Pie NATO karoga

"Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktora Jāņa Ūdra vērojumi, pieraksti, pārdomas, viedokļi Briselē, NATO mītnē un Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštābā

"Es esmu strādājis Krievijā," saka NATO Austrumeiropas partnerības un politisko krīžu pārraudzīšanas sekcijas vadītājs Ulrihs Brandenburgs, kurš Latvijas žurnālistiem sniedza ieskatu Ziemeļatlantijas savienības attiecībās ar Krieviju Autora foto

Saņemot no ASV Informācijas aģentūras (USIS) ielūgumu piedalīties žurnālistu informācijas programmā Briselē, es vispirms iedomājos, kāpēc Latvijas žurnālisti uz NATO tiek aicināti tieši Ziemeļatlantijas savienībai tik nozīmīgajās dienās, kad tiek uzņemtas trīs jaunas dalībvalstis — Čehija, Polija un Ungārija. Vēl precīzāk šis jautājums varētu būt formulējams arī šādi: kāpēc tieši Latvijas žurnālistus aicina uz Briseli šajās NATO tik nozīmīgajās dienās?

Taču, ieradušies Briselē, mēs ātri vien pārliecinājāmies, ka Latvijas žurnālistu vizīte NATO ceturtās paplašināšanas dienās gluži vienkārši ir sakritība. Abos milzīgajos NATO vadības kompleksos Beļģijā — gan NATO galvenajā mītnē Briselē, gan Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštābā (SHAPE) stundas braucienā no Beļģijas galvaspilsētas 11. un 12. martā valdīja ierasti lietišķā darba gaisotne. Ne vien tāpēc, ka svinīgā trīs jauno NATO dalībvalstu — Čehijas, Ungārijas un Polijas — uzņemšana — ratifikācijas aktu iesniegšanas ceremonija notika ASV Misūri štata pilsētā Independensā svinīga ceremonija paredzēta arī Briselē — un tā notiek tieši šodien, 16. martā — dienā, kad NATO galvenās mītnes priekšā tiek pacelti trīs jauno Ziemeļatlantijas savienības dalībvalstu karogi. Manā iespaidā, svinīgām ceremonijām Briselē tiek veltīts daudz mazāk uzmanības, nekā varētu sagaidīt. Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" vaicājumu par svinīgās karogu pacelšanas atlikšanu Briselē, NATO preses centra ierēdne Roze Bernsteina atbildēja, ka viens no iemesliem esot NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas prombūtne 12. martā. Taču, pēc viņas domām, datumam neesot būtiskas nozīmes — galvenais esot fakts par NATO apņēmību un gatavību paplašināšanās procesam, kurš tagad jau kļuvis par realitāti.

No Rozas Bernsteinas un pārējo, daudz augstāka ranga, NATO ierēdņu informācijas un atbildēm uz "Latvijas Vēstneša", kā arī citu Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem varēja arī secināt, ka NATO vēsturē šis nav pats vienkāršākais un vieglākais periods. Vēl tikai mēnesis atlicis līdz NATO galotņu konferencei Vašingtonā, kas vienlaikus būs arī Ziemeļatlantijas savienības 50 gadu jubileja. Taču tieši šajās nedēļās un dienās NATO ir smagas un sarežģītas politiskās izvēles priekšā — vai izšķirties par visradikālāko soli Kosovas krīzes noregulējumam — serbu pozīciju bombardēšanu. Tieši NATO paplašināšanas dienās savienības mītnē Briselē vēl nebija gatavas atbildes. Tika gaidīts uz šonedēļ atsākamajām miera sarunām Parīzes priekšpilsētā Rambuijē. Radās iespaids, ka NATO ierēdņi joprojām centās ticēt serbu un Kosovas albāņu delegāciju samierināšanas iespējai. Ja ne, tad lēmums par bombardēšanu, tāpat kā visi atbildīgie NATO lēmumi, būtu jāpieņem ar visu NATO dalībvalstu (tagad jau 19) vienprātīgu lēmumu. Taču par konsensa iespēju šajā jautājumā NATO atbildīgās amatpersonas, šķiet, nešaubās.