Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/174-1095

Rīgā 2011.gada 24.martā

Par vienošanās spēkā stāšanos

Ārlietu ministrija informē, ka 2011.gada 23.martā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par sadarbību vides aizsardzības jomā (parakstīta Maskavā 2010.gada 20.decembrī, apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumiem Nr.1036).

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS VALDĪBAS
VIENOŠANĀS
PAR SADARBĪBU VIDES AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas Republikas valdība un Krievijas Federācijas valdība, turpmāk sauktas par Pusēm,

augstu vērtējot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas draudzīgās attiecības,

apzinoties ilgtspējīgas attīstības nepieciešamību,

piešķirot lielu nozīmi vides aizsardzības problēmu risināšanai un vēloties veicināt praktisku rezultātu sasniegšanu šajā jomā,

vadoties pēc Pušu valstu normatīvajiem tiesību aktiem un starptautiskajām tiesību normām vides aizsardzības jomā,

rīkojoties saskaņā ar mērķiem un principiem, kas iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992.gada Riodežaneiro konferences par vidi un attīstību noslēguma dokumentos,

pamatojoties uz starptautisko līgumu, kuru dalībnieces ir Pušu valstis, normām vides aizsardzības jomā,

ņemot vērā Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts pienākumus,

vienojas par sekojošo:

1. pants

Puses attīsta sadarbību vides aizsardzības jomā uz līdztiesības un savstarpēja izdevīguma pamata, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus.

Sadarbība ir vērsta uz vides stāvokļa uzlabošanu abās valstīs, kā arī Baltijas jūras baseinā.

2. pants

Sadarbība notiek šādos virzienos:

klimata pārmaiņas;

bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un jūras vides aizsardzība;

gaisa, augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzība;

pārrobežu piesārņojuma novērtēšana, tā novēršana un seku likvidācija;

informāciju sistēmu attīstīšana un izmantošana vides aizsardzības jomā;

atkritumu apsaimniekošana;

negatīvās tehnogēnās iedarbības uz vidi novēršana, tās seku samazināšana un likvidācija;

vides monitorings;

pārrobežu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošana un attīstīšana;

citi sadarbības virzieni, kuros Puses ir savstarpēji ieinteresētas.

3. pants

Sadarbība tiek īstenota šādās formās:

kopēju sadarbības programmu un projektu izstrādāšana un īstenošana šīs vienošanās 2.pantā minētajos virzienos;

apspriežu, konferenču, simpoziju, semināru un konsultāciju rīkošana;

kopēju ziņojumu, rakstu un monogrāfiju publicēšana;

zinātnieku un speciālistu, kā arī delegāciju apmaiņa iepazīstināšanas, zinātniskos un mācību nolūkos;

Latvijas un Krievijas speciālistu piedalīšanās starptautiskos pasākumos, kas notiek Latvijas Republikā un Krievijas Federācijā;

kopēju darba grupu veidošana;

zinātniski-tehniskās un juridiskās dokumentācijas, metodiku, vides monitoringa rezultātu, kā arī informācijas apmaiņa vides aizsardzības jomā;

citas sadarbības formas, kuras var tikt saskaņotas starp Pusēm.

Šīs vienošanās īstenošanas laikā Puses var noteikt informāciju, kura var tikt nodota trešajai pusei tikai ar iepriekšēju rakstisku piekrišanu no Puses, kas tādu sniedz.

4. pants

Par šīs vienošanās īstenošanu ir atbildīgas šādas Pušu kompetentās institūcijas:

no Latvijas Puses – Latvijas Republikas Vides ministrija,

no Krievijas Puses – Krievijas Federācijas Dabas resursu un ekoloģijas ministrija.

Ja tiek mainītas kompetentās institūcijas, Puses viena otru par to informē pa diplomātiskajiem kanāliem.

5. pants

Lai koordinētu šīs vienošanās īstenošanu, Puses izveido Jaukto Latvijas un Krievijas komisiju sadarbībai vides aizsardzības jomā (turpmāk – Komisija).

Puses 3 mēnešu laikā pēc šīs vienošanās stāšanās spēkā informē viena otru pa diplomātiskajiem kanāliem par Komisijas līdzpriekšsēdētāju iecelšanu un par Komisijas nacionālo daļu sastāvu, kuras nosaka līdzpriekšsēdētāji, ievērojot Pušu vienlīdzīgas pārstāvības principu.

Komisija var veidot darba grupas un piesaistīt nepieciešamo ekspertu skaitu dalībai sēdēs.

Komisijas darba nolikumu apstiprina tās līdzpriekšsēdētāji pirmajā sēdē.

Komisija izstrādā un apstiprina noteiktiem laika posmiem paredzētas sadarbības programmas starp Pusēm virzienos, kas noteikti šīs vienošanās 2.pantā, un sniedz vajadzīgos ieteikumus to izpildei.

Komisija rīko savas sēdes pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā, pēc kārtas Latvijas Republikā un Krievijas Federācijā.

6. pants

Komandējot Pušu pārstāvjus uz Komisijas sēdēm un tās izveidoto darba grupu sēdēm, apspriedēm sadarbības programmu un projektu ietvaros, kas tiek īstenotas šīs vienošanās 2.pantā norādītajos virzienos, transporta izdevumus un ar uzturēšanos saistītos izdevumus sedz nosūtošā Puse vai uz savstarpējas vienošanās un vienlīdzīgu nosacījumu pamata abas Puses.

Uzņemošā Puse sedz izdevumus, kas saistīti ar Komisijas un tās izveidoto darba grupu sēžu organizēšanu un norises nodrošināšanu.

Citus pasākumus, kas tiek rīkoti šīs vienošanās ietvaros, Puses finansē pēc savstarpējas vienošanās.

7. pants

Puses atbilstoši savu valstu normatīvajiem tiesību aktiem sekmē tiešu sakaru dibināšanu un sadarbības attīstību starp abu Pušu valstu juridiskajām personām, kuru darbība ir saistīta ar vides aizsardzību.

Puses nav atbildīgas par juridisko personu saistībām, kuras izriet no līgumiem, kuri noslēgti sadarbības ietvaros saskaņā ar šo vienošanos.

8. pants

Ja pusēm rodas domstarpības par šīs vienošanās interpretēšanu vai piemērošanu, Puses tās atrisina pārrunu vai konsultāciju ceļā.

9. pants

Šī vienošanās neskar Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citām starptautiskajām vienošanām, kuru dalībnieces ir Latvijas Republika un Krievijas Federācija.

10. pants

Pusēm vienojoties, šajā vienošanās var tikt veikti grozījumi, kuri ir neatņemama šīs vienošanās sastāvdaļa, kuri ir noformējami protokolu veidā un stājas spēkā kārtībā, kāda paredzēta šīs vienošanās 11.pantā.

11. pants

Šī vienošanās stājas spēkā dienā, kad pa diplomātiskajiem kanāliem tiek saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums, kas apstiprina, ka Puses ir izpildījušas valstu iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai tā stātos spēkā.

Šī vienošanās tiek noslēgta uz nenoteiktu laiku un paliek spēkā 6 mēnešus no dienas, kad viena no Pusēm, pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiskā formā ir paziņojusi otrai Pusei par savu nodomu izbeigt šīs vienošanās darbību.

Parakstīts Maskavā, 2010.gada 20.decembrī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.