Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2011.gada 24.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”.

Uz jautājumu ir sniegta rakstveida atbilde, kura neapmierina iesniedzējus, tātad ministram ir jāsniedz papildu atbildes. Bet ir saņemta vēstule no Ekonomikas ministrijas, ka Artis Kampars diemžēl šodien nevar ierasties. Tātad atbilde uz šo jautājumu tiek pārcelta uz nākamo nedēļu – uz 31.martu pulksten 17.00.

Nākamais ir deputātu Raivja Dzintara, Dzintara Rasnača, Gaida Bērziņa, Eināra Cilinska un Ineses Laizānes jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi”.

Ministru prezidents ir sniedzis rakstveida atbildi un informējis parlamentu, ka viņš deleģē atbildes sniegšanu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, kurš šodien arī ir ieradies uz papildu atbildes sniegšanu.

Tātad, kā es saprotu, rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Vai ministra kungs vēlas sniegt vēl kādu papildu informāciju? Ministrs nevēlas sniegt.

Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl papildu jautājumus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilinskim!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Jautājums ir tāds. Dombrovska kunga detalizētajā atbildē tomēr nav atbildēts uz jautājumu, kādus politiskos spēkus, organizācijas, grupas vai cilvēkus jūs domājāt, lietojot vārdus „dažāda veida ekstrēmisti”.

Un līdz ar to mēs gribam lūgt ministra paskaidrojumu par to, kas tad šie ekstrēmisti ir, jo tomēr, lietojot šādus vārdus, vajadzētu arī konkrēti pateikt, kas ar to ir domāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai tas ir par jautājumu „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi”? Jā... Lūdzu!

Vārds ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim atbildes sniegšanai. Jums ir divas minūtes atbildes sniegšanai. Jā, lūdzu, no tribīnes!

Ģ.V.Kristovskis (ārlietu ministrs).

Sveicināta, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie jautājuma uzdevēji!

Domāju, ka vārds „ekstrēmisms” ir politiķiem labi zināms, un saistībā ar 16.martu un citiem notikumiem nereti ir raksturīgi tas, ka vesela virkne dažādu sabiedrības organizāciju piedalās pasākumos, traucē to dabisko procesu un beigās izkropļo veselas virknes pozitīvi iecerēto pasākumu mērķus. Un tādā veidā šādas organizācijas vai šādi cilvēku grupējumi, vai atsevišķas personas sasniedz savus, bieži vien radikālus, mērķus.

Līdz ar to šādu cilvēku klātbūtne un tāda detalizēta uzskaite vislabāk ir zināma Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un varbūt vēl kādas citas drošības iestādes organizācijām.

Domāju, ka Ministru prezidents, gatavojot savu atbildi, ir domājis šādas organizācijas. Bet, ja jūs gribat acīmredzot detalizētu izklāstu, tad jums ir jāiesniedz papildu jautājums, un es pieņemu, ka Ministru prezidents jums varētu atbildi sniegt, kuru viņam sagatavotu attiecīgās iestādes.

Taču, kā zināms, politiķu leksika un runas stils ne vienmēr ir tāds, kas izsmeļoši uzskaita organizācijas, kuru klātbūtne vai dalība pasākumos ir hipotētiska.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kristovska kungs!

Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilinskim!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies, godātā priekšsēdētājas kundze!

Ir... Premjerministra kungs ir atbildējis, ka Ārlietu ministrija veic nozīmīgu darbu, nodrošinot deklarācijas 2.punkta izpildi. Un tālāk ir arī uzskaitījums par paveikto darbu. Izmantojot iespēju, jums kā ārlietu ministram... gribētu painteresēties par turpmākajiem... Vai ir iecerēti vēl kādi darbi, lai turpmāk sekmētu deklarācijas 2.punkta izpildi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds atbildei ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ.V.Kristovskis. Jā, es domāju, ka Ārlietu ministrija konstruktīvi, detalizēti un daudzkārt ir uzturējusi Latvijas intereses, arī skaidrojot Latvijas vēsturisko patiesību, arī gatavojot viedokli vai izklāstu par to, kādā veidā skaidrot ārvalstu medijiem un arī politiķiem situāciju, kas saistās ar 16.martu. Tātad ir un tiek izmantoti informatīvie dati, kas atspoguļo patieso vēstures gaitu Otrajā pasaules karā un latviešu tautas un latviešu karavīra vietu tajā.

Jāsaka, ka daudzi no šiem bijušajiem Otrā pasaules kara leģionā brīvprātīgi vai lielākoties nelikumīgi iesauktajiem karavīriem... tātad ar viņu organizācijām, viņu pārstāvjiem, palīdzības sniegšanas organizācijām un sociālajām organizācijām Ārlietu ministrijai ir pietiekami cieši kontakti. Jāsaka, arī es pats personīgi kā ārlietu ministrs bieži vien tiekos un uzturu kontaktus ar „Daugavas Vanagu” organizācijas vadību. Vēl pavisam nesen, janvāra sākumā, Ārlietu ministrija parakstīja sadarbības līgumu ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību par latviešu diasporas ārzemēs, kuras nozīmīgu daļu veido bijušie Otrā pasaules kara Latvijas karavīri... tātad par sadarbību ar latviešu diasporu un tās mērķtiecīgu iesaistīšanu Latvijas valstij un tautai nozīmīgā darbībā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kristovska kungs! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 122.panta piekto daļu arī citiem klātesošajiem ir tiesības uzdot vēl papildjautājumus.

Vai Parādnieka kungs vēlas uzdot papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Lai ieviestu lielāku skaidrību... Es saprotu, ka, jūsuprāt, varbūt nav nepieciešamības tagad nosaukt organizācijas, kuras, Ministru prezidentaprāt, ir domātas kā ekstrēmistiskas. Tad jautājums būs gana konkrēts: vai „Daugavas Vanagi” Latvijā... „Daugavas Vanagu” organizācija, jūsuprāt, arī ir pieskaitāma pie šīm ekstrēmistiskajām organizācijām?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds atbildei ārlietu ministram.

Ģ.V.Kristovskis. Es īsti nesaprotu jautājuma uzdevuma loģiku, jo domāju, ka tā pašos pamatos ir sagrozīta. Ne Ministru prezidenta, ne arī kādu citu izteikumos no Latvijas valsts amatpersonu puses „Daugavas Vanagu” organizācijas mērķi, līdzdalība dažādos ar latviešu karavīru piemiņu saistītajos pasākumos nekad nav tikusi apšaubīta un netiek apšaubīta.

Ja kāds no jautājuma uzdevējiem speciāli ar nolūku cenšas mūsu valsts vadītājus nostādīt neveiklā situācijā, tad tas ir uz jautājuma uzdevēju sirdsapziņas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Klātesošajiem ir tiesības uzdot vēl jautājumus. Vai Parādnieka kungs vēlas vēl uzdot papildjautājumus? Nē. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Nākamais ir deputātu Parādnieka, Laizānes, Cilinska, Dzintara un Dombravas jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ārlietu ministra rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina.

Līdz ar to ārlietu ministrs ir šeit un ir gatavs atbildēt uz iesniedzēju papildjautājumiem.

Vai ārlietu ministram pirms papildjautājumiem ir vēl nepieciešamība sniegt kādu papildu informāciju papildus tai, kas ir jau minēta atbildē? Jums ir divas minūtes laika.

Ģ.V.Kristovskis (ārlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es esmu sniedzis rakstisku atbildi. Domāju, ka pietiekami precīzi ir atbildēts uz jautājumiem, kuri tika uzdoti.

Papildus vienīgi varu teikt, ka jautājums ir apliecinājums tam, ka Ārlietu ministrijai nepieciešams gatavot instrukcijas saviem darbiniekiem, vēstniekiem. Šeit šodien ir kaut vai dokuments, kas man ir ienācis saistībā ar 16.marta notikumiem Rīgā, tas saņemts konkrēti no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kur divās pēdējās sēdēs Krievijas Federācijas pārstāvji ir uzstājušies ar asām runām saistībā ar, kā viņi saka, labi zināmajiem tā dēvētajiem Waffen SS gājieniem Rīgā, uz kurām mūsu vēstnieks Gints Apala kungs ir precīzi un ar pašcieņu, pārstāvot Latvijas valsts un karavīru intereses, atbildējis. To viņš darīja pirms nedēļas. Un to ir darījis arī šodien. Un viņam ir izdevies panākt to, ka Krievijas tonis nedēļas laikā ir ievērojami mainījies.

Tomēr ir Krievijas puse sagatavojusi oficiālu dokumentu, kas ir iesniegts.

Tā ka tas ir vienkārši tikai apliecinājums tam, ka starptautiski šie notikumi, kuri ir likumīgi un kuri ir latviešu karavīru cieņai un piemiņai veidoti, un daži no kuriem notiek 16.martā, – ka šie notikumi tiek izkropļoti, to jēga, saturs, izcelsme, cēloņi, vēstures notikumi, nesenā un totalitārā vēsture tiek apzināti izkropļota, lai diskreditētu Latvijas valsti, Latvijas valsts valdības un sabiedrības mērķus, to demokrātiju un tās vērtības, ko mūsu valsts pārstāv.

Līdz ar to mūsu valdībai, Ārlietu ministrijai, tās darbiniekiem ir pienākums ar pašcieņu pārstāvēt mūsu valsti un aizstāvēt mūsu karavīrus, kā viņi to ir arī darījuši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam.

I.Parādnieks.

Dokumentā, kas tika izplatīts ministrijas iekšienē, bija rakstīts: „Leģionāru organizācijas nav iesniegušas pieteikumus akciju rīkošanai 16.martā.”

Savā atbildē jūs rakstāt: „Varu piebilst, ka ministrijas kompetencē nav visu to sabiedrisko organizāciju un to aktivitāšu detalizēta pārzināšana, kas 16.marta notikumos piedalās.”

Protams, ka tas tā nav, bet šeit jūs rakstāt, ka... šo dokumentu ir parakstījis Teikmanis... Vai tādā gadījumā jūs neuzskatāt, ka šādu politisko viedokli tomēr vajadzētu sagatavot jums personiski kā ārlietu ministram, nevis ierēdnim?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbildes sniegšanai vārds ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ.V.Kristovskis. Jāteic, ka Ārlietu ministrijā ir iedibināta šāda prakse, ka šādas instrukcijas ministrijas darbiniekiem un valsts amatpersonām veido vai paraksta valsts sekretārs. Un līdz ar to iespējams, ka tas dokuments nav bijis sagatavots tik izsmeļošs, kādu, iespējams, jūsu politiskā spēka pārstāvji vēlētos. Taču – vēlreiz gribu to teikt! – šajā plašajā dokumentā ir ļoti precīzi raksturots leģiona tiesiskais statuss, kurš starptautiski ir atzīts un vērtēts, un neskaitāmie argumenti, kas tur ir minēti, visi atbilst patiesībai.

Ja jūs uzskatāt, ka... Jūsu jautājums ir „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu”, bet jūs uzdodat jautājumu par to, kādas organizācijas jāuzskata par tāda vai citāda rakstura organizācijām. Ja mēs sākam šeit gramatiski vai valodnieciski pētīt, tad es gribētu teikt: jūsu uzdotajā... iesniegtajā dokumentā arī ir pietiekami daudz... šajos trīs četros punktos daudz pārprotamu un nepietiekami precīzi izteiktu... latviešu valodā izteiktu apgalvojumu. Un tā mēs varam diezgan ilgi šeit cīnīties.

Es domāju, ka... Man būtu lūgums tomēr izturēties ar cieņu pret to dokumentu, ko ir gatavojusi Ārlietu ministrija, tās speciālisti, un vērtēt to kopumā. Kopumā! Vēlreiz gribu teikt, ka tas ir skaidrojums par tiem notikumiem, kādos ir radies leģions, un par to, kādi ir šo organizāciju mērķi, organizējot karavīru piemiņas pasākumus tieši 16.martā.

Ja jūs runājat par organizāciju „Daugavas Vanagi”, tad es gribu teikt, ka, ja jūs atvērtu „Daugavas Vanagu” mājaslapu... tur, piemēram, nav pat rakstīts, ka „Daugavas Vanagi” ir leģionāru organizācija. Ja tur tā ir rakstīts, runājot par šīs organizācijas mērķiem, tad, iespējams, man ir nepareiza informācija. Bet es iesaku jums pārbaudīt.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kristovska kungs!

Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam.

I.Parādnieks. Jā, tomēr gribētos saņemt skaidru, nepārprotamu atbildi uz trešo uzdoto jautājumu, uz kuru atbilde tā arī īsti nav sniegta. Tātad: vai, jūsuprāt – tieši jūsuprāt! –, ir leģitīms pamats slepenības uzlikšanai šāda veida politiskajiem dokumentiem? Un, protams, arī papildinu šo jautājumu (arī vēlākai izmeklēšanai): kurš šo it kā slepeno dokumentu ir noplūdinājis tālāk?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ministram atbildes sniegšanai.

Ģ.V.Kristovskis. Redziet, tas ir dienesta vajadzībām veidots dokuments, un šādus dokumentus, it sevišķi dienestiem, kuriem ir specifika ar informācijas paturēšanu tādā vai citādā ierobežotas lietošanas apjomā... Tātad ir organizācijas un valsts pārvaldes institūcijas, kurām tas ir pienākums – šādā veidā rīkoties.

Līdz ar to Ārlietu ministrijai ir visas tiesības likumā noteiktā kārtībā, ja tiek uzskatīts, ka ir tāds vai citāds slepenības režīms jāuzliek dokumentam, šādā veidā rīkoties. Būtu, manuprāt, tikai dīvaini, ja Ārlietu ministrija virkni dokumentu, kas ir saistīti ar notikumiem nākotnē, padarītu par publiski pieejamiem vai publicētu, vai nodotu tos lietošanai ar masu mediju starpniecību. Tā tas nav, un tā tas nenotiek!

Tā kā, ņemot vērā, ka 16.marts – vēlreiz gribu teikt! – ir notikums, kas izraisa pretrunīgas nostājas no dažādu valstu un mediju, un politisko grupu puses un radikalizē attiecības, dokuments par to, kādā veidā rīkoties Ārlietu ministrijas un valsts amatpersonām, atbilst dienesta lietošanas vajadzībām paredzēta dokumenta slepenības režīmam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies ārlietu ministram par atbildēm.

Līdz ar to jautājums uzskatāms par izskatītu.

Visi šodienas darba kārtības jautājumi izskatīti.

Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies. Uz redzēšanos!