Eiropas Komisija: Par ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām

Eiropas Komisija 8.martā pieņēma ceļvedi, kas paredz līdz 2050.gadam pārveidot Eiropas Savienību par konkurētspējīgu ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām. Ceļvedī izklāstīts, kā ar izdevīgām metodēm sasniegt ES mērķi – līdz 2050.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Pamatojoties uz izmaksu efektivitātes analīzi, ceļvedī norādīti virzieni, kuros jāvērš nozaru politika, valstu un reģionāla mēroga mazu oglekļa dioksīda emisiju stratēģijas un ilgtermiņa investīcijas. ES bez kavēšanas jāsāk strādāt pie ilgtermiņa stratēģijām, un ceļvedis kalpo kā vadlīnijas, kā šo pāreju var panākt visizdevīgākajā veidā. Eiropas Komisija ir sākusi šo iniciatīvu arī tāpēc, ka vadošā pozīcija pārejā uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām ES nodrošinās vairākas priekšrocības.

Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda teica: “Pāreja uz konkurētspējīgu ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām jāsāk bez kavēšanās. Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo augstākas būs izmaksas. Naftas cenas pieaug, un Eiropa ar katru gadu maksā vairāk par patērēto enerģiju un kļūst arvien neaizsargātāka pret krasām cenu izmaiņām. Ja sāksim pāreju tūlīt, būsim ieguvēji. Turklāt mums ir labas ziņas: nav jāgaida, kamēr parādīsies jaunas tehnoloģijas. Par pamatu ekonomikai ar mazām oglekļa dioksīda emisijām var izmantot pašreizējo, pārbaudīto tehnoloģiju tālāku attīstību. Lai sasniegtu mērķi, vajadzīgs ieguldījums no visām nozarēm, tostarp lauksaimniecības, būvniecības un transporta. Jaunais ceļvedis, kas izklāsta efektīvāko veidu Eiropas virzībai uz nākotni, kur oglekļa dioksīda emisijas būs mazas, izveido skaidru un prognozējamu pamatu uzņēmumiem un valdībām, lai tie varētu sagatavot mazu oglekļa dioksīda emisiju stratēģiju un ilgtermiņa investīcijas.”

Uzsvars uz iekšzemes pasākumiem

Eiropadome ir apstiprinājusi mērķi – līdz 2050.gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, un tas būs Eiropas ilgtermiņa ieguldījums bīstamu klimata pārmaiņu novēršanā.

Ceļvedī izklāstīts, kā šo mērķi sasniegt izdevīgā veidā: Eiropai tas galvenokārt jāpaveic ar iekšējiem pasākumiem, jo gadsimta vidū starptautiskie kredīti emisiju kompensēšanai nebūs tik plaši pieejami kā šobrīd. Tāpēc ES līdz 2050.gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, izmantojot tikai iekšzemes pasākumus. Ja tiek izmantoti kredīti, to devums kopējā emisiju samazināšanā būs papildus šiem 80%. Ceļveža pamatā izmantotā plašā ekonomikas modelēšana liecina: lai līdz 2050.gadam ES iekšzemē panāktu 80% samazinājumu, līdz 2030. un 2040.gadam jāpanāk attiecīgi 40% un 60% samazinājums, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Jāpiedalās būs visām nozarēm. Paredzams, ka ar pašreizējo politiku līdz 2030.gadam emisijas tiks samazinātas par 30% un 2050.gadā – par 40%.

Kurināmā ekonomija

Lai izveidotu ES ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām, nākamajos 40 gados ik gadu vajadzīgas papildu investīcijas 1,5% apmērā no ES IKP jeb 270 miljardi eiro – papildus pašreizējām investīcijām 19% apmērā no IKP. Ar šādu pieaugumu Eiropa tikai atgriezīsies tajā investīciju līmenī, kas bija pirms ekonomikas krīzes. Lielu daļu no šīm papildu investīcijām vai pat visas investīcijas izdosies atgūt no mazākiem rēķiniem par importēto naftu un gāzi. Ietaupījumi šajā jomā tiek lēsti starp 175 un 320 miljardiem eiro gadā.

Turklāt investīcijām mazās oglekļa dioksīda emisijās – “tīrās” tehnoloģijās, infrastruktūrā, piemēram, viedajos elektrotīklos, un vides aizsardzībā – ir vairākas priekšrocības. Izmaksas par kurināmo galvenokārt aiziet uz trešām valstīm, bet investīcijas radīs pievienoto vērtību pašā ES. Investīcijas ne vien samazinās Eiropas atkarību no enerģijas importa un tādējādi mūsu neaizsargātību pret potenciālām krasām naftas cenas izmaiņām, bet arī veicinās jaunu izaugsmes avotu attīstību, saglabās esošās darba vietas un radīs jaunas. Samazināsies arī gaisa piesārņojums un ar to saistītās veselības aizsardzības izmaksas. Kopējie ieguvumi no labākas gaisa kvalitātes līdz 2050.gadam varētu sasniegt līdz pat 88 miljardiem eiro gadā.

2020.gada mērķis

Analīzē redzams, ka izdevīgākais veids 2050.gada mērķa sasniegšanai ir panākt 25% emisiju samazinājumu 2020.gadā, galvenokārt izmantojot tikai iekšējos pasākumus. Patlaban noteiktais 2020.gada mērķis ir 20%. Ceļvedis apliecina, ka 25% samazinājumu iekšzemē līdz 2020.gadam var panākt, ja ES izpilda mērķi par 20% paaugstināt energoefektivitāti, ko valstu un valdību vadītāji atkārtoti apstiprināja 4.februāra galotņu sanāksmē, kas bija veltīta enerģētikai, un pilnībā īsteno 2009.gadā pieņemtos klimata un enerģētikas pasākumus 2020.gadam.

Lai panāktu 20% enerģijas taupīšanas mērķi, iespējams, nāksies atlikt dažas emisiju kvotas no tām, ko no 2013.gada paredzēts izsolīt dalībvalstīs ES ETS ietvaros. Šāda atlikšana notiktu pakāpeniski, ievērojot uzņēmumu tiesības uz emisiju kvotām, kas jau ir to rīcībā. Ja kvotas neatliek, viena uzņēmuma veiktie enerģijas ietaupījumi samazinātu pieprasījumu pēc emisiju kvotām un attiecīgi arī to cenu. Šādi var rasties stimuls citam uzņēmumam ražot vairāk, patērēt vairāk enerģijas un emitēt vairāk oglekļa dioksīda. Rezultātā tīrais enerģijas ietaupījums būtu mazs vai tā nebūtu nemaz. Turklāt ETS maksimālais daudzums ir noteikts, tāpēc netiktu panākts tīrais emisiju samazinājums. Atlikšana minēto ietekmi neitralizētu, jo tiktu atbalstīti tīrie enerģijas ietaupījumi un emisiju samazinājums.

Turpmākā virzība

Ceļvedis ir paziņojums, kas adresēts Padomei, Eiropas Parlamentam un ES iestādēm. Komisija aicina šīs institūcijas, dalībvalstis un citus interesentus ņemt vērā šo ceļvedi, turpmāk izstrādājot ES un valstu politiku pārejai uz ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām 2050.gadā. Komisija uzskata, ka nākamais uzdevums ir sadarbībā ar iesaistītajām nozarēm izstrādāt konkrētu nozaru ceļvežus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa