Turpinājums no 1.lpp.

Ar Lielbritānijas vēstnieku runājām par to, ka šogad jūnijā varētu notikt Lielbritānijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministra vizīte Latvijā. Vēstnieks uzaicināja Latvijas uzņēmējus piedalīties jūlijā Lielbritānijas lauksaimniecības preču izstādē.

Drīzumā, 25. aprīlī, paredzēta arī Apvienotās Karalistes Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas Meža departamenta vadītāja Vilsona kunga vizīte Latvijā. Latvijā kokmateriālu eksports veido lielāko tirgus daļu, tas visciešāk saistīts ar Lielbritāniju. Tikšanās laikā apspriedīs mūsu valsts eksportētās produkcijas kvalitāti, tālākos nodomus un eksporta attīstības iespējas.

Ļoti interesanta, manuprāt, bija tikšanās ar Izraēlas vēstnieku Latvijā Odedu Ben–Huru. Secināju, ka Izraēlas tauta ir apbrīnas vērta, jo 50 gadu laikā tuksnesī spējusi izveidot vienu no attīstītākajām pasaules valstīm. Agrāk Izraēlā nebija pat dzeramā ūdens, toties tagad valstī veiksmīgi audzē lauksaimniecības produkciju ar pasaulē labāko tehnoloģiju. Izraēla izceļas pasaulē ar izcili augsto tehnoloģijas līmeni.

Apspriežoties pirms tikšanās ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Jāni Lapši, bija interesanti dzirdēt, ka ASV ir ļoti modernas slaukšanas iekārtas, kas slaukšanas procesā nosaka govij ķermeņa temperatūru, veselības stāvokli, piena kvalitāti un iegūst analīzes. J. Lapše Amerikā vaicājis, vai kādā no pasaules valstīm ir arī vēl labākas iekārtas. Amerikāņi sacījuši, ka nav, varbūt vienīgi Izraēlā.

Par slaukšanas iekārtām runājām ar Izraēlas vēstnieku, jo jau agrāk ir bijusi vienošanās, ka šī valsts varētu ar savu līdzfinansējumu izveidot paraugfermu Jaunpilī. Privatizācijas procesa ietekmē aktivitātes bija apsīkušas, taču pats projekts ir sagatavots. Piekrītu, ka pasaulē labākās fermas izveide ar Izraēlas tehnoloģiju būtu ļoti vēlama Latvijā. Mēs pie tā noteikti atgriezīsimies, kad būsim rūpīgi iepazinuši projektu. Zinu arī, ka Izraēlā ir augsti attīstīta dārzeņkopība un lopkopība. Gadā no govs tur ir rekordaugsti izslaukumi — 25 un pat 26 tonnas piena.

Izraēlas vēstnieks secināja, ka viņu valsts aktivitātes investīciju politikā Latvijā pagaidām ir niecīgas. Taču Odeds Ben–Hurs aicināja Latvijas uzņēmējus no 5. līdz 8. septembrim piedalīties agrotehnikas izstādē Izraēlā. Arī es uzaicinu vietējos uzņēmējus apsvērt piedāvājumu un piedalīties, jo čarterreisu lidmašīnas reizi nedēļā dodas no Latvijas uz Izraēlu. Izstāde, starp citu, tur notiek vienu reizi trijos gados, un tā ir unikāla, jo uzņēmēji varētu iepazīties ar lielisku lauksaimniecības produkcijas pārstrādes tehnoloģiju, kas pēc ekspertu atzinuma ir labākā pasaulē.

Runājām arī par to, ka pēc manā rīcībā esošas informācijas Jelgavas rajonā, Staļģenē, acīmredzot ir Izraēlas piena pārstrādes tehnoloģija jogurta ražošanai. Vēstnieks solījās pārliecināties, vai tā patiesi ir atvesta no Izraēlas.

Odeds Ben–Hurs izteicās, ka Latvijā no psiholoģiskā viedokļa iedzīvotāju apziņā saglabājies padomju laika mantojums domāšanā, tādēļ jūtams aktivitātes trūkums. Vēstnieks atgādināja kādu ķīniešu parunu: kad cilvēks dzīvo trūkumā un izmisuma situācijā, viņš vēlas rast tam visam risinājumu, kas parasti nāk no malas. Proti, kāds cilvēkam iedod zivi, kuru viņš apēd, remdē izsalkumu, kļūst rāmāks, tomēr drīz vien atkal nonāk problēmu krustugunīs. Izraēla tādēļ Latvijai nesola zivi, bet gan makšķeri.

Interesanta bija arī tikšanās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem. Galvenokārt runājām par jautājumiem, kuri interesē SVF pārstāvjus — par zemkopības ministra un Zemkopības ministrijas politiskajām nostādnēm, arī par attieksmi valstī pret daudziem ļoti būtiskiem jautājumiem.

SVF šogad maijā sagatavos jaunu vienošanos starp SVF un Latvijas valdību. Tas būs jauns process, kam vēl nepieciešama savstarpēja vienošanās. Tas rosinās aktivitātes, kādu līdz šim pietrūcis un par ko pārmetumus izpelnījās iepriekšējā Latvijas valdība. Starp citu, Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteiktā tarifu maksājumu likme ir daudz augstāka, nekā to memorandā paredzēja SVF. Maijā tie ir jāpārskata, lai tarifus pielīdzinātu PTO prasībām. Sarunu noslēgumā spriedām arī par Krievijas ekonomiskās un finansu krīzes ietekmi uz Latviju, par šīs valsts sadarbības iespējām ar SVF.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore