Labklājības ministrija

Par Latvijas pensionāriem un viņu pensiju

2011.gada janvārī 271 571 pensionāram jeb 56,72% no vecuma pensiju saņēmējiem pensija bija no 150 līdz 200 latiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošā informācija.

Gada sākumā 20 924 pensionāriem jeb 4,37% no kopējā vecuma pensiju saņēmēju skaita pensija bija robežās no 50 līdz 100 latiem. 87 896 pensionāriem jeb 18,36% pensijas apmērs bija no 100 līdz 150 latiem. Virs 200 latiem pensiju saņēma 97 702 pensionāri jeb 20,40%. Vecuma pensijas, kas lielākas par 1000 latiem, janvārī saņēma 714 pensionāri jeb 0,15%.

Kopumā Latvijā ir 570 314 pensionāri, no tiem 83,7% jeb 477 461 – vecuma pensionāri.

Vidējais pensijas apmērs šā gada janvārī bija 173,02 lati. Savukārt vidējais vecuma pensijas apmērs bija 183,71 lats, ieskaitot piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam, kuras vidējais apmērs bija 23,40 lati. Visu pensiju, t.sk. vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas, Augstākās Padomes deputātu, invaliditātes, pēc speciāliem lēmumiem, izmaksai no sociālās apdrošināšanas budžeta 2011.gada janvārī izlietoti 91,19 miljoni latu.

Par darba dienām un svētku dienām 2011.gadā

Valsts iestāžu darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, šogad darba dienas netiek pārceltas, atgādina Labklājības ministrija (LM).

Tas ir saistīts ar to, ka šogad darba nedēļas ietvaros neveidojas situācija, ka viena darba diena ir starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku.

Līdz ar to pērn Ministru kabinetam nebija jāizdod rīkojums par darba dienu pārcelšanu 2011.gadā.

Vienlaikus pašvaldības, komersanti un organizācijas, šogad nosakot darba un atpūtas laiku, var brīvprātīgi lemt par kādas darba dienas pārcelšanu.

Saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena ir starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tajā pašā mēnesī.

Atbilstoši likumam "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", ja svētku dienas – 4.maijs un 18.novembris – ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Šogad abas šīs svētku dienas ir darba dienās.

Saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.

Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas ir starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tajā pašā mēnesī, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa