Izglītības un zinātnes ministrija: Par aktīvu pilsonisko izglītību Eiropas Savienības ietvaros

29.martā Ungārijā norisinājās Eiropas Savienības (ES) neformālā izglītības ministru padome, kuras ietvaros notika diskusijas par aktīvu pilsonisko izglītību, dalībvalstu politiku un izglītības iestāžu praksi šajā jomā. Latviju sanāksmē pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics.

Ungārijas prezidentūra akcentē, ka 21.gadsimtā aktīvam pilsoniskumam demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamas prasmes finanšu un uzņēmējdarbības jautājumos, tādēļ pirmajā darba sesijā dalībvalstu pārstāvji bija aicināti izteikt viedokli par svarīgākajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un vērtībām, kas jauniešiem būtu jāapgūst, lai spētu reaģēt uz 21.gadsimta izaicinājumiem.

Otrajā darba sesijā notika diskusijas par izglītības iestāžu lomu jauniešu izglītošanā par aktīvu un atbildīgu pilsoniskumu un valstu labo praksi šajā jomā. Uzmanība tika pievērsta arī vardarbības un aizskaršanas problēmai skolās un tās novēršanai, kā arī nepieciešamajai sadarbībai Eiropas mērogā sanāksmē apspriestajos jautājumos.

“Lai jaunieši spētu reaģēt uz 21.gadsimta izaicinājumiem, izglītības sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt tādu zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi, kas pilnveido personību, pilnvērtīgi attīsta spējas un potenciālu, sekmē radošumu un atbildību. Tās ir gan tradicionālās, gan arī sociālās un pilsoniskās prasmes, piemēram, uzņēmējdarbības pamatu apguve, kritiskā, radošā un inovatīvā domāšana, prasme novērtēt riskus un daudzas citas prasmes, kas veicina aktīvu līdzdalību sabiedrības demokrātijas procesos,” uzskata M.Gruškevics.

Tomēr līdztekus prasmju apguvei jānodrošina iespēja apgūt darba tirgus vajadzībām atbilstošas un profesijai nepieciešamās specifiskās zināšanas, sniedzot iespēju ikvienam papildināt un pilnveidot savu kvalifikāciju un kompetenci. Latvija atzīmē, ka dalībvalstīm jāturpina iesāktais darbs, lai nodrošinātu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto zināšanu, prasmju un kompetences atzīšanu. Latvijā, sākot ar šo gadu, ir nodrošināta iespēja iegūt profesionālo kvalifikāciju tiem iedzīvotājiem, kuri savas zināšanas un prasmes ieguvuši ārpus formālās izglītības sistēmas vai darba laikā. Tas sekmēs jauniešu iespējas ne tikai iegūt darbu, bet arī ieinteresēs turpināt izglītību un papildināt savas zināšanas un prasmes formālās un neformālās izglītības veidā, mudinās piedalīties brīvprātīgajā darbā un mobilitātes programmās, būt sabiedriski aktīviem.

Šobrīd Latvija īpašu uzmanību velta mācību satura un metodikas pilnveides jautājumiem, kā arī teorētisko zināšanu un to praktiskā lietojuma sasaistei, kas veicina jauniešu uzņēmējspēju attīstību un konkurētspēju. Latvijā visos izglītības līmeņos tiek atbalstītas un īstenotas aktivitātes, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību un paaugstina tās prestižu. Biznesa plānu konkursi, skolēnu mācību uzņēmumu veidošana, atbalsts mentoringam, uzņēmējdarbības uzsācēju apmācībām, inovāciju attīstībai un citas aktivitātes veicina uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanos, motivējot visu sabiedrību, īpaši jauniešus, attīstīt savu radošumu, idejas, uzņēmēja iemaņas un veidot savus uzņēmumus.

Risinot vardarbības un aizskaršanas problēmu skolās, Latvijā tiek pilnveidots tiesiskais regulējums, valsts, pašvaldību un nevalstiskās organizācijas īsteno aktivitātes, lai izglītotu jauniešus par savstarpējo konfliktu risināšanu un vardarbības mazināšanu. Piemēram, tiek organizētas nodarbības un semināri dažādu vecumu skolēniem, ir sagatavoti metodiskie materiāli par mediāciju kā konfliktu risināšanas metodoloģiju, uzlabota vecāku, skolotāju, skolu un citu iesaistīto institūciju sadarbība. Savukārt Eiropas mērogā vēlama pastiprināta sadarbība Eiropas Savienības ietvaros, iekļaujot labās prakses apmaiņu, kā arī veicinot izglītības iestāžu un citu iesaistīto institūciju savstarpējo sadarbību.

Valsts un starptautiskās sabiedrības attīstība un nākotne ir atkarīga no tā, kā izglītības sistēma spēs sniegt ieguldījumu aktīva pilsoniskuma veicināšanā, un šajā procesā īpaša loma ir pedagogam. Skolotāju uzdevums ir izglītot skolēnu tā, lai maksimāli attīstītos bērna personība, bet skolām jākļūst par iestādēm, kas ir radošas un atvērtas.

Paralēli formālajai izglītības sistēmai nozīmīgas ir neformālās izglītības procesā iegūtās prasmes un zināšanas. Latvija uzskata, ka viens no valsts demokrātijas pakāpes rādītājiem ir arī brīvprātīgais darbs, kura popularizēšana un labās prakses nodošana tālāk jo īpaši aktuāla šogad, jo 2011.gads ir pasludināts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa