meli. Labi! Pasakiet, cik procentu liela samazināšana nav meli! Pensionēšanās vecums – 65 gadi. Paldies par šo ziņu! Visi ar to var rēķināties, arī es kā strādājošais.

Par demogrāfiju. Slikti! Es to saku nevis tādēļ, lai kritizētu konkrēti jūs, Dombrovska kungs, bet tādēļ, lai nākamajā ziņojumā, tajā, ko dzirdēsim nākamajā gadā ap šo pašu laiku, jūs ieliktu tomēr savu darbu, savas iniciatīvas attiecībā uz demogrāfiju, emigrāciju un tā tālāk.

Tie vārdi, ko jūs teicāt no tribīnes par to, bija šādi: „Arī citās Eiropas valstīs ir līdzīga situācija.” Nu, un tad? Nu, un tad?! Es dzīvoju Latvijā, un man neinteresē citu valstu situācija šajā griezumā. Es domāju, ka cilvēku aizbraukšana ir zināms protests, to mēs varam neizvērst, bet ir ļoti svarīgi saprast, ka valdība tomēr kaut ko vismaz pasaka šajā jautājumā.

Par konkurētspēju un tiem datiem, par kuriem bija visvairāk izsaucienu tajā Šķēles kunga uzrunā. Nu palasiet paši tos datus! Nevajag to uztvert emocionāli! Tur ir pilnīgi skaidri redzamas četras lietas, kuras ir jāizdara, lai mēs būtu augstāk. Nu, valdība taču to var darīt, es par to, būdams ministrs, pirms diviem gadiem teicu. Mums pat bija ar Kampara kungu līdzīga pozīcija. Nu, es nezinu, kādi tagad tie sasniegumi tur ir.

Es domāju, ka tas, kas šobrīd izskan par uzņēmumu pārdošanu... Protams, tā ir ātra nauda, bet kaut kādā veidā, Olšteina kungs, tā ir zināma bezspēcības atzīšana. Tā ir bezspēcības atzīšana. Tad, kad nevar... (Starpsauciens no zāles.) Mūs cena neapmierināja, mums likās, ka tas pusmiljards tomēr ir par maz. Es nezinu, cik šobrīd piedāvāja, kāds ir piedāvājums. (No zāles dep. J.Reirs: „Jūs jau esat pārdevuši!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

E.Zalāns. Un vēl viena lieta. Manuprāt, ļoti svarīgi ir tos vārdus kaut kādā veidā savietot ar darbiem. Bija ļoti laba... man patīk tā ideja par augsta... par Stratēģisko investīciju padomi, ļoti patīk, bet es atceros, ka Dombrovska kungs 2009.gada maijā izveidoja augsta līmeņa padomdevēju grupu. Cik reizes viņi sanāca, lai pasaka Dombrovska kungs. Es atceros – labi, ja divas. Ja šī jaunā padome, tas ir, Stratēģisko investīciju padome, darbosies tāpat, tad tie ir un būs tikai vārdi. Es atbalstu vārdus tad, kad tie ir pozitīvi. Var iemidzināt sabiedrību, bet valdība nedrīkst iemidzināt sevi, un, manuprāt, tas nav labi. Lūdzu, tā nedariet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Čaklā kungs, vai jums pietiks ar trijām minūtēm? Vārds Ingmāram Čaklajam. (No zāles dep. I.Čaklais: „Vai es drīkstu dzejoli?” Dep. K.Šadurskis: „Tikai savu!”)

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Pirmkārt, paldies Ministru prezidentam par ziņojumu, paldies Ministru kabinetam par darbu. Es novēlu, lai viss labais, ieplānotais izdodas.

Man ir sajūta... Es gribu uzrunāt jūs, kolēģi, un man ir sajūta, ka runās, kas skan no šīs tribīnes, mazliet pietrūkst latviešu literatūras. Tāpēc viens pavisam konkrēts dzejolītis.

„Durvis. Durvis.

Un aiz katrām durvīm – burvis.

Ko viņš tur bur?

Viens bur māju, kurā rīt dzīvosim,

Otrs uzbur zābaku, kuru kājās stīvēsim,

Trešais slaiku gurķi bur,

Ceturtais bur to, ar ko gurķim dur.

Piektais kolbā uzbur tādas slimības,

Ka ir jābur sestajam, kā ar tām cīnīties.

Septītais augšā bur elektriskās paslēpes.

Astotais durvis bur, kas bez atslēgām.

Devītais – durvis.

Durvis, un aiz katrām durvīm – burvis.

Kurš tev ir? Piektais? Sestais? Septītais gads?

Durvis, durvis, un aiz katrām durvīm – burvis.

Viens no viņiem, viens no viņiem, burvjiem,

Esi tu pats.”

Saprotiet to, un lai izdodas! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā ka ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet, pirms mēs reģistrējamies klātbūtnei, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas! Lūdzu sapulcēties uzreiz pēc sēdes Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Silva Bendrāte... Nav, neredzu. Visvaldis Lācis... Ir. Kārlis Seržants... Nav. Un Inese Šlesere... Nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Tātad turpināsim sēdi un turpināsim debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godātie kolēģi! Diezgan nepateicīgs darbs – runāt tūlīt pēc pārtraukuma, bet ar tiem čaklajiem deputātiem, kas ir laikus atgriezušies, labprāt dalīšos savās pārdomās.

Godātie kolēģi! Bija ļoti interesantas debates, un daudz kas no opozīcijas teiktā bija taisnība. Tikai adresāts varbūt ne vienmēr bija īstais, jo, kā mēs saprotam, ir ļoti daudz objektīvu ekonomisku procesu, kuros valdības ietekme ir neliela vai pat neiespējama atsevišķos gadījumos. Tāpēc es vērtēju valdības darbu no tā skatpunkta, ka, atkopjoties no krīzes, valdībai jācenšas savas kompetences ietvaros sabalansēt tādus procesus un veikt tādas darbības, lai šī mūsu atkopšanās no krīzes būtu maksimāli gluda un saskaņota.

Ja mēs runājam, piemēram, par eksporta un importa attiecību, tad ir diezgan loģiski, ka krīzes laikā daudzi mūsu ražotāji, samazinoties ekonomikai, pārtrauca vai samazināja savu ražošanu, un, parādoties maksātspējīgākam pieprasījumam Latvijā, izejot no šīs krīzes, dabīgi, tas ir papildu spiediens uz importu. Tā ka ir jautājumi, ko valdība gan var regulēt, gan nevar. Taču šeit neizskanēja galvenais pārmetums Dombrovskim, kuru, protams, arī es tiešām ļoti vainoju... viņa darbu par to, ka Latvijā bija barga ziema, daudz sniega, sniega izvešana dārga... un visas šīs lietas, ko, protams, valdībai arī vajadzēja atrisināt.

Bet tas galvenais imperatīvs, ko es dzirdēju no opozīcijas puses, pirmkārt, ir tas, ka viss ir slikti. Un otrs – ka nemeklēsim vainīgos. Nu, protams, nemeklēsim vainīgos, jo mēs atceramies: kad kāds no Latvijas premjeriem pirms kāda laika, pirms vairākiem gadiem, teica, ka mēs izmirstam, tad viņu toreiz izsmēja, jo toreiz augstākais imperatīvs bija izsmiet, diskreditēt premjeru, padarīt smieklīgu sabiedrības acīs, tāpēc jāsmejas arī par tādām lietām, par kurām patiesībā būtu jāraud un kurām jāmeklē risinājumi. Tā ka laiki mainās, retorika mainās, mainoties spēlētājiem uz politiskās skatuves. Bet viena lieta gan... Šlesera kungs, man jums ir jāsaka sirsnīgs paldies par jūsu runu, un vienus vārdus, ko jūs teicāt, es izrakstīju sev kā citātu. (No zāles: „Ar zāli nedrīkst sarunāties!”) Šlesera kungs sacīja: „Es domāju, ka ir jāsāk domāt.” Šlesera kungs, no sirds jums to novēlu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Es gribu paturpināt kolēģa Šadurska domas par šo debašu adresātu. Man liekas, ka valdība ir ļoti apskaužamā situācijā... neapskaužamā situācijā, kad ir vēl arvien jārisina tie īstermiņa uzdevumi, kad ir jārisina krīzes seku likvidācijas problēmas un arī jāieliek valsts ilgtermiņa attīstības pamati. Šeit bija daudz dažādu piemēru. Skanēja runas par to, kas būtu labs citās valstīs un ko mēs varētu mācīties, un vai kādas iespējas mēs esam palaiduši garām.

Un vienkārši man neliela replika. Es gribu atgādināt to, ko šeit minēja par Īslandi, – to, ar kādu cieņu viņi izgāja no krīzes, un to, no kā viņi atteicās. Es gribu atgādināt, ka Īslandē tiesā tos politiķus, kas noveda valsti krīzē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie ministri! Cienījamie deputāti! Vismazāk es gribētu kritizēt personīgi Valdi Dombrovski un viņa ministrus, jo uzskatu, ka profesionalitātes līmenis ir visai augsts. Un ne par velti Dombrovska kungu tiešām augstu vērtē Eiropas ekonomisti un Eiropas ekonomikas eksperti, jo tieši šī valdība ļoti precīzi un zinātniski pamatoti pilda doktrīnu – ekonomisko doktrīnu, kurai tagad priekšroka Eiropas Komisijas ekonomikas politikā. Viņi dara visu, ko tikai spēj. Un es nedomāju, ka mums šeit vajag tieši uz uzvārdiem atsaukties. Nekā personīga, Dombrovska kungs!

Es gribu teikt, ka te ir par ko pavisam citu jārunā. Runa ir par ekonomiskās doktrīnas maiņas nepieciešamību – tās doktrīnas, kura bija mums galvenā 20 gadu laikā. Tagad esošā valdība vienkārši maksā par svešiem rēķiniem. Es nedomāju par to, ka patiešām rūgts tas liktenis, ko viņi ir nopelnījuši. Es domāju par to, ka nākamajai valdībai varbūt arī ar Dombrovska kunga dalību būs jārisina pavisam cits uzdevums, proti, pavirzīties uz Latvijas iekšieni un veicināt nevis Eiropas un starptautisko finanšu aprindu, kā raksta avīzes, intereses, bet tomēr vairāk rūpēties par mūsu ikdienas „kapilāru” dzīvi. Tātad runa ir par to, kā visas šīs labās teorijas, kas patiešām labi īstenojas lielās valstīs un lielos tirgos, reducējas šeit – mūsu, Latvijas, tirgū. Tikai to es gribēju teikt.

Es domāju, ka par tām cenām, kādas mēs maksājam un maksāsim vēl, arī ir jārunā ļoti aktīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Šadurska kungs! Ja jūs domājat, ka vajag izveidot vēl vienu darba grupu, kas neko nedarīs, tad jūs tā varat domāt, bet man šķiet, ka ir nepieciešams sākt rīkoties.

Šodien neatkarīgi no tā, vai mēs sēžam pozīcijā vai opozīcijā, mēs esam it kā uz viena „Titānika”. Es tikai gribu atgādināt tiem klaigātājiem, kuri te mēģina visu laiku runāt par pagātni. Kuri bija tie politiķi, kas bezatbildīgi aicināja sabiedrību uz referendumu, lai pensijas tiktu palielinātas, kuri bija tie, kas aicināja arodbiedrības un daudzus citus, lai ietu piketēt Kalvīša valdības un citu priekšā? Un tā tālāk. Problēma ir tā, ka Kalvītis nebija gana stiprs savā izlēmībā, lai pateiktu nē. Diemžēl arodbiedrību un citu protestētāju viedoklis guva virsroku.

Bet šodien par pagātni labāk nerunāt. Tā problēma ir viena – vēlreiz demogrāfija un migrācija. Mums ir vairāk nekā mīnus 300 000 cilvēku šodien, kuru pietrūks mūsu ekonomikai. Ja kāds runā par to, kas bija Kalvīša laikā, tad es vienu lietu varu pateikt. Valdībā mēs nediskutējām par bezdarbu, tādas problēmas nebija. Bija tēma – no kurienes ievest strādājošos, no kuras valsts. Un problēma bija tāda, ka visās valstīs pietrūka strādājošo. Un es domāju, ka Vācija tagad mērķtiecīgi sāk iepumpēt savā ekonomikā cilvēkus. Tas ir tas, kas būs nepieciešams arī Latvijā. Mums būs bezdarbnieku armija, kas dzīvos no 100 latiem, bet to, kuri strādā kvalificētu darbu, nepietiks. Un man šķiet, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi domāt par to, kā virzīties uz nodokļu samazināšanu, kādā veidā ievest starptautisko biznesu valstī, kā piesaistīt turīgus cilvēkus, kā piesaistīt to nopelnīto naudu, kas tiek nopelnīta citās valstīs, lai nodokļi tiktu maksāti Latvijā. Cita alternatīva ir daudzkrāsains karaspēks ar strādājošajiem, kas ienāks Latvijā un strādās. Es domāju, ka šodien opozīcijai un pozīcijai ir jāapvienojas un jāpadomā tiešām par to, kā mēs varam šodien cīnīties ar šo problēmu, jo šie 90 miljoni...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Šlesers. ... nav pozīcijas problēma, tā ir Latvijas problēma, kas saistīta ar to, ka mēs dzīvojam no kredītiem šodien, nevis no pašu nopelnītā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Vēlos atbildēt uz dažām lietām, kas ir no šīs augstās tribīnes izskanējušas, un arīdzan izteikt dažus novēlējumus valdībai.

Šķēles kungs un Pimenova kungs savās runās pieskārās tam, ka viens no vēlamajiem scenārijiem varētu būt bijusi lata devalvācija. Kolēģi ar pilnu atbildību apgalvoja, ka lata devalvācija nekādā veidā nemazinātu nelietderīgos izdevumus valsts pārvaldē, ka lata devalvācija nekādā veidā neieviestu tās reformas, kas šobrīd jau tiek ieviestas un tiks ieviestas, ka lata devalvācija visvairāk iesistu, lai arī cik tas būtu dīvaini, tieši pensionāriem, ka lata devalvācija būtu viens kapitāls iemesls inflācijai un ka inflācijas rezultātā ciestu visvairāk tieši pensionāri. Šobrīd mēs darām tieši pretējo. Šobrīd mēs esam noturējuši pensijas, pat nedaudz paaugstinājuši, un, lai arī cik tas būtu dīvaini, ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 1 procentu, un tieši pensionāriem tas ir devis plusu. Nedaudz, bet plusu!

Tieši tas ir panākts, un viņi nav cietuši. Tāpēc es uzskatu, ka lata devalvācija ir nepareizs scenārijs Latvijas ekonomikas attīstībai un tas, ko šobrīd valdība ir izdarījusi, ir pareizi.

Tālāk. Šlesera kungs vairakkārt pieskārās reformu neesamībai un darba grupai, kura tā kā esot, bet neko nedarot. Un tā tālāk un tā joprojām. Bet, jūsu zināšanai, veselā virknē nozaru ir notikušas ļoti nopietnas reformas, kurām neviens nezin kāpēc negrib pievērst uzmanību. Ir beidzot ieviesta sistēma, ka tik tiešām nauda seko bērnam izglītības sistēmā. Ir beidzot ieviests māsterplāns. Par to var diskutēt – labāks vai sliktāks, bet tas beidzot ir ieviests. Cik gadu muļļājās un nevarēja to izdarīt. Puse valsts aģentūru, pat vairāk nekā puse, ir likvidētas. Valsts pārvaldē bijušas nopietnas reformas.

Nacionālie bruņotie spēki... Kolēģi! Nacionālie bruņotie spēki vienu brīdi mums bija izveidojušies tādējādi, ka lielākā daļa bija štābā sēdošie vadītāji, bet mazākā daļa bija zaldāti. Tagad ir tieši otrādāk. Bruņotajos spēkos ir notikusi visnopietnākā reforma.

Arī iekšlietu struktūrās ir notikusi reforma. Tas, ka šobrīd ir likvidēta Policijas akadēmija – ar šo darbu, ar šo studentu izglītošanu, nodarbojas citas augstskolas –, tā ir strukturāla reforma.

Visvairāk, starp citu, tieši strukturāli reformēts ir pats budžets, un to jūs ļoti labi visi saprotat. Tieši budžets ir visvairāk strukturāli reformēts!

Šlesera kungs uzsvēra arī to, ka uzņēmējiem nekādi netiek palīdzēts. 2009.gadā struktūrfondi nonāca pie mūsu uzņēmējiem plus vai mīnus mazāk par 100 miljoniem latu – septiņdesmit (ar „kapeikām”) miljoni latu.

2010.gadā tie jau bija drusku mazāk par 300 miljoniem latu, šogad ir plānots gandrīz miljardu latu struktūrfondos apgūt praksē. Kā var teikt, ka netiek palīdzēts uzņēmējiem?! Gandrīz miljards latu – tā ir ļoti liela nauda, un uzņēmēji būs tie, kas tos struktūrfondus praksē realizēs! Tā ka apgalvojums, ka netiek palīdzēts, ir pagalam aplams.

Kolēģi! Man šķiet, ka mums visiem ir jāsaprot, ka šobrīd Latvijā tiek rakstīta vēsture. Tas, kas ir noticis pēdējos gados, pilnīgi noteikti būs vēstures grāmatās; būs tur iekšā gan trekno gadu režisori, gan arī „Gāzi grīdā!” spiedēji, gan arī tie, kas visas šīs... nu, pārlieku trakās attīstības dēļ problēmās nonākušo valsti glāba no tās situācijas. Man šķiet, ka pret tiem pirmajiem būs vērsts daudz vairāk nopēluma nekā pret tiem otrajiem; tiem otrajiem tiks vairāk teikts paldies.

Es gribu pievienoties gan Ilzes Viņķeles, gan Jāņa Urbanoviča sacītajam un teikt tik tiešām paldies Valdim Dombrovskim par to, ka grūtā brīdī viņš uzņēmās un izdarīja to, kas tajā laikā bija valdībai nepieciešams. Bet kā ceļamaizi priekšdienām vēlos novēlēt to, lai visnopietnākās strukturālās reformas ir tuvākā laika jautājums gan veselībā, gan izglītībā, gan daudzās citās nozarēs, to skaitā arī iekšlietu nozarē. Ir jāturpina un ir jārealizē nopietnas reformas! To tad es vēlos nodot kā ceļamaizi. Un vēlreiz saku paldies, ka ir ļoti daudz kas jau sasniegts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienītie kolēģi! Ministri! Es nenācu šoreiz tribīnē, lai runātu par saturu; es atnācu runāt par formu, tieši par šo ziņojumu, kā arī par nākamajiem ziņojumiem, kas parādīsies un kas Saeimā tiks debatēti, un kas ir īstenībā jādebatē.

Es ar bažām gaidu to brīdi, kad Dombrovska kungs nāks ar nākamo uzdevumu, kas ir ielikts likumdošanā. Proti, ir runa par to, kā Latvijas valsts īsteno ilgtermiņa stratēģiju, un es pieņemu, ka ministrijas būs gana čaklas un šī atskaite varētu sasniegt arī 1000 lappuses.

Es vakar vakarā mājās mēģināju vēlreiz pārlasīt 500 lappušu garo tekstu un secināju, ka jābūt ļoti stipram internetam (tāda man tajā brīdī nebija), lai šī atskaite vispār mana datora ekrānā parādītos. Un tad es domāju, ka... Starp citu, piekrītu tam viedoklim, ka Latviju labāku varam pataisīt tikai visi kopā, nevis darbodamies atsevišķi un pārsvarā tērēdami savu enerģiju cīniņā vienam pret otru.

Atceros arī iepriekšējo atskaiti. Kad šeit naktī to lasīja Godmanis, tajā brīdī skanēja dziesma. Šodien pēc tam, kad noklausījāmies Dombrovska kunga atskaiti, atskanēja dzejolis. Tas ir ļoti labi, bet es domāju, ka Saeima varētu piestrādāt... un ne tikai mēs, deputāti, bet arī visa sabiedrība būtu ļoti ieinteresēta saņemt kaut ko ļoti konkrētu, ko varētu analizēt, nevis tikai politiski meklēt, kas ir tur slikts, kas ir šeit slikts. Vai kāds arī no koalīcijas šobrīd var pateikt, kas īsti ir tajā Valdības deklarācijā ierakstīts konkrēts? Tā ir tāda pati kā deviņdesmito gadu vidū, tāda pati kā 2000.gadā... Mainoties valdībām, tā paliek ļoti vispārīga. Atskaite arī ir vispārīga. Man šķiet, ka likumdevējs, tas ir, mēs, parlaments, varētu koncentrēties uz to un paveikt šo uzdevumu, ja reiz Ministru kabinets nevar, vadoties no šā deleģējuma, uztaisīt konkrētus Ministru kabineta noteikumus, ielikt iekšā kādus pieturas punktus vai vismaz blokus, ko tad mēs gribam dzirdēt, lai tā būtu objektīva analīze, kurā valdītu nevis emocijas, bet skaitļi.

Un otrs. Par skaitļiem. Šie mūsu mērījumi... Protams, ir mēģināts gan Nacionālās attīstības plānā, gan ilgtermiņa stratēģijā salikt kaut kādus ciparus, bet šobrīd ir tā situācija... šodien ārkārtīgi labi tas parādījās... Mums ir tie cipari, kādi mums ir, un katrs tos izmanto, kā viņš to māk un grib.

Protams, valdība savā atskaitē paņem tikai labākos ciparus, opozīcija parāda citus ciparus, un tad atkal tiek runāts, vai tomēr nav kaut kā citādāk interpretējams. Es domāju, ka mēs varam aiziet līdz tam, un tas... ir arī ciparu vācēji mums... Tas ir valdības pārziņā, tā ir valsts pārvaldes atbildība – pateikt, ko tad mēs īsti gribam; kādi ir šie mērījumi, pēc kuriem varētu pateikt, uz kurieni valsts iet; kas ir šajā gadā noticis: vai mēs ejam uz priekšu vai mēs ejam atpakaļ. Un tad šīs emocijas noteikti būtu mazākas.

Tāpēc, Dombrovska kungs, es aicinu šajā jautājumā arī izteikt savas domas, un es aicinu arī parlamentu tam veltīt tuvāko laiku, domājot par to, lai visas atskaites, ko šeit klausāmies, būtu ļoti saprotamas un lai Latkovska kungam nebūtu nākamreiz jāsaka, ka valdības mainās, bet atskaites paliek. Tas attiecas arī uz visām citām koncepcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Guntaram Galvanovskim.

G.Galvanovskis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, Ministru prezident! Labdien, ministri! Labdien, godājamā priekšsēdētājas kundze!

Šodien izskanēja vairāki – gan pozitīvi, gan negatīvi – viedokļi par to, kāds tad ir bijis valdības darbs. Un viens no būtiskākajiem momentiem ir tas, ka bija arī šāda replika, ka Valdis Dombrovskis un valdība, un koalīcija ir vienīgie cilvēki, kas skatās uz šo konkrēto darbu, kas ir izdarīts, pozitīvi. Vairākkārt izskanēja, ka pozitīvi domājoši ir tikai daži cilvēki vai maza cilvēku grupa. Bet tā nav patiesība!

Ja mēs apskatām 14.marta laikrakstu „Diena” (es izkopēju to), tad tur lielāko Latvijas valsts uzņēmumu vadītāji vērtēja Valda Dombrovska darbu. Iesaku izlasīt, un jūs noteikti secināsiet, ka tie tomēr nav tikai daži cilvēki, kas vērtē ar labu atzīmi Valda Dombrovska un valdības darbu. Kā mēs redzam, ļoti daudzi ir ielikuši atzīmi 9, 8, 7. Šeit ir izteikušies tādi cilvēki kā „Valmieras stikla šķiedras” finanšu direktors, „Hansa Electronic” valdes priekšsēdētājs, „Tilde” valdes priekšsēdētājs. Un tā es jums varētu turpināt ilgi un ilgi.

Protams, ir arī negatīvi vērtējumi, un, protams, opozīcijas šīs konkrētās replikas ir vietā. Protams, ir nepieciešamas strukturālās reformas, – arī, teiksim, šie uzņēmēji, kas ielika šīs negatīvās atzīmes, ir norādījuši, ka ir nepieciešamas strukturālās reformas. Bet visiem pozitīvajiem vērtējumiem bija viena kopīga iezīme. Es citēšu „Valmieras stikla šķiedras” finanšu direktora sacīto: „Kopumā padarīto darbu vērtējam pozitīvi. Ir redzama pareizā virzība. Sevišķi būtiski ir tas, ka ir izdevies nodrošināt stabilitāti. Valsts kredītreitinga paaugstināšana ir starptautisks novērtējums valdības darbam.”

Un, ja mēs runājam pilnīgi konkrēti, ko tad tas dod uzņēmējam... Runājot ar „Valmieras stikla šķiedras” prezidentu, uzzinājām, ka pirms gada viņiem nebija iespējas izejvielas iegādāties uz pēcapmaksu. Šis kredītreitings nodrošina to, ka ir ticība mūsu valstij, mūsu uzņēmējiem. Šobrīd ir iespējams iegādāties izejvielas uz pēcapmaksu, kas, loģiski, palielina uzņēmēju konkurētspēju – konkurētspēju eksporta tirgos. Un tāpēc paldies Valdim Dombrovskim un viņa valdībai!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tāpat kā ikvienu Latvijas iedzīvotāju mani – sevišķi mani, kuram ir daudz bērnu un mazbērnu, – ir nodarbinājusi visu laiku šī problēma: kā mēs varētu izglābties no šīs bedres? Es vienmēr esmu izrādījis cieņu Valdim Dombrovskim, un šī mana runa nebūs veltīta tam, lai kritizētu jūs, Dombrovska kungs. Jo jūs uzņēmāties kāpt tajā dziļajā bedrē tad, kad neviens cits negribēja uzņemties kāpt tur iekšā. Tādēļ vien jau mana cieņa.

Tālāk. Pirms trim mēnešiem es vērsos pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājas Jaunzemes, pēc tam pie Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieces Žīgures un uzdevu tām vienu tādu jautājumu: „Vai jūs nevarētu dot man ziņas par to, cik – vienalga, vai gabalos, tilpumā vai svarā, – mēs Latvijā ražojam un cik patērējam, cik eksportējam, un cik importējam?” Ir runa par gluži vienkāršiem priekšmetiem. Par tādiem priekšmetiem, ražojumiem, ko mēs esam ražojuši Latvijā cara laikā, pirmās brīvvalsts laikā, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā un arī padomju laikā un varētu ražot arī tagad. Un es skaitu: visdažādākie apavi, zeķes, apakšveļa, uzvalki, kleitas, jakas, adījumi, kažoki, mēteļi, šalles, cepures, cimdi; viss, kas cilvēkam nepieciešams gulēšanai, – palagi, spilveni, segas, ziepītes (jānomazgā taču rokas, elementāri!) – ziepītes, nevis Plaudes „Kolonnas” miljonāru dārgos, teiksim, Parīzes kosmētiskos līdzekļus, bet nu vienkārši ziepes, un tā tālāk. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ziepes ražo Saeima!”) Un kur nu vēl lauksaimniecības produkti! Mēs visi zinām, ka mūsu zeme, izņemot trīs apriņķus, agrākos, Zemgalē, kuri ir ideāli piemēroti graudkopībai, ir ideāli piemērota lopkopībai. Es viņām abām to sacīju un arī jums saku. Un mēs zinām, ka šodien 50 procentus cūkgaļas mēs ievedam un varam saražot tikai 50 procentu no liellopu gaļas. Un kur rodas šīs manas šaubas? Diemžēl Centrālā statistikas pārvalde varēja iedot tikai šos datus, bet nevar iedot datus par to, cik mēs paši patērējam no ražotā. Ar to uzreiz beidzās mans mēģinājums meklēt saknes nodarbinātības problēmas atrisināšanai, bezdarba problēmas atrisināšanai. Jo vajag visus šos četrus rādītājus, lai samazinātu...

Es esmu bijis un esmu antiglobālists un antieiropeists un vienmēr esmu teicis, ka tur nevajag iestāties. Kādēļ? Nu tādēļ, ka globālisms un Eiropas Savienība ar vienu roku mums dod, bet ar otru roku mūs žņaudz. To ir pateicis arī Godmaņa valdības padomnieks, ekonomisko zinātņu doktors, bijušā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs, un es viņam piekrītu, ka tas tā ir. To ir pateicis arī pirmais Nobela prēmijas laureāts Pols Samuelsons, kurš pēc Otrā pasaules kara sarakstīja pirmo slaveno mācību grāmatu visu fakultāšu studentiem (man ir krievu un angļu valodā šī grāmata mājās). Proti, viņš saka, ka globālisms... Man beidzās jau laiks? Nē. Ka globālisms var kādai valstij dot, bet citu valsti var ievest izmisumā un satriekt. Tas viss atkarīgs no vēsturiskiem un tautsaimnieciskiem apstākļiem katrā konkrētā zemē. Nevar pateikt, ka tas visur nesīs labumu. Lūk! Un arī Amerikas Savienotajās Valstīs... Piemēram, pasaulslavenā Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta prorektors un Ekonomikas fakultātes vadītājs saka, ka globālisms, ja nav protekcionisma valstī un nav ražošanas, – tā ir nāve. Un arī es esmu tādos uzskatos, nevienu nekritizējot. Tie ir individuāli uzskati. Tie nav manas bijušās frakcijas uzskati. Mēs nevarēsim pastāvēt šajā zemē, ja mēs neražosim to, ko paši varam ražot, un ja nekādu mēģinājumu bezdarbu likvidēt nebūs.

Protams, eksports ir vajadzīgs. Bet, kolēģi, ievērojiet taču to, ka eksporta un importa summa, kopējā summa visā pasaulē, līdzinās nullei. Ja vienam ir pluss, tad otram ir mīnuss. Nekāda cita ceļa nav. Un eksporta nozare nekad nebūs tā nozare, kur var atrast daudz darba vietu. Par to jau pareizi te daži kolēģi runāja. Jo, lai to pievienoto vērtību, zinātnisko, ražotu, tai pašai eksporta ražojošajai nozarei būs maz darba vietu, nevis daudz darba vietu. Un galvenais pašreiz ir nodarbinātība.

Un pašā noslēgumā. Es piegāju pie Jāņa Urbanoviča. Mums būs un būs turpmāk... nebūs nekad samierināmi uzskati nacionālpolitikā. Mēs būsim skarbi pretinieki līdz galam, bet jūs ļoti pareizi pateicāt: nevar visu laiku runāt miermīlīgi un ar tādu... nu, palīdziet man ar to teicienu... miermīlīgu mierināšanas politiku. Ja mēs divarpus miljonus katru dienu... katru dienu dzīvojam uz parāda, tad kā var runāt par ekonomikas stabilizāciju! Nu, nevajag izlikties! Nav nekādas stabilizācijas!

Es domāju, ka mums vajadzīga pilnīgi jauna pieeja domāšanā un vajag skatīties, kas notiek pasaulē un ko mēģina atrisināt.

Amerikas Savienotās Valstīs... tās ziņas es uzzinu tepat mūsu lieliskajā Saeimas bibliotēkā, piecu gadu laikā lasot... Nekur nav jāiet, palasiet!

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

V.Lācis. ... Ir tikai trīs cilvēki bijuši... Viens publicists, Tomass Frīdmans, un divi profesori...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu laiks ir beidzies!

V.Lācis. ... Tūlīt beigšu. Drusku... Piedodiet!

Divi profesori un viens publicists, kas 2002.gadā spēja pateikt, ka pasaule iet uz ekonomisko elli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Es runāšu īsi. Zemnieki runā īsi. Tā ka es savas minūtes dāvinu, Lāča kungs, jums!

Un tātad īsi un kodolīgi. Es tiešām esmu dziļi gandarīts, un es šodien pievienojos mūsu opozīcijas kolēģa Zalāna viedoklim. Tad, kad mēs nākamajā gadā klausīsimies Dombrovska ziņojumu, es domāju, būs labāki rezultāti. Un es domāju, ka vēl mēs pēc tam... Arī aiznākamajā gadā, kad klausīsimies Valda Dombrovska ziņojumu, tie būs vēl labāki.

Tātad strādāsim tā, lai mēs šos ziņojumus klausītos visus šos gadus, visu šo Saeimu, un Zaļo un Zemnieku savienība to apstiprina.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vēlas vēl ko piebilst?

Tātad, ja nekādu piebilžu nav, jautājums ir izskatīts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biodegvielas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova (Ludza–Nirza) 129,300.–147,100.km rekonstrukcijai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Pimenova, Rasnača, Bērziņa, Dzintara, Laizānes, Dombravas un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šis deputātu ierosinājums, protams, varētu raisīt lielu sabiedrības atzinumu, un, protams, arī es šeit nenācu, lai aizstāvētu azartspēles un teiktu, ka tās ir kādam cilvēkam vai mūsu valstij kopumā ļoti pozitīva zīme.

Es vairāk gribu runāt par to, ka, protams, šis jautājums arī pozīcijā, koalīcijā, ir spriests un kopā ar budžeta paketi jau... Tagad pie budžeta grozījumiem arī šis jautājums jau ir ticis skatīts komisijās, tieši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un līdz ar valdības budžeta grozījumu paketi šis jautājums nonāks balsojumā arī Saeimā.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šobrīd šo likuma grozījumu, jo mēs nevaram šos jautājumus skatīt atrauti no kopējā valsts budžeta. Protams, tie deputāti, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu, arī noteikti rūpējas par valsts budžeta ieņēmumiem, bet mans aicinājums tomēr būtu tiem deputātiem, kuri atrodas valdošajā koalīcijā, skatīties uz šo likumprojektu vairāk kā uz pārmērīgu nodokļu celšanu, jo šajā gadījumā tie ir simts procenti, un, mūsuprāt, arī ekonomiski, protams, ir jāvērtē tas – ikviena uzņēmēja, ikviena ieguldītāja tiesiskā paļāvība, skatoties uz to, kādā veidā tiek rēķinātas naudas plūsmas uzņēmumos, kā arī viss pārējais, lai šo nodokļu pieaugums būtu pakāpenisks, prognozējams un lai tas neapdraudētu arī citu nozaru eksistenci, ja mēs radīsim šāda veida precedentus, ka varam tik būtiski paaugstināt nodokļus vienai konkrētai nozarei.

Vēlreiz atgādinu, ka noteikti neiestājos par to, ka azartspēles ir kas labs priekš mums vai priekš mūsu valsts, bet tomēr skatīsimies pragmatiski un prognozējami no mūsu valsts politikas viedokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Imants Parādnieks pieteicies runāt „par”.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sākumā par piedāvātā likumprojekta fonu. Jau februāra pirmajos datumos, pirms valdība nāca klajā ar priekšlikumiem budžeta papildu konsolidācijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tika likts priekšā nākt ar iniciatīvu par divkāršu nodokļu palielinājumu spēļu automātiem. Iesniegumā tika arī norādīts, ka nepieciešama dinamiska rīcība, lai azartspēļu lobiji nepaspētu iedarbināt savas ietekmes sviras.

Pēc pāris nedēļām finanšu ministrs deva savu atzinumu par šo iniciatīvu: nodokļu palielināšana tieši divkāršā apmērā var negatīvi ietekmēt budžeta ieņēmumus būtiska spēļu automātu skaita samazinājuma dēļ. Un visai drīz arī publiski paziņoja par pasākumu plānu budžeta papildu konsolidācijai, iekļaujot tajā arī azartspēļu nodokļa palielinājumu spēļu automātiem par 50 procentiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā gan vēl tika piedāvāts pieņemt šādas izmaiņas nekavējoties, nevis atlikt uz 1.jūliju, tādējādi vismaz trīs mēnešus iegūstot papildu ieņēmumus, tomēr komisijā nosprieda, ka nodokļa palielinājums par 50 procentiem ar 1.jūliju ir labs sākums.

Savukārt vēl pēc neilga laika Finanšu ministrija, vairākām Saeimas komisijām prezentējot konsolidācijas plānu, jau bija nosliekusies par labu tikai 10 procentu lielam nodokļa palielinājumam spēļu automātiem – ar argumentu, ka tas došot vislielāko fiskālo ietekmi divu gadu garumā.

Acīm redzami, ka azartspēļu biznesā ieinteresētie bija pamanījušies izmantot savu ietekmi. Šāda nostādnes maiņa liecina par nekaunību. Atšķirībā no azartspēļu lobijiem vienkāršam cilvēkam laikam jau nav iespēju draudzīgi ietekmēt valdības lēmumus.

Finanšu ministrijas aprēķinus pārbaudīju, tie ir kļūdaini un balstīti uz nepamatotu pesimistisku prognozi. Iespējams, ka likumprojektā iekļautais aprēķins par pozitīvu fiskālo ietekmi (vairāk nekā 10 miljoni) ir pārlieku optimistisks, tomēr... Arguments par to, ka būtisks nodokļa palielinājums sagraušot nozari, jau dzirdēts no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kopš 2003.gada, kad tās ilggadējā vadītāja prognozēja pēc nodokļa palielinājuma strauju automātu skaita samazinājumu un attiecīgi ieņēmumu kritumu, taču notika citādi. Kopš nodokļa palielinājuma ieņēmumi ir tikai būtiski auguši par desmitiem miljonu latu gadā. Precedents, ka nodoklis spēļu automātiem palielināts par 100 procentiem, jau bijis. Tāds lēmums tika pieņemts 2005.gadā, kad likme pakāpeniski tika palielināta no 840 latiem uz pašreizējo – 1680 latiem gadā; tas budžetā piecos gados kopumā deva aptuveni 45 miljonus latu lielus papildu ieņēmumus. Un tas tā notiek, neskatoties uz vispārējo krīzi un apgrozījuma kritumu kopš 2008.gada!

Ieņēmumi no spēļu automātiem sastāda aptuveni 75 procentus no visiem kopējiem azartspēļu jomas ieņēmumiem. Nodoklis spēļu automātiem nav mainīts gandrīz sešus gadus. Pa šo laiku būtiski cēlušies visi nodokļi, tikai azartspēļu joma kā tāda svētā govs palikusi neskarta. Par to, ka treknums no šīs gotiņas piena ir nosmeļams, liecina fakti.

Pirmais. Austrijā nodoklis par spēļu automātiem pārsniedz 500 latu mēnesī; tagad kaimiņos, Igaunijā, kur visi citi nodokļi ir zemāki nekā Latvijā, nez kāpēc tas ir divas reizes augstāks – 315 lati mūsu pašreizējo 140 latu vietā.

Otrais. Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem ekonomiskā situācija uzrāda stabilu izaugsmi. Tāpat tas bijis iepriekšējos laikos, kad nodokli palielināja: azartspēļu jomā palielinās apgrozījums un aug spēļu automātu skaits.

Trešais. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs presē ir izteicies: kaut arī likums noteic, ka no katra lata, kas iemests automātā, vismaz 80 santīmi ir jāatdod atpakaļ klientam, Latvijā spēļu zāļu saimnieki ir dāsnāki, un veiksmes meklētāju makos nokļūstot līdz pat 90 procentiem no automātos atstātās naudas.

Protams, šis būtu tikai pirmais solis valstij tik nepieciešamo finanšu resursu izcelšanā no azartspēļu jomas un ceļā uz šīs jomas sakārtošanu veselīgas sabiedrības vispārējās interesēs.

Ceru, ka, lai arī kādi būtu valdības pārstāvju pseidoargumenti, deputāti, izšķiroties par prioritātēm, nostāsies nevis kopā ar „vienroču bandītu” raustītājiem un to „nokāsējiem”, bet gan bērnu, māmiņu, pensionāru un nacionālo uzņēmēju pusē.

Kolēģi! Es šodien aicinu nevis pieņemt sagatavoto likumprojektu, bet nodot to atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai – un tad argumentēti atrast vislabāko veidu, kā no azartspēļu nozares valstij gūt vislielāko sabiedrisko labumu gan tās ierobežošanas, gan finansiālo ieņēmumu ziņā.

Lūdzu, atbalstiet to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Tātad jautājums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Parādnieka, Pimenova, Rasnača un citu iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – nav, atturas – 65. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šlesera, Strodes, Šķēles, Ulmaņa un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Rita Strode.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 1.aprīlī stāsies spēkā jaunais elektroenerģijas tarifs, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli sadārdzināsies apmēram par 30 procentiem. Plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka šā tarifa palielināšana skars aptuveni 96 procentus mājsaimniecību. Un ir skaidrs, ka visvairāk šī problēma, šie tarifi, skars daudzbērnu ģimenes un ģimenes ar bērniem.

Vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir parakstījušies pret elektroenerģijas tarifu celšanu, bet diemžēl Ekonomikas ministrija, kas ir „Latvenergo” kapitāldaļu turētāja, neieklausījās iedzīvotāju viedoklī un negrasās atteikties no savas ieceres. Tamdēļ, cienījamie kolēģi, aicinu jūs labot kļūdas, kuras tika pieļautas pagājušā gada nogalē, un atgriezties pie samazinātās PVN likmes elektroenerģijai. Samazinātā PVN likme ir daudzās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, Grieķijā – 13,5 procenti, Lielbritānijā – 5 procenti, Itālijā – 10, Īrijā – 13,5, un šo sarakstu varētu turpināt.

Kolēģi! Šobrīd iedzīvotājiem tiešām klājas ļoti smagi: inflācija žņaudz visus un it sevišķi ģimenes ar bērniem. Tamdēļ aicinu jūs atbalstīt „Par Labu Latviju” frakcijas deputātu priekšlikumu – atjaunot samazināto PVN likmi elektroenerģijas piegādei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zalāna, Šlesera, Strodes, Šķēles, Ulmaņa un Bekeša iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 53. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Bērziņa, ievēlēta no Vidzemes, iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 10.martā. Tas arī tika izdarīts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Tiesībsarga Jura Jansona zvērests (svinīgais solījums)”.

Es aicinu Juri Jansonu dot zvērestu vai svinīgo solījumu. Lūdzu!

J.Jansons (tiesībsargs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Es, Juris Jansons, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es vēlu jums veiksmi, šo ļoti atbildīgo amatu veicot. (Aplausi.)

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 20.laidienā