Par apakškomisiju Pilsonības likuma grozījumu pilnveidei

Saeimas Juridiskā komisija 23.martā, sākot darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā, nolēma veidot apakškomisiju, kas strādās pie likuma jaunās redakcijas sagatavošanas. Komisija skatīja divu Saeimas frakciju iesniegtos likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta vēstuli ar priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem.

“Komisija šodien nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt saturiski plašāko likumprojektu, kas ne vien paredz risināt dubultpilsonības jautājumu trimdas latviešiem, bet skata arī citas aktuālas problēmas. Savus priekšlikumus iesniedzis arī Valsts prezidents, piedāvājot vēl plašākus Pilsonības likuma grozījumus. Lai apkopotu visas šīs iniciatīvas un ņemtu vērā arī ekspertu un sabiedrības ierosinājumus, likuma sagatavošanai esam nolēmuši veidot apakškomisiju,” informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisija 23.martā nolēma aicināt katru Saeimas frakciju darbam apakškomisijā deleģēt divus pārstāvjus.

Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka likuma pieņemšanas procesā svarīgi ņemt vērā gan visu ieinteresēto pušu, gan ekspertu un sabiedrības pārstāju viedokli. Tādēļ, sagatavojot reformas pilsonības jomā, līdztekus ierastajai likumprojekta apspriešanas praksei vasarā plānots organizēt arīdzan šim jautājumam īpaši veltītu konferenci ar konstitucionālo tiesību ekspertu piedalīšanos.

Pilsonības likuma grozījumi ir sen gaidīti gan Latvijā, gan ārvalstīs, kur daudziem trimdā dzīvojošajiem ir būtiski saglabāt vai iegūt Latvijas pilsonību līdztekus mītnes zemes pilsonībai. Turklāt, ņemot vērā, ka likums ilgus gadus nav vērts vaļā, tajā nepieciešami arī vairāki tehniski grozījumi, lai tas atbilstu laika garam, norāda I.Čepāne. Tajā pašā laikā jāapzinās šā likuma nozīmība un darbu nedrīkst sasteigt, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un pieņemams visām iesaistītajām pusēm. Plānojot likumprojekta tālāko virzību, deputāti vienojās aicināt Saeimu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt septembrī.

Skatot Pilsonības likuma grozījumus, deputātu darba kārtībā būs dubultpilsonības iegūšana trimdas latviešiem, citās valstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu bērnu dubultpilsonības regulējums, jautājums par Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību iegūst laulību rezultātā, kā arī iespēja atvieglot Latvijas pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem.

Aktuāls būs arī jautājums par likuma grozījumu atpakaļejošo spēku un to, kā rīkoties gadījumos, kad Latvijas pilsonība saskaņā ar spēkā esošo likumu ir atņemta citā valstī dzīvojošajiem, kuri ieguvuši mītnes valsts pilsoņa statusu.

Saeimas preses dienests