Par aktuālo ekonomikā un enerģētikā Eiropā un pasaulē

25.martā Valsts prezidents Valdis Zatlers devās darba vizītē uz Briseli, lai piedalītos sestajā ikgadējā ASV Vācijas Māršala fonda (GMF) Briseles forumā. Forumā augsta līmeņa amatpersonas diskutēja par ārpolitikas, ekonomikas, drošības politikas, enerģētikas un citiem aktuāliem jautājumiem.

25.martā Valsts prezidentam bija vairākas nozīmīgas tikšanās ar augsta līmeņa amatpersonām. Rīta pusē Valsts prezidents tikās ar GMF prezidentu Kreigu Kenediju un pārrunāja ārpolitikas aktualitātes, kā arī GMF un Latvijas potenciālo sadarbību Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīs. Tikšanās laikā K.Kenedijs atzīmēja, ka augstu novērtē Latvijas panākumus ekonomikas atveseļošanā.

Savukārt pēcpusdienā V.Zatlers tikās ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā Ketrinu Eštoni (attēlā). Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija Baltkrievijā. Abas amatpersonas pauda pārliecību, ka Baltkrievijai ir jāveic valsts politiskās sistēmas demokratizācija. Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija atbalsta Eiropas Savienības kopējo politiku Baltkrievijai, taču vienlaikus uzsvēra, ka Latvija atbalsta aktivitātes, kas ietekmē Baltkrievijas režīmu, nevis tautu. Tikšanās laikā Valsts prezidents izteica atbalstu pasākumiem, kas paver iespējas studētgribētājiem no Baltkrievijas mācīties Eiropas Savienības mācību iestādēs.

Dienas turpinājumā Valsts prezidents tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompuju un pārrunāja ekonomikas atveseļošanās situāciju Eiropā. Runājot par situāciju Eiropas Savienības valstu ekonomikā, Eiropadomes priekšsēdētājs augstu novērtēja Latvijas pievienošanos “Euro plus” paktam. Abas amatpersonas apsprieda arī Eiropas Savienības rīcību, lai veicinātu demokrātiskas reformas Baltkrievijā, kā arī notikumu attīstību un Eiropas valstu iesaisti Lībijas krīzes risināšanā.

26.martā, foruma otrajā dienā, Valsts prezidents piedalījās diskusijā “Finanšu krīzes gūtās mācības. Vai krīze ir beigusies?”. Diskusiju vadīja “Bank of America” izpilddirektors Džozefs Kvinlans, tajā piedalījās arī “The Bennett Consulting Group” dibinātājs Roberts Benets un “Deloitte” izpilddirektors Džims Kviglijs.

Diskusijas laikā dalībnieki runāja par globāliem krīzes cēloņiem un ekonomikas atveseļošanas izaicinājumiem, banku lomu ekonomikas stimulēšanā, nepieciešamību pēc programmām, kas rada jaunas darbavietas, un par nepieciešamību pēc caurspīdīga ekonomikas attīstības modeļa un procesa.

Valsts prezidents iesāka diskusiju ar ekonomiskās situācijas raksturojumu Latvijā un dalījās pieredzē par veiktajiem pasākumiem valsts un privātajā sektorā, kas ir mazinājuši krīzes radītās sekas un veicinājuši ekonomikas restrukturizāciju. Viņš norādīja, ka Latvijas eksporta apjoms pieaug un dažās rūpniecības nozarēs ir pat vērojami pirmskrīzes gadu sasniegumi. V.Zatlers uzsvēra, ka Latvija turpina budžeta konsolidācijas pasākumu īstenošanu un mūsu pieredze liecina, ka bez nopietnām strukturālām pārmaiņām valsts pārvaldē ekonomikas restrukturizācija ir apgrūtināta, ko īpaši jūt uzņēmēji.

V.Zatlers uzsvēra, ka arī eirozonas valstīm ir jādara viss, lai nostiprinātu ekonomiku un sabalansētu budžetu, tādā veidā stiprinot visas Eiropas Savienības ekonomisko attīstību. Latvija ir gatava dalīties pieredzē ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Diskusijā Valsts prezidents atzīmēja, ka “zemākais krīzes punkts, kas Latvijā bija 2009.gada beigās, ir aizvadīts, un pašlaik ir vērojams IKP un investīciju apjoma pieaugums. Tomēr pats svarīgākais šobrīd ir neapstāties, jo Latvijai priekšā vēl ir daudz uzdevumu, mēs esam pierādījuši, ka varam strādāt ar labiem rezultātiem”.

Noslēgumā V.Zatlers atzīmēja, ka “ir jārīko regulāras diskusijas par ekonomikas atveseļošanas plāniem, lai varētu turēt roku uz pulsa un sekot mainīgajai situācijai pasaulē. Mēs varēsim pateikt, ka krīze ir beigusies tad, kad katra valsts būs izdarījusi savu mājasdarbu un ielikusi nopietnu pamatu savai ekonomikai, kā, piemēram, ieviesusi Māstrihtas kritērijus”.

Šogad forumā piedalījās Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompujs, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, ES augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos K.Eštone, Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, Eiropas Parlamenta prezidents Ježijs Buzeks, Beļģijas premjerministrs Īvs Leterms, kā arī citi ietekmīgi politiķi un ekonomisti. Briseles forums notika no 25. līdz 27.martam.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, piedaloties ikgadējā Briseles forumā, tā dalībniekus informēja par reformām aizsardzības jomā, ko pēdējos gados veikusi Latvija, lai mazinātu valsts budžeta izdevumus.

Ministrs apliecināja, ka pieņemt lēmumu par reformu sākšanu nebija viegli, bet vitāli nepieciešami, turklāt bija jāmeklē risinājumi, kā samazināta budžeta apstākļos saglabāt aizsardzības spējas iepriekšējā līmenī vai pat tās paaugstināt.

Ministrs informēja, ka šā mērķa sasniegšanai Latvija pārskatīja militārās infrastruktūras pielietojamību, noslēgtos līgumus un maksājumu termiņus, reorganizēja atbalstošo aģentūru darbu, kā arī Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūru. Tādējādi tika samazināts administratīvais personāls un izmaksas, novērsta funkciju dublēšanās, paātrināts lēmumu pieņemšanas process, atrasta kapacitāte palielināt bruņoto spēku militārās spējas.

“Mūsu pieredze liecina, ka līdzekļu samazināšana nebūt nenozīmē arī militāro spēju samazināšanu, gluži pretēji – veicot pārdomātas un ilgtspējīgas reformas, var tikt palielināta aizsardzības sistēmas efektivitāte un fleksibilitāte. Tajā pašā laikā ir svarīgi saprast, kurā brīdī tālāki samazinājumi vairs nav iespējami, lai neietekmētu sistēmas tālāko attīstību,” foruma dalībniekiem norādīja aizsardzības ministrs.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka samazināta budžeta apstākļos valstīm ir svarīgi sadarboties savā starpā un izvērtēt starpnacionālas sadarbības iespējas, lai iespējami lietderīgāk izmantotu savus resursus. “Šādai sadarbībai ir vairāki izaicinājumi – nepieciešami vienoti politiskie mērķi, institucionalizācija un gatavība atteikties no sava individuālā ceļa, kā problēmas risināt. Taču Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība aizsardzības jomā arvien vairāk apliecina, ka tas ir iespējams,” teica A.Pabriks.

Ministrs kopā ar ASV ekonomiskās domnīcas izpilddirektoru Deividu Vokeru, ES fiskālās programmēšanas un budžeta komisāru Janusu Levandovski un Vācijas Māršala fonda vecāko pētnieku Brūsu Stouku piedalījās foruma sesijā “Finansējuma samazinājuma ietekme uz starptautiskās palīdzības, aizsardzības un klimata budžetu”.

Briseles forums tika aizsākts 2006.gadā kā ikgadēja ietekmīgāko Ziemeļamerikas un Eiropas politiķu un intelektuālo līderu augsta līmeņa tikšanās, kuras laikā tiek pārrunāti aktuālie izaicinājumi, ar kuriem saskaras valstis abpus Atlantijas okeānam.

Valsts prezidenta preses dienests;
Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

Foto: VPK