Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2011. gada 24. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2011.gada 24.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu Dz.Rasnača, E.Cilinska, I.Parādnieka, I.Laizānes un V.Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam (jautājumu reģistra Nr.10/J10)

“Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr.610)

2. Deputātu R.Dzintara, Dz.Rasnača, G.Bērziņa, E.Cilinska un I.Laizānes jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.14/J10)

“Par Saeimas deklarācijas “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr.643)

3. Deputātu I.Parādnieka, I.Laizānes, E.Cilinska, R.Dzintara un J.Dombravas jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (jautājumu reģistra Nr.15/J10)

“Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16. martu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2011.gada 21.martā

Pielikums

Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu

Ekonomikas ministrijas padotībā esošā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informāciju par martā notiekošo tautas skaitīšanu Latvijas iedzīvotājiem izsūtījusi divās valodās – latviešu un krievu. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 21.pantu valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Arī Satversmē latviešu valoda nostiprināta kā vienīgā valsts valoda.

MK noteikumi Nr.130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā”, kas nosaka gadījumu, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodu lietošana, neparedz, ka paziņojumu par tautas skaitīšanu varētu izplatīt arī svešvalodā.

Atgādinām, ka Eiropas Komisijas atbalstītajā starptautiskajā pētījumā “Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā” (2010) atzīts, ka Latvijā notiek latviešu lingvistiskā diskriminācija un latviešu valoda ilgtermiņā ir apdraudēta pat Latvijā. Šādos apstākļos valsts iestādēm, lai novērstu neoficiāli pastāvošās divvalodības graujošās sekas, ir pienākums veicināt valsts valodas prestižu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kura amatpersona vai amatpersonas ir pieņēmušas lēmumu par aprakstītajiem normatīvo aktu pārkāpumiem valsts valodas jomā?

2. Kāda ir Jūsu kā attiecīgo jomu pārstāvošā ministra politiskā atbildība par radušos situāciju?

3. Presē Jūs esat izteicies, ka informācija par tautas skaitīšanu ir jānodrošina arī mazākumtautības valodās. Tādā gadījumā, kāpēc šī informācija tika izplatīta tikai vienas mazākumtautības valodā, ja Latvijā ir arī citas mazākumtautības, kuru pārstāvju skaits sniedzas vairākos desmitos tūkstošu (baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši)?

10.Saeimas deputāti: Dz.Rasnačs, E.Cilinskis,
 I.Parādnieks, I.Laizāne, V.Lācis

Rīgā 2011.gada 3.martā

Par Saeimas deklarācijas “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi

1998.gada 29.oktobrī Saeima pieņēma deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” (turpmāk tekstā saukta – Deklarācija), kurā Saeima Latvijas valdībai noteica šādus pienākumus:

1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starp­tautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās;

2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Ņemot to vērā, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ko Jūsu vadītās valdības (gan 9.Saeimas sasaukuma laikā veidotā, gan 10.Saeimas sasaukuma laikā veidotā) ir darījušas, lai pildītu Deklarācijā Saeimas noteiktos pienākumus Latvijas valdībai?

2. Intervijā 2011.gada 7.marta laikrakstā “Latvijas Avīze” Jūs esat teicis šādi: “16.marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties.” Ar līdzīgiem izteikumiem Jūs esat nācis klajā arī vairākās intervijās TV. Kurus politiskos spēkus, organizācijas, grupas un/vai cilvēkus Jūs domājāt, lietojot frāzi “dažādu veidu ekstrēmisti”?

3. Vai, Jūsuprāt, minētie izteikumi ir savienojami ar Deklarācijas 2.pienākuma izpildi – rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs, ņemot vērā to, ka 16.marta atceres gājienā dodas arī lielākās latviešu leģionāru organizācijas? Vai ar “dažādu veidu ekstrēmisti” Jūs apzīmējat arī latviešu leģionārus?

10.Saeimas deputāti: R.Dzintars, Dz. Rasnačs,
 G. Bērziņš, E.Cilinskis, I.Laizāne

Rīgā 2011.gada 10.martā

Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu

2011.gada 16.marta laikrakstā “Latvijas Avīze” ir publicēti fragmenti no kāda Ārlietu ministrijas “dienesta vajadzībām” izplatīta dokumenta par 16.martu. Dokuments adresēts visu ministriju valsts sekretāriem, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam, Ministru prezidenta biroja vadītājai un Saeimas priekšsēdētājas ārlietu padomniekam, un tajā Ārlietu ministrija dod amatpersonām padomus, kā publiskajā telpā runāt par leģionāru atceres dienas pasākumiem.

Minētajā dokumentā atrodama arī acīmredzami melīga informācija, kura ir viegli pārbaudāma. Proti, dokumentā apgalvots, ka “bijušo karavīru organizācijas bojāgājušos cīņu biedrus piemin privāti, pulcējoties baznīcā un kapsētā” un “leģionāru organizācijas nav iesniegušas pieteikumus akcijas rīkošanai 16.martā”. Kā zināms, jau vairākus gadus pēc kārtas, arī šogad, 16.marta gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim ir pieteikusi un organizē “Daugavas Vanagi Latvijā”, kas ir viena no divām lielākajām bijušo leģionāru organizācijām. Pasākumos vienmēr piedalās arī otra lielā leģionāru organizācija – Latvijas Nacionālo karavīru biedrība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kura Ārlietu ministrijas amatpersona sastādīja un parakstīja minēto dokumentu ar tajā ietvertiem patiesībai neatbilstošiem apgalvojumiem? Vai Jūs izskatīsiet jautājumu par šīs amatpersonas atbilstību ieņemamajam dienesta stāvoklim?

2. Ja Ārlietu ministrijas ieskatā “Daugavas Vanagi” nav leģionāru organizācija, tādā gadījumā, vai “Daugavas Vanagi” un tās Latvijas filiāle “Daugavas Vanagi Latvijā” ministrijas ieskatā ir pieskaitāmas dokumentā minētajām “ekstrēmistiskajām organi­zācijām”?

3. Vai, Jūsuprāt, ir leģitīms pamats slepenības uzlikšanai šāda veida politiskiem dokumentiem?

10.Saeimas deputāti: I.Parādnieks, I.Laizāne,
 E.Cilinskis, R.Dzintars, J.Dombrava

Rīgā 2011.gada 17.martā