Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā

Izdarīt Maksājumu pakalpojumu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums”.

2.  1.pantā:

izteikt 2.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai,”;

papildināt pantu ar 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴ un 2.⁵ punktu šādā redakcijā:

“2¹) elektroniskās naudas iestāde:

a) komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci elektroniskās naudas emisijai,

b) juridiskā persona, kurai atbilstoši šā likuma 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas emisijai;

2²) elektroniskā nauda — elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā) glabāta monetārā vērtība, kura:

a) pastāv prasījumu veidā pret emitentu,

b) emitēta, saņemot naudu no elektroniskās naudas turētāja, lai veiktu maksājumus,

c) izmantojama kā maksāšanas līdzeklis un kuru pieņem fiziskā vai juridiskā persona, kas nav elektroniskās naudas emitents;

2³) apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs — no elektroniskās naudas emitēšanas izrietošo elektroniskās naudas iestādes finanšu saistību vidējā aritmētiskā vērtība, kas tiek aprēķināta, summējot elektroniskās naudas apmēru katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā un dalot šo summu ar sešu kalendāra mēnešu dienu skaitu. Apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka katra kalendāra mēneša pirmajā dienā un to piemēro šim kalendāra mēnesim;

2⁴) elektroniskās naudas turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi elektronisko naudu no elektroniskās naudas emitenta vai tā pārstāvja;

2⁵) iestāde — maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde, izņemot šajā likumā lietotos terminus “iestāde, kas dalībvalstī atbildīga par maksājumu iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas, kā arī kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām” un “finanšu iestāde”, kā arī vārdu savienojumu “cita iestāde”;”;

aizstāt 21.punkta “e” apakšpunktā vārdu “Komisija” ar vārdiem “Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija)”;

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

“22) pašu kapitāls — maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei ar darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;”.

3.  2.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu izmantotāju, elektroniskās naudas emitentu un elektroniskās naudas turētāju tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, elektroniskās naudas emisijai, izplatīšanai un atpirkšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu tiesisko statusu, darbību un atbildību.”;

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Elektronisko naudu var emitēt:

1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;

3) pasta komersants, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības emitēt elektronisko naudu;

4) Eiropas Centrālā banka, Latvijas Banka vai citas valsts centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības;

5) tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības;

6) dalībvalstī licencēta elektroniskās naudas iestāde, kas šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;

7) tās elektroniskās naudas iestādes filiāle ārvalstī, kura saņēmusi licenci dalībvalstī.”

4. Aizstāt 3.panta 8.punktā vārdu “bankas” ar vārdu “kredītiestādes”.

5. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Iestādes licencēšana un reģistrēšana”.

6. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. (1) Iestāde darbību Latvijā drīkst uzsākt tikai pēc Komisijas licences saņemšanas, izņemot šā likuma 5. un 5.¹ pantā noteiktos gadījumus.

(2) Iestāde veic tās šajā likumā regulētās darbības, kuras norādītas iestādei izsniegtajā licencē.

(3) Iestāde pēc tam, kad tā saņēmusi licenci darbības uzsākšanai, vai pēc reģistrācijas atbilstoši šā likuma 5. un 5.¹ panta prasībām ir uzskatāma par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku.”

7. 5.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.”;

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošinās šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja attiecīgā maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai plāno veikt šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību.”

8. Papildināt likumu ar 5.¹  un 5.² pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas iestādei nav nepieciešama Komisijas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercreģistrā komercdarbības veikšanai, ja tā par plānotās darbības uzsākšanu ir rakstveidā paziņojusi Komisijai un atbilst šādiem nosacījumiem:

1) elektroniskās naudas iestādes veiktās komercdarbības ietvaros apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz piecus miljonus euro. Ja elektroniskās naudas iestāde papildus veic kādu no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām darbībām un elektroniskās naudas apmērs nav zināms, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra aprēķināšanai elektroniskās naudas iestāde izmanto emitētās elektroniskās naudas apmēru. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav prasījusi veikt grozījumus šajā plānā;

2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanu elektroniskās naudas iestāde sniedz Komisijai šādu informāciju:

1) ziņas par tās firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu;

2) ziņas par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām;

3) elektroniskās naudas iestādes komercdarbības plānu vai tam pielīdzināmu dokumentu, kas liecina par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā nosacījuma ievērošanu.

(3) Komisija 10 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, izvērtē, vai persona, kura vēlas uzsākt elektroniskās naudas iestādes darbību, atbilst šā panta pirmās daļas prasībām. Ja attiecīgā persona atbilst šīm prasībām, to reģistrē šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(4) Elektroniskās naudas iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ir tiesīga papildus elektroniskās naudas emisijai sniegt maksājumu pakalpojumus, ja tā atbilst šā likuma 5.panta prasībām.

5.² pants. Ja šā likuma 5. un 5.¹ pantā minētajā iestādes informācijā tiek izdarīti grozījumi pēc tam, kad iestāde jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, attiecīgā iestāde iesniedz precizētu informāciju Komisijai piecu darba dienu laikā pēc šo grozījumu izdarīšanas.”

9. 6.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja elektroniskās naudas iestāde vairs neatbilst šā likuma 5.¹ panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, bet vēlas turpināt elektroniskās naudas emisiju, vai neatbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, bet vēlas arī turpmāk sniegt maksājumu pakalpojumus, tā 30 dienu laikā no neatbilstības iestāšanās dienas iesniedz Komisijai šā likuma 11.pantā minētos dokumentus, lai saņemtu licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

10. Aizstāt 7., 9., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 19., 20., 21., 22., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 34.pantā, 35.panta otrajā daļā, 37.pantā, 38.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 41., 42., 43., 44., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 56.pantā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).

11. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Iestādēm, kurām ir piemērojams šā likuma 5. un 5.¹ pantā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz licenci, nav saistoši šā likuma 4. un 9.panta, 11.panta pirmās, otrās un trešās daļas, 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 37. un 45.panta, 46.panta trešās daļas, kā arī 50. un 51.panta noteikumi.”

12. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Licencētās iestādes, to pārstāvjus un filiāles reģistrē licencēto iestāžu reģistrā, ko uztur Komisija.

(2) Licencēto iestāžu reģistrā norāda elektroniskās naudas iestādes tiesības emitēt elektronisko naudu, kā arī maksājumu pakalpojumus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas sniegt.

(3) Iestādes, kuru darbības uzsākšanai nav nepieciešama licence, to pārstāvjus un filiāles reģistrē iestāžu reģistrā, ko uztur Komisija.

(4) Komisija nosūta Eiropas Komisijai informāciju par šā panta trešajā daļā minēto iestāžu, to pārstāvju un filiāļu skaitu par situāciju kalendāra gada 31.decembrī, papildus norādot to veikto maksājumu kopējo apmēru attiecīgā kalendāra gada 12 mēnešos un apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apmēru.”

13.  11.pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “darbībai” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijai”;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) iestādes darbības programmu, kurā norādīti paredzētie maksājumu pakalpojumu veidi. Ja elektroniskās naudas iestāde plāno veikt tikai elektroniskās naudas emisiju, darbības programmā tā norāda informāciju par plānoto elektroniskās naudas emisiju;”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) to pasākumu aprakstu, kuri veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju naudu saskaņā ar šā likuma 38.panta noteikumiem, ja iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību saskaņā ar šā likuma 36. un 36.¹ pantu;”;

papildināt pirmās daļas 13.punktu pēc vārdiem “pakalpojumu sniegšanai” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijai”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktā noteiktajos dokumentos norāda iestādes revīzijas un organizatoriskos pasākumus maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju interešu aizsardzībai, kā arī nepārtrauktības un uzticamības nodrošināšanai, izpildot maksājumu pakalpojumus un emitējot elektronisko naudu.”

14.  12.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci elektroniskās iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 350 000 euro.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

15.   Papildināt 20. un 21.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “maksājumu pakalpojumu darbības” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijas”.

16. 23.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja elektroniskās naudas iestāde papildus elektroniskās naudas emisijai un maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt šīs iestādes finansiālo stabilitāti vai Komisijas spēju uzraudzīt elektroniskās naudas iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Komisija var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu elektroniskās naudas emisijai vai maksājumu pakalpojumu sniegšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

17. Papildināt 27.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem elektroniskās naudas iestāde ar pārstāvja starpniecību drīkst izplatīt un atpirkt elektronisko naudu.”

18. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Latvijā licencēta iestāde uzsāk maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Iestāde rakstveidā, iesniedzot iesniegumu, informē Komisiju, ka vēlas uzsākt maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā iestāde norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt maksājumu pakalpojumus vai veikt elektroniskās naudas emisiju, un maksājumu pakalpojumu veidus, kurus tā plāno sniegt.

(3) Iesniegumu par maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo iestādi.

(4) Iestāde var uzsākt darbību citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, ja attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija ir apstiprinājusi, ka tā saņēmusi šā panta trešajā daļā minēto Komisijas paziņojumu par tās lēmumu.”

19. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Iestādes darbību regulējošās prasības”.

20. Aizstāt 34.panta trešās daļas ievaddaļā vārdu “bankas” ar vārdu “kredītiestādes”.

21. 35.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā) un vārdus “pirmās daļas” — ar vārdiem “pirmās vai sestās daļas”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja elektroniskās naudas iestāde sniedz maksājumu pakalpojumus, šo pakalpojumu sniegšanai tā nodrošina šā panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošu pašu kapitāla apmēru.

(5) Ja elektroniskās naudas iestāde veic tikai elektroniskās naudas emisiju, šī iestāde nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar diviem procentiem no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra.

(6) Elektroniskās naudas iestāde, kas papildus elektroniskās naudas emisijai sniedz arī maksājumu pakalpojumus, nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar pašu kapitāla prasību, ko veido atbilstoši šā panta pirmās un piektās daļas nosacījumiem aprēķināto pašu kapitāla apmēru summa.

(7) Ja elektroniskās naudas iestāde veic maksājumu pakalpojumus vai kādu no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām darbībām un apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmērs nav iepriekš zināms, pašu kapitāla prasības aprēķinam izmanto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmēra prognozi, ko nosaka, pamatojoties uz elektroniskās naudas emisijas iepriekšējo periodu datiem. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav prasījusi izdarīt grozījumus šajā plānā.”

22. Papildināt likumu ar 36.¹ un 36.² pantu šādā redakcijā:

“36.¹ pants. (1) Papildus elektroniskās naudas emisijai elektroniskās naudas iestāde var:

1) sniegt maksājumu pakalpojumus;

2) nodrošināt ar elektroniskās naudas emisiju vai maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītus pakalpojumus;

3) nodrošināt maksājumu sistēmu darbību;

4) veikt cita veida komercdarbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, tiek turēta maksājumu kontos, kurus drīkst izmantot tikai maksājumu pakalpojumiem.

36.² pants. Elektroniskās naudas iestāde naudu, ko tā saņem no elektroniskās naudas turētāja, nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu.”

23. Papildināt 37.panta 3.punktu pēc vārdiem “maksājumu izpildei” ar vārdiem “vai saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu”.

24. 38.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Maksājumu iestāde, kas papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, un elektroniskās naudas iestāde, kas papildus elektroniskās naudas emisijai veic šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, nodrošina, lai nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, būtu nodrošināta ar apdrošinātāja vai tādas kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, kura neietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar iestādi, vai arī nodrošina, lai šī nauda:”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto prasību izpildi attiecībā uz naudu, kas saņemta apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu, ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc elektroniskās naudas emisijas.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās prasības nav attiecināmas uz naudu, ko elektroniskās naudas iestāde saņēmusi ar maksājumu instrumentu veikta maksājuma veidā, līdz brīdim, kamēr attiecīgā nauda nav ieskaitīta elektroniskās naudas iestādes maksājumu kontā vai citādi nonākusi elektroniskās naudas iestādes rīcībā maksājuma veikšanai šajā likumā noteiktajā maksājuma veikšanas laikā.”

25. Papildināt likumu ar 38.¹ pantu šādā redakcijā:

“38.¹ pants. Nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, maksātnespējas gadījumā netiek iekļauta iestādes, kas papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai vai elektroniskās naudas emisijai veic šā likuma 36. un 36.¹ panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, mantā, no kuras tiek segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi un apmierināti kreditoru prasījumi. Minētā nauda pēc maksātnespējas procesa sākšanas nekavējoties tiek izmaksāta maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, no kura tā saņemta maksājumu izpildei.”

26. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Dokumentāciju, kas saistīta ar iestādes licencēšanu, pārstāvju, filiāļu un ārpakalpojumu struktūru izmantošanu, iestādei noteiktajām regulējošajām prasībām un tās uzraudzību, iestāde glabā ne mazāk kā piecus gadus.”

27.  40.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Elektroniskās naudas iestāde, kas saņēmusi Komisijas licenci, Komisijas darbības finansēšanai maksā līdz 0,02 procentiem (ieskaitot) no elektroniskās naudas iestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latiem gadā.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Maksājumu iestāde” ar vārdu “Iestāde”.

28. Papildināt likumu ar 40.¹ pantu šādā redakcijā:

“40.¹ pants. (1) Iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5. un 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešama licence, pēc tās reģistrācijas šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā Komisijas darbības finansēšanai maksā 100 latus gadā.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minētās maksas veikšanas kārtību.”

29. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības”.

30. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Iestāžu darbības uzraudzība un atbildība”.

31. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas licencēto iestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu iestāžu darbības risku un aizsargātu elektroniskās naudas turētājus un maksājumu pakalpojumu izmantotājus.”

32. 46.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārda “komercsabiedrība” ar vārdiem “un elektroniskās naudas iestāde, kas veic maksājumu pakalpojumus”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Elektroniskās naudas iestāde gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā norāda apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apmēru pārskata gada 31.decembrī.”

33. 56.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “vai Komisijas izdoto tiesību aktu” ar vārdiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu”;

papildināt otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) daļēji vai pilnīgi apturēt elektroniskās naudas emisiju;”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā skaitli “1000” ar skaitli “100 000”.

34. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Maksājumu pakalpojumu sniegšanas, elektroniskās naudas turēšanas un elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumi un informēšanas prasības”.

35. Papildināt 59.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Elektroniskās naudas emitentam ir aizliegts piešķirt elektroniskās naudas turētājam procentus vai citu finansiālu labumu par darbību kopumu, kas saistīts ar elektroniskās naudas turēšanu noteiktā laika posmā.”

36. Papildināt VII nodaļu ar 62.¹ pantu šādā redakcijā:

“62.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas emitentam ir pienākums pēc elektroniskās naudas turētāja pieprasījuma jebkurā laikā par nominālvērtību atpirkt tā turējumā esošo elektronisko naudu monetārās vērtības apmērā.

(2) Elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumus un kārtību nosaka elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā, norādot tajā arī ar elektroniskās naudas atpirkšanu saistīto maksu. Elektroniskās naudas turētājs tiek informēts par šiem nosacījumiem, pirms tas uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai pirms piekrīt elektroniskās naudas emitenta piedāvājumam.

(3) Maksu par elektroniskās naudas atpirkšanu nosaka samērīgu ar faktiskajām izmaksām, kādas radušās elektroniskās naudas emitentam. Maksu var piemērot tikai tad, ja tas paredzēts šā panta otrajā daļā minētajā līgumā, un vienā no šādiem gadījumiem:

1) atpirkšana tiek prasīta pirms līguma termiņa beigām;

2) līgumā paredzēta līguma beigu diena, un elektroniskās naudas turētājs izbeidzis līgumu pirms minētās dienas;

3) atpirkšana tiek prasīta vairāk nekā gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.

(4) Pieprasot elektroniskās naudas atpirkšanu gada laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas emitents atpērk turējumā esošo elektronisko naudu kopējās monetārās vērtības apmērā. Ja elektroniskās naudas emitents ir elektroniskās naudas iestāde, kas veic šā likuma 36.¹panta pirmās daļas 4.punktā minēto komercdarbību, un nav zināms, kādu daļu no līdzekļiem tā izmantos kā elektronisko naudu, elektroniskās naudas iestāde atpērk visus elektroniskās naudas turētāja atpirkt pieprasītos līdzekļus.

(5) Ja elektroniskās naudas atpirkšana tiek prasīta pirms šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.

(6) Persona, kas nav patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kas pieņem elektronisko naudu norēķiniem, par tiesībām atpirkt elektronisko naudu vienojas ar elektroniskās naudas emitentu, slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu.”

37. Izteikt XIV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas emitentu atbildība”.

38. Izteikt 104.pantu šādā redakcijā:

“104.pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents nodrošina efektīvu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūru. Pilnīga rakstveida informācija par iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.”

39.  105.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem “pakalpojumu izmantotājs” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “vai elektroniskās naudas turētājs” (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Komisija atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi pieprasīt maksājumu pakalpojumu izmantotājiem, elektroniskās naudas turētājiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas emitentiem lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.”;

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “pakalpojumu sniedzējam” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emitentam”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja Komisija, izskatot administratīvo lietu, konstatē, ka šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošana radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu to maksājumu pakalpojumu izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju kolektīvajām interesēm, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai elektroniskās naudas emitentam izbeigt šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus, un noteikt šim nolūkam nepieciešamo darbību izpildes termiņu.”

40. Papildināt 106.pantu pēc vārdiem “pakalpojuma izmantotājs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vai elektroniskās naudas turētājs” (attiecīgā locījumā).

41. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

“107.pants. Ja iestāde, kas uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot tajā filiāli, pārkāpusi šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumus vai ir pamatotas aizdomas par šādiem pārkāpumiem, tad iestādes, kuras ir pilnvarotas nodrošināt šo tiesību normu ievērošanu (turpmāk šajā pantā — kompetentās iestādes), ir attiecīgās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes izcelsmes (reģistrācijas) dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja iestāde pakalpojumu sniegšanai izmanto pārstāvjus un filiāles, tad kompetentās iestādes ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums.”

42. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“5. Elektroniskās naudas institūcija, kas līdz 2011.gada 30.aprīlim atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām ir informējusi Latvijas Banku par elektroniskās naudas institūcijas darbības uzsākšanu, līdz 2011.gada 30.oktobrim atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 5.¹ panta noteikumiem iesniedz Komisijai paziņojumu par reģistrāciju iestāžu reģistrā.

6. Elektroniskās naudas iestādei, kura līdz 2012.gada 30.aprīlim nav reģistrēta šā likuma 10.pantā minētajā iestāžu reģistrā, pēc 2012.gada 30.aprīļa ir aizliegts emitēt elektronisko naudu.

7. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim ir jau reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.jūlijam iesniedz Komisijai informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošina šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, kā arī apliecinājumu tam, ka maksājumu iestāde atbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

8. Maksājumu iestādi, kura līdz 2011.gada 1.jūlijam nav izpildījusi šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta prasības par informācijas un apliecinājuma iesniegšanu, Komisija izslēdz no šā likuma 10.panta trešajā daļā minētā reģistra, un tai ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus.

9. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.septembrim samaksā šā likuma 40.¹ panta pirmajā daļā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai kārtībā, kāda noteikta šā likuma 40.¹ panta otrajā daļā minētajos Komisijas normatīvajos noteikumos.”

43. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 30.aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 17.martā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2011.gada 1.aprīlī