Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 29.martā

AM: Par Latvijas un Apvienotās Karalistes aizsardzības ministriju saprašanās memorandu par savstarpēju loģistikas atbalstu

29.martā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par savstarpēju loģistikas atbalstu”.

Saprašanās memorands nosaka kārtību, kādā Latvijas un Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrijas sadarbosies, sniedzot savstarpēju loģistikas atbalstu abu valstu bruņoto spēku vajadzībām visā pasaulē gan miera, gan krīzes laikā.

Memorands nosaka pasūtījumu izdarīšanas un pieņemšanas kārtību, kā arī trīs norēķināšanās veidus – samaksa skaidrā naudā, atlīdzināšana ar identisku loģistikas atbalstu vai citu loģistikas atbalstu, bet līdzīgā vērtībā.

Saprašanās memorands tiek noslēgts uz 10 gadiem ar iespēju pagarināt termiņu. Katrs dalībnieks var vienpusēji izbeigt saprašanās memorandu, par to ziņojot 180 dienas iepriekš, kā arī dalībnieki var jebkurā laikā izbeigt saprašanās memorandu, par to rakstiski vienojoties.

Pamatojoties uz šo saprašanās memorandu, tiks noslēgta vienošanās starp Latvijas un Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrijām par sadarbību kravu nemilitārā tranzīta uz Afganistānu veikšanā, kas šobrīd tiek darīts, slēdzot vienošanos par katru sūtījumu atsevišķi.

 

AM: Par Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2011.gadā

29.martā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra rīkojumā Nr.16 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2011.gadā””.

Rīkojuma projekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisko pamatu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību dalībai vēl 15 militārajās mācībās ārvalstīs 2011.gadā. Mācības ir plānots rīkot Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Vācijā un Zviedrijā, lai pilnveidotu un stiprinātu NATO un NATO dalībvalstu savstarpējo militāro sadarbību.

Piedalīšanās starptautiskajās militārajās mācībās ir viens no NBS vienību pamatuzdevumiem. Militāro mācību mērķis ir NBS militārās apmācības ietvaros nodrošināt karavīru augstu kaujas gatavību valsts aizsardzībai un starptautiskajām operācijām, to skaitā NBS sagatavošanās Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) miera nodrošināšanas operācijai Afganistānā.

Operāciju rajonos NBS vienības ir daļa no plašās starptautisko spēku struktūras, līdz ar to pilnvērtīga NBS vienību sagatavošana dalībai starptautiskajās operācijās nav iespējama bez līdzdalības kopīgajās militārajās mācībās ārvalstīs, kuru laikā tiek sasniegts nepieciešamais daudznacionālo vienību saliedētības līmenis.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par nebanku kreditoru licencēšanas kārtību

Lai paaugstinātu patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā, 2010.gada 28.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka no 2011.gada 1.novembra kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkstēs sniegt tikai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

29.martā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas licences izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas, darbības apturēšanas kārtību, prasības, kādām jāatbilst kapitālsabiedrībai, lai tā varētu saņemt licenci, kā arī valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

MK noteikumi paredz, ka licenci kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uz vienu gadu ar iespēju to pārreģistrēt. Licence būs jānovieto pakalpojumu sniegšanas vietā patērētājam redzamā vietā vai jāpublicē mājaslapā, ja kapitālsabiedrība kreditēšanas pakalpojumu sniedz internetā (kā informācijas sabiedrības pakalpojumu).

Noteikumu projekts nosaka arī citas prasības, kas jāizpilda kapitālsabiedrībai licences saņemšanai – jābūt reģistrētai fizisko personu datu apstrādei atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam, jāizstrādā patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas, patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas un patērētāju sūdzību izskatīšanas iekšējās kārtības, nedrīkst būt nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu nokavējumi valsts budžetā, kā arī pašu kapitāls pārskata gada periodā nedrīkst būt mazāks par minimālo pamatkapitāla apmēru. Noteiktas prasības arī kapitālsabiedrības padomes un valdes locekļiem.

Tāpat projekts paredz ierobežojumu attiecībā uz licences saņemšanu kapitālsabiedrībām, kas nevar pierādīt pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu legālu izcelsmi, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku šajā sektorā. Kredītiestādēm šobrīd šāds ierobežojums jau ir noteikts Kredītiestāžu likumā, un tā izpildi kontrolē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Noteikumos paredzēti gadījumi, kad PTAC var licences darbību apturēt vai anulēt. Ja kapitālsabiedrībai licence ir anulēta, iesniegumu jaunas licences saņemšanai tā drīkst iesniegt ne agrāk kā trīs gadus pēc lēmuma pieņemšanas par licences anulēšanu dienas, izņemot, ja licence anulēta pēc pašas kapitālsabiedrības lūguma.

Projekts paredz valsts nodevu par licences izsniegšanu (Ls 50 000), pārreģistrāciju (Ls 10 000) un to maksāšanas kārtību. Piedāvātais nodevu apmērs nodrošina tādu godprātīgu kapitālsabiedrību esamību kreditēšanas tirgū, kas savu darbību plāno ilgtermiņā, un līdz ar to arī kvalitatīvu un tiesību aktiem atbilstošu pakalpojumu sniegšanu patērētājam.

Plānots, ka MK noteikumu projekts stāsies spēkā 1.maijā, tādējādi nodrošinot pietiekamu laiku licenču izsniegšanai tiem kredītu devējiem, kas tās vēlēsies saņemt līdz 1.novembrim, kad kreditēšana bez attiecīgās licences būs aizliegta. Par komercdarbību bez speciālas atļaujas (licences) saņemšanas Latvijas Republikas tiesību aktos ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība.

Papildus noteikumu projektam Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets 29.martā apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Likumprojekts paredz noteikt minimālā apmaksātā pamatkapitāla prasību 300 000 latu apmērā komersantam, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumu patērētājam.

Minimālā apmaksātā pamatkapitāla apmēra noteikšana veicinās ilgtermiņā stabila un patērētājiem uzticama nebanku kreditēšanas tirgus izveidi, aizsargājot patērētājus no kredītu devējiem, kuriem tirgū ir tikai īstermiņa darbības mērķi, no kredītu devēju maksātspējas pasliktināšanās, kas var rezultēties pret klientiem vērstā parādu piedziņā, nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz patērētāju kreditēšanu un datu aizsardzību, kā arī veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu patērētājam.

Likumprojekts paredz noteikt termiņu, kurā kapitālsabiedrībām jānodrošina atbilstība minimālā pamatkapitāla prasībām. Lai dotu laiku šobrīd tirgū esošajām kapitālsabiedrībām pielāgot pamatkapitāla apmēru, pamatkapitāla prasība kapitālsabiedrībām jāizpilda uz pieteikuma licences saņemšanai iesniegšanas brīdi vai ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.novembrim.

 

EM: Par sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehnisko uzraudzību

No 1.oktobra Latvijā tirgot varēs tikai tādus gāzes balonus, kas aprīkoti ar pārspiediena drošības vārstu.

Ministru kabineta sēdē 29.martā tika apstiprināti grozījumi 2009.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.953 “Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība”, kas paredz gāzes balonu uzpildes staciju valdītājiem nodrošināt, ka pēc 2011.gada 1.oktobra gāzes baloni, kas tiek laisti apgrozībā pēc uzpildes, būtu aprīkoti ar pārspiediena drošības vārstu. Minētā prasība novērsīs gāzes balonu eksplozijas iespējamību pie paaugstinātas temperatūras.

Vairāki sašķidrinātās naftas gāzes nozares pārstāvji un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norādījuši, ka šobrīd noteikumi nosaka pienākumu ar pārspiediena drošības vārstu aprīkot tikai tādus balonus, kas tiek uzpildīti sašķidrinātās naftas gāzes balonu stacijās, savukārt gāzes balonu tirdzniecības kārtība neliedz pārdot gāzes balonus, kas nav aprīkoti ar pārspiediena drošības vārstu. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka ES kaimiņvalstīs pildīti gāzes baloni bez pārspiediena drošības vārstiem tiek piedāvāti Latvijas vietējā tirgū, kas nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ES un ārpus ES pildītiem gāzes baloniem un drošu gāzes balonu apriti Latvijas teritorijā.

Lai risinātu šo problēmu, Ekonomikas ministrija izvērtēja vairākus pastāvošus alternatīvus risinājumus jautājuma sakārtošanai, kā optimālais variants tiek atzīta tirdzniecības aizlieguma ieviešana gāzes baloniem bez pārspiediena drošības vārstiem. Tāpēc jāveic papildu grozījumi normatīvajos aktos, nosakot šādu tirdzniecības aizliegumu. Lai nepieļautu vienlīdzīgas konkurences pārkāpumu gāzes balonu tirgū, jāsaskaņo šo normu spēkā stāšanās termiņi, nosakot to 2011.gada 1.oktobris.

Ņemot vērā šobrīd apritē esošo gāzes balonu ievērojamo skaitu (no 700 000 līdz 1 000 000 balonu), kā arī iepriekšējos gados notikušos nelaimes negadījumus (gāzes balonu sprādzienus), Ekonomikas ministrija uzskata, ka veiktie grozījumi MK noteikumos nodrošinās efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, radot vienotus darbības noteikumus visiem sašķidrinātās naftas gāzes nozares uzņēmējiem.

Grozījumus iepriekšminētajos MK noteikumos Ekonomikas ministrija izstrādāja sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju, Latvijas Sašķidrinātās naftas gāzes asociāciju, Latvijas gāzes asociāciju un Latvijas Profesionālās sašķidrinātās naftas gāzes tirgotāju asociāciju.

Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem 2009.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.953 “Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība” var iepazīties MK mājaslapā internetā. Vienlaikus informējam, ka tirdzniecības aizliegums gāzes baloniem, kas nav aprīkoti ar pārspiediena drošības vārstu, tiks iestrādāts arī MK noteikumos “Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām”.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem akcīzes nodokļa likumā

Ministru kabinets 29.martā ir akceptējis grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz paaugstināt akcīzes nodokli cigaretēm, stiprajam alkoholam un dīzeļdegvielai, maina nosacījumus akcīzei dabasgāzei un atvieglojumam dīzeļdegvielai zemniekiem, kā arī precizē likuma normas attiecībā uz uztura bagātinātājiem. Likumprojekts ir iekļauts 2011.gada valsts budžeta grozījumu pavadošajā paketē un paredz 2011.gadā valsts budžetā 12,2 miljonu latu papildu ieņēmumus no akcīzes nodokļa, 2012.gadā un 2013.gadā – 31,8 miljonu latu papildu ieņēmumus. Kopā ar papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem valsts budžets šogad varētu saņemt par 14,5 miljoniem latu vairāk, 2012.gadā – par 37,56 miljoniem latu vairāk.

Grozījumi likumā paredz šā gada 1.jūnijā paaugstināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam no 890 latiem uz 940 latiem par 100 litriem absolūtā spirta, lai likme būtu starp Igaunijas līmeni un Lietuvas līmeni – nodokļa līmenis Latvijā arī pēc paaugstināšanas būs zemāks (par 6,4%) nekā nodokļa līmenis Igaunijā, bet nedaudz (par 3,4%) virs Lietuvas nodokļa līmeņa. Ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, 0,5 litru alkoholiskā dzēriena ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocenti (piemēram, degvīns) cena varētu palielināties par 12,2 santīmiem, ieskaitot PVN.

Tiek paredzēts šā gada 1.jūnijā paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam no 269 latiem uz 289 latiem par 1000 litriem jeb par 2 santīmiem litrā, lai akcīzes nodokļa apmēru tuvinātu akcīzes nodoklim Lietuvā (likme 308 lati par 1000 litriem) un Igaunijā (likme 300 lati par 1000 litriem). Ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem par litru, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Likuma grozījumos ir paredzēts pakāpeniskas akcīzes nodokļa paaugstināšanas grafiks cigaretēm un smēķējamai tabakai, lai nodoklis 2018.gadā sasniegtu Eiropas Savienības minimālo līmeni. Pašlaik Latvijā akcīzes nodoklis cigaretēm: specifiskais nodoklis (par 1000 cigaretēm) ir 22,5 lati un procentuālais nodoklis ir 34,5% no cigarešu maksimālās mazumtirdzniecības cenas ar nosacījumu, ka aprēķinātais akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par 48 latiem par 1000 cigaretēm (tas ir tā sauktais nodokļa minimālais līmenis). Grozījumos paredzēta nodokļa likmes cigaretēm paaugstināšana š.g. 1.jūlijā no minimālā līmeņa 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm, akcīzes nodokļa cigaretēm specifiskās likmes paaugstināšana no 22,5 latiem uz 25 latiem par 1000 cigaretēm, akcīzes nodokļa cigaretēm procentuālās likmes samazināšana no 34,5% uz 34%.

Līdz ar akcīzes nodokli cigaretēm paredzēts attiecīgi pakāpeniski paaugstināt arī akcīzes nodokli cigāriem/cigarillām, lai arī turpmāk akcīzes nodoklis cigāriem/cigarillām veidotu pusi (50%) no akcīzes nodokļa minimālā līmeņa cigaretēm. Nodokli cigarillām plānots šā gada 1.jūlijā paaugstināt no 24 latiem uz 26 latiem par 1000 cigāriem/cigarillām. Paredzēts arī akcīzes pieaugums smēķējamai tabakai no pašreizējiem 29 latiem uz 34 latiem par 1 kilogramu.

Tāpat šā gada 1.jūlijā paredzēts samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei, kuru izmanto par kurināmo, no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 m³, lai mazinātu akcīzes nodokļa slogu dabasgāzei, kuru kā kurināmo izmanto siltumuzņēmumi un mājsaimniecības (ēdiena pagatavošanai vai dzīvojamās mājas siltumapgādē), un atsevišķas nozares, kas nav iekļautas atbrīvojumu uzskaitījumā.

Tāpat paredzēts atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu dabasgāzei, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, savukārt dabasgāzei, kuru izmanto siltumnīcās un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās, paredzēts sākt aplikt ar akcīzes nodokli ar 2014.gada 1.janvāri.

Akcīzes nodokļa likumā paredzēts iekļaut arī Ministru kabinetam deleģējumu noteikt maksimālo dīzeļdegvielas litru apmēru, kas tiek izmantota lauksaimniecībā un kas tiek atbrīvota no akcīzes nodokļa saimnieciskajā gadā, lai nepārsniegtu no valsts budžeta paredzētos līdzekļus šā atbrīvojuma piemērošanai. Paredzēts, ka minētā norma stāsies spēkā 1.jūlijā. Ja noteiktais maksimālais dīzeļdegvielas daudzums saimnieciskajā gadā tiek pārsniegts, tad proporcionāli ir samazināms dīzeļdegvielas daudzums uz hektāru.

Pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma papildus tam tiek precizētas normas par dīzeļdegvielas, kurai piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu un kuru iegādājas lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lai minēto dīzeļdegvielu varētu iegādāties lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kas reāli ražo lauksaimniecības produkciju, ieskaitot lopbarības ražošanu un saimniecisko darbību lopkopības jomā, nosakot minimālos ieņēmumus no 1 ha. Minimālais ieņēmumu slieksnis būs noteikts pietiekami augsts, lai minētās degvielas limitu varētu saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kura ieņēmumi ir reāli pierādāmi, izmantojot Valsts ieņēmuma dienestā esošo informāciju par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Par to vēl tiks diskutēts ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, un tas tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 1.jūnijā. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” vēl tiks izskatīti Saeimā.

 

FM: Par grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

29.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, paredzot piedāvāt klientiem jaunu OCTA pakalpojumu. Grozījumi paredz piedāvāt jaunu pakalpojumu, t.i., tiešo zaudējumu regulēšanu, saskaņā ar kuru ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas zaudējumus varēs pieteikt pie apdrošinātāja, ar kuru noslēgts OCTA līgums.

Šobrīd likums neparedz iespēju ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām vērsties pie sava apdrošinātāja, ar kuru noslēgts OCTA līgums, jo zaudējumi jāpiesaka pie apdrošinātāja, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību vai pie Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda).

Tiešo zaudējumu regulēšanas sistēma ļaus klientiem izvēlēties to apdrošinātāju, kas piedāvā ne tikai lētāko OCTA polises cenu, bet arī sniegs viskvalitatīvākos pakalpojumus, piemēram, sākot no pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu pieņemšanas līdz apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, nodrošinot lielāku objektivitāti lēmuma par apdrošināšanas atlīdzību pieņemšanas procesā.

Tāpat grozījumi paredz, ka turpmāk apdrošināmi būs arī mopēdi un specializētie tūristu transportlīdzekļi.

Līdz ar grozījumiem tiks arī noteikts, ka situācijā, ja apdrošināšanas atlīdzību par mantai nodarīto zaudējumu trešā persona vēlas saņemt naudas summā, tad apdrošinātājs vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) izmaksā naudas summu, kas atbilst zaudējumu aprēķinā norādītajai zaudējumu summai, neietverot PVN, kā arī vienlaikus paredzot, ja ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas trešā persona ir saremontējusi transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam vai LTAB rēķinu par transportlīdzekļa remontu un maksājumu apliecinošu dokumentu par rēķina apmaksu, tad šai personai tiek atlīdzināts faktiski samaksātais PVN, kas nevar pārsniegt zaudējumu aprēķinā norādīto PVN summu.

Grozījumi paredz, ka saskaņā ar Latvijas Bankas pieņemtajiem jaunajiem Kredītu reģistra noteikumiem turpmāk reģistrā netiks sniegtas ziņas par regresa prasībām pret neapdrošinātu auto īpašniekiem par izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem.

Likumprojektu skatīs un par to vēl lems Saeimā.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par kārtību, kādā Latvijā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi

29.martā Ministru kabinets apstiprinājis noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.586 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi””.

Atbilstoši starptautiskajai praksei un ES normatīvajiem aktiem grozījumos ir paplašināta ģimenes locekļa definīcija, attiecinot to ne tikai uz bērniem un laulātajiem, bet arī uz personām, kas atrodas ES pilsoņa apgādībā vai kurām ir bijusi kopīga saimniecība ar ES pilsoni viņa iepriekšējā mītnes valstī. Tāpat par ģimenes locekli tiks uzskatīta arī persona, kurai nopietnu veselības apsvērumu dēļ ir vajadzīga ES pilsoņa personiska kopšana, vai partneris, ar kuru ES pilsonim ir bijušas ilgstošas attiecības.

Projektā noteikts arī tas, ka turpmāk savu uzturēšanos Latvijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē varēs nereģistrēt tie ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuri mācās izglītības iestādē un kuru paredzamā uzturēšanās valstī nepārsniedz vienu gadu. Turklāt gadījumos, kad ES pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa uzturēšanās Latvijā saistīta ar nodarbinātību vai izglītības iegūšanu, dokumentus uzturēšanās tiesību pieprasīšanai varēs iesniegt arī darba devēja vai izglītības iestādes pilnvarots pārstāvis.

Mainīta arī kārtība, kādā var tikt anulētas izsniegtās uzturēšanās atļaujas. Paredzēts, ka turpmāk ES pilsoni vai viņa ģimenes locekli, kas ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, varēs izraidīt no valsts tikai tad, ja viņi rada nopietnus draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Lai mazinātu iesniedzamo dokumentu un ziņu apjomu, pieprasot uzturēšanās tiesības, ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi aizpildīs anketu, kurā iekļaujamās informācijas apjoms ir sašaurināts, pieprasot tikai būtiskākās ziņas, kas nepieciešamas, lai datus par personu un viņa ģimenes locekļiem iekļautu Iedzīvotāju reģistrā.

Grozījumi ieceļošanas kārtībā sagatavoti, pamatojoties uz Eiropas Komisijas norādi, ka atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas Nr.2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā normas ir pārņemtas neprecīzi.

 

IeM: Par Eiropas Ārējo robežu, Atgriešanās un Bēgļu fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu

29.martā Ministru kabinetā (MK) izdoti MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.348 “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidotā Eiropas Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda un Eiropas Bēgļu fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtība””.

Noteikumi paredz, ka ierobežotas atlases projektu iesniegumu vērtēšanas process tiek administratīvi atvieglots, nepiešķirot punktus par katru kritēriju, bet gan vērtējot projekta iesniegumā norādītās informācijas kvalitāti kopumā.

Noteikumi atceļ arī obligāto projekta iesniedzēja līdzfinansējumu, nosakot visiem projekta iesniedzējiem vienādu projekta finansējuma proporciju 75% – fonda finansējums un 25% – valsts budžeta līdzfinansējums. Līdz šim Latvijas atvasinātām publiskām personām vai privāto tiesību juridiskām personām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijā tika noteikts 10% projekta iesniedzēja līdzfinansējums.

Noteikumos paredzētas arī citas izmaiņas, kas precizē MK noteikumus “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidotā Eiropas Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda un Eiropas Bēgļu fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtība” atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem.

 

IeM: Par augstāko dienesta pakāpi Valsts policijas, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības un Valsts robežsardzes koledžu direktoriem

29.martā Ministru kabinetā (MK) izdoti MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumos Nr.601 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm””. Noteikumi paredz Valsts policijas koledžas, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts robežsardzes koledžas direktora amatam noteikto augstāko speciālo dienesta pakāpi “ģenerālis” aizstāt ar augstāko speciālo dienesta pakāpi “pulkvedis”. Grozījumi neskar amatpersonas, kurām dienesta pakāpe “ģenerālis” piešķirta pirms šo grozījumu veikšanas.

Minētie grozījumi bija nepieciešami, lai saskaņotu koledžas amatpersonām piešķiramās augstākās dienesta pakāpes ar augstākas iestādes amatpersonām piešķiramajām dienesta pakāpēm.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu vērtēšanu, finansēšanu un administrēšanu

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu un nodrošinātu caurskatāmāku fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu vērtēšanu, finansēšanu un administrēšanu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība”, kas 29.martā apstiprināts MK sēdē.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas, nesaistot tās ar rūpniecisku vai komerciālu izmantošanu. Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus finansē no kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem zinātniskās darbības nodrošināšanai, projektu pieteikumus izvērtē un apstiprina Latvijas Zinātnes padome (LZP).

Līdzekļus projektu īstenošanai var piešķirt zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētai institūcijai, kas neatkarīgi no tās juridiskā statusa vai finansēšanas veida veic zinātnisko darbību un zinātniskās darbības rezultātu izplatīšanu zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā un par tām iegūtos ieņēmumus atkārtoti investē pamatdarbībā.

Saskaņā ar noteikumiem fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta īstenošanas laiks nepārsniedz četrus gadus un finansējums projektam tiek piešķirts pa posmiem, kuru ilgums ir viens gads. Piešķirot finansējumu, tiek atbalstīti tematisko pētījumu projekti un pētnieciskās sadarbības projekti. Tematisko pētījumu projekts paredz noteiktas zinātniskas problēmas risināšanu, savukārt pētnieciskās sadarbības projekts paredz starpnozaru pētījumus, lai risinātu ar vienojošu mērķi saistītas zinātniskas problēmas, tai skaitā noteikta pētnieciskās infrastruktūras objekta (piemēram, kolekcijas, datubāzes, unikālas iekārtas) izmantošanu.

Lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu, kā arī novērstu iespējamo interešu konfliktu, projekta iesnieguma izvērtēšanā atsevišķā zinātnes nozarē un apakšnozarē LZP var iesaistīt ārvalstu ekspertus. Šādā gadījumā konkursa nolikumā norāda tās zinātnes nozares un apakšnozares, kurās projekta iesnieguma izvērtēšanā tiks iesaistīti ārvalstu eksperti, kā arī nosacījumus, kādi jāievēro projektu iesniegumu sagatavošanā (piemēram, projekta iesnieguma tulkojums angļu valodā). Noteikumu projekta izstrādē ņemti vērā arī Valsts kontroles ieteikumi.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

KM: Par papildkārtu konkursā par ERAF finansējuma piešķiršanu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanai

29.martā valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā, dodot iespēju konkursa otrajā kārtā pieteikt finansiāli mazāk ietilpīgus projektus, potenciāli paplašinot pretendentu loku. Projektu iesniegšanas otro kārtu Kultūras ministrija (KM) plāno izsludināt šā gada otrajā ceturksnī, tajā pieejami līdzekļi būs 1 321 190 lati.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) maksimālais līdzfinansējums vienam projektam tiek noteikts ne vairāk kā 250 000 latu un ne mazāk kā 100 000 latu. Iepriekš tas bija ne vairāk kā 1 999 999 latu un ne mazāk kā 250 000 latu. Nosakot zemāku līdzfinansējumu, tiek paredzēta iespēja atbalstīt lielāku skaitu projektu. KM norāda, ka atbalsta likme tiek saglabāta līdzšinējā apmērā, līdz 50% no projekta izmaksām nodrošina Eiropas Savienības finansējums, savukārt pārējo – projekta īstenotājs.

Grozījumos tiek precizēts arī nosacījums par projektu attiecināmajām izmaksām, nosakot, ka attiecināmas ir nedzīvojamo ēku un būvju renovācijas, restaurācijas un konservācijas izmaksas. Ņemot vērā, ka aktivitātes mērķis ir atjaunot tādus privātīpašumā esošus kultūras mantojuma objektus, kas nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas, kā arī projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritēriju, kurš paredz, ka atjaunotajā kultūras piemineklī var rīkot kultūras un valstiskas nozīmes pasākumus, ir būtiski noteikt, ka aktivitātes atbalsts piešķirams tikai nedzīvojamo ēku un būvju privātīpašniekiem.

Pagājušā gada beigās noslēdzās projektu iesniegumu vērtēšana darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3.aktivitātē “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” un tika apstiprināti trīs projekti par kopējo summu 2 678 808 lati. Projektu īstenošanas rezultātā restaurēs Rīgas Doma baznīcu, renovēs Ēdoles pili, kā arī restaurēs un remontēs ēku Spīķeru kvartālā Rīgā.

Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste

SM: Par elektronisko sakaru pamatnostādnēm turpmākajiem pieciem gadiem

29.martā valdība apstiprināja Elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.–2016.gadam, kurās noteikti prioritārie darbības virzieni, lai sekmētu elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību Latvijā.

Pamatnostādnēs noteiktās politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus un lietotājiem pieejamus elektroniskos sakarus visā Latvijas teritorijā, sekmējot investīcijām labvēlīgu vidi, kā arī inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu.

Galvenie pamatnostādnēs izvirzītie darbības virzieni ir orientēti uz kvalitatīvu un lietotājam pieejamu pakalpojumu sekmēšanu visā valsts teritorijā, kā arī uz nākamās paaudzes tehnoloģiju izmantošanu un investīciju piesaistes veicināšanu. Tāpat izvirzīti uzdevumi, lai nodrošinātu aizsargātās informācijas apriti starp valsts un pašvaldību institūcijām un izveidotu vienotu, tehnoloģiski mūsdienīgu un konkurētspējīgu sabiedrisko elektronisko mediju.

Projektā ir sniegts arī izvērtējums par iepriekšējā perioda elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs minēto mērķu un uzdevumu izpildi. Tāpat tiek identificēti problēmjautājumi elektronisko sakaru jomā un izvirzīti uzdevumi, lai tos risinātu.

Lai izstrādātu nozares interesēm atbilstošas pamatnostādnes, SM apzināja elektronisko sakaru tirgus dalībnieku, nevalstisko organizāciju, kā arī nozares politikas īstenošanā iesaistīto institūciju viedokli un priekšlikumus pamatnostādņu projektam. Pamatnostādņu projekts ticis apspriests un atbalstīts SM elektronisko sakaru nozares padomes ekspertu darba grupā.

 

SM: Par Baltijas valstu sadarbības trīspusēju nolīgumu dzelzceļa jomā

29.martā valdība atbalstīja Baltijas valstu transporta nozares ministriju pausto vēlmi noslēgt jaunu trīspusēju starpvaldību nolīgumu par sadarbību dzelzceļa jomā.

Tāpēc likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” tiks virzīts pieņemšanai Saeimā. Līdz ar likumu izsludināms arī nolīgums.

Pašlaik satiksmi dzelzceļa transporta jomā regulē vairāki Baltijas valstu divpusējie nolīgumi, taču tie vairs neatbilst ne reālajai situācijai Baltijā, ne Eiropas Savienības (ES) normām. Turklāt katrā valstī dzelzceļa jomā ir notikušas lielas izmaiņas, tostarp sadalīta valsts un komercsabiedrību kompetence.

Izstrādātais nolīgums paredz attīstīt un uzlabot ekonomisko, administratīvo un tehnisko sadarbību starptautiskā dzelzceļa transporta jomā uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem. Nolīgums ir būtisks solis, lai veicinātu dzelzceļa satiksmes attīstību starp līgumslēdzēju valstu teritorijām, kā arī lai sekmētu ciešāku savstarpējo sadarbību un izveidotu labākus ekonomiskās sadarbības nosacījumus.

Nolīgums izstrādāts saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem, un tas aizstās šobrīd spēkā esošos nolīgumus. Tam ir būtiska loma, apzinoties pastāvīgi pieaugošo pasažieru un kravu kustību starp Latviju, Igauniju un Lietuvu.

Dokuments regulēs sadarbību starptautisko dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Tam jāveicina vienotība noteikumu, standartu, procedūru un organizācijas metožu izmantošanā attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu, personālu, infrastruktūru un palīgdienestiem, kā arī jāsekmē sadarbība projekta “Rail Baltica” ieviešanā.

Projekta izstrādē piedalījusies Latvijas Satiksmes ministrija, VAS “Latvijas dzelzceļš” un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kā arī Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrija un Lietuvas Satiksmes un komunikāciju ministrija.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Prokuratūras likumā

29.martā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Prokuratūras likumā, kas paredz precizēt prokurora lomu brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes uzraudzībā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts anotācijā, plānots sašaurināt prokuroru kompetenci pār brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes uzraudzību, izskatot ieslodzīto iesniegumus. Grozījumu mērķis ir novērst situācijas, kad prokuroriem ir jāsniedz atbildes uz ieslodzīto iesniegumiem, kuru izskatīšana tieši ietilpst citu institūciju kompetencē. Prokuratūras likuma 16.pantā ir noteikts prokurora pienākums veikt pārbaudi, ja ir saņemta informācija par noziegumu vai rīcības nespējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības, tiesību un likumisko interešu pārkāpumu.

Turklāt prokurors izdara pārbaudi arī tad, ja ir saņemts iesniegums no personas par tās tiesību vai likumīgo interešu pārkāpumu, ja šis iesniegums jau ir izskatīts kompetentā valsts institūcijā un ir saņemts tās atteikums novērst iesniegumā minēto likuma pārkāpumu vai vispār nav sniegta atbilde.

Līdz ar to ieslodzītajiem tiek saglabāta iespēja vērsties arī prokuratūrā un prokuratūrai tiek saglabāts pienākums reaģēt uz šādu iesniegumu, ja pastāv aizdomas par iespējamu noziegumu.

Ar grozījumiem paredzēts saglabāt prokurora kompetenci attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu, t.sk. ieslodzījuma vietās un vietās, kur tiek turētas aizturētās un apsardzībā turamās personas.

Tāpat grozījumi paredz, ka prokurors kā līdz šim piedalīsies ar kriminālsodu izpildi saistīto jautājumu izskatīšanā. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka prokurors veic uzraudzību, kas vērsta uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu tajās vietās, kur tiek turētas apcietinātās, aizturētās un apsardzībā turamās personas, kā arī personas, kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

Tā kā atbilstoši Prokuratūras likuma 17.panta otrajai daļai pēc pārbaudes veikšanas tikai prokurora kompetencē ietilpst pienākums izvēlēties atbilstošu reaģēšanas līdzekli uz konstatēto likuma pārkāpumu atbilstoši tā raksturam, svītrots prokurora protests attiecībā uz brīvības atņemšanas vietā esošu personu nelikumīgi uzlikto sodu aptur tā tālāko izpildi līdz protesta izskatīšanai.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā

29.martā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz noteikt, ka tiesu izpildītāju norēķinu konti būs vienīgi Valsts kasē. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts anotācijā, katrs zvērināts tiesu izpildītājs uz sava vārda no parādnieka piedzīto naudas līdzekļu un citu summu, kas pienākas ieinteresētajām personām, saņemšanai atvērs kontu Valsts kasē. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka zvērinātu tiesu izpildītāju kā amatpersonu norēķinu konti būs tikai Valsts kasē.

Lai operatīvi nodrošinātu kontu atvēršanu Valsts kasē zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai, kā arī izslēgtu iespēju personai, kura atstājusi zvērināta tiesu izpildītāja amatu vai kurai uz laiku liegtas iespējas pildīt zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus, rīkoties ar kontā esošajiem trešo personu naudas līdzekļiem, Tieslietu ministrija informāciju par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu, atbrīvošanu, atcelšanu vai atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas nosūtīs Valsts kasei, tādējādi atvieglojot kārtību, kāda nodrošināma zvērinātu tiesu izpildītāju iecirkņu darba nepārtrauktība.

Valsts kase nodrošinās kontu apkalpošanas un maksājumu pakalpojumu sniegšanu, izmantojot budžeta elektronisko norēķinu sistēmu “eKase” (eKase).

Lai zvērināts tiesu izpildītājs atvērtu kontu Valsts kasē un iegūtu tiesības lietot elektronisko norēķinu sistēmu eKase, tam jāiesniedz Valsts kasē iesniegums par konta atvēršanu, jānoformē parakstu paraugu kartīte un jāiesniedz pieteikums par eKases izmantošanu. Minēto dokumentu iesniegšanu Valsts kasē iespējams nodrošināt arī elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu.

Tāpat noteikts, ka turpmāk zvērinātu tiesu izpildītāju kontā Valsts kasē esošo summu uzskaites grāmatu apstiprināšanu nodrošinās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par juridiskās palīdzības nodrošināšanas regulējumu ārzemniekiem

29.martā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes un Juridiskās palīdzības administrācijas speciālistiem.

Kā teikts anotācijā, likumprojekts izstrādāts saistībā ar 2008.gada 16.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, kuras prasības dalībvalstīm jāiestrādā nacionālajos normatīvajos aktos. Grozījumi par valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanu izraidāmajam ārzemniekam ir cieši saistīti ar plānotajiem grozījumiem Imigrācijas likumā.

Grozījumu mērķi ir paplašināt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteikto subjektu loku ar personām, kurām saskaņā ar direktīvas prasībām ir tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī noteikt gadījumus, kuros ārzemniekam ir sniedzama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, un tās veidus. Tāpat ar grozījumiem plānots precizēt citas ar direktīvas ieviešanu saistītas likuma normas (piemēram, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasīšanas kritēriji personām, kurām atbilstoši direktīvā noteiktajam ir tiesības uz valsts garantēto juridisko palīdzību, lēmumu pieņemšanas kārtība u.c.).

Proti, saskaņā ar minēto direktīvu tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir izraidāmajam ārzemniekam, kas uzturas Latvijas Republikā, Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas procedūras ietvaros.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

VARAM: Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikumu

29.martā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto noteikumu projektu “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums”.  

Noteikumu projekts nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes funkcijas, uzdevumus un kompetenci, ko līdz 2010.gada 31.decembrim veica Vides ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Noteikumu projektā precizētas atsevišķas funkcijas, tostarp telpiskās plānošanas politikas izstrādes funkcija. Lai saskaņotu VARAM nolikumā ietvertos terminus ar augstāka spēka normatīvajos aktos ietvertajiem terminiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiek noteikta par vadošo valsts pārvaldes iestādi teritorijas attīstības plānošanas, nevis telpiskās plānošanas jomā atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktajam.

 

VARAM: Par vienota autentifikācijas mehānisma ieviešanas iespējām valsts informācijas sistēmās

29.martā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta koncepcijas projekts par vienota autentifikācijas mehānisma ieviešanas iespējām valsts informācijas sistēmās.

Koncepcijas mērķis ir izvērtēt vienota autentifikācijas mehānisma ieviešanas iespējas valsts informācijas sistēmās un piedāvāt atbilstošu risinājumu šāda mehānisma ieviešanai.

Lai nodrošinātu vienota autentifikācijas mehānisma ieviešanu valsts informācijas sistēmās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata par lietderīgu diferencēt autentifikācijas risinājumus iestāžu darbiniekiem un privātpersonām.

Šobrīd, lai nodrošinātu iestādes darbiniekiem piekļuvi valsts informācijas sistēmām, katram darbiniekam tiek izveidotas vairākas identitātes, kas apgrūtina viņa darbu, jo lietotājam jāatceras vairāki lietotājvārdi un paroles, tiek apgrūtināta darbinieka piekļuves tiesību kontrole. Īstenojot koncepciju, iestādes darbinieks izmantos tikai lietotājvārdu un paroli, kuru viņš jau izmanto autentifikācijai iestādes datortīklā.

Rezultātā tiks nodrošināta lietotāja vienota identitāte, jo piekļūšanai visām valsts informācijas sistēmām tiks izmantots viens lietotājvārds un parole. Darbiniekam savā autentificēšanās sistēmā piešķirtās tiesības tiks sasaistītas ar tiesībām, kuras noteiktas valsts informācijas sistēmu autentificēšanās sistēmā. Šādi būs iespējams ievērojami atvieglot iestādes darbinieka darbu valsts informācijas sistēmās, kā arī optimizēt darbinieka piekļuves tiesību kontroli.

Šobrīd privātpersonu autentificēšanos iestāžu klientu portālos nodrošina, izmantojot pieeju, kas pamatojas uz individuālu vienošanos. Tas rada nesamērīgu slogu pakalpojumu sniedzējam un nereti būtisku administratīvo slogu arī potenciālajam elektronisko pakalpojumu saņēmējam, tādējādi ierobežojot elektronisko pakalpojumu attīstību. Īstenojot koncepciju, klientu portālos tiks izmantots Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošais valsts informācijas sistēmu savietotājs.

Galvenā priekšrocība, ko nodrošina vienotā autentifikācijas rīka izmantošana iestāžu klientu portālos, ir šāda – neatkarīgi no autentifikācijas pakalpojumu sniedzēju veida vai apjoma visu vai atsevišķu tajā pieejamo autentifikācijas pakalpojumu izmantošanai būs nepieciešama tikai viena vienošanās un vienreizēja tehnoloģiskā ieviešana, kas ļaus būtiski samazināt ar autentifikācijas funkcionalitātes ieviešanu un uzturēšanu saistītās izmaksas.

 

VARAM: Par Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģioniem

29.martā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 5.maija noteikumos Nr.391 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām””. MK noteikumu projekta mērķis ir atbilstoši likumam precīzi noteikt, kādas pašvaldību administratīvās teritorijas veido Kurzemes plānošanas reģionu un Vidzemes plānošanas reģionu.

Līdz šim esošie “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” attiecībā uz Mērsraga novadu un Kocēnu novadu neatbilda faktiskajai situācijai Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģionos. Šādu normu neatbilstība var ietekmēt Reģionālās attīstības likumā noteikto, par plānošanas reģiona pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulces sasaukšanu un plānošanas reģiona darbību noteiktā teritorijā.

 

VARAM: Par projektu iesniegumu vērtēšanu un izmaksām aktivitātē “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība”

29.martā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.667 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2.2.apakšaktivitāti “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība”””. Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu MK noteikumu atbilstību grozījumiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

Precizēta projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība un projekta attiecināmās un neattiecināmās izmaksas. Izmaiņas attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās veiktas atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijām par attiecināmajām izmaksām, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kā arī konkretizētu iegāžu izmaksas, nosakot, ka attiecināmas ir tikai tās iegādes, kas saistītas ar aktivitātes mērķu sasniegšanu.

Izmaiņas attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās veiktas atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijām par attiecināmajām izmaksām, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kā arī konkretizētu iegāžu izmaksas, nosakot, ka attiecināmas ir tikai tās iegādes, kas saistītas ar aktivitātes mērķu sasniegšanu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai paredzētu, ka arī otrās atlases kārtas ietvaros projektu iesniedzējus iesniegt projektu iesniegumus aicina divas reizes, un lai precizētu aktivitāšu īstenošanas laiku.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu augļu un dārzeņu saimniecībām, kas nodarbina sezonas darbiniekus

29.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas samazinās administratīvo slogu un atvieglos mazo un vidējo uzņēmumu darbības regulējumu.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo kārtību darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona sāk darbu. Lauksaimniecības darbiem ir sezonāls raksturs, pie augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem pastāvīgi strādā neliels skaits darbinieku. Toties izaudzētās produkcijas novākšanas laikā ir jānodarbina daudz lielāks skaits personu. Personas tiek aicinātas darbā ar sludinājumu starpniecību vai pašas ierodas dārzos, izsakot vēlmi dienu vai pat mazāku laikposmu pastrādāt, novācot augļus, ogas vai dārzeņus, lai gūtu papildu ienākumus. Tādējādi darba devējam pat vienu dienu pirms darba sākšanas nav skaidrs, cik personu ieradīsies darbā nākamajā dienā, un līdz ar to viņš nevar nosūtīt VID iesniedzamo informāciju norādītajā termiņā.

Tādējādi noteikumu grozījumos iekļautajā tiesību normā par darba ņēmēja reģistrēšanu VID tiek pieļauts izņēmums dažos sezonas darbos lauksaimniecībā, t.i., augļu, ogu un dārzeņu ražošanas dārzos, par darba ņēmējiem ziņot dienā, kad persona faktiski sāk darbu.

Šī kārtība, kad darba devējs noteiktos gadījumos par darbinieku var ziņot VID dienā, kad darbs uzsākts, ļaus precīzāk uzskaitīt lauksaimniecības sezonas darbos nodarbināto skaitu, mazinās ēnu ekonomiku, padarot iespējamu precīzu nodarbināto skaita paziņošanu VID, kā arī nodrošinot nodarbināto personu sociālās garantijas.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par bezakcīzes dīzeļdegvielu nākamajā saimnieciskajā gadā

Pašlaik Zemkopības ministrija diskutē ar lauksaimnieku organizācijām, kādiem kritērijiem un cik lieliem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jābūt no 1 ha, lai saņemtu bezakcīzes degvielu 2011./2012.saimnieciskajā gadā, kas sāksies š.g. 1.jūlijā. Zemkopības ministrija vērš uzmanību uz to, ka lauku saimniecības, kurām ieņēmumi uz 1 ha būs mazāki par noteikto ieņēmumu apjomu, arī saņems bezakcīzes degvielu, taču atbilstoši mazākā apjomā.

29.martā Ministru kabineta sēdē skatīts jautājums par grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz, ka lauksaimniekiem, lai saņemtu dīzeļdegvielas limitu, kuram nepiemēro akcīzes nodokli jaunajā saimnieciskajā gadā, kas sāksies š.g. 1.jūlijā, būs jāpierāda noteikts ieņēmumu apjoms no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas iepriekšējā gadā. Tāpat grozījumi likumā paredz precizēt šā atvieglojuma saņēmēju loku, proti, turpmāk akcīzes nodokļu atbrīvojumu varēs saņemt arī par zivju dīķu zemes apstrādi, taču arī tam būs jāpierāda ieņēmumi no zivju produkcijas realizācijas.

Grozījumi likumā arī precizē darbības, kam piemēro likumā noteikto atbrīvojumu, t.i., lauksaimniecības produkcijas ražošanai un zemes apstrādei. Arī turpmāk dīzeļdegvielas limitu, kam nepiemēro akcīzes nodokli, varēs saņemt tie lauksaimnieki, kas nodarbojas ar ražošanu.

Lauksaimniekiem 2011./2012.saimnieciskajā gadā paredzēts 85,5 miljoni litru bezakcizētās dīzeļdegvielas. 14.martā valdību veidojošās koalīcijas padomē atbalstīts Zemkopības ministrijas piedāvātais variants par bezakcizētās dīzeļdegvielas iegādi lauksaimniekiem: 2011./2012.saimnieciskajā gadā tiek noteikts maksimālais degvielas litru skaits (kopējais, nevis uz hektāru), kas tiek atbrīvots no akcīzes nodokļa saimnieciskajā gadā, tie ir 85 495 240 litri dīzeļdegvielas saimnieciskajā gadā. Ja šis apjoms tiks pārsniegts, tad tiks attiecīgi proporcionāli samazināts degvielas iegādes limits uz vienu hektāru.

 

ZM: Par jaunās pārtikas riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu

29.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par jaunās pārtikas riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas maksu”, kuros noteikta jauna – ievērojami zemāka maksa par jaunās pārtikas riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu.

Laižot tirgū pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas, kas līdz šim Eiropas Savienībā (ES) netika izmantotas cilvēku patēriņam lielā apjomā pirms 1997.gada 15.maija, tiek piemērotas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.258/97 par jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām. Noteikumi par jaunās pārtikas riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas maksu izstrādāti, lai noteiktu jaunu samaksu par šo jauno pārtikas produktu un jauno pārtikas produktu sastāvdaļu reģistrēšanu.

Kompetentā iestāde par riska novērtējuma atzinuma sniegšanu ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas sagatavoto atzinumu nosūta Eiropas Komisijai, kas savukārt to nosūta pārējām dalībvalstīm. Ja saistībā ar sagatavoto atzinumu no dalībvalstīm ir saņemti kādi iebildumi, tad riska novērtējuma atzinumu sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI), un tikai pēc EPNI sniegtā atzinuma Eiropas Komisija izdod lēmumu par atļauju attiecīgo jaunās pārtikas produktu izplatīt tirgū. Ja iebildumi no dalībvalstīm nav saņemti, tad atļauju izdod PVD.

Turpmāk par jaunās pārtikas riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu noteiktā maksa ir 587,60 lati. Pagaidām Latvijā nav saņemts neviens iesniegums par atļaujas izsniegšanu jaunās pārtikas izplatīšanai tirgū.

Jaunie noteikumi skars lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājus un importētājus, kas ir iesaistīti jaunās pārtikas apritē.

Dokuments stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vestnesis”.

 

ZM: Par atbalsta piešķiršanu akvakultūras uzņēmumiem

29.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.240 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos””.

Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos precizētas attiecināmās izmaksas projektu realizēšanai. Lai samazinātu ar ražošanu tieši nesaistītu izmaksu īpatsvaru kopējās būvniecības izmaksās, ir samazināts to limits no 30% uz 10% no būvniecības attiecināmo izmaksu kopsummas.

Izvērtējot līdz šim apstiprinātos projektus pasākumā “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos”, kā arī ņemot vērā sniegto atbalstu iepriekšējā plānošanas periodā, turpmākajās pasākuma projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās publiskais atbalsts netiek paredzēts zemes darbiem (rakšanai un zemes līdzināšanai), tostarp jaunu dīķu būvniecībai vai esošo dīķu rekonstrukcijai.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka vienam atbalsta pretendentam maksimālā attiecināmo izmaksu summa, ko atbalsta pretendents var saņemt 2007.–2013.gada plānošanas periodā, turpmāk tiks aprēķināta, ņemot vērā atbalsta pretendenta neto apgrozījumu no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā. Ņemot vērā, ka visiem atbalsta pretendentiem maksimālā attiecināmo izmaksu summa tiks noteikta vienādi, atbalsta pretendenti vairs netiks dalīti atsevišķās grupās. Uz atbalstu varēs pretendēt komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

Grozījumi noteikumos paredz atbalstīt komersantu, zvejnieku vai zemnieku saimniecību neatkarīgi no tā, vai atbalsta pretendents līdz projekta iesniegšanai jau darbojies attiecīgajā jomā vai nē, ja tas atbilst normatīvajā aktā noteiktajām prasībām. Tomēr atsevišķas attiecināmās izmaksas ir pieļaujamas tikai tiem pretendentiem, kuri jau veic komercdarbību akvakultūras nozarē.

Lai vienkāršotu pieteikšanos uz atbalstu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā arī paredz, ka atbalsta pretendentam tiek samazināts Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Valsts ieņēmumu dienestu pārliecināsies LAD.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību zvejas flotes modernizēšanai

29.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 13.oktobra noteikumos Nr.845 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam “Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte””.

Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Grozījumi paredz, ka turpmāk projektu iesniegumi netiks apkopoti kārtās un sarindoti pēc atlases kritērijiem katru mēnesi. Arī turpmāk būs nepārtrauktā pieteikšanās, bet projektu iesniegumus Lauku atbalsta dienests (LAD) sarindos pēc atlases kritērijiem tikai tad, kad apstiprinātais finansējums sasniegs 80%. Tad projektu iesniegumus LAD pieņems vēl 30 kalendārās dienas, un pēc tam projektu iesniegumi tiks sarindoti pēc atlases kritērijiem un vērtēti.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka atbalsta pretendentam tiek samazināts LAD iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Valsts ieņēmumu dienestu pārliecināsies LAD. Tāpat plānots, ka zvejas kuģa modernizēšanas (tehniskais) projekts nebūs jāiesniedz kopā ar projekta iesniegumu, bet to varēs iesniegt sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Tiek atvieglota arī naudas plūsmas pārskatu iesniegšanas kārtība – naudas plūsmas pārskats būs jāiesniedz nevis par katru mēnesi, kā tas ir līdz šim, bet tikai par gadiem.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa