Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Pēteris Kušners. Atļaujas forma valsts amatpersonu amatu savienošanas gadījumos

Atļauja savienot amatus valsts amatpersonai kā problēmjautājums pēdējā laikā izskan visvairāk saistībā ar policijas darbiniekiem. Taču tā ir tikai viena amatpersonu daļa, kuru skar normatīvais regulējums – saņemt atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtajiem datiem Latvijā valsts amatpersonu skaits 2010.gada 1.aprīlī bija 58 439. Tāpat KNAB sniegtā informācija liecina, ka par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasību pārkāpšanu KNAB 2010.gada pirmajos 11 mēnešos administratīvi sodījis 86 valsts amatpersonas, kopumā uzliekot 5820 latu naudas sodu. 2010.gada 11 mēnešos KNAB administratīvi sodīto valsts amatpersonu skaits ir bijis par 28% lielāks nekā 2009.gadā. Viena no 2010.gadā administratīvi sodītajām amatpersonām ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone. KNAB viņu sodīja par neatļautu amatu savienošanu – atrašanos uzņēmumu valdēs vienlaikus ar valsts darbu.

• Kristīne Dupate. Par kļūdainu Senāta spriedumu dzimumu diskriminācijas sakarā

2010.gada 8.decembrī Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis kļūdainu spriedumu lietā Nr. SKC-1336/2010. Kļūda attiecas uz diskriminācijas fakta (ne-)konstatēšanu un faktisko apstākļu izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības tiesību nodarbinātībā viedokļa. Lietas faktiskie apstākļi īsumā ir šādi. Darba devējs prasītāju nodarbinājis par grāmatvedi kopš 2003.gada 2.jūnija. Prasītāja atradusies pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā no 2009.gada 2.marta līdz 2009.gada 14.jūlijam. 2009.gada 10.augustā darba devējs paziņojis prasītājai, ka viņas alga tiek samazināta no 660 uz 45 latiem un darba slodze attiecīgi uz ceturtdaļslodzi jeb 10 stundām nedēļā. 2009.gada 14.oktobrī darba devējs prasītājai uzteicis darba līgumu ar 2009.gada 14.novembri. 2009.gada 13.novembrī prasītāja cēlusi prasību tiesā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu, darba samaksas un morālā kaitējuma piedziņu. 2009.gada 16.decembrī darba devējs atzinis darba līguma uzteikumu par spēkā neesošu un atjaunojis prasītāju darbā ar 2009.gada 14.novembri.

• Jurijs Fjodorovs. Kriminālprocesa likuma nepilnības attiecībā uz izmeklēšanas institūtu

Kriminālprocesa tiesības ir viena no tiesību nozarēm, kas attīstās ļoti straujā tempā. Lai gan 2005.gada oktobrī stājās spēkā jaunais Kriminālprocesa likums, kurš nomainīja veco, vēl padomju laikos pieņemto Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, taču līdz šim brīdim turpinās kriminālprocesuālās reformas. Par to liecina fakts, ka Kriminālprocesa likumā jau izdarīti vienpadsmit grozījumi, no kuriem viena trešdaļa – konceptuāli, veicot izmaiņas vai papildinot vairākas kriminālprocesa nodaļas. Kriminālprocesa likums bija pilnīgi jauns dokuments, kura rašanās saistīta ar laika prasībām. Noziedzības kvalitātes attīstība, noziedzīgu nodarījumu skaita pieaugums, līdz ar to slodzes palielināšanās tiesībsargājošajās iestādēs prasīja veikt kriminālprocesuālās reformas. Diemžēl jaunais Kriminālprocesa likums bija arī negatavs dokuments, jo saturēja diezgan daudz nepilnību un savstarpēji nesaistītu pretrunu. Tāpēc turpmākajos gados bija jāizdara daudz grozījumu.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv