no 1.lpp.

"Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktora Jāņa Ūdra vērojumi, pieraksti, pārdomas, viedokļi Briselē, NATO mītnē un Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštābā

Nomācošu iespaidu atstāj fakts, ka šo NATO radikālo operāciju nāktos sākt bez ANO Drošības padomes piekrišanas. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šādas atvēles nebūs — jo Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle konsekventi izmanto savas veto tiesības, negatīva ir arī Ķīnas attieksme.

Briselē arī neviena no vairākām vaicātajām NATO amatpersonām nevarēja sīkāk paskaidrot, kāds saturs paredzams NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas nule ierosinātajā programmā " "Partnerattiecības uzplaukumam" ("Partnership for Prosperity") Kosovas krīzes atrisināšanai, jo tas pagaidām ir vēl tikai steigā izteikts priekšlikums, kas liecina par situācijas ārkārtējo sarežģītību un NATO lielo vēlmi problēmu atrisināt bez bargajiem spēka paņēmieniem. Taču NATO gaiteņos pieļauj iespēju, ka terorisma — nevainīgu cilvēku slepkavošanas — izbeigšanai Kosovā būs jāpielieto pats radikālākais — spēka — paņēmiens, kaut arī to nāksies darīt bez ANO piekrišanas. Bet jau šodien ir skaidrs arī tas, ka šāds solis negatīvi ietekmētu Ziemeļatlantijas savienības pusgadsimta jubilejas sanāksmi aprīlī Vašingtonā.

Pāris dienas, ko pavadīju Beļģijā, tiekoties gan ar atbildīgiem Ziemeļatlantijas savienības darbiniekiem NATO mītnē Briselē, gan ar augsti kvalificētām militārpersonām Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštābā (SHAPE) stundas braucienā no Beļģijas galvaspilsētas, man asāk nekā jebkad lika izjust milzu ceļu, ko mūsu valsts nogājusi nepilnos astoņos gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šīs dienas lika arī īpaši asi apjaust mūsu atbildību vēsturiskā perspektīvā. Atbildību par savas valstiskās neatkarības pastāvību, Latvijas drošību un mūsu valsts lomu starptautiskajā stabilitātē. Jo arī šādā aspektā uz savu suverenitāti jāraugās valstij vietā, kur gadsimtiem krustojušās Rietumu un Austrumu politisko lielvaru intereses. Diemžēl Latvijā šo domu līdz šim tikpat kā neesmu dzirdējis. Taču to nevar neredzēt, raugoties caur Briseles prizmu.

Pāris dienas Briselē deva bagātīgu vielu pārdomām arī par žurnālistu atbildību. Par to, kā esam (un vai esam) pratuši savas valsts sabiedrībai atsegt galvenos pasaules drošības sistēmu veidotājus faktorus un Latvijas vektoru šajā sistēmā. Par to visu — "Latvijas Vēstneša" turpmākajos numuros.

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

ārpolitikas redaktors