Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Pabriks

Uz jaut. nr.11/J10 – dok. nr.592

Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai

Atbildot uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem saistībā ar maniem izteikumiem 3.marta LNT ziņu sižetā, vēlos informēt par sekojošo.

Saruna ar LNT Žurnālistu Gati Suhovecki bija par atalgojumu mana biroja darbiniekiem, kurā viņam sniedzu skaidrojumu, kāpēc atsevišķiem biroja darbiniekiem esmu nolēmis paaugstināt algu. Publiski jau vairākkārt esmu paudis nožēlu par pārpratumu, kas radies saistībā ar šo sižetu, un paskaidroju, ka saruna bija tikai un vienīgi par ministra biroja darbiniekiem un izteikums nav attiecināms uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem zemu atalgojumu. Plašāku skaidrojumu nākamajās dienās esmu sniedzis arī vairākiem plašsaziņas līdzekļiem.

Valsts pārvaldē ir ļoti svarīgi piesaistīt un noturēt profesionālus darbiniekus, kas, ņemot vērā atalgojuma samazinājumu pēdējo gadu laikā, nav viegli. Uzskatu, ka motivācijas saglabāšana valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem ir viens no jautājumiem, pie kura jāstrādā politiķiem, jo, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei valstī un palielinoties atalgojuma līmenim privātajā sektorā, profesionālo darbinieku aizplūšanas risks saglabāsies ļoti augsts. Tikai profesionāli un pietiekami labi motivēti valsts pārvaldes darbinieki var sniegt pozitīvu ieguldījumu mūsu valsts attīstībā.

Četrus mēnešus strādājot aizsardzības ministra amatā, redzu, ka arī Latvijas armiju pēdējo gadu laikā ir pametuši daudzi profesionāļi, tāpēc viens no galvenajiem manas darbības uzdevumiem ir nākamgad atjaunot vismaz daļu sociālo garantiju mūsu karavīriem, kā arī celt karavīra prestižu sabiedrībā, kas vairotu cilvēku motivāciju iesaistīties bruņotajos spēkos un būt gataviem ziedot savu veselību vai pat dzīvību, piedaloties starptautiskās operācijās vai arī risinot civilas krīzes tepat Latvijā. Līdzīgas problēmas ir vērojamas arī Zemessardzē, tāpēc viena no manām prioritātēm ir pievērst pastiprinātu uzmanību arī tās attīstībai. 2011.gada budžetā ir izdevies minimāli atjaunot līdzekļus, lai nodrošinātu kompensācijas zemessargiem par dienesta pienākumu veikšanu šo cilvēku brīvajā laikā.

Runājot par efektīvu valsts pārvaldi, uzskatu, ka tā bija kļūda, ka nepieciešamās reformas vairākās sfērās netika veiktas jau agrāk. Taču pēdējos gados vismaz aizsardzības sfērā tās ir veiktas pietiekami profesionāli, par ko ir saņemts atzinīgs novērtējums gan no Starptautiskā Valūtas fonda, gan NATO. Uzskatu, ka tās jāturpina, paaugstinot mūsu valsts izglītības konkurētspēju, medicīniskās sistēmas efektivitāti. Lai to panāktu, ir nepieciešama konstruktīva sadarbība starp Latvijas valdību un parlamentu un visām valsts pārvaldes iestādēm.

Ar cieņu, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A.Pabriks

Rīgā 2011.gada 4.martā

Ministre I.Jurševska

Uz jaut. Nr.12/J10 – dok. nr.639

Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu

Labklājības ministrija, iepazinusies ar 10.Saeimas piecu deputātu 07.03.2011. jautājumu Nr.8/5-2-46-2011 „Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu”, savas kompetences ietvaros sniedz atbildes uz deputātu uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem.

Attiecībā uz 1.jautājumu

Vai tā ir taisnība, ka tiek plānots virzīt priekšlikumu pagarināt pabalstu griestu termiņu līdz 2015.gaadam un šāds ierosinājums tika skatīts arī 1.marta valdības sēdes slēgtajā daļā?

Ministru kabineta 2011.gada 1.marta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu piemērošanas termiņa pagarināšanu līdz 2014.gadam. Tā rezultātā tika nolemts sekojošais: „Lai nodrošinātu nepieciešamos konsolidācijas pasākumus, Labklājības ministrijai līdz 2011.gada 18.martam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” paketē grozījumus likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, paredzot pagarināt minētā likuma darbības termiņu līdz 2014.gada beigām” (prot. Nr.13, 41.§ 5.punkts).

Attiecībā uz 2.jautājumu

Ja jā, tad kad šādu priekšlikumu Labklājības ministrija plāno virzīt skatīšanai Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā?

Labklājības ministrija pašreiz izstrādā attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” un ar to saistītos likumos (likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”), kurus plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2011.gada 18.martam. Izskatīšanai Saeimā šie likumprojekti tiks virzīti likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” paketē.

Attiecībā uz 3.jautājumu

Kāds tam ir pamatojums un kuru šīs valdības pieņemto lēmumu negatīvās sekas radījušas situāciju šāda īstermiņa pabalstus ierobežojoša pasākuma pagarināšanai vidējā termiņā?

Labklājības ministrijas kompetences jomā šīs valdības laikā nav pieņemti tādi lēmumi, kuru negatīvās sekas būtu radījušas situāciju īstermiņa pabalstus ierobežojoša pasākuma pagarināšanai vidējā termiņā. Tieši otrādi, šīs valdības laikā ir tikuši pieņemti tādi lēmumi, kas pozitīvi ietekmēs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējīgu attīstību.

Sociālās apdrošināšanas sistēma paredz, ka, iestājoties kādam no sociālajiem riskiem (piemēram, personai saslimstot, aizejot pensijā, zaudējot darbu u.c. gadījumos), sociāli apdrošinātai personai daļēji tiek kompensēti zaudētie ienākumi pensijas vai pabalsta veidā. Lai personai būtu tiesības saņemt šo ienākumu zaudējuma kompensāciju, ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (turpmāk – iemaksas).

2009.gadā strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā (turpmāk – speciālais budžets), kā rezultātā 2009.-2010.gada ieņēmumi nesedza speciālā budžeta izdevumus un izmaksu segšanai sāka izmantot iepriekšējos gados uzkrāto finanšu rezervi. Ekonomiskajai krīzei turpinoties, speciālā budžeta uzkrātā finanšu rezerve samazinās: uz 2009.gada 1.janvāri – 951,1 milj. latu, uz 2010.gada 1.janvāri – 737,8 milj. latu, uz 2011.gada 1.janvāri – 402,0 milj. latu. Negatīva speciālā budžeta bilance ir prognozēta arī 2011.-2012.gadā, kā rezultātā jau nākamgad uzkrātā rezerve būs pilnībā izlietota un speciālā budžeta izdevumu segšanai būs jāveic aizņēmums no valsts pamatbudžeta.

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīta problēmas risināšanai Ministru kabinets ir akceptējis virkni pasākumu, kuru mērķis ir nodrošināt speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu un arī nodrošināt šā budžeta sabalansēšanu ilgtermiņā.

Ilgtermiņa sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta stabilizēšanas kontekstā ir jāmin Ministru kabineta 2010.gada 13.novembra ārkārtas sēdē atbalstītā Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (prot. Nr.62, 1.§), saskaņā ar kuru tika noteikta šādu pasākumu īstenošana:

1) pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus (iesniegts Valsts kancelejā);

2) piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksas avota pārstrukturēšana uz pamatbudžetu, sākot no 2014.gada (iesniegts Valsts kancelejā);

3) pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām, sākot ar 2012.gada 1.janvāri (pieņemts Saeimā);

4) minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšana līdz 15 gadiem, sākot ar 2016.gadu (vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu), nosakot tiesības uz valsts garantēto (minimālo) pensijas apmēru, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, sākot ar 2021.gadu (iesniegts Valsts kancelejā);

5) pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām gan 1., gan 2.pensiju līmenī, sākot ar 2011.gadu (pieņemts Saeimā);

6) atteikties no atvieglotajām pensijām (jaunpiešķirtajām) personām, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem vai darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem no 2012.gada (pieņemts Saeimā);

7) no 2013.gada turpināt maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirt 80% apmērā no individuālās iemaksu algas (iesniegts Valsts kancelejā).

Turklāt, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas deficīta segšanai 2011.–2012.gadā un veicinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību ilgtermiņā, 2010.gada beigās Saeima pieņēma arī vairākas izmaiņas normatīvajos aktos ar mērķi palielināt sociālā budžeta ieņēmumus, proti, no š.g. 1.janvāra paaugstināt iemaksu likmi darba ņēmējam no 9% uz 11%, kā arī 2011.–2012.gadā noteikt iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā 2% apmērā.

Taču, neskatoties uz jau īstenotajiem speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu īstermiņa līdzsvarošanas pasākumiem, tiek prognozēts, ka arī 2013.gadā un 2014.gadā situācija valsts sociālās apdrošināšanas budžetā būtiski neuzlabosies.

Līdz ar to likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” noteiktos izmaksājamo valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumus būtu lietderīgi saglabāt līdz 2014.gada beigām.

Jāatzīmē, ka visi iepriekš minētie pasākumi (gan Saeimas jau atbalstītie, gan valdības vēl tikai plānotie) ir vērsti uz to, lai valsts spētu sarežģītajā situācijā, ko izraisījusi finanšu un ekonomiskā krīze, arī turpmāk pildīt savas saistības pret iedzīvotājiem, nodrošinot valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu personām, kuras ir nonākušas sociālā riska (bezdarbs, slimība, invaliditāte, vecums, bērna kopšana u.c.) situācijās.

Attiecībā uz 4.jautājumu

Lūdzu sniegt informāciju par veikto analīzi, kādu iespaidu šis lēmums atstāj uz demogrāfiskiem procesiem vidējā termiņā?

Vēršam uzmanību, ka ierobežojumi attiecas uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, kuru apmērs mēnesī pārsniedz aptuveni 350 latus (11,51 latu kalendāra dienā). Turklāt ierobežojumi nav noteikti ar „griestiem”, un tās sociāli apdrošinātās personas, kurām ir lielāka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu alga, joprojām saņem lielāka apmēra pabalstu (ja aprēķinātais pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu, tad izmaksā (bezdarbnieka pabalsta gadījumā – piešķir) 11,51 latu un 50% no summas, kas šo 11,51 latu pārsniedz). Līdz ar to normatīvais regulējums, kas paredz līdz 2014.gada 31.decembrim ierobežot izmaksājamo maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu un piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmērus, jūtamu negatīvu ietekmi uz demogrāfiskiem procesiem vidējā termiņā nevar atstāt. Turklāt jaunais regulējums tiks piemērots ar 2013.gada 1.janvāri, kas ir pietiekami ilgs periods, lai personas, kuras būs maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, vecāku pabalstu, slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu saņēmēji, laikus būtu informētas un varētu rēķināties ar to, ka valsts pabalstu ierobežojumi tiek saglabāti līdz 2014.gadam.

Jāatzīmē, ka speciāli pētījumi par valsts pabalstu ietekmi uz demogrāfisko situāciju valstī pēdējos gados līdzekļu trūkuma dēļ Latvijā nav veikti. Taču agrāk veikto pētījumu rezultāti, kā arī ārvalstu zinātnieku pētījumi par šo tēmu apliecina, ka valsts pabalstu izmaksa un to apmērs nav galvenie dzimstību veicinošie faktori. Dzimstības veicināšanai nepieciešams komplekss pasākumu kopums. Ņemot vērā minēto, demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai Latvijā būtu jāapsver tādu pasākumu īstenošana vai intensificēšana, kas jau tiek īstenoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur sasniegti labākie rezultāti (Francija, Ziemeļvalstis). Svarīgākās šādu pasākumu grupas ir: nodarbinātības veicināšana, pietiekami un pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, reproduktīvās veselības pasākumi un sociāli pakalpojumi, relatīvi viegla darba tirgus atstāšana un atgriešanās tajā saistībā ar aprūpes pienākumiem (elastīgu darba formu un vienādu tiesību sievietēm un vīriešiem paredzēšana likumdošanā, bērnu aprūpes iestāžu un alternatīvu bērnu aprūpes formu attīstīšana), atbilstošu kompensējošu mehānismu ieviešana, lai novērstu grūtniecības ietekmi uz sieviešu profesionālo dzīvi, pietiekams finansiāls atbalsts ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks u.c. Protams, netiek noliegta arī nepieciešamība paaugstināt pabalstu apmērus ģimenēm par bērniem. Tomēr vissvarīgākais jautājums, kas ietekmē personu izvēli par labu bērna ienākšanai ģimenē, ir pārliecība par valsts īstenotās politikas ilgtspēju. Tieši tādēļ ir svarīgi politiķiem apzināties valsts un pašvaldību budžetu pašreizējās iespējas un paredzēt tādus atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kas būtu sociāli atbildīgi un tiks īstenoti ilgtermiņā.

Attiecībā uz 5.jautājumu

Vai ir veikta analīze, kādu iespaidu lēmums par sociālās apdrošināšanas pabalstu lieluma ierobežošanu atstāj uz ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos?

Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksu apmēra ierobežošana, nosakot pabalsta izmaksu 50% apmērā virs summas, kas mēnesī pārsniedz 350 latus, atbilst apdrošināšanas principam, jo pabalstu apmēri ir atkarīgi no ienākumiem, no kuriem aprēķinātas iemaksas, proti, jo lielāka ir personas iemaksu alga, jo attiecīgi lielāka ir tā pabalsta daļa, kurai tiek piemērots 50% ierobežojums (tātad pabalsta apmērs kopumā ir lielāks). Līdz ar to uzskatām, ka sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksa, ievērojot minētos ierobežojumus, motivē personas veikt iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka valstī ir izstrādāta ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanas politika, kuras īstenošana ir Finanšu ministrijas kompetencē.

Ar cieņu, labklājības ministre I.Jurševska

Rīgā 2011.gada 16.martā

Ministre I.Jurševska

Uz jaut. nr.13 /J10 – dok. nr.632

Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu

Labklājības ministrija, pamatojoties uz Jūsu 2011.gada 9.marta vēstuli Nr.12/1-3-n/41-2011, ir izskatījusi deputātu jautājumu „Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu” (jautājumu reģistra Nr.13/J10) un sniedz šādu atbildi attiecībā uz atšķirībām valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – sociālās iemaksas) veicēju skaitā.

Atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam dalība valsts fondēto pensiju shēmā sākas ar brīdi, kad persona tiek pakļauta valsts pensiju apdrošināšanai (par personu vai persona pati sāk maksāt sociālās iemaksas) un tiek pārtraukta tikai tad, kad persona sasniedz vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju vai vēlāk, kā arī personas nāves gadījumā.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem uz 2010.gada 31.decembri kā valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki reģistrēti 1 124 443 dalībnieki, tai skaitā dalībnieki, kuri shēmai pievienojušies brīvprātīgi – 479 330 un kuri shēmai pakļauti obligāti – 645 113.

Tas nozīmē, ka valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitā ir iekļautas visas personas, kuras kopš shēmas darbības sākuma (2001.gada 1.jūlija) ir veikušas sociālās iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, proti, arī tās personas, kuras, piemēram, ir bijušas nodarbinātās un kurām bija jāveic sociālās iemaksas shēmā kaut tikai vienu mēnesi. Tāpat dalībnieku skaitā ir arī tās personas, par kurām tiek veiktas sociālās iemaksas no valsts pamatbudžeta vai sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem (bērna kopšanas pabalsta saņēmēji, slimības pabalsta saņēmēji, nestrādājoši invalīdi, bezdarbnieku pabalsta saņēmēji u.c., ja minētās personas ir reģistrētas kā valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki).

Savukārt Jūsu vēstulē norādītajos Valsts ieņēmumu dienesta datos par sociālo iemaksu veicējiem sadalījumā pa mēnešiem ir ietvertas tikai tās personas (darba ņēmēji), kuras bija nodarbinātas tikai konkrētajā mēnesī.

Labklājības ministre I.Jurševska

Rīgā 2011.gada 15.martā