Atceroties, godinot un sirdī glabājot svešumā 1949.gada martā aizvestos Latvijas cilvēku tūkstošus — vīrus, sievas, bērnus

Piektdien, 25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Latvijas tauta, valsts augstākās amatpersonas, deputāti dažādos pasākumos pieminēja no savām mājām svešumā aizvestos Latvijas cilvēku tūkstošus. Noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa (no labās): Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, Saeimas sekretārs deputāts Kārlis Šadurskis, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Foto: Saeimas kanceleja

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 25.martā, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa un teica uzrunu.

“25.marts ir sāpīgs datums mūsu nācijas vēsturē, kad pret mums tika vērsts noziegums un mēģinājums iznīcināt mūsu vērtības, tradīcijas, valodu un kultūru. Iznīcināt ne tikai fiziski, bet arī morāli. Pirms 62 gadiem cirstās rētas nesadzija toreiz un sāp vēl šobrīd. Mūsu tauta vienmēr turēs svētā piemiņā represijās bojāgājušo un cietušo piemiņu,” sacīja S.Āboltiņa.

Pie Brīvības pieminekļa uzrunājot klātesošos, Saeimas priekšsēdētāja sacīja: “Šodien, stāvot mūsu brīvības simbola pakājē, vēlos pateikties visiem, kas izturēja, kas izdzīvoja un ticēja – ticēja brīvai un neatkarīgai Latvijai. Neraugoties uz grūtībām, nosargāja šo svēto dārgumu. Mīļie tautieši, jūs esat mūsu tautas lielākais dārgums, spēks un cerība! Esmu pārliecināta, ka tauta, kurai pagātne bijusi sūra un sāpīga, kurai sūra ir arī šodiena, ir spējīga apvienoties un kopīgi veidot mūsu Latviju tādu, lai tajā dzīvotu laimīgas un pārtikušas ģimenes. Lai pie šā pieminekļa nāktu mūsu bērni, mūsu mazbērni, un viņi dziedātu – Dievs, svētī Latviju!”

25.martā arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis kopā ar citām valsts augstākajām amatpersonām nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu 1949.gada 25.marta deportācijas un atdotu godu komunistiskā genocīda upuriem.

Ģ.V.Kristovskis uzskata, ka ar 25.marta deportācijām staļiniskā totalitārā režīma mērķis bija iznīdēt Latvijas iedzīvotājos savas zemes saimnieka apziņu, jo lielākā daļa no 43 000 izvesto cilvēku bija zemnieki, lauksaimnieki un viņu ģimenes locekļi. “Ja 1941.gada asiņaino represiju un deportāciju mērķis bija neatkarīgās Latvijas valsts politiskās vadības un intelektuālās elites likvidēšana, tad 1949.gada izvešanas bija tradicionālā dzīvesveida, zemniecības un lauku uzņēmēju iznīcināšana. Tagad joprojām asi izjūtam šo noziegumu sekas, un to pārvarēšanai ir jāvelta daudz garīga spēka un resursu. Tas ir liels izaicinājums, ko katram jāapzinās un jāapliecina mūsu tautas nākotnes vārdā,” norādīja Ģ.V.Kristovskis.

Saeimas preses dienests;
Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa