Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 22.martā

IeM: Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku

22.martā Ministru kabinets (MK) atbalstījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka Oskara Āboliņa iecelšanu VUGD priekšnieka amatā.

O.Āboliņa kandidatūra pilnībā atbilst VUGD priekšnieka amatam izvirzītajām prasībām, kas paredzētas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā.

O.Āboliņš 2007.gadā ir ieguvis augstāko izglītību Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātē, kā arī ieguvis izglītību ugunsdrošības jomā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā 2003.gadā. Viņa izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pārsniedz 18 gadus.

O.Āboliņš ir piekritis pārcelšanai VUGD priekšnieka amatā ar 2011.gada 1.aprīli, jo no šā datuma pašreizējais VUGD priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis ir nolēmis doties izdienas pensijā.

IeM: Par uguņošanas ierīču glabāšanas, iegādāšanās, ražošanas un izmantošanas noteikumiem un pirotehnisko pakalpojumu sniegšanu

22.martā Ministru kabinetā (MK) izdoti MK noteikumi "Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas, realizācijas, iegādāšanās, pārnēsāšanas, pārvadāšanas, ražošanas un izmantošanas noteikumi un pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas kārtība".

Noteikumos paredzēta uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas kārtība noliktavās un veikalu glabātavās, realizācija vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, iegādāšanās, pārnēsāšanas un pārvadāšanas kārtība, kā arī uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu ražošanas nosacījumi un pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas kārtība.

Noteikumos pamatā saglabāta līdzšinējā kārtība, to precizējot un mazinot atsevišķus birokrātiskus šķēršļus, veicot papildu atsevišķu profesionālai izmantošanai paredzēto uguņošanas ierīču uzskaiti, kā arī atvieglojot saskaņojumu saņemšanas procedūras, veicot pirotehnisko pakalpojumu sniegšanu pasākumos, kas nav publiski pieejami un nav apjomīgi.

Atšķirībā no līdzšinējā regulējuma noteikumos paredzēta iespēja uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskos izstrādājumus vienā noliktavā glabāt vairākiem komersantiem.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par Eiropas Sociālā fonda stipendiju prioritāro virzienu maģistrantūras studentiem

Lai nodrošinātu iespēju augstskolām motivēt studentus maģistrantūras studijām valstī prioritāros studiju virzienos, piešķirot labākajiem studentiem Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijas, 22.martā valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, kas paredz rīkot projektu atlases otro kārtu ESF aktivitātē "Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai".

Otrās atlases kārtas kopējais finansējums ir 2 6342 46 lati, no kuriem ESF līdzfinansējuma apmērs ir 89,53 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Projekta īstenošanai nacionālo publisko finansējumu 10,47 procentu apmērā nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem neatkarīgi no finansējuma saņēmēja juridiskā statusa.

Atbilstoši noteikumiem ESF stipendiju var saņemt maģistrants, kas studē pilna laika maģistra studiju programmā kādā no prioritārajiem virzieniem: dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas; inženierzinātnes, ražošana un būvniecība; lauksaimniecība; veselības aprūpe; vides aizsardzība; transporta pakalpojumi un māksla (starpdisciplinārā studiju programmā).

Valdības apstiprinātie noteikumi paredz, ka otrajā atlases kārtā iesniegt projektus tiks uzaicinātas tikai tās augstskolas, kuras pēdējo trīs gadu laikā (laika periodā no 2007.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 1.oktobrim) ir nodrošinājušas studējošo skaita pieaugumu valstī prioritārajās maģistra studiju programmās. Tādējādi tiks nodrošināts līdzsvarots atbalsts augstskolām atbilstoši aktuālajai situācijai maģistra studiju programmu īstenošanā. Tas dos iespēju iesniegt projektus arī vairākām privātām augstskolām, kuras pēdējos gados izveidojušas maģistru studiju programmas kādā no tautsaimniecībai prioritārām jomām.

Otrajā atlases kārtā mērķstipendijas apmērs ir saglabāts iepriekšējā apmērā – 300 latu mēnesī, ko konkursa kārtībā piešķir labākajiem maģistrantiem, kuri studē kādā no prioritārajām studiju programmām. Mērķstipendiju piešķir 10 mēnešus gadā un kopējais piešķiršanas ilgums vienam maģistrantam programmas apguvei un maģistra grāda ieguvei nedrīkst pārsniegt 20 mēnešus.

Pirmajā atlases kārtā tika apstiprināti 13 Latvijas augstskolu projekti par 6 082 785 latiem. Līdz 2010.gada beigām ESF mērķstipendijas bija saņēmuši 683 maģistrantūras studenti, un pirmajā kārtā projektiem piešķirtais finansējums dod iespēju atbalstīt tikai 27% no prioritārajās programmās studējošo maģistrantu skaita. Lai nodrošinātu papildu atbalstu tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanā, IZM izstrādājusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.881 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.1.2.1.1.apakšaktivitāti "Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai""", kas nosaka īstenot plānoto 2.atlases kārtu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Pasta politikas pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam

22.martā valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātās Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam.

Tajās definēti galvenie rīcības virzieni, lai sasniegtu pasta politikas mērķi – nodrošināt kvalitatīvu un ērtu pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Pasta politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments un ietver pamatprincipus, mērķus un prioritātes nākamajam plānošanas periodam, veidojot stabilu vidi konkurētspējīgiem pakalpojumiem pilnīgi atvērta pasta pakalpojumu tirgus apstākļos.

Viens no galvenajiem turpmākās rīcības virzieniem pasta jomā ir pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošana un tīkla darbības efektivizēšana, kā arī iedarbīga tirgus regulēšana, radot uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei labvēlīgus apstākļus, un uz klientu vajadzībām orientētu pasta pakalpojumu sniegšanas un jaunu pakalpojumu veidu attīstības veicināšana. Pamatnostādnes paredz arī pilnveidot normatīvo bāzi, lai sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar reklāmas izplatīšanu, ievietojot to pastkastītēs.

Dokumentā iezīmētas galvenās problēmas pasta nozarē: klientu neapmierinātība ar sūtījumu piegādes pakalpojumiem, šķēršļi jaunu komersantu ienākšanai tradicionālo pasta pakalpojumu tirgū, universālā pakalpojuma pieejamības nodrošināšana, tirgus uzraudzība, kā arī atšķirīgu nosacījumu noteikšana pasta komersantu sniegtajiem pakalpojumiem PVN izņēmumu piemērošanas un sniegto maksājumu pakalpojumu uzraudzības jomā.

Pamatnostādņu izstrādes procesā tika uzklausītas pasta nozares nevalstiskās organizācijas un pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas, kā arī izskatīti priekšlikumi projekta precizēšanai. To sekmīga realizēšana kalpos vairāku citu nacionālās pārvaldes līmeņa politikas plānošanas dokumentu, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam, mērķu sasniegšanai.

Pasta pakalpojumu tirgū tiek sniegti tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datubāzē līdz 2011.gada 21.martam bija reģistrēts 61 pasta komersants.

SM ir noteikta kā atbildīgā institūcija pamatnostādņu īstenošanā, tāpēc tai līdz 2014.gada 1.jūlijam ir valdībā jāiesniedz informatīvais starpziņojums par pamatnostādņu izpildi 2011.–2013.gadā, bet līdz 2017.gada 1.decembrim – informatīvais galaziņojums.

SM: Par grozījumiem Dzelzceļa likumā

Lai ne autobusu, ne vilcienu pasažierus neietekmētu papildus trīs miljonu samazinājums pasažieru pārvadājumiem, ietaupījums tiks rasts, samazinot dotāciju AS "Pasažieru vilciens" (PV) dzelzceļa infrastruktūras maksas segšanai.

Samazinot attiecīgo subsīdiju, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) tiks piešķirts valsts līdzfinansējums Eiropas Savienības finansētajiem ar pasažieru pārvadājumiem saistītajiem projektiem.

Lai šāds risinājums būtu iespējams, no Dzelzceļa likuma izslēgta norma, kas noteica, ka valsts budžeta kompensācija pasažieru pārvadātājiem pa dzelzceļu, lai segtu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu, nevar kārtējā gadā būt mazāka par kompensāciju iepriekšējā gadā.

Līdz ar to dotācija pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem netiks samazināta. Paralēli SM strādā pie pasažieru pārvadājumu sistēmas sakārtošanas, lai nedotētu vilcienus un autobusus, kas brauc paralēli vienā maršrutā vienlaikus vai ar mazu laika intervālu, ieviešot vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu, veicot atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos, lai ierobežotu nelegālo pārvadājumu iespējas, kā arī meklējot risinājumus, lai piesaistītu vairāk pasažieru.

SM izstrādātos grozījumus Dzelzceļa likumā 22.martā atbalstīja valdība. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāatbalsta arī Saeimai.

Minētajam budžeta grozījumu risinājumam piekrīt arī LDz un PV.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par informatīvo ziņojumu par veselības sistēmas reformu

22.martā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par veselības sistēmas reformu, kas ietver pasākumu kopumu primārās un stacionārās veselības aprūpes attīstībā, kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanā pacientiem, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras pilnveidošanai un ārstniecības personu tālākizglītošanai, kā arī nozares finansējuma efektīvākā izlietojumā.

Lai arī par veselības aprūpes reformu efektivitāti būs iespējams spriest ilgākā laika periodā, atsevišķi rādītāji jau tagad norāda, ka veiktās izmaiņas ambulatoro un stacionāro pakalpojumu struktūrā un jaunu pakalpojumu attīstība ir bijusi lietderīga no izmaksu efektivitātes un pakalpojumu pieejamības viedokļa.

Tā primārajā aprūpē ir pilnveidoti ģimenes ārstu kvalitātes kritēriji un to apmaksa, paredzot ilgāku pieņemšanas laiku lielajās praksēs (ar pacientu skaitu virs 2000). Līdz 9 mēnešiem pagarināts laiks, kurā jaunatvērtām praksēm jānodrošina noteikta pacientu reģistrācija. Precizēta kārtība, kas ļauj ne tikai lauku, bet arī pilsētu ģimenes ārstu praksēm piesaistīt otru valsts apmaksātu medicīnas māsu. Tas ļāvis uzlabot pacientu apriti šajās praksēs pat par 30%. Primārās aprūpes pieejamības uzlabošanai šobrīd tiek strādāts, lai nodrošinātu ģimenes ārstu konsultatīvo tālruņa darbību laikā, kad nav pieejams ģimenes ārsts (vakara un nakts stundās, brīvdienās un svētku dienās). Paredzams, ka tas atvieglotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un slimnīcu uzņemšanas nodaļas no ambulatoro konsultāciju sniegšanas vakara stundās un brīvdienās.

Pēdējos divos gados notikusi mērķtiecīga stacionāro pakalpojumu koncentrēšana, vienlaikus attīstot ambulatoro pakalpojumu pieejamību. Pagājušajā gadā valsts apmaksāto diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedza 21 slimnīca, pacientu aprūpes pakalpojumus – 6 slimnīcas, bet 12 slimnīcas nodrošināja specializēto palīdzību. Šogad stacionāro pakalpojumu sniedzēju struktūrā izmaiņas netiek plānotas, tomēr prioritāri tiks vērtēts katras iestādes sniedzamo pakalpojumu apjoms un kvalitāte, jo atbilstoši Latvijas Slimnīcu biedrības veiktajam pētījumam diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību kvalitatīvi spēj nodrošināt tikai reģionālajās daudzprofilu slimnīcās, kurās ir 4–7 speciālistu diennakts dežūras un adekvāta diagnostika.

Ziņojumā norādīts, ka, pateicoties Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem, ir palielinājusies ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, tādējādi pacientiem nodrošinot arī plānveida palīdzības saņemšanu dienas stacionāros. Paplašināta arī medicīniskā aprūpe mājās, pagarinot palīdzības saņemšanas ilgumu pacientiem ar hroniskām saslimšanām un pārvietošanās traucējumiem. Savukārt iedzīvotājiem ar ienākumu līmeni līdz 120 latiem mēnesī kompensējamo medikamentu iegādē tiek nodrošināta 100% valsts apmaksa. Vienlaikus tiek arī norādīts, ka jāpalielina valsts finansējums kompensējamajiem medikamentiem, lai varētu palīdzēt vairāk pacientiem un iekļautu sistēmā jaunas diagnozes un zāles.

2010.gada 1.jūlijā tika pabeigta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide. Pateicoties 10 jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu un trīs jaunu brigāžu izveidošanai 2009.un 2010.gadā, izdevies palielināt izpildīto izsaukumu skaitu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam laika kritērijam lauku teritorijās no 79% uz 81,4% (jāierodas 25 minūšu laikā). Nākamajos divos gados būtu jāizveido 26 jaunas un 7 brigādes jāpārvieto, lai uzlabotu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas savlaicīgumu visā valstī.

Veselības aprūpes izmaksu efektivizēšanai ar 2011.gadu ieviests princips "nauda seko pacientam" laboratorisko izmeklējumu apmaksā. Valsts apmaksātos laboratoriskos pakalpojumus var sniegt ikviena iestāde, kas atbilst obligātajām prasībām un ir līgumattiecībās ar valsti. Plānots, ka tas veicinās racionālāku finansējuma izlietojumu, jo samazināsies no ārstniecības viedokļa nepamatoto nosūtījumu skaits, kā arī palielināsies pakalpojuma pieejamība un konkurence starp pakalpojuma sniedzējiem.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka sekmīgi norit nozares attīstībai piešķirto Eiropas Savienības struktūrfondu apguve, kas tiek novirzīta ārstniecības personāla attīstībai, ģimenes ārstu tīkla attīstībai, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai, slimnīcu pārprofilēšanai par ambulatorajām iestādēm un slimnīcu attīstībai, tādēļ nepastāv risks par pieejamo līdzekļu apguvi plānotajos termiņos un apjomos.

Oskars Šneiders, VesM preses sekretārs

VARAM: Par grozījumiem Iepakojuma likumā

22.martā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Iepakojuma likumā".

Likumprojekts paredz precizēt vairākas definīcijas un jēdzienus par iepakotāju, izlietoto iepakojumu, enerģijas ieguvi, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, reģenerāciju un tās saskaņot ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā iekļautajām definīcijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atkritumiem.

Līdz šim bija paredzēts ziņojumus par izlietotā iepakojuma apjomiem un apsaimniekošanu valstī sagatavošanu iesniegt attiecīgi Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē vai Vides pārraudzības valsts birojā, vai Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijā. Tā kā, ņemot vērā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas tendences, paredzams, ka lielākā daļa ziņojumu jau sākotnēji tiks iesniegti Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijā, šai iestādei pārējo datu apkopošana un ziņojuma sagatavošana aizņems mazāk resursu nekā kādai citai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei, tādēļ likumprojekts nosaka, ka ziņojuma par izlietotā iepakojuma apjomu un apsaimniekošanu valstī sagatavošanu turpmāk veic Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Labotajā likuma versijā tiks izslēgta norma par pienākumu komersantiem katru gadu iesniegt reģionālajā vides pārvaldē informāciju par valstī saražotā, importētā un eksportētā tukšā iepakojuma apjomiem. Tā vietā tiks noteikts, ka datus par saražotā un apritē esošā iepakojuma (pirms tas ir kļuvis par izlietoto iepakojumu – atkritumiem) apjomu, tai skaitā par atkārtoti lietotā iepakojuma apjomu, uzglabā iepakojuma ražotājs un iepakotājs pēc pieprasījuma tos iesniedz valsts iestādēs. Tādējādi likumprojekts paredz nodrošināt datu uzkrāšanu par Eiropas Komisijai brīvprātīgi iesniedzamo informāciju, tai pašā laikā neradot papildu administratīvo slogu komersantiem ar atskaišu iesniegšanu.

Iepakotājiem un iepakojuma ražotājiem ziņojuma vietā par saražotā, uz citām valstīm izvestā un no citām valstīm ievestā iepakojuma apjomu un materiālu veidiem šie dati, kā arī dati par atkārtoti lietotā iepakojuma apjomu un materiālu veidiem būs jāuzglabā pie sevis. Tie jāuzrāda vides aizsardzību kontrolējošām valsts iestādēm pēc pieprasījuma.

VARAM: Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursiem

22.martā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos Nr.521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums"" un MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos Nr.417 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikums"".

MK noteikumu projektu grozījumi paredz veikt 376 499,46 latu finansējuma pārdali no projektu iesniegumu konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" uz projekta iesniegumu konkursu "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās". Līdz ar to finansējums būs pieejams vairākām skolām, kurām tas līdz šim nebija pieejams konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" ietvaros.

MK noteikumi izstrādāti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 10.panta trešās daļas 1.punktu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par pārtikas nozares koordinēšanas nodrošināšanu

22.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Informatīvais ziņojums par pārtikas nozares koordinēšanas nodrošināšanu". Informatīvais ziņojums paredz Pārtikas nozares padomes izveidi, kas turpmāk koordinēs ar pārtikas nozari saistītos jautājumus, tādējādi veicinot nozares turpmāko attīstību un konkurētspēju.

Ziņojumā izklāstīta šābrīža situācija, ka jautājumi, kas attiecas uz pārtikas nozari, tiek izskatīti vairākās ministrijās – Zemkopības ministrijā, Veselības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Finanšu ministrijā u.c. – bez vienotas koordinācijas, līdz ar to nav vienota skatījuma uz pārtikas nozares attīstību.

Lai maksimāli padarītu efektīvāku ar pārtikas nozari saistīto jautājumu koordinēšanu, Zemkopības ministrija piedāvā izveidot vienu koordinējošu un konsultatīvu institūciju – Pārtikas nozares padomi, kuras darbības mērķis būs veicināt pārtikas nozares attīstību, analizējot problēmjautājumus, kas skar pārtikas nozari, un sniegt priekšlikumus šo problēmu risināšanai. Padomes vadību uzņemsies zemkopības ministrs, un tās sastāvā būs pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, kā arī citām iestādēm un organizācijām.

Informatīvais ziņojums paredz, ka Pārtikas nozares padome izvērtēs citu jomu ietekmi uz Latvijas pārtikas nozari, saskaņos valsts institūciju un pārtikas nozaru pārstāvju viedokļus par pārtikas nozari ietekmējošiem jautājumiem, nodrošinās informatīvo saikni starp pārtikas nozares nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kā arī pārņems Pārtikas nozares konsultatīvās padomes un Pārtikas padomes kompetencē esošos uzdevumus.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka līdz 2011.gada 1.septembrim Zemkopības ministrija sagatavos un noteiktā kārtībā iesniegs Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Pārtikas nozares padomes izveidi.

Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vēstulē "Par LR Veselības ministrijas izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm (2010.–2017.gadam)" Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim izteikto ierosinājumu deleģēt ZM visu pārtikas pārstrādi ietekmējošo jautājumu administrēšanu.

ZM: Par piena savākšanas mašīnu pārvietošanos pa vietējas nozīmes valsts autoceļiem

22.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 5.decembra noteikumos Nr.456 "Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi"", kuri reglamentē svaigpiena savākšanas transportlīdzekļu pārvietošanos pa autoceļiem laika periodā, kad noteikti sezonāli maksimālās masas ierobežojumi transportlīdzekļiem.

Pienu no tā iegūšanas vietas uz pārstrādes uzņēmumiem transportē ar svaigpiena savākšanas transportlīdzekļiem, un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām piena pārstrādes uzņēmumam piens jāsavāc vai tas galapatērētājam jārealizē 48 stundu laikā pēc izslaukšanas neatkarīgi no citiem apstākļiem, jo nepārstrādāts piens ir produkts, kas ātri bojājas.

Patlaban spēkā ir Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumi Nr.456 "Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi", saskaņā ar kuriem katru gadu pavasarī un rudenī uz valsts un pašvaldību autoceļiem tiek noteikti sezonāli maksimālās masas ierobežojumi transportlīdzekļiem. Uzliktie ierobežojumi liedz iespēju ar piena savākšanai paredzētiem transportlīdzekļiem veikt piena pārvadājumus pa valsts nozīmes autoceļiem, jo piena savākšanai paredzētajām mašīnām maksimālā masa ir lielāka par transportlīdzekļiem noteiktajiem maksimālās masas ierobežojumiem. Tādējādi šie ierobežojumi piena savākšanu no lauku saimniecībām un nogādāšanu piena pārstrādes uzņēmumiem liedz vispār vai to būtiski sadārdzina.

Līdz ar normatīvā akta grozījumu stāšanos spēkā specializētās piena mašīnas, kurām noteikti masas ierobežojumi kravas pārvadājumiem, varēs pārvietoties pa vietējas nozīmes valsts autoceļiem, saskaņojot maršrutu ar ceļa īpašnieku. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2011.gada 1.janvārī Latvijā reģistrēti 1259 transportlīdzekļi, kuru reģistrācijas apliecībās norādīts – kravas transporta cisternas, bet nav atsevišķi izdalīti piena savākšanas transportlīdzekļi. Lai apzinātu piena savākšanas mašīnas, ZM apkopos datus par specializētajām piena mašīnām, lai tās iekļautu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Gadījumā, ja mašīna nebūs reģistrēta kā specializētā piena mašīna, kas pārvietojas pa saskaņoto maršrutu, tai varēs piemērot sodu.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa