Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Uz jaut. nr.14/J10 – dok. nr.643

Par Saeimas deklarācijas "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā" izpildi

Esmu iepazinies ar Saeimas deputātu jautājumu par Saeimas deklarācijas "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā" (turpmāk – Deklarācija) izpildi.

Informēju, ka saskaņā ar Deklarācijas 1.punktu 1997.gada 19.martā Latvijas un Vācijas puse noslēdza vienošanos par savstarpējo atbalstu sociālā kaitējuma atlīdzības jautājumos starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Rāvensburgas sociālās apgādes iestādi. Saskaņā ar vienošanos tiesības uz sociālā kaitējuma atlīdzību ir personām, kuras, dienot vācu armijā vai tai pakļautā vienībā vai atrodoties ar dienestu vācu armijā saistītā kara gūstā, guvušas ievērojamu kaitējumu veselībai un kurām vēl tagad ir konstatējamas šo veselībai nodarīto kaitējumu sekas. Atlīdzību ir tiesības saņemt arī attiecīgo personu atraitnēm, kuru dzīvesbiedri ir miruši minēto veselībai nodarīto kaitējumu dēļ.

Gadu vēlāk, 1998.gada 27.augustā, tika noslēgta Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vienošanās par Vācijas Federatīvās Republikas kompensācijām nacionālsociālistiskajā režīmā cietušajām personām. Minētā vienošanās paredzēja Vācijas valdības finansējuma piešķiršanu rehabilitācijas centra izveidei geriatrijas pacientiem Latvijā un noteica, ka Vācija veiks vienreizēju finansiālu ieguldījumu nacionālsociālistiskajā režīmā cietušo personu labā, neparedzot kompensāciju izmaksu skaidrā naudā.

Papildus vēlos norādīt, ka, izskatot no Latvijas saņemtos iesniegumus, Vācijas fonds "Atmiņa, atbildība un nākotne" spaidu darbos nodarbinātajiem un pārējiem nacionālsociālisma upuriem laikposmā līdz 2007.gadam kompensācijās izmaksāja vairāk nekā 22 miljonus eiro (15 miljonu latu).

Vienlaikus jāmin arī tas, ka 1998.gada 27.augusta Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vienošanās par Vācijas Federatīvās Republikas valdības kompensācijām nacionālsociālistiskajā režīmā cietušajām personām Latvijā neparedz tālāku prasību izvirzīšanu Vācijai par nacionālsociālistiskajā režīmā cietušajām personām. Deklarācijas 1.punktā minēto prasību izvirzīšanas iespējas Vācijas valdībai ir izsmeltas.

Ar Ministru kabineta 2005.gada 5.augusta rīkojumu Nr.523 tika izveidota komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapa vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai (turpmāk – komisija), kas savu darbu uzsāka 2005.gada 11.augustā.

Vēlos norādīt, ka šobrīd finanšu līdzekļu trūkuma dēļ komisijas darbs ir apturēts, taču tiklīdz valstij būs nepieciešamie līdzekļi, jāizskata jautājums par komisijas darbības atjaunošanu. Vienlaikus jāatzīst, ka Krievijas Federācijas valdība joprojām nav gatava oficiāli atzīt, ka PSRS 1940.gadā okupēja Latvijas Republiku, un līdz ar to uzņemties atbildību par noziegumiem, kas bija vērsti pret Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc īpaši svarīgi jautājumu aktualizēt pēc fiskālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanās valstī un atjaunot komisijas darbību.

Atbildot uz jautājumu par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs, varu minēt, ka Ārlietu ministrija veic nozīmīgu darbu, nodrošinot Deklarācijas 2.punkta izpildi. Latvijas ārlietu dienests starptautiskajiem partneriem nodrošina plaši pieejamu un vispusīgu informāciju par Latvijas vēstures notikumiem, tostarp bijušajiem okupācijas režīmiem Latvijā un to sekām. Latvijas vēstures jautājumiem ir pievērsta īpaša uzmanība arī dažādās pasaules starptautiskajās organizācijās, tādējādi saistot plašas starptautiskās sabiedrības uzmanību un nodrošinot lielāku izpratni.

Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests nodod Latvijas vēsturnieku pētījumus un atzinumus ārvalstu pārstāvjiem un citiem interesentiem gan pētniecības institūcijās, gan sabiedriskajās organizācijās. 2009.gada vasarā Ārlietu ministrija izveidoja un ar vēstniecību starpniecību nosūtīja ārvalstu pētniecības institūcijām CD "History of Latvia 1940–1990. Latvijas vēsture 1940.-1990.gads", kurā tika iekļauti Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu sējumi (11.–24.) un krājums "Latvija un Otrā pasaules kara beigas Eiropā. Atzīmējot nacistu kapitulācijas 60.gadadienu" ar apkopotām ārvalstu vadītāju atbildēm saistībā ar Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas paziņojumu par 2005.gada 9.maija svinībām Maskavā.

Tāpat jāmin, ka Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota vēstuļu sadaļa, kurā atbilstoši nepieciešamībai tiek ievietoti aktuālākie vēstures dokumenti, Latvijas pārstāvju paziņojumi, raksti un vēsturnieku referāti. Šogad mājaslapa tika papildināta ar Nirnbergas sprieduma secinājumiem par SS nodaļu latviešu, krievu un angļu valodā, kuros minētais izņēmums attiecas uz lielāko daļu latviešu leģionāru. Turklāt Latvijas institūts sagatavo un nosūta ievērojamam adresātu lokam informāciju par Latvijas vēstures aspektiem.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka pēc aptuveni 15 sarunu gadiem 2007.gada 18.decembrī Rīgā tika parakstīta un 2008.gada 31.jūlijā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Vienošanās formulējums "Latvijas apbedījumi" ir plašs, un tāds tas tika apzināti veidots, nešķirojot, kuras valsts militārajos spēkos šie cilvēki bija iesaukti vai karoja. Vienošanās izpratnē Latvijas pabedījumi ir to karavīru un civiliedzīvotāju apbedījumu vietas, kuri ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā, krituši vai miruši karu un represiju laikā, tai skaitā atsevišķi kapi un brāļu kapi, kapsētas vai kapsētu sektori, kā arī šajās vietās uzstādītie pieminekļi un memoriālās būves Krievijas Federācijas teritorijā.

Diskusiju laikā par Eiropas Savienības Padomes ietvarlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm Latvijas valsts konsekventi pauda nostāju, ka šis ietvarlēmums ir jāattiecina uz visu, tostarp komunisma, totalitāro režīmu izdarītajiem noziegumiem. Rezultātā Eiropas Savienības Padomes ietvaros tika apstiprināta deklarācija saskaņā ar kuru Eiropas Komisijai 2010.gadā bija jāizvērtē, vai ir nepieciešams papildu juridiskais instruments, kas attiektos uz genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu, vērstu pret personu grupu, kas definēta, atsaucoties arī uz tādiem kritērijiem kā sociālais statuss vai politiskā pārliecība. 2010.gada 13.decembrī pēc Lietuvas valdības iniciatīvas tika nosūtīta vairāku Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu, tostarp Latvijas ārlietu ministra parakstīta vēstule ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisārei V.Redingai, aicinot ES līmenī atzīt par krimināli sodāmu komunistiskā režīma noziegumu noliegšanu, tādējādi pievēršot vienlīdzīgu uzmanību visu totalitāro režīmu upuriem.

2010.gada 22.decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar ziņojumu "Totalitāro režīmu izdarīto noziegumu piemiņa Eiropā". Eiropas Komisijas sagatavotais ziņojums uzsver nepieciešamību saglabāt atmiņas par totalitāro režīmu izdarītajiem noziegumiem un ietver konkrētus pasākumus, kas palīdzētu šo uzdevumu īstenot.

Diemžēl šobrīd Eiropas Komisija nav atbalstījusi šāda ES līmeņa juridiskā instrumenta izstrādāšanas nepieciešamību, taču tā turpinās izskatīt šo jautājumu. Arī Latvijas valdībai ir jāturpina strādāt un izmantot esošās iespējas, lai veicinātu izpratni par totalitāro režīmu noziegumiem Eiropā un saglabātu totalitāro režīmu upuru piemiņu.

Atbildot uz jautājumu par manu 2011.gada 7.marta interviju laikrakstam "Latvijas Avīze", jāteic, ka diemžēl kritušo leģionāru piemiņas aizsegā gan galēji labējie, gan kreisie ekstrēmisti cenšas pievērst sev sabiedrības uzmanību un demonstrēt savus radikālos uzskatus, kam nav nekāda sakara ar Otrā pasaules kara laikā kritušo piemiņu. Latviešu karavīri pasaules karos ir bijuši spiesti valkāt dažādus formas tērpus. Latviešu karavīrus, lai arī kurā pusē viņi karoja, vienoja doma par valsts brīvību, un viņi cīnījās gan pret padomju, gan pret hitleriskās Vācijas okupācijas režīmu.

Latvijas valsts iespēju robežās atbalstīs un stiprinās latviešu karavīru organizācijas, kuras apvieno dažādu paaudžu karavīrus, pēta un apkopo latviešu karavīru kaujas ceļus brīvības cīņās un pasaules karos, piedalās kritušo karavīru apbedījumu vietu apzināšanā un izpētē, organizē jaunatnes patriotiskās audzināšanas pasākumus, kā arī aktīvi piedalās sabiedriskos pasākumos karavīru atceres dienās.

Nobeigumā vēlos paust pārliecību, ka darbs pie Latvijas vēstures izzināšanas, tostarp dažādās frontēs karojošo latviešu karavīru piemiņas saglabāšanas, prasīs vēl ne mazums pūļu un laika.

Papildus informēju, ka 2011.gada 17.martā man ir paredzēta jau iepriekš plānota tikšanās, tādēļ plkst. 17.00 nevarēšu sniegt mutisku atbildi uz Saeimas deputātu jautājumiem Nr.14/J10 par Deklarācijas izpildi.

Cieņā, Ministru prezidents V.Dombrovskis

Rīgā 2011.gada 16.martā

Ministrs Ģ.V. Kristovskis

Uz jaut nr.15/J10 – dok. nr.679

Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu

Esmu iepazinies ar Saeimas deputātu jautājumu „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu” un vēlos informēt par sekojošo.

Viens no būtiskākajiem Ārlietu ministrijas uzdevumiem ir nodrošināt skaidru Latvijas notikumu izklāstu starptautiskajai sabiedrībai un rūpēties par pozitīvu Latvijas tēlu, novēršot tā nomelnošanu. Par Latviju ar ārvalstu partneriem, sabiedrību un medijiem runā gan Latvijas augstākās valsts amatpersonas un ministri, gan Latvijas ārpolitiskā dienesta pārstāvji. Ārlietu ministrija šī uzdevuma izpildei sagatavo viedokļus un pozīcijas par Latvijai ārpolitiski nozīmīgiem jautājumiem valsti pārstāvošo amatpersonu vajadzībām. Šādi dokumenti var iekļaut dienesta vajadzībām formulētus politiskus argumentus un attiekties uz nākotnes notikumiem, līdz ar to nereti tie var tikt klasificēti kā ierobežotas pieejamības informācija. Ar ārpolitiku saistīta klasificēta dokumenta nonākšana publiskajā telpā, priekšlaicīga izplatīšana vai arī nodošana nepareizajam adresātam vienmēr nodara zināmu kaitējumu Latvijas valsts un tās ārpolitiskajām interesēm. Tāpēc Ārlietu ministrija nekad nevarēs atbalstīt klasificētas informācijas nelikumīgu iegūšanu un tālāku izmantošanu, tās satura publisku izvērtēšanu.

Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu, daru Jums zināmu, ka sabiedriskajā apritē nonākušā Ārlietu ministrijas dienesta vajadzībām paredzētā dokumenta parakstītājs ir valsts sekretārs A.Teikmanis, kurš var sniegt papildu informāciju, ja tāda ir nepieciešama. Taču varu piebilst, ka ministrijas kompetencē nav visu to sabiedrisko organizāciju un to aktivitāšu detalizēta pārzināšana, kas 16.marta notikumos piedalās. Ir pamats domāt, ka dažu šādu organizāciju mērķis ir izraisīt provokācijas, kas starptautiskajā apritē iegūst antifašistu cīņas pret nacistiem Latvijā skanējumu. Šāda veida informāciju kāri izplata Latvijai nedraudzīgi vai slikti informēti politiskie spēki vai politiku apskatoši mediji. Tas nav un nekad nebūs Latvijas valsts interesēs. Tāpēc Ārlietu ministrija dod vērtējumu par iespējamām ekstrēmistiskajām izpausmēm, kas aizēno un izkropļo 16.marta pasākumos iesaistīto karavīru izveidoto organizāciju pasākumu mērķus.

Godātie deputāti, Ārlietu ministrijas plašajā izklāstā par 16.martu, Jūsuprāt, iespējams ir kādas neprecizitātes, tomēr vēlos uzsvērt, ka dokumentā ir ļoti daudz svarīgu un latviešu karavīru Otrā pasaules kara sūrā likteņa un cīņas patieso motīvu precīzu skaidrojumu! Aicinu konceptuāli atbalstīt un pozitīvi vērtēt šādus dokumentus.

Tāpēc ir grūti piekrist, ka Ārlietu ministrijas dokuments izplata nepatiesu informāciju par 16.martu. Ja Jūs jautājat par „Daugavas Vanagu” organizāciju pieskaitīšanu „ekstrēmistiskajām organizācijām”, tad tas ir jautājuma uzdevēja pieņēmums, un tas nav teikts dokumentā, un tas neizriet no tā konteksta. Vai tāpēc tā ir nepatiesa informācijas izplatīšana par 16.martu, kā esat nosaukuši savu deputātu jautājumu?

Vēlos uzsvērt, ka daudzkārt esmu piedalījies dažādos latviešu karavīru piemiņas pasākumos. Esmu personīgi ticies ar dažādām „Daugavas Vanagu” organizācijas nodaļām un to biedriem, kuri aktīvi darbojas organizācijas mērķu sasniegšanai. Es personīgi, kā arī mani kolēģi ministrijā ļoti labi izprot, ka „Daugavas Vanagi” aizsākās kā leģionāru izveidota pašpalīdzības organizācija. Tās biedri savas dzīves garumā ir veltījuši spēkus un līdzekļus gan patiesības par Latvijas okupāciju, gan tās seku skaidrošanai savās mītnes zemēs, ir cīnījušies par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Šos nopelnus „Daugavas Vanagu” organizācijai neviens nevar atņemt, tie izpelnās patiesu cieņu.

Nobeigumā vēlos atkārtoti atzīmēt, ka Ārlietu ministrija vienmēr ir atvērta ciešai sadarbībai un informācijas apmaiņai ar Latvijas Saeimas deputātiem un attiecīgas intereses gadījumā ministrijas pārstāvji varētu šos konceptuālos jautājumus apspriest arī ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem.

Ar cieņu, ārlietu ministrs Ģ.V. Kristovskis

Rīgā 2011.gada 23.martā