Apliecinot gatavību pievienoties “Eiro plus” paktam

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (pirmais no kreisās) kopā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdību vadītājiem Briselē Eiropadomes sanāksmes laikā Foto: Valsts kanceleja

No 24. līdz 25.martam Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji apsprieda ekonomisko situāciju ES un vienojās par pasākumiem finanšu stabilitātes saglabāšanai un izaugsmes veicināšanai, tāpat diskutēja par situāciju Japānā un Eiropas Savienības dienvidu kaimiņu reģionā, īpaši Lībijā.

Ekonomikas politikas jomā valstu un valdību vadītāji vienojās par visaptverošu pasākumu kopumu finanšu stabilitātes saglabāšanai un izaugsmes veicināšanai. Eiropadomes ietvaros tika apstiprināts “Eiro plus” pakts. Ciešāka ekonomikas politikas koordinācija konkurētspējai un konverģencei”. Ministru prezidents V.Dombrovskis diskusijā apliecināja Latvijas gatavību pievienoties paktam līdzīgi kā vairums neeirozonas valstu. Latvija atbalsta iniciatīvas, kas sekmē eirozonas stabilitāti un konkurētspēju, un uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar eirozonas nākotni, ir svarīgi visām ES dalībvalstīm un jārisina visu dalībvalstu lokā.

Tika panākta vienošanās par strukturālo reformu un fiskālās konsolidācijas prioritātēm un pieņemts galīgais lēmums par Lisabonas līguma grozījumiem Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidošanai. Tika spriests par Eiropas Finanšu stabilizācijas stiprināšanu un par darbu pie normatīvo aktu projektiem ekonomikas pārvaldības jomā.

Latvija uzskata, ka visām valstīm ir jāīsteno fiskālās konsolidācijas pasākumi un pasākumi, kuru mērķis ir novērst makroekonomisko nesabalansētību. Tāpat īstenojami ir strukturālo reformu pasākumi nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Tie jānosaka atbilstoši katras valsts individuālajai situācijai, arī Latvijas.

Ņemot vērā situāciju ES dienvidu kaimiņu reģionā, ES līderi izteica gatavību atbalstīt valstis, kas spēj un vēlas uzsākt politiskās un ekonomiskās reformas programmā “Partnerattiecībām demokrātijai un kopīgam uzplaukumam”, sniedzot atbalstu demokrātisko reformu īstenošanā, uzsverot atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī sekmējot ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomisko attīstību.

Latvija atbalsta Eiropas Savienības iniciatīvas Vidusjūras reģionā, vienlaikus uzsverot, ka Eiropas kaimiņu politikā jāievēro līdzsvars starp dienvidiem un austrumiem. Tāpat Latvija atbalsta nepieciešamību stiprināt Vidusjūras reģiona valstu robežu uzraudzības, migrācijas kontroles un patvēruma sistēmas kapacitāti, kā arī sekmēt sadarbību tiesību aizsardzības jomā.

Izvērtējot situāciju Lībijā, valstu un valdību vadītāji diskutēja par ES iesaisti ANO rezolūcijas īstenošanā. Dalībvalstis bija vienotas par reģionālo organizāciju, Arābu Līgas un Āfrikas Savienības īpašo lomu, kā arī efektīvas un koordinētas starptautiskās sabiedrības – ANO, NATO un ES – iesaistes nepieciešamību. Tika stingri nosodīta vardarbība un civiliedzīvotāju upuri.

Ņemot vērā Japānas lūgto Eiropas valstu palīdzību zemestrīces un tās seku likvidācijā, ES valstu un valdību vadītāji lēma par iespējamo palīdzību, kā arī diskutēja par enerģētikas un ekonomikas aspektiem. ES līderi vienojās par nepieciešamību izvirzīt visaugstākos standartus, lai nodrošinātu kodoldrošību ES un tās kaimiņvalstīs.

Evelīna Melbārzde, LR Pastāvīgās
pārstāvniecības ES preses sekretāre