Par Eiropas Savienības ekonomikas koordinēšanu

Saeimas deputāti 15.martā Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentāriešu un Eiropas Parlamenta deputātu sanāksmē par ES ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu jeb tā dēvēto Eiropas semestri.

Latvija atbalsta Eiropas semestra ieviešanu un ciešāku ES ekonomikas politiku koordināciju, diskusijā uzsvēra Latvijas delegācijas vadītājs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Latvijas parlamentu sanāksmē pārstāvēja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Vucāns un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.

"Domājot par ES ekonomiku un fiskālo politiku koordināciju un risinājumiem krīzes pārvarēšanai, tieši jaunās dalībvalstis sniegušas lielāko ieguldījumu savu budžetu konsolidācijas procesos. Tādēļ mēs atbalstām vienādus spēles noteikumus visiem vienotā tirgus dalībniekiem. Visām dalībvalstīm jāuzņemas vienāda atbildība par Eiropas Savienības ekonomisko un finanšu uzvedību," teica J.Reirs.

Komisijas priekšsēdētājs aicināja Eiropas Parlamentu biežāk uzklausīt nacionālo parlamentu viedokļus nozīmīgu ES tiesību aktu pieņemšanas procesā ekonomikas un finanšu politiku jomās, lai nacionālo parlamentu deputātiem būtu iespējams dalīties ar informāciju un iesaistīties koordinācijas procesā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts finanšu politika un budžeta politika ir dalībvalstu nacionālā kompetence.

Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas deputāti un dalībvalstu parlamentu deputāti kopējā sanāksmē Briselē tikās, lai pārrunātu Eiropas semestra ieviešanu un lemtu, kā nodrošināt labāku dalībvalstu budžetu koordināciju un makroekonomisko nelīdzsvarotību uzraudzību. Sanāksmē piedalījās arī Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompujs, Eirogrupas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un ES ekonomikas lietu komisārs Olli Rēns.

Viens no Eiropas semestra mērķiem līdzās ekonomikas pārvaldības stiprināšanas pasākumiem ir arī nostiprināt sa­saisti starp dalībvalstu nacionālo fiskālo un ekonomisko politiku, kā arī Eiropas līmeņa prioritātēm. Tieši nacionālajiem parlamentiem ir galvenā atbildība un izšķirošā loma nacionālo budžetu pieņemšanā.

Saeimas preses dienests