Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Sandra Sondore-Kukule. Valsts prezidenta kreatīvā funkcija izpildvaras jomā

2011.gada 14.martā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija iesniedza Valsts prezidentam gala secinājumus Viedoklim par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros, uz kuru pamata tapa Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011.gada 16.martā Saeimā iesniegtā likumdošanas iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Minētajā iniciatīvā skarti vairāki ar Valsts prezidenta institūciju un Valsts prezidenta pilnvarām saistīti jautājumi. Ja daži no tiem gan tiesību zinātnieku vidū, gan sabiedriski politiskās diskusijās jau ir apspriesti, kā, piemēram, Valsts prezidenta īpašas atlaišanas procedūra jeb impīčments vai Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, tad jautājums par Valsts prezidenta lielāku iesaisti valdības veidošanas procesā un viņa ietekme uz jaunveidojamās valdības sastāvu ir zināmā mērā jauninājums, kas iepriekš nopietni pētīts nav. Autore piedāvā iepazīties ar citu Eiropas Savienības parlamentāro valstu konstitūciju tiesisko regulējumu minētajā jautājumā.

• Jānis Bogdasarovs. Akcionāru līguma loma kapitālsabiedrības pārvaldē

Publiski izskanējuši dalībnieku/akcionāru strīdi ir kļuvuši teju par ikdienu. Šādu strīdu iemesli mēdz būt visdažādākie – dalībnieku/akcionāru nespēja vienoties par sabiedrības pārvaldi, daļu/akciju atsavināšanu, sabiedrības pārņemšana, izmantojot reiderisma metodes u.c. Kapitālsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības) dibināšanas brīdī visbiežāk tās dibinātāji neuzskata par nepieciešamu slēgt atsevišķu līgumu, kas regulētu dalībnieku savstarpējās attiecības, pārvaldot sabiedrību, tādējādi savstarpējo tiesisko attiecību noregulējumu atstājot statūtu un likuma ziņā. Kā zināms, ne visos gadījumos sabiedrības statūti un likums var vienlīdz efektīvi aizsargāt gan mazākumdalībnieku/-akcionāru, vairākumdalībnieku/-akcionāru un pašas sabiedrības intereses, līdz ar to, rodoties nesaskaņām dalībnieku/akcionāru starpā, šo personu intereses var tikt aizskartas.

• Petra Janule. Trūcīgas personas statuss civilprocesā un ar to saistītās problēmas

Latvijā nabadzības riskam pakļauti 26% iedzīvotāju. Tik liels trūcīgu cilvēku īpatsvars nav nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Skaitliski mūsu valstī "trūkuma ēnā" dzīvo 573 tūkstoši cilvēku. 2009.gada oktobrī valstī bija 80 063 trūcīgo personu, taču 2010.gada februārī jau 125 020. Ņemot to vērā, aktuāls, šķiet, jautājums par trūcīgo personu juridisko nodrošinājumu tiesiskajām attiecībām. Meklējot juridisko literatūru šajā jomā, jākonstatē, ka trūcīgo personu tiesiskie jautājumi Latvijā nav pētīti, kas viesa interesi aplūkot šo tēmu dziļāk. Ko tad nozīmē vārds "trūcīgs"? Apskatot latviešu literārās valodas vārdnīcu, trūcīgas personas skaidrojumā lasāms: "Tāds, kam nepieciešamas materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā." Sinonīmu vārdnīcā iepretim vārdam "trūcīgs" lasāms: maziņš, mikroskopisks, niecīgs, zems, ierobežots, nepietiekams, mazturīgs, nabags, tukšs, nožēlojams.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv