Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Tā kā situācija nav sevišķi labvēlīga, tad jautājums tiek iesaldēts vismaz līdz maijam jeb, pareizāk sakot, līdz tam brīdim, kad es kā valdības vadītājs varēšu skaidri pateikt: situācija ir stabila, budžets pildās labi, ministri no saviem galvenajiem rīcības plānā ietvertajiem punktiem ir realizējuši to un to. Mēs varēsim atgriezties pie šī jautājuma tad, kad arī opozīcijai varēsim pierādīt, ka šī valdība ir nopelnījusi tādas algas, kādas ir cienīgi saņemt ministri. Es esmu uzdevis noskaidrot vidēji 20 — 30 valsts akciju sabiedrību un lielo aģentūru dienestu vadītāju algas, gan Ieņēmumu dienesta vadītāja, gan Privatizācijas aģentūras vadītāja algu, kas ir četras reizes lielāka nekā ministriem. Es gribu atrast vidējo skaitli, kuru tad likšu priekšā Ministru kabinetam. Taču tas būs tikai tad, kad varēsim teikt, mēs esam nopelnījuši algu palielinājumu, kuru mēs piesaistīsim pie vidējās algas valstī. Ja palielinās vidējā alga valstī, palielinās ministru algas, ja tā krītas, tad krītas arī ministru algas. Vairāk man nav ko piebilst, man liekas jūs visu labi sapratāt.

— Vai tiks izveidota vienota apmaksas sistēma valsts institūcijās strādājošajiem?

V.Krištopans:

— Godājamie kolēģi, nebūsim kā mazi bērni. Arī Klintona alga ir mazāka nekā "Microsoft" vai citas tāda veida iestādes vadītāja alga. Ministru algām nav jābūt lielākajām valstī, un tās nekad nebūs tik lielas kā lielo banku direktoru algas. Cita lieta, ka mums ir ierēdņu algu sistēma — kvalifikācijas un kategorijas. Nevajag teikt, ka valstī nav ierēdņu apmaksas sistēmas, tāda ir. Vienīgā nelaime tā, ka ministru algas bija atkarīgas no kaut kāda lēmuma x , kas tika pieņemts deviņdesmit kaut kādā gadā. Ekonomiskā situācija uzlabojas, algas stāv uz vietas, tikko mēs ķeramies tām klāt, sabiedrība protestē. Tagad mēs tās pieāķēsim pie vidējās algas, un tās mainīsies automātiski. Un nebūs vairs strīdu un problēmu. Protams, ministru algai nav jābūt visaugstākajai valstī. Tas ir viennozīmīgi.

— Vai ir jau apstiprināts korupcijas novēršanas likuma izstrādes komisijas sastāvs?

V.Krištopans:

— Pirmkārt, tā nav komisija, bet Ministru prezidenta izveidota darba grupa, par kuras vadītāju es esmu iecēlis Latvijas juristu biedrības viceprezidentu Uldi Pētersonu, kas ir arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Ir apstiprināti arī darba grupas locekļi, kuriem uzdots līdz 15. aprīlim iesniegt konceptuālu ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām korupcijas novēršanas likumā. Nākamais solis pēc 15. aprīļa būs konkrēts darbs pie konkrētiem likumdošanas aktiem. Tas būtu ne tikai korupcijas novēršanas likums, bet arī informācijas atklātības likums, personiskās aizsardzības likums utt. Līdz gada beigām mēs tiksim ar to galā.

— Vai ministru algas tiks piesaistītas labklājības līmenim valstī tāpat kā iedzīvotāju algas?

V.Krištopans:

— Es vēlreiz jums gribētu teikt — vidējā alga valstī pilnīgi un kategoriski apzīmē iedzīvotāju dzīves līmeni. Vidējā alga valstī ir visu algu summa, dalīta ar algu saņēmēju skaitu. Tas ir pats labākais valsts dzīves līmeņa rādītājs. Pirms pieciem gadiem vidējā alga Latvijā bija 40 lati, tagad ir 133 lati. Krievijā vidējā alga ir 30 latu. Kad es runāju ar savas dzīvesbiedres onkuli, kas dzīvo Vācijā, viņš bija ļoti neapmierināts ar savu pensiju, kas ir desmit reizes lielāka par mūsu vidējo pensiju. Labi nebūs nekad, vispārējas labklājības nebūs nekad.

— Intervijā LETA uz jautājumu par ministru algām jūs atbildējāt, ka tas ir buržuāzisks jautājums. Kā jūs to domājāt?

V.Krištopans:

— Es atsakos to komentēt, es īsti neizprotu, kādā kontekstā tas ir. Drīzāk tas ir boļševistisks, nevis buržuāzisks jautājums, ka visiem ir jābūt vienādiem. Vienreiz mēs tā jau dzīvojām.

— Kā notiks rītdienas Ministru kabineta sēde, ņemot vērā to, ka daudzi ministri ir ārvalstu vizītēs?

V.Krištopans:

— Es esmu daudz precīzāks kā valdības vadītājs, un man tādam ir arī jābūt. Kabineta sēdē būs pietiekams ministru skaits, lai būtu kvorums.

— Kā norit starpvaldību komisijas sarunas ar Krieviju?

V.Krištopans:

— Sākot ar 3. oktobri un vēl pirms trešā oktobra, balotējoties vēlēšanās, mana partija ir precīzi fiksējusi savu viedokli referenduma jautājumā, esmu izdarījis visu, ko esmu varējis izdarīt, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Referenduma rezultāti bija pozitīvi, naturalizācijas noteikumi ir pieņemti, Naturalizācijas pārvaldes darbs netiek kavēts, ir nozīmēts starpvaldību komisijas vadītājs no Latvijas puses, esam uzņēmuši daudzus Krievijas uzņēmējus. Es no savas puses esmu izdarījis visu, bumbiņa tagad ir Krievijas pusē. Tagad jāgaida, līdz Krievija nozīmēs savu starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju. Mēs nepārkāpjam nevienas starptautiskas, arī EDSO, rekomendācijas. Mums nav jāatskaitās Krievijai par kaut ko tādu, ko mēs neesam izdarījuši.

— Ja korupcijas novēršanas likuma darba grupa uzskatīs, ka jauns likums nav vajadzīgs, vai tāds netiks izstrādāts?

V.Krištopans:

— Man liekas, katram ir skaidrs, ka šis likums nav dzīvotspējīgs un daudzos gadījumos ir absurds. Man pat brīžiem liekas, ka Lagzdiņa kungs ir speciāli tādu uzrakstījis, lai nepārtraukti būtu ko darīt un Lagzdiņš nemitīgi būtu uzmanības centrā. Varbūt tas ir arī vienkārši aiz muļķības.

— Vai jūs neieteiktu Valsts ieņēmumu dienestam tolerantāk raudzīties uz tiem nodokļu nemaksātājiem, kuri nevar tos samaksāt Komercbankas krīzes dēļ?

V.Krištopans:

— Būtu ļoti nepieklājīgi, ja Ministru prezidents visu laiku kādam ko mēģinātu rekomendēt. Es domāju, ka Valsts ieņēmumu dienestā strādā cilvēki, kas arī saprot šīs lietas un pret katru gadījumu izturas individuāli un ar izpratni. Es nedomāju, ka pieeja būs žandarmēriska.

— Vai Latvijas banku sistēma šobrīd ir pietiekami droša, lai nākotnē nebūtu līdzīgas kolīzijas?

V.Krištopans:

— Ar pilnu atbildību es varu paziņot, ka esmu pilnīgi informēts par situāciju Latvijas komercbankās. Mūsu banku sistēma ir stabila, daudz stabilāka nekā 1995. gadā. Komercbanku kapitāls 1995. gadā bija ap 90 miljoniem latu, šobrīd komercbanku kapitāls ir vairāk nekā 200 miljoni latu.

— No instrukcijas par klātneesošu ministru aizvietošanu izriet, ka trim ministriem šobrīd nav aizvietotāju. Kā jūs komentētu šo situāciju?

V.Krištopans:

— Es nedomāju, ka nav aizvietotāju. Es sazināšos ar kancelejas vadītāju Vītola kungu, un šis jautājums tiks noskaidrots. Šī instrukcija nav nekāda dogma.

— Cik lielā mērā jūsu nepatika pret korupcijas novēršanas likumu sakņojas personiskā nepatikā?

V.Krištopans:

— Man nav nekādu personisku motīvu. Vienkārši es kā valdības vadītājs katru dienu esmu spiests saskarties ar nejēdzībām, kas izriet no šī likuma.

— Vai jūs atbalstītu lielākas labvēlības statusa piešķiršanu ārvalstu investoriem, lai piesaistītu ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā?

V.Krištopans:

— Tas laiks ir beidzies, kad ārvalstu investoriem bija kādas īpašas privilēģijas. Šobrīd visiem ir vienādas tiesības. Mums ir jāatbalsta kā vietējais, tā ārvalstu investors. Ne velti ir izveidota darba grupa un četras apakšgrupas, kas maijā ziņos par to, kā novērst visus šķēršļus investoriem. Kas attiecas uz celulozes projektu, tad tas ir emociju pilns. Cilvēkiem liekas, vajag tik atrast kādu miljardu, sākt būvēt un ražot, un lietas aizies. Bet māka nav saražot, māka ir pārdot.

— Kas būs korupcijas novēršanas likuma darba grupā?

V.Krištopans:

— Jūs saņemsit šo rīkojumu.

— Jums kā valdības vadītājam ir informācija par situāciju valstī. Kādu jūs prognozējat 16. martu?

V.Krištopans:

— Ir diezgan skumji vērot dažādus šīs tēmas atspoguļojumus masu medijos. Es tomēr ieteiktu palasīt vēsturi. Mana ģimene ir cietusi gan no 16., gan no 25. marta. Ja mēs varam atļauties salīdzināt 16. un 25. martu, ja var atļauties pateikt, vai tik valdība kaut kur nebēgs arī 25. martā, tad kļūst skumji. Nu nebēgs nekur projām. 1949. gada 25. martā izveda tūkstošiem ģimeņu vienā naktī. Tas nav salīdzināms ar leģionāriem.

— Vai nevajadzētu rūpīgāk saskaņot ministru ārzemju vizītes?

V.Krištopans:

— Mēs laikam joprojām dzīvojam ulmaņlaikos. Ir instrukcija, ka Ministru prezidents, atrodoties ārzemēs, nevar parakstīt svarīgu lēmumu, lai gan tas šobrīd ar elektroniskā pasta palīdzību "on–line" režīmā zibenīgi var nonākt uz attiecīgo amatpersonu galda. Civilizētā pasaule ir tikusi daudz tālāk. Ko mēs darīsim, kad būsim Eiropas Savienībā? Eiropas Savienības valstu premjeri, gandrīz katru nedēļu satiekas kopējās sēdēs, un arī mums puse laika būs jāpavada Briselē. Tās nav politiskās ekskursijas, tās ir darba vizītes. Gaigala kungs pašlaik Vašingtonā diskutē ar Pasaules banku par skolu siltināšanas projektu. Mēs nevaram uzcelt sev milzīgu sētu apkārt un dzīvot kā strausi, iebāzuši galvu smiltīs.

— Kādi vēl bez vidējās algas ir ekonomiskie rādītāji, kas raksturo situāciju valstī?

V.Krištopans:

— Mēs paskatīsimies, kā pildās budžets, kas notiek ar slavenā finansista Gundara Bērziņa pareģojumiem. Vislabākais kritērijs būs Gundara Bērziņa pareģojumi, ja tie nepiepildīsies, būs visas iespējas palielināt ministriem algas.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā