Ekonomikas ministrija: Par valsts kapitālsabiedrību pārvaldes uzlabošanu

23.martā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce piedalījās konferencē "Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas meklējumi augošai vērtībai", lai informētu par Ekonomikas ministrijas veikto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības izvērtējumu un piedāvātajiem risinājumiem turpmākai darbībai.

Izvērtējot pašreizējo situāciju valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, EM secinājusi, ka tajās vērojama zema kapitāla atdeve, necaurskatāmi un neprofesionāli īstenota pārraudzība, kā arī operatīvo lēmumu politizācija. Jāatzīmē, ka vairākas valsts kapitālsabiedrības darbojas kā valsts pārvaldes iestādes.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldi ir iespējams būtiski pilnveidot, tas ļautu uzņēmumiem sasniegt daudzkārt labākus un pārdomātākus darbības rezultātus, sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot augstāku kapitāla atdevi un radot papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības efektivitāti un pārvaldi, EM šobrīd izstrādā divus dokumentus – Publisko personu komercdarbības koncepciju un Publisko personu īpašumā esošu kapitāla daļu pārvaldības koncepciju.

Publisko personu komercdarbības koncepcijas ietvaros tiek izvērtēta publiskas personas – valsts – kapitālsabiedrību nepieciešamība turpmāk darboties kā komersantiem.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka valsts kapitālsabiedrības, kuru komercdarbība saistīta ar tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, ir jāpārveido par valsts pārvaldes iestādēm (publiskām aģentūrām). Tautsaimniecībai svarīgākos uzņēmumus, kuru darbība skar valsts drošību un nodrošina sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu, – VAS "Latvenergo", VAS "Latvijas pasts", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un VAS "Latvijas valsts meži" – jāsaglabā valsts īpašumā.

Ekonomikas ministrija plāno jau aprīlī piedāvāt Ministru kabinetam izvērtēt un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību attiecībā uz publiskas personas komercdarbību.

Izvērtēšanai Ekonomikas ministrija piedāvās divus variantus – būtiski sašaurināt publiskas personas tiesības nodarboties ar komercdarbību, ja vien to neprasa svarīgas valsts (t.i., sabiedrības) intereses; vai arī noteikt, ka publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību tikai tad, ja ir konstatēta tirgus nepilnība. Ja valdībai neviens no šiem rīcības modeļiem nešķitīs atbalstāms, vienmēr paliek trešais variants – nemainīt neko pašreizējā situācijā.

Publisko personu īpašumā esošu kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas mērķis ir pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldi. Ekonomikas ministrija uzskata, ka valsts komercdarbības stratēģisko jautājumu risināšana jānošķir no valsts nozaru politikas jautājumiem, centralizējot valsts aktīvu pārvaldīšanu, nosakot vienotus kritērijus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, kā arī paredzot aktīvu atdeves un vērtības palielināšanas pasākumus. Īstenojot reformas kapitālsabiedrību pārvaldē, jānodrošina regulāru datu pieejamība par valsts aktīviem un ikgadējo pārskatu sagatavošana par valstij piederošajiem aktīviem, kā arī jāizveido profesionālas un neatkarīgas uzņēmumu padomes. Vienlaikus jāīsteno valdes locekļu atalgojuma sistēmas reforma, sasaistot atalgojuma līmeni ar uzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem. Šo koncepciju arī paredzēts nodot sabiedriskai apspriešanai jau aprīlī un līdz jūlija beigām iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā ir 142 uzņēmumi, kuros valsts ir kapitāla daļu turētāja, to starpā 69 uzņēmumos valstij pieder 100% kapitāldaļu un šajos uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 52 tūkstoši strādājošo. EM secinājusi, ka kopējā valsts uzņēmumu (izņemot finanšu sektoru) pašu kapitāla atdeve 2009.gadā bijusi 7%. Savukārt pašvaldības ir kapitāldaļu turētājas 605 kapitālsabiedrībās, tai skaitā 323 ir ar 100% pašvaldības dalību un 39 kapitālsabiedrībās pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

Tāpat Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka pamatā valsts līdzdalība ir kapitālsabiedrībās, kas darbojas enerģētikas, telekomunikācijas, mežsaimniecības, transporta, nekustamo īpašumu un veselības aprūpes jomā, kā arī tādās komercsabiedrībās, kuras vienīgā komercdarbība ir sniegt pakalpojumus, izpildot tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu.

Savukārt pašvaldību līdzdalība ir kapitālsabiedrībām, kas sniedz komunālos pakalpojumus noteiktajā administratīvajā teritorijā, kā arī līdzdalība privāti publiskajās kapitālsabiedrībās, kuras sniedz noteiktus pakalpojumus vairākās administratīvās teritorijās.

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība šobrīd ir decentralizēta, pārvaldi nodrošinot attiecīgās nozares ministrijai atbilstoši valsts politikai noteiktajā jomā un sociālajām vajadzībām.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa