Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2011. gada 31. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2011.gada 31.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu Dz.Rasnača, E.Cilinska, I.Parādnieka, I.Laizānes un V.Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam (jautājumu reģistra Nr.10/J10)

“Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 610)

2. Deputātu J.Tutina, A.Sakovska, V.Kravcova, I.Meļņikova, Ņ.Ņikiforova, N.Kabanova, I.Ribakova, S.Mirska, A.Burunova un D.Rodionova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.16/J10)

“Par bezdarbnieku apmācību” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

 Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2011.gada 28.martā

Pielikums

Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu

Ekonomikas ministrijas padotībā esošā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informāciju par martā notiekošo tautas skaitīšanu Latvijas iedzīvotājiem izsūtījusi divās valodās – latviešu un krievu. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 21.pantu valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Arī Satversmē latviešu valoda nostiprināta kā vienīgā valsts valoda.

MK noteikumi Nr.130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā”, kas nosaka gadījumu, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodu lietošana, neparedz, ka paziņojumu par tautas skaitīšanu varētu izplatīt arī svešvalodā.

Atgādinām, ka Eiropas Komisijas atbalstītajā starptautiskajā pētījumā “Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā” (2010) atzīts, ka Latvijā notiek latviešu lingvistiskā diskriminācija un latviešu valoda ilgtermiņā ir apdraudēta pat Latvijā. Šādos apstākļos valsts iestādēm, lai novērstu neoficiāli pastāvošās divvalodības graujošās sekas, ir pienākums veicināt valsts valodas prestižu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kura amatpersona vai amatpersonas ir pieņēmušas lēmumu par aprakstītajiem normatīvo aktu pārkāpumiem valsts valodas jomā?

2. Kāda ir Jūsu kā attiecīgo jomu pārstāvošā ministra politiskā atbildība par radušos situāciju?

3. Presē Jūs esat izteicies, ka informācija par tautas skaitīšanu ir jānodrošina arī mazākumtautības valodās. Tādā gadījumā, kāpēc šī informācija tika izplatīta tikai vienas mazākumtautības valodā, ja Latvijā ir arī citas mazākumtautības, kuru pārstāvju skaits sniedzas vairākos desmitos tūkstošu (baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši)?

10.Saeimas deputāti: Dz.Rasnačs, E.Cilinskis,
 I.Parādnieks, I.Laizāne, V.Lācis

Rīgā 2011.gada 3.martā

Par bezdarbnieku apmācību

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju valsts organizētā bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana notiek tikai latviešu valodā. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem ap 24% bezdarbnieku nav valsts valodas prasmes vai ir zemākās pakāpes valsts valodas zināšanas, kas neļauj viņiem pilnvērtīgi piedalīties apmācības pasākumos. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētie valsts valodas apguves kursi ir vieni no populārākajiem bezdarbnieku vidū, taču esošā finansējuma ietvaros tiek apmierināti tikai ap 40% pieprasījuma. Līdz ar ko ir secināms, ka esošie nodarbinātības pasākumi ir nepietiekami un neefektīvi attiecībā uz vismaz 24% bezdarbnieku. Ņemot vērā, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai ir iespējams nodrošināt profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus bezdarbniekiem arī krievu valodā?

2) Kādus pasākumus tam ir nepieciešams veikt un kādas ir izmaksas šādas apmācības nodrošināšanai?

Pastāvot augstam bezdarba līmenim, valsts tērē ievērojamus līdzekļus gan pabalstiem, gan aktīvajiem nodarbinātības un preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem. Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.733 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”, kuri pakāpeniski stājas spēkā 2011.gadā, arī zināmā mērā ir uzskatāmi par bezdarbu veicinošu faktoru. Darba devējam ir jāatlaiž darbinieks, ja darbiniekam nav attiecīgu valodas zināšanu. Lai palīdzētu šiem cilvēkiem atgriezties darba tirgū, tiek tērēti sociālā un valsts pamatbudžeta līdzekļi. Pēc Labklājības ministrijas datiem, vienam bezdarbniekam valsts valodas kurss kopā ar stipendiju izmaksā ap 285 lati. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

3) Vai bezdarba mazināšanas nolūkā un valsts valodas politikas pilnvērtīgas īstenošanas nolūkā būtu efektīvi un ilgtspējīgi dot iespēju apmeklēt bezmaksas valsts valodas kursus, vēl pirms cilvēks ir zaudējis darbu, tādējādi ietaupot uz stipendijām un bezdarbnieku pabalstiem?

4) Vai būtu lietderīgi samazināt profesiju sarakstu privātajā sektorā, kam ir valsts noteiktās latviešu valodas prasības, vai vismaz pagarināt esošo prasību spēkā stāšanās laiku, līdz ekonomiskā situācija valstī ir uzlabojusies un spiediens uz sociālo budžetu samazinājies?

10.Saeimas deputāti: J.Tutins, A.Sakovskis,
V.Kravcovs, I.Meļņikovs, Ņ.Ņikiforovs, N.Kabanovs,
 I.Ribakovs, S.Mirskis, A.Burunovs, D.Rodionovs

Rīgā 2011.gada 23.martā