Saeimas 2011.gada 24.marta sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 24.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi iesniegumi ar lūgumu grozīt 24.marta sēdes darba kārtību.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir lūgusi izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 24.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu grozīt 24.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”, tātad tas tiek izskatīts nevis šā gada 7.aprīlī, bet gan 31.marta sēdē.

Ja deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs šādu grozījumu izdarām, tad es lūdzu šo grozījumu iekļaut sadaļā aiz amatpersonu apstiprināšanas. Deputātiem iebildumu nav.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Urbanoviča, Tutina, Zemļinska, Klementjeva, Grigorjeva, Silova, Pimenova, Zujeva un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ādamsona, Urbanoviča, Tutina, Zemļinska un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 46, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS) frakcija.

Lūgums likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Zalāns vēlas runāt? (No zāles dep. E.Zalāns: „Jā!”) Lūdzu! Vārds deputātam Edgaram Zalānam, kurš runās „pret”.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Acīmredzot Prezidijam ir saprotams, kādēļ viņi šādu regulējumu ir piedāvājuši. Bet jāteic, ka man šis regulējums saprotams nav un varbūt nav saprotams arī kādam citam. Manuprāt, šobrīd Valsts drošības iestāžu likums pietiekami precīzi noregulē to – nosaka apsargājamo personu loku, nosaka, kāpēc šīs personas jāaizsargā, kāda ir kārtība. Un kaut kādu personu iekļaušana vai izslēgšana – šoreiz tas ir attiecināms tātad uz Saeimu –, manuprāt, tomēr nav Saeimas Prezidija kompetencē.

Es jums nocitēšu likumu, jo droši vien jūs šobrīd to neskatāties. 15.panta trešā daļa nosaka: „Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības vai apsardzes pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību vai apsardzi, kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Militārā policija. Drošības policijas aizsargājamās personas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības vai apsardzes kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Ko es ierosinu? Es ierosinu grozījumus ne Kārtības rullī, ne arī Valsts drošības iestāžu likumā neatbalstīt, jo, ja Prezidijam šķiet, ka kādam no deputātiem ir vajadzīga īpaša apsardze kaut kādā īpašā brīdī vai kādam tā ir jānoņem kaut kādā brīdī, Prezidijs var vērsties Ministru kabinetā, un Ministru kabinets šādu lēmumu pieņems. Un tāpēc nav, manuprāt, jāgroza divi likumi un nav jānodarbojas vispār ar šo likumu grozīšanu.

Tā ka es uzskatu, ka šie grozījumi nav jāatbalsta. Aicinu nenodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Zalāna kungam par visnotaļ emocionālo uzrunu. (No zāles: „Kādu emocionālo?!”) Bet šie grozījumi neapšaubāmi... šie grozījumi neapšaubāmi ir nepieciešami, un es izstāstīšu šo grozījumu nepieciešamības pamatbūtību.

Ir tomēr kaut kāds varas dalīšanas princips mūsu valstī. Un šobrīd – pēc tam, kad Saeimas ēkas un arī amatpersonu apsardzi ir pārņēmusi Valsts policija, – diemžēl bieži vien ir tāda situācija, ka faktiski nav likumīgas iespējas Saeimas Prezidijam noteikt, kurā vietā būtu varbūt nepieciešams vairāk pievērst uzmanības, kurā vietā, pēc mūsu domām, varbūt ir pārāk nopietni šie drošības pasākumi. Un tieši tāpēc ir izvēlēts šis veids, ka deleģējums ir divos likumos, ka tomēr Saeimas Prezidijs kā likumdevēja augstākais varas orgāns, ko mēs paši esam ievēlējuši, ir tas, kas var noteikt un izvērtēt, teiksim, nepieciešamību pēc apsardzes tajā vai citā gadījumā tajā vai citā vietā. Jo šobrīd vienkārši iznāk zināms nonsenss, ka izpildvara, teiksim tā, diktē savus noteikumus likumdevējvarai. Līdzīgs deleģējums, starp citu, un, es domāju, ka man Ulmaņa kungs piekritīs, ir arī Valsts prezidentam attiecībā pret Militāro policiju, jo... tāpēc, ka arī Valsts prezidenta Kanceleja ir tā, kas nosaka to, cik lielā mērā ir vai nav nepieciešami drošības pasākumi, protams, izvērtējot to informāciju, ko sniedz valsts drošības iestādes.

Tā ka es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Daudzes, Klementjeva, Šadurska un Rasnača iesniegtā likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Jānis Urbanovičs ir lūdzis Prezidijam piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā, ko Prezidijs ir izdarījis un par ko es jūs arī informēju.

Nākamā darba kārtības sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Pāvela Gruziņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas tiesneša Pāvela Gruziņa iesniegumu par viņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt bijušā... pagaidām vēl pašreizējā Augstākās tiesas tiesneša iesniegumu. Arī es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pāvela Gruziņa atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums – lēmuma projekts „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”.

Vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā kāds informēs parlamentu par šo lēmumu? Vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā kāds informēs parlamentu par to, kāpēc likumprojekts, kurš bija atzīts par steidzamu un kuru bija paredzēts izskatīt otrajā lasījumā 7.aprīlī, tiks izskatīts 31.martā?

Brigmaņa kungs, lūdzu, nāciet no tribīnes pateikt to!

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Tātad mēs aicinām šos grozījumus likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” atzīt par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Atzīt par steidzamu? Bet lēmuma projekts jau ir atzīts par steidzamu. Parlaments jau ir nobalsojis, ka tas tiks izskatīts otrajā lasījumā 7.aprīlī. Jūs lūdzat vienkārši mainīt datumu no 7.aprīļa uz 31.martu.

A.Brigmanis. Nu tad varbūt uz 31.martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamu atzīta likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr.248/Lp10) izskatīšanu otrajā lasījumā 2011.gada 31.martā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījums Filmu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Tātad trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Filmu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (dokuments Nr.60/Lp10). Izskatīsim tos trešajā lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums – Solvitas Āboltiņas un Gundara Daudzes priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.634.

Atbildīgā komisija izskatīja minēto likumprojektu un saņēma uz otro lasījumu 16 priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Saeimu balsot pret 1.priekšlikumu. Saeimā ir sākušās kārtējās atsevišķu deputātu rosinātās diskusijas par neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb vienkārši tā sauktajiem mikriņiem, kuri veic pārvadājumus starp Latvijas pilsētām. Un man ir pamatotas bažas par to, ka ir izdomāts veids, kā nozagt Liepājas, Bauskas, Daugavpils un citu pilsētu pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidotu biznesu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā ir atbalstījusi priekšlikumu aizliegt neregulāros pārvadājumus, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas.

Tas ir kārtējais mutatis mutandis atsevišķu lielo autobusu parku interešu lobistu izpildījumā.

Rodas jautājums, kāpēc tiek virzīts šāds priekšlikums un kāpēc atsevišķi deputāti nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina daudzus Latvijas iedzīvotājus. Vai brīvais tirgus ir mūsu ļaunākais ienaidnieks?

Es vēlos atgādināt, ka jau 2009.gadā tika izdarīts mēģinājums radīt tādus grozījumus Autopārvadājumu likumā, kuri faktiski liegtu iespēju neregulāro pasažieru pārvadātājam veikt pakalpojumu sniegšanu pasažieriem. Par laimi, toreiz Saeima sagatavotos grozījumus noraidīja.

Kārtējais likuma grozījumu variants tiek piedāvāts šodien, un atkal – ar mērķi izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus. Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb tā sauktie mikriņi, kuri veic pārvadājumus, piemēram, starp Bausku un Rīgu, starp Rīgu un Liepāju, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, tiem ir attiecīgās licences. Viņu automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Un minētie uzņēmēji nesaņem nekādu dotāciju no valsts, kā tas ir gadījumā ar sabiedrisko transportu.

Pie tam neregulārie pārvadātāji savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Turklāt pārvadātājs piedāvā pasažieriem servisu, kuru nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām jeb citā viņam izdevīgā vietā, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgajā vietā un elastīgas cenas.

Tā, piemēram, šie pārvadātāji labprāt iebrauc lidostā „Rīga” un nogādā cilvēkus uz citu pilsētu – līdz pat viņu mājas durvīm ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts, piemēram, studentiem, slimiem un vientuļiem cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas – reģionos. Savukārt valsts dotētie pārvadātāji, piemēram, Liepājas autobusu parks, piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.

Neregulārie pārvadātāji, manuprāt, ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām. Viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalkie kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu.

Taču šādus argumentus daudzi nevēlas sadzirdēt un uzsver, ka nav pieļaujams, ka brauc tā sauktie pirāti un „nolasa” pasažierus. Šādam apgalvojumam nav nekādas juridiskas argumentācijas, tas nav balstīts uz nopietniem pētījumiem, situācijas analīzi un pasažieru aptaujām.

Es aicinu balsot par godīgu konkurenci un noraidīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei.

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Latvijā ir izveidota stabila un pasažieriem draudzīga sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēma. „Pasažierim draudzīga” – es tā saku tādēļ, ka ir izveidots gana labs pārklājuma tīkls, nodrošinot ne tikai komerciāli izdevīgos maršrutus, bet arī mazāk izdevīgos maršrutus, lai cilvēki laukos un attālākos reģionos nokļūtu skolā, darbā vai aizbrauktu uz tirgu. Salīdzinoši laba tā ir arī finansiāli, jo pasažieri maksā mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā.

Esošo sistēmu, protams, var uzlabot, un ir dzirdēti arī argumenti par to, ka 2008.gadā, slēdzot līgumus ar komersantiem, kas sniedz šo pakalpojumu, šiem komersantiem ir dotas nepamatoti lielas priekšrocības. Jāsaka, ka daļēji tas tā arī ir, tāpēc ir jāveic milzīgs darbs, lai šo sistēmu uzlabotu. Satiksmes ministrija to arī dara, ir veikti vairāki konkrēti pasākumi: maršrutu salāgošana, maksimālās valsts dotācijas saņemšanas iespējas ierobežošana, vienota biļešu pārdošanas tīkla izveide un vēl citi pasākumi, pie kā mēs jau šobrīd aktīvi esam uzsākuši darbu, lai esošo sistēmu uzlabotu.

Bet esošo sistēmu uzlabot mēs nevaram, atbalstot paralēlu negodprātīgu komersantu darbību. Negodprātīgu – kādēļ? Paskaidrošu.

Viens moments, protams, nerunājot par šo negodprātīgo pusi, ir arī Eiropas Savienības regulējums, kas paredz: ja valstī ir valsts dotēta sistēma, tad paralēlas šādus pašus pakalpojumus sniedzošas sistēmas no komersantu puses nedrīkst būt, jo šie komersanti, sniedzot pakalpojumu, atņem pasažierus, kuri nedod ieņēmumus sabiedriskā pasūtījuma uzņēmumiem, tāpēc mēs no savas, nodokļu maksātāju, naudas šo starpību kompensējam.

Negodprātīgu... faktiski es aicinu runāt par komersantu atbalstīšanu vai neatbalstīšanu arī tādā kontekstā, ka mēs šobrīd ļoti skaļi runājam par ēnu ekonomikas atbalstīšanu.

Kāda ir reālā situācija?

Šie komersanti, kurus tautā sauc par „dušmaņiem” – ar tādu nelāgu pieskaņu –, kā viņi strādā? Viņi nereti nepārdod biļetes, viņi nereti brauc, izmantojot nelegāli iegādātu degvielu, un veic vēl citus pasākumus, faktiski izvairoties no nodokļu maksāšanas, tāpēc viņu pakalpojums ir lētāks, dažkārt varbūt arī izdevīgāks un ērtāks klientam.

Es jums to visu gribu salīdzināt ar situāciju citā nozarē, respektīvi, lai jūs saprastu vienkārši starpību... Viņi izmanto šobrīd esošās normatīvās bāzes robu, izmantojot licenci, kuru viņi ir saņēmuši kā neregulārie pārvadātāji, bet patiesībā veic regulārus pārvadājumus sabiedriskā transporta sistēmā. Tas ir apmēram tā, ka pārdevējs vai komersants ir saņēmis atļauju pārdot cigaretes, bet viņš nevis vienkārši pārdod cigaretes, bet viņš pārdod nelegālas cigaretes, par kurām nemaksā nodokļus. Un, ja mēs šajā brīdī pateiksim, ka mēs, aizliegdami šīs cigaretes pārdot, apspiežam komersantus, apspiežam viņu gadiem ilgi veidoto uzņēmējdarbību, vai piekritīsiet, ka tas ir normāli? Tāda šobrīd šeit diemžēl ir situācija. Es aicinu jūs atbalstīt komersantus, balsot par komersantiem, bet par godīgiem komersantiem.

Un informācijai jums: Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas biedri pagājušajā gadā nodokļos valstij ir samaksājuši 55 miljonus latu. Tā ir summa, kas ir līdzvērtīga tai dotācijai, kuru mēs katru gadu tērējam... katru gadu gan samazinās šī summa... katru gadu tērējam šīs transporta sistēmas dotēšanai.

Tā ka es aicinu ņemt vērā arī komisijas viedokli un atbalstīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, šim jautājumam noteikti ir divas puses. Viena ir tā, ko Reiznieces kundze jau pieminēja savas uzstāšanās sākumā. Proti, ir runa par to, vai un cik efektīvi tiek izmantotas šīs dotācijas. Un īstenībā droši vien par to nav pilnas pārliecības, un droši vien ir jāveic pasākumi, lai šīs dotācijas tiktu izmantotas efektīvāk. Varbūt arī jāpārskata kaut kas šajā maršrutu shēmā un tamlīdzīgi.

Laika trūkuma dēļ es nevaru pieskarties detalizētāk šim jautājumam, un īstenībā noteikti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tas būtu jāskata tālāk.

Otra puse ir par... Vai mums ir šī konkrētā shēma pilnībā demontējama vai tomēr saglabājama arī turpmāk? Un, ja pastāv dotēts tirgus, tad ir pilnīgi skaidrs, ka valstij šis dotētais tirgus ir arī jāaizstāv. Tas ir pilnīgi loģiski! Pretējā gadījumā, ja mēs to nedarām, tad gluži vienkārši puslīdz rentablie maršruti aiziet brīvajā tirgū, pilnīgi nerentablie maršruti aiziet dotētā tirgū, un rezultātā vai nu pieaug dotācijas sabiedrībai, vai arī samazinās maršruti. Es domāju, tas ir pilnīgi skaidrs no ekonomiskā viedokļa.

Tagad par šiem neregulārajiem pārvadātājiem. Protams, neregulārie pārvadātāji droši vien ir dažādi. Es ticu Agešina kungam, ka ir arī tādi, kas šos nodokļus godprātīgi maksā, bet es galīgi neesmu pārliecināts, vai tādi ir visi.

Es domāju, ka šajā tirgū, protams, ir arī ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Un jāteic, ka šie grozījumi vien paši par sevi to neizslēdz, un šeit Satiksmes ministrijai būs nepieciešams papildu darbs, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un kontrolētu šos pārvadātājus.

Visbeidzot. Šis bizness ar šiem grozījumiem nebūt netiek pilnībā likvidēts. Pastāv un attīstās dažāda veida pārvadātāji, kuri cilvēkus ved, piemēram, uz teātra izrādēm, uz koncertiem arī citās valstīs. Es pats esmu izmantojis šādus pārvadātājus, un tas ir ļoti labs bizness, un es domāju, ka tas attīstīsies nākotnē vēl vairāk. Bet šinī brīdī mums droši vien nebūtu prātīgi sagraut sistēmu kopumā, un tas ir tas iemesls, kāpēc es aicinu atbalstīt šajā likumā gan šo, gan arī turpmākos Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā jeb šajos likuma grozījumos savijas visa tā šīsdienas traģika, ko mēs redzam valstī, – tā ir iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, depopulācija, nevienlīdzīga apdzīvotība pilsētās un laukos. Un šeit mēs zināmā mērā mēģinām risināt tās problēmas, kas ir izveidotas līdz ar iepriekš noslēgtiem garantētiem līgumiem varbūt caur šīm subsīdijām vai dotācijām ne visai caurspīdīgā veidā.

Man nāk prātā, kā bija padomju laikos: kad kompartijas ģenerālsekretārs bija uzrakstījis grāmatiņu, tad, lai to pirktu, šī grāmatiņa bija salikta kopā ar balzamiņu. Līdzīga ir arī šī maršrutu sistēma, tās lotes, kas ir izveidotas: mums ir komerciāli izdevīgi maršruti salikti kopā ar komerciāli neizdevīgiem, un tad tie konkursa kārtībā tiek izraudzīti. Mēs ar šiem labojumiem mēģinām nostiprināt to, ka zināmā tirgus segmentā, kurā ir gan vietas, kur konkurence varētu darboties mierīgi, gan arī vietas, kas tiešām būtu dotējamas... mēs tās esam salikuši vienā katlā un ar administratīvām metodēm mēģinām tam radīt priekšnoteikumus un nosargāt to. Svarīgākais būtu veidot tādu sistēmu, ka tur, kur tirgus konkurences spēki ir pietiekami spēcīgi, darbotos šī konkurence, bet tur, kur tiešām vajadzīgas sabiedriskās dotācijas, lai sniegtu iedzīvotājiem šos transporta pakalpojumus, vajadzētu atsevišķi izsolīt tieši saistībā ar dotācijas veidu.

Minētie grozījumi patiesībā piedāvā vēl uz ilgu laiku iecementēt... nekonkurēt... samazināt konkurenci un veidot nevis vienam biznesam labvēlību, bet vienai uzņēmējgrupai... viena biznesa ietvaros radīt priekšnoteikumus.

Tāpēc mums frakcijā bija ļoti ilgas diskusijas vakar ar dažādu pušu viedokļiem, mēs nonācām pie šāda secinājuma un aicinām arī jūs neatbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (LPP frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man rada izbrīnu diskusijas par jautājumu, kurš principā ir ārkārtīgi svarīgs tieši mazajiem novadiem, kurš ir ārkārtīgi svarīgs mazajiem ciemiem, tiem, kuri ir vienmēr bijuši ļoti apdraudēti, lai saņemtu pakalpojumus saistībā ar pasažieru pārvadājumiem.

Kāds varbūt neatceras, kāda bija situācija vēl pirms neilgiem gadiem. Vienmēr ir bijusi tāda situācija – milzīgs spiediens, lai tiek palielinātas dotācijas, un vienmēr tika draudēts: ja dotācijas netiks palielinātas, tad tādus un tādus maršrutus mēs slēgsim ciet.

Bija izveidojusies tāda situācija, ka bija „treknie” maršruti, par kuriem cīnījās visi, jo tur varēja kaut ko nopelnīt, bet tad, kad radās konkrētā problēma, tad teica: nē, mēs tos nerentablos slēgsim ciet!

Situācija bija ļoti kritiska. Nebija citas iespējas, kā vien apvienot šos „treknos” maršrutus un šos nerentablos maršrutus. Tie bija jāapvieno, lai beigās tiem, kuri iegūst tiesības nodarboties ar pārvadājumiem šajos izdevīgajos maršrutos, būtu pienākums pārvadāt pasažierus arī nerentablajos maršrutos. Viņiem nav tiesību atteikties no nerentablajiem, un tādā veidā mazajos novados, kur nav daudz cilvēku, viņi saņem garantiju, ka pasažieru pārvadājumi tur notiks. Tagad sanāk tā, ka mums vajag atgriezties situācijā, kad tos izdevīgos maršrutus atkal kāds pārdala... A kas notiks ar tiem maršrutiem – ar tiem neizdevīgajiem, nerentablajiem?

Tad nu mēs gribam skaidri pateikt, ka novadu reforma šodien garantē arī to, ka tie cilvēki, kuri dzīvo novados... Tā ir viņu problēma, ka tur ir slikti ceļi, ka nav rentabli braukt un viņus pārvadāt.

Man šķiet, ka tas, ko šodien Satiksmes ministrija virza, ir vienīgais pareizais risinājums, kā tomēr sasiet šos rentablos un nerentablos maršrutus kopā. Un man šķiet, ka, ja mēs šādu politiku gribam, tad mēs varam runāt par kopīgo dotācijas apjomu.

Bet ir vēl viena lieta. Tie ir drošības faktori. Ar kādiem autobusiem laukos šie pārvadājumi tika veikti? Ar veciem autobusiem, kur drošība bija zem jebkādas kritiskas robežas. Un man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi tomēr pateikt: ja mēs dzīvojam mazapdzīvotā valstī, tad pasažieru pārvadājumi ir jānodrošina gan starp lielpilsētām, gan starp mazajiem ciematiem. Un, ja gadījumā kāds no pārvadātājiem gribēs atteikties no pārvadājumiem nerentablajos maršrutos, tad viņam tiks atņemti arī rentablie maršruti. Mēs nedrīkstam nonākt situācijā, ka atkal, tā teikt, būs tikai tie, kas gribēs braukt tur, kur ir izdevīgi.

Un nu par dotēšanu.

Godājamie kolēģi! Šis bizness visā pasaulē tiek dotēts. Jautājums: kādos apstākļos? Mūsu situācija, man šķiet, ir visiem skaidra. Latvija ir par vienu trešdaļu lielāka nekā Holande, bet atšķirība ir tikai tā, ka Holandē dzīvo vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju, pie mums dzīvo nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju, un mēs diemžēl esam spiesti dotēt tieši šos pakalpojumus, lai cilvēki reģionos varētu pārvietoties. Un šodien kaut kādā veidā pakļaut riskam tieši šos nabaga iedzīvotājus, kuriem vēsturiski ir sanācis dzīvot mazā, neapdzīvotā vietā, – man šķiet, tas būtu amorāli.

Un tieši tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt Satiksmes ministrijas pozīciju un nekādā gadījumā nepakļaut riskam tos cilvēkus, kuri tiešām dzīvo mazapdzīvotās vietās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam, otro reizi.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu nediskriminēt mazākos uzņēmējus un atbalstīt uzņēmējdarbību nevis vārdos, bet darbos.

Es uzskatu, ka mēs vienkārši šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā atņemsim mazajiem uzņēmējiem iespēju pārvadāt pasažierus. Es uzskatu, ka mums ir nepieciešams atbalstīt vispārpieņemtus tirgus ekonomikas principus, saskaņā ar kuriem visu nosaka godīga konkurence.

Un kāpēc mēs gandrīz vai nerunājam par pasažieru interesēm? Es uzskatu, ka tieši pasažieris ir tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot. Tiem, kuri nevēlas uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti un attīstīties, vienkārši ir jāizput.

Tagad par juridisko pusi.

Šis priekšlikums ir pretrunā vismaz ar divām Eiropas Savienības regulām. 1992.gada 16.marta regula nosaka, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējais Eiropas Savienības transporta politikas pamatprincips. Tātad – pakalpojumu sniegšanas brīvība. Savukārt 2009.gada 21.oktobra regula piedāvā definīciju „neregulārie pārvadājumi”, un šī definīcija pilnībā sakrīt ar spēkā esošo redakciju.

Es domāju, ka nav īstais laiks grozīt Eiropas Savienības regulas. Katrā gadījumā es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Nu ir tā, ka es līdz pagājušā gada... līdz jaunās Saeimas darbības uzsākšanai biju – gan, pēc dažu uzskatiem, nelikumīgi – SIA „VTU Valmiera” valdes loceklis un... Godīgi sakot, es nezinu, vai es šodien varu runāt „VTU Valmiera” aizstāvībai, jo tad es atkal tagad varbūt izmantoju savu stāvokli, lai aizstāvētu iestādi, kurā kādreiz biju...

Būtība ir tāda, ka faktiski... Te jau viss tika būtībā pateikts, es tikai gribu aizstāvēt viedokli, ka jābalso ir „par” šo priekšlikumu, jo ir jau tā, ka faktiski tie komersanti... tiešām liela daļa ir negodīgi. „VTU Valmiera” sekoja līdzi notikumiem, mēs sekojām līdzi tam, kā pie „VTU Valmiera” šie autobusi pilnīgi nelegāli mēģināja apstāties, un tie arī... bija skaidrs, ka nemaksā nodokļus. Kādu degvielu viņi lietoja – tas nevienam nebija skaidrs.

Vēl viena lieta, ko es gribu uzsvērt. Tas, kas te tika minēts, – tā ir no Rīgas tālu dzīvojošu cilvēku aizstāvība, to cilvēku aizstāvība, kuri dzīvo mazos ciematos, ļoti tālu... un arī no pilsētām ļoti tālu.

Un vēl viena lieta. Es domāju, ka pietiekami daudz stabilu sistēmu mūsu valstī jau ir sagrauts. Vajadzētu padomāt par to, ka šī sistēma, kas kalpo pasažieru pārvadājumiem un perifērijā dzīvojošu ļaužu aizstāvībai... Ierosinu tomēr turēties un balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei, otro reizi.

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Nācu vēlreiz, lai atbildētu uz dažiem Agešina kunga komentāriem.

Pirmām kārtām par regulām. Tās divas regulas, kuras viņš minēja, neattiecas uz sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu mūsu valstī. Tās attiecas uz starptautisko pārvadājumu veikšanu. Es jau vakardien arī „Vienotības” frakcijā minēju, ka tā regula, saskaņā ar kuru mums ir jāstrādā, ir 2007.gada 23.oktobra regula 1370/2007, kas nosaka sabiedriskā pakalpojuma darba organizēšanu dalībvalstīm. Un šī regula nosaka, ka paralēli valsts dotētiem sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem nedrīkst darboties komersanti.

Par uzņēmēju atbalstu vai neatbalstu. Mēs atbalstām un turpināsim atbalstīt godīgos uzņēmējus, kas veic neregulārus pārvadājumus jeb pasūtījuma pārvadājumus, kā mēs to piedāvājam savā redakcijā, vedot bērnus uz skolu, vedot bērnus uz teātri, vedot grupas ar noteiktu konkrētu brauciena mērķi turp un atpakaļ, nevis tos, kuri izmanto licences, nodarbojoties ar sabiedriskā pasūtījuma veikšanu. Jo tie pārvadātāji, par kuriem Agešina kungs runā un kuri būtu jāatbalsta, tie man atgādina padomju laikus, jo, ja jūs kādreiz gājāt pa tirgu, jūs visu laiku dzirdējāt: spirt, vodka, sigareti! Tagad jūs ieejat lielajās autoostās un dzirdat: Bauska, Bauska, Rīga, Jelgava... Tie ir tie uzņēmēji, kurus mēs labprāt neatbalstītu.

Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt komisijas un Satiksmes ministrijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rubika kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 25, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu noraidīt arī 2.priekšlikumu. Par šā priekšlikuma būtību. Papildinot 1.pantu ar 23.¹ punktu, tiek aizskartas ne tikai uzņēmēju likumīgās intereses, bet galvenokārt pasažieru tiesības un intereses. Un, ja mēs uzmanīgi izlasām piedāvāto redakciju, tad man, piemēram, absolūti nav saprotama priekšlikuma autoru motivācija, ka pasažierim, kurš izmanto komerciālu transportu, kādam ir jāziņo par sava brauciena mērķi nokļūt kādā konkrētā vietā Latvijā. Katram cilvēkam taču ir tiesības brīvi pārvietoties savā valstī, neizpaužot pārvietošanās mērķi. Civilizētajās valstīs tikai speciāli dienesti pie robežu šķērsošanas var uzdot jautājumus par brauciena mērķi. Bet kāpēc pasažieriem pēc pasūtījuma būtu jāinformē pārvadātājs par sava brauciena mērķi, piemēram, uz Rīgu. Tas nav saprotams. Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu pasažieriem ziņot kādam pasažieru pārvadātājam par sava brauciena mērķi. Tas taču ir galīgs absurds! Izvirzot šādas prasības pārvadātājam, kas veic neregulārus pārvadājumus, tiek pārkāpts vienlīdzības princips starp pasažieru pārvadātājiem, nostādot tos pārvadātājus, kuri darbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, daudz sliktākā stāvoklī nekā citus pārvadātājus, faktiski iznīcinot šo pārvadājumu veidu.

Ja Saeima pieņems minētos grozījumus attiecībā uz pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem, tad tiks pārkāpts transporta politikas pamatprincips – pakalpojumu sniegšanas brīvība, diskriminējot uzņēmējus, kuri nodarbojas ar pasažieru neregulāriem autopārvadājumiem. Faktiski mērķis, izdarot grozījumus Autopārvadājumu likumā, ir nostiprināt monopoltiesības regulāro pārvadājumu veicējam, liedzot izvēles iespējas pasažieriem.

Līdz ar to es aicinu balsot pret 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 24, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 4. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot pret 5.priekšlikumu, jo šis priekšlikums papildinātu Autopārvadājumu likuma pirmo nodaļu ar 5.⁴ pantu... Tas ir strīdīgs, bīstams un kaitīgs, jo priekšlikuma autori neņem vērā, kādas negatīvas sekas var iestāties, ja apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvo aktu izpildi.

Pirmkārt. Pilnībā var tikt paralizēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, un tas var novest uzņēmumu pat līdz maksātnespējai un bankrotam.

Otrkārt. Ja tiesas nolēmums administratīvajā lietā būs pozitīvs pieteicējam, tad rodas jautājums: kā segs nodarītos zaudējumus pārvadātājiem un kā uzņēmējs varēs atjaunot savu saimniecisko darbību?

Līdz ar to aicinu balsot pret 5.priekšlikumu un pie šīm debatēm atgriezties trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 23, atturas – 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Rubiks. 6. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu balsot „pret”. Un kāpēc? Es nepiekrītu tam, ka Autopārvadājumu likums tiek papildināts ar 34.¹ pantu, kurā noteikts, ka kārtību, kādā veicami neregulārie pārvadājumi, Latvijas teritorijā nosaka Ministru kabinets.

Es esmu pārliecināts – līdzīgi kā pirms diviem gadiem, kad mēs par šo tēmu diskutējām –, ka šī funkcija ir jāatstāj Saeimas ziņā, jo Satiksmes ministrija pārsvarā aizstāv lielo autobusu parku intereses un priekšlikuma pieņemšanas gadījumā regulārajiem pārvadātājiem tiks nodrošinātas monopoltiesības.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 25, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks. 9. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 10. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 12. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 13. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 14. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 15. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Balsot par šiem priekšlikumiem – 15. un 16. – vairs nav jēgas, jo Saeimas vairākums noraidīja Satiksmes ministrijas ierosinājumus, un šie priekšlikumi satur punktus, kurus mēs jau noraidījām.

Tomēr katrā gadījumā aicinu neatbalstīt nedz 15., nedz 16.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pēc savas būtības šie priekšlikumi vairs nav balsojami, bet, ja deputāti uzstāj, tad, protams, balsojums notiek arī tādā gadījumā. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? (No zāles: „Nē!”) Tātad šie priekšlikumi nav balsojami, jo ir pretrunā ar jau iepriekš Saeimas lemto. Gan 15., gan 16.priekšlikums.

A.Rubiks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par minēto likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 7.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7.aprīlis. Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 22.laidienā