Ar "Rīgas balzama" un "Latvijas balzama" vārdu

Par kādas ražotnes 99 pastāvēšanas gadiem, par kādas jubilejas 1 gatavošanās gadu

Tik ilgus gadus Rīgas vārdu pasaulē nes un Rīgas tēla veidošanā piedalās šis gadsimtu meistaru brīnumainais veidojums, zāles jeb dzēriens ar principā tik vienkāršo nosaukumu "Rīgas melnais balzams"! Šis tik dažādu nostāstu apvītais, šis kopš 18. gadsimta vidū, ārstnieciskiem nolūkiem liekot spirtā dažādus ziedus, augļus, saknes, pumpurus, mizas, Rīgas "laboranta" (it kā aptiekāra, it kā kalēja) Abrahama Kunces traukos iegūtais brīnumlīdzeklis ("Wunderbalsam" — "brīnumbalzams").

Kunces — Rīgas balzama dziļas studijas pēc savas pāragrās aiziešanas rokrakstā ir atstājis tā nopietns pētnieks, filologs un žurnālists Ziedonis Sprigasts. Lūk, daži no viņa arhivāriem atradumiem.

"Pirmās precīzās ziņas vai, pareizāk sakot, sludinājums, kas šobrīd atrodams, parādījās avīzē "Rigische Anzeigen" — "Rīgas Sludinājumi par dažādām lietām, ar kurām sabiedrību iepazīstināt ir vajadzīgi un noderīgi" pirmdien, 1762. gada 23. decembrī.

"Visiem tiem, kuri, īpaši uz laukiem dzīvodami, vēl nav uzzinājuši par Rīgā kopš ilgāka laika pazīstamo un dziedinošo Kunces balzāmu, kas godam pastāvējis simtiem pārbaudēs.

Ar šo tiek darīts zināms, ka šis vērtīgais balzāms ir gaužām nepieciešams visādās vajadzībās, īpaši saimniecībā.

Ar to var dziedināt dažādas kaites, piemēram, drudzi, vēdergraizes, zobu un galvas sāpes, apdedzinātus, nosalušus vai izmežģītus locekļus, tāpat arī balto un sarkano rozi, pampumus, indīgus kodienus, kaulu ēdāju, roku un kāju lūzumus un taml. Īpaši derīgs tas ir šāviena, dūriena un citām brūcēm. Visbīstamākās brūces tas izdziedē piecās, ļaunākajā gadījumā sešās dienās.

Šis balzāms ir nopērkams pie laboranta Abrahama Kunces, kas dzīvo Rīgā pie Kārļa vārtiem sālsnesēja Valda namā, augšējā stāvā.

P i e z ī m e. Viens stops maksā divus dālderus. Katram pircējam dod līdzi drukātu papīru, uz kura sīki aprakstīts dzēriena brīnišķīgais spēks un pamācīts, kā to lietot. Pudeles un krūkas ir aizzieģelētas. Uz zieģeļa lasāmi burti A.K."

Bet "Vidzemes saimniecības un mājturības rokasgrāmatā", kas 1843. gadā izdota Rīgā, publicēta Kunces balzāma pagatavošanas recepte:

"Kunces balzāmam ņem sekojošus augus un saknes: kumelītes, krūzmētras, ceļtekas, pelašķus kopā ar ziediem, sētložņus, augstiņus un salvijas. Saknes šādā secībā: kalmju saknes, noragu saknes kopā ar lakstiem, dadžu saknes, melnsaknes, alantes saknes. Visi šie augi un saknes jāsagriež un pēc tam jāsaliek katlā, no kura ņem vienu mārciņu uz vienu stopu brandavīna, destilācijas katlā brandavīnu uzlej augiem, tā ka tas būtu pa virsu četru pirkstu biezumā, pēc tam uz augiem uzliek dēli un uz tā vēl akmeni, lai tos nospiestu uz leju, tad aizsmērē katlu ciet un vāra pie pavisam lēnas uguns, kamēr viss pāriet spirtā; taču labi jāuzmanās, lai tā būšana neapstājas. Kad tik tālu ir, ņem izžāvētu un smalki sarīvētu safrānu, ko ar vārošu ūdeni izšķīdina un pēc tam nokrāso spirtu. Uz vienu stopu ņem safrānu par trim sudraba kapeikām."

 

... Un tā šis dzēriens gājis tautā un pasaulē. Palaikam "pazaudēts", tad atkal aizrautīgu patriotu "augšāmcelts". Līdz balzama ražotne kļuvusi par tagadējās Latvijas lielākās alkoholisko dzērienu ražotājas, akciju sabiedrības "Latvijas balzams" nešķiramu daļu un nostājusies uzņēmuma simbolā.

Un "Latvijas balzams", gatavojoties simtgadei, kura svinama pēc gada, piektdien plašu sabiedrību aicināja uz īpašu akciju — "Rīgas melnā balzama" personīgās krūkas noguldīšanu. Šajā sakarā katram viesim tika izsniegta viena balzama krūka, kuru uz pamatnes vajadzēja "apzīmogot" ar savu autogrāfu, atstāt kādā aizmūrētā noliktavas nodalījumā, lai pēc tās atgrieztos jau tikai pašās jubilejas svinībās — 2000. gada pavasarī. Bet pa aizvadāmā gada laiku visi, kam vien ir kādas senas fotogrāfijas, dokumenti, atmiņas, ziņas par dzēriena receptēm, citas relikvijas, tika mudināti piedalīties "Rīgas melnā balzama" — "Latvijas balzama" arhīva, ekspozīcijas muzeja veidošanā.

Tik unikālam dzērienam ar tik unikālu vēsturi, kas cauri gadsimtiem nesis tālu pasaulē Rīgas un Latvijas vārdu, liekas, būtu pamats būt savam muzejam.

Ejot uz "Latvijas balzama" simtgadi, — lielākā akcionāruzņēmuma īpašnieks un vadītājs Ēriks Masteiko, uzņēmuma ražošanas daļas priekšniece Baiba Eliasa un ģenerāldirektors Aleksandrs Ivanovs

Savu krūku un autogrāfu mārketinga speciālista Bruno Zaķa

(pa labi) glabāšanai uztic kā uzņēmējs Ēriks Masteiko (pa kreisi) , tā pārējie aicinātie viesi

Un "apzīmogotās" krūkas aiz drošas sienas, ko visu acu priekšā mūrē strādnieki

(attēlā) , nu gaidīs līdz nākamajam pavasarim, uzņēmuma simtgades svinībām

Foto: Arnis Blumbergs, "LV", 12.03.1999., pl. 16.20