Par repatriācijas jautājumu kompleksu risināšanu

Lai palīdzētu ārzemēs mītošajiem tautiešiem saglabāt saikni ar Latviju, tiem jāpiedāvā labi koordinētas izglītības un kultūras programmas, kā arī jāatļauj dubultpilsonība un jāstrādā pie elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanas. To Saeimas Ārlietu komisijas deputāti uzsvēra 23.martā, diskutējot par iespējamo Repatriācijas apakškomisijas izveidi.

Deputāti bija vienisprātis, ka ne tikai jāaicina latviešus atgriezties dzimtenē, bet arī visos iespējamos veidos jāpalīdz viņiem saglabāt latvietību un saikni ar Latviju. Ņemot vērā, ka Repatriācijas apakškomisijas izveides iniciators deputāts Jānis Dombrava 23.marta sēdē piedalīties nevarēja, galīgo lēmumu par apakškomisijas izveidi Ārlietu komisija pieņems kādā no tuvākajām sēdēm.

“Pēdējos gados uz Īriju, Apvienoto Karalisti un citām valstīm strādāt aizbraukušo latviešu atgriešanās Latvijā ir vitāli nozīmīga. Tomēr būsim godīgi, tas būs iespējams tikai, kad ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies un šie cilvēki šeit varēs atrast pienācīgu darbu un dzīvesvietu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

“Pats galvenais, jārūpējas, lai viņi jau tagad nepazaudētu kontaktus ar Latviju, tādēļ repatriācijas jautājums jāskata plašāk. Beidzot jāpieņem tik nepieciešamie grozījumi Pilsonības likumā par dubultpilsonību, kā arī jāstrādā pie elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanas vēlēšanās, kas ļautu ārvalstīs mītošajiem pilsoņiem vieglāk iesaistīties politiskajos procesos,” pauda O.Kalniņš.

Savukārt deputāts Atis Lejiņš un komisijas sekretārs Sergejs Mirskis pauda viedokli, ka Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai daudz aktīvāk jāstrādā pie dažādām kultūras un izglītības programmām ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem.

Patlaban Rietumeiropas valstīs, ASV un Austrālijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši pēc Otrā pasaules kara izceļojušo latviešu un viņu pēcnācēju, sēdē darīja zināmu Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Juris Audariņš. Savukārt pēdējos gados uz Īriju, Apvienoto Karalisti un citām valstīm devušos Latvijas iedzīvotāju skaits varētu būt ap 100 tūkstošiem, tomēr šis skaitlis ir ļoti aptuvens. Vēstnieks prognozēja jaunu ekonomiskās emigrācijas vilni, ko varētu izsaukt gaidāmā Vācijas darba tirgus atvēršana. Jau tagad aizvien vairāk cilvēku kursos apgūst vācu valodu, atzīmēja J.Audariņš.

Saeimas preses dienests