Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 24.martā

MK: Par kārtību, kādā valsts iestādes, pašvaldības un pašvaldības iestādes pasūta pētījumus

24.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas izstrādātais noteikumu projekts "Kārtība, kādā valsts iestādes, pašvaldības un pašvaldības iestādes pasūta pētījumus".

Valsts kancelejas direktore E.Dreimane norāda, ka minēto noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un pašvaldību iestāžu sadarbības koordinācija dažādu pētījumu plānošanā un pasūtīšanā. E.Dreimane uzsvēra: "Laikā, kad tiek veikta būtiska valsts budžeta izdevumu konsolidācija, ir jānovērš situācija, ka valsts institūciju pasūtīto pētījumu tēmas dublējas vai pētījumi tiek izstrādāti nekvalitatīvi un neatbilstoši pasūtītāja vajadzībām, tādējādi nelietderīgi izmantojot finanšu resursus. Valsts kanceleja cer, ka šo noteikumu izdošana uzlabos gan pasūtīto pētījumu sagatavošanu un uzraudzību, gan arī pētījumu pieejamību sabiedrībai."

Noteikumu projektā uzsvars ir likts uz pētījuma pasūtītāja un pētījuma izstrādātāja savstarpējās sadarbības uzlabošanu, uzliekot par pienākumu pētījuma izstrādes gaitā piesaistīt visas ieinteresētās puses, lai rezultāts būtu noderīgs un atbilstošs pētījuma pasūtītāja vajadzībām. Lai sasniegtu minēto mērķi, pētījuma izstrādes sākumā pētījuma pasūtītājam būs detalizēti jādefinē nepieciešamais pētījums un tā praktiskais izmantojums.

Par vienu un to pašu vai līdzīgām tēmām tiek īstenoti pēc satura līdzīgi pētījumi, kurus pasūta dažādas institūcijas – noteikumu projekts paredz noteikt, ka valsts iestāžu plānoto pētījumu tēmas divas reizes gadā tiek apspriestas valsts sekretāru sanāksmē. Atsevišķi tiks apkopoti arī pašvaldību un pašvaldību iestāžu plānoto pētījumu pasūtījumi. Plānoto pētījumu saraksts būs publiski pieejams pētījumu un publikāciju datubāzē petijumi.mk.gov.lv.

Šobrīd nepastāv vienota informācijas aprites sistēma par institūciju plānotajiem un esošajiem pētījumiem. Projektā paredzēts, ka visi pētījumi, kas klasificējami kā publiskais iepirkums, pieejami pētījuma pasūtītāja oficiālajā mājaslapā, kā arī pētījumu un publikāciju datubāzē, tāpat institūciju oficiālajās mājaslapās tiek publicēta informācija, kā iespējams iepazīties un lejupielādēt pilnu pētījuma tekstu. Vienlaikus tiek noteikta prasība pētījuma izstrādātājiem sagatavot anotāciju gan latviešu, gan angļu valodā, lai arī ārvalstu interesentiem būtu iespēja izpazīties ar Latvijā veiktajiem pētījumiem un sazināties ar pētījumu pasūtītājiem.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

LM: Par jaunām minimālās darba algas noteikšanas pamatnostādnēm

Ņemot vērā valdībā apstiprināto koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi jaunu minimālās algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību.

Labklājības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" 24.martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka minimālā alga netiks piesaistīta konkrētiem makroekonomiskajiem un citiem rādītājiem, bet tās iespējamās pārmaiņas vērtēs pēc ekonomiskās situācijas valstī un citiem rādītājiem. Proti, katru gadu paredzēts izvērtēt ekonomisko situāciju valstī un noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru (ar precizitāti līdz latam).

Tas notiks, analizējot gan Ekonomikas ministrijas veiktās makroekonomiskās prognozes un izmaiņas iepriekšējā gadā, gan arī ņemot vērā citu Baltijas valstu (Igaunijas un Lietuvas) minimālās mēneša darba algas izmaiņas, nodokļu sistēmas plānotās izmaiņas un citus valsts sociālā nodrošinājuma pasākumus, kas piesaistīti minimālajai mēneša darba algai.

Ja ekonomiskās krīzes situācijā prognozēs, ka nākamajā gadā vismaz par pieciem procentiem samazināsies strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa, tad minimālo mēneša darba algu nākamajā gadā paredzēts saglabāt iepriekšējā apmērā vai samazināt.

Minimālās algas samazināšana plānota tā, lai tās apmērs būtu samērīgs attiecībā pret valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu samazināšanu, kā arī pret valsts budžeta deficīta samazināšanu.

2010.gada novembrī 184,1 tūkstotim cilvēku darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas vai mazākā apmērā, tai skaitā privātajā sektorā – 157,5 tūkstošiem cilvēku un sabiedriskajā sektorā – 24,7 tūkstošiem cilvēku.

Noteikumu projektā ir iekļauti pieci minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas pamatprincipi:

1) minimālo algu pārskatīs reizi gadā;

2) tās ieviešanas datumu nākamajā kalendārajā gadā saskaņos ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā;

3) valsts budžeta projekta izstrādes gaitā, ņemot vērā NTSP lēmumu, MK pieņems lēmumu par minimālās algas konkrēto apmēru nākamajā kalendārajā gadā;

4) pārskatot minimālo algu, valdība pārskatīs no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī;

5) likumprojektā par valsts budžetu nākamam gadam paredzēs minimālās algas paaugstināšanai nepieciešamo papildu finansējumu.

LM: Par papildu izdevumu atlīdzināšanu apdrošinātajam cilvēkam

Lai precizētu kārtību, kādā apdrošinātajam cilvēkam atlīdzināmi papildu izdevumi saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība" 24.martā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Projektā precizēta apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība vairākos gadījumos. Pirmkārt, situācijās, kad cilvēkam atlīdzināmi izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstniecības līdzekļiem, medikamentiem, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Tāpat arī gadījumos, kad cilvēkam izmaksā apdrošināšanas atlīdzību palielinātā apmērā. Vienlaikus konkretizēta arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu pārrēķināšanas kārtība.

Likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" paredz, ka apdrošinātajam cilvēkam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, kas ietver naudas izmaksas un pakalpojumus.

Šīs tiesības rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam (ar attiecīgiem dokumentiem apstiprināts fakts par nelaimes gadījumu darbā, kā arī ceļā uz vai no tā darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, vai konstatēta saslimšana ar arodslimību, kā rezultātā iestājusies apdrošinātā cilvēka pārejoša darba nespēja, daļējs vai pilnīgs darbspēju zaudējums).

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments