Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 29.martā

FM: Par reģistrēšanos VID pirms saimnieciskās darbības sākšanas

Paredzams, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kas plāno sākt saimniecisko darbību, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) turpmāk būs jāreģistrējas pirms saimnieciskās darbības sākšanas, to paredz Ministru kabineta 29.martā akceptētie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN).

Šobrīd likums par IIN paredz, ka nodokļa maksātājam, sākot saimniecisko darbību, mēneša laikā ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Tādējādi šobrīd fiziskā persona mēnesi gūst ieņēmumus, bet ieņēmumus IIN aprēķināšanai no saimnieciskās darbības sāk uzskaitīt tikai no brīža, kad reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai arī no brīža, kad VID pārbaudes rezultātā konstatē nereģistrētu saimniecisko darbību. Pastāv iespēja, ka fiziskā persona konkrētu laika periodu gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības un nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādēļ grozījumi likumā paredz ieviest reģistrēšanos VID kā saimnieciskās darbības veicējam pirms saimnieciskās darbības sākšanas, norādot saimnieciskās darbības jomu, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Tā tika mazināts nereģistrētas saimnieciskās darbības risks.

Likuma grozījumu izstrāde, lai samazinātu nereģistrēto saimniecisko darbību, bija iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

FM: Par valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas sistēmu

Grozījumi valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, ko 29.martā akceptēja Ministru kabinets, paredz, ka turpmāk būs iespējams nomaksāt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par to darba algas daļu, kas tiks atlīdzināta gadījumos, ja tiks konstatēts, ka iestāde ar personu ir nepamatoti izbeigusi dienesta attiecības.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu Finanšu ministrija (FM) veic zaudējuma atlīdzinājuma summu izmaksu. Ja iestāde ar personu ir nepamatoti izbeigusi dienesta attiecības, tad personai ir tiesības uz šīs rīcības rezultātā radušos zaudējumu atlīdzību un daļa no šiem zaudējumiem ir arī negūtā darba samaksa. Taču Finanšu ministrija, kas veic zaudējuma atlīdzinājuma izmaksu, bet nav darba devējs, šobrīd nevar veikt VSAOI, kā arī ieturēt un pārskaitīt budžetā IIN, jo normatīvie akti tai nav paredzējuši tiesības veikt šos maksājumus.

Tādēļ grozījumi likumā noteic, ka zaudējuma atlīdzinājums, kas sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tiek aplikts ar nodokļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmējiestādei vai iestādei, kas piedalās tiesas procesā, būs pienākums veikt maksājamo IIN un VSAOI aprēķinu un informēt FM kā zaudējuma atlīdzinājuma summas izmaksātāju par veicamajiem nodokļu maksājumiem.

FM: Par Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu saprašanās memorandiem

29.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti saprašanās memorandi starp Latviju un donorvalstīm (Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu) par Norvēģijas finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā. Saprašanās memorandu parakstīšana notiks 28.aprīlī, Latvijai esot vienai no pirmajām valstīm, kas noslēdz vienošanos ar donorvalstīm par finansējuma ieviešanu.

Tāpat valdība lēma pilnvarot finanšu ministru Andri Vilku Latvijas Republikas vārdā parakstīt memorandus par Norvēģijas finanšu instrumenta un EEZ instrumenta ieviešanu.

Kopumā Latvijai 2009.–2014.gada periodā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros būs pieejami 51,27 miljoni latu: no EEZ – 24,29 miljoni latu, no Norvēģijas – 26,98 miljoni latu.

Saprašanās memorandu mērķis ir noteikt donorvalstu un saņēmējvalsts tiesības un pienākumus, atrunāt finanšu instrumentu galvenos ieviešanas aspektus Latvijā, noteikt prioritātes, kurām tiks piešķirts finanšu instrumentu finansējums 2009.–2014.gadā, kā arī noteikt finansējuma apmēru katrai prioritātei.

Latvija atbalstam minēto finanšu instrumentu ietvaros ir izvirzījusi šādas prioritātes:

• pielāgošanās klimata pārmaiņām;

• NVO fonds pilsoniskās sabiedrības attīstībai, ietverot cilvēkdrošību, ilgtermiņa atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu;

• kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana;

• inovācijas zaļās ražošanas jomā;

• bilaterālā pētniecības sadarbības un stipendijas programma;

• stipendiju programma;

• tieslietas un iekšlietas, ietverot ieslodzījuma vietu un īslaicīgas aizturēšanas vietu uzlabošanu;

• cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšana;

• kapacitātes celšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām un reģionālām varas iestādēm.

Paredzēts, ka gan Latvijas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandā par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu, gan Latvijas un Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandā par EEZ instrumenta ieviešanu noteikto saistību izpildi koordinēs Finanšu ministrija.

Šobrīd EEZ veido 25 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija. EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismi ir EEZ valstu finanšu ieguldījums ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā. Saskaņā ar EEZ līgumu vairākām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir pieejami divi finanšu instrumenti – EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par valsts pabalstu izmaksas ierobežojumiem līdz 2015.gadam

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, 2009.gadā noteiktos ierobežojumus izmaksājamiem slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam saglabās līdz 2014.gada 31.decembrim. Par to 29.martā vienojās valdība, izskatot Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumos “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Laika periodā līdz 2014.gada 31.decembrim slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksās šādā apmērā:

a) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā ir līdz 11,51 latam (ieskaitot) – piešķirtajā apmērā;

b) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu – par vienu kalendāra dienu izmaksā 11,51 latu un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu.

Savukārt, ja aprēķinātā bezdarbnieka pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu, tad piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā būs 11,51 lats un 50% no aprēķinātās summas virs 11,51 lata.

Minētās izmaiņas saistībā ar pabalstu izmaksas ierobežošanu līdz 2014.gadam nav pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1.panta. Saskaņā ar likumu “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” pašreiz spēkā esošie ierobežojumi darbojas līdz 2012.gada 31.decembrim, bet jaunais regulējums tiks piemērots ar 2013.gada 1.janvāri.

Līdz ar to ir paredzēts pietiekami ilgs pārejas periods, lai cilvēki, kuri būs maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, vecāku pabalstu, slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu saņēmēji, laikus būtu informēti un varētu rēķināties ar jauno normatīvo regulējumu.

2009.gada 1.decembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, kas noteica izmaksājamo un piešķiramo valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka) apmēra ierobežojumus.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa