Eiropas Komisija: Par budžeta ierobežojumu ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompujs un Padomes pašreiz prezidējošās valsts Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans trīspusējā sociālajā samitā tikās ar strādājošo un darba devēju pārstāvjiem. Galvenokārt tika pārrunāta budžeta un fiskālās konsolidācijas ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi, kā arī sociālo partneru nozīme pārvaldībā. Diskusijā piedalījās arī nākamo prezidējošo valstu, proti, Polijas un Dānijas, premjerministri un nodarbinātības ministri.

Trīspusējais sociālais samits notika pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes, no kuras gaidīta vienošanās par ekonomiskās krīzes vispusīgu risinājumu un jaunas pārvaldības struktūras ieviešana, kā arī galveno strukturālo reformu sākšana.

Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu teica: “Šī Eiropadomes pavasara sanāksme nesīs ievērojamas pārmaiņas, kuras mums palīdzēs pārvarēt krīzi un nodrošināt izaugsmi un atlabšanu, kas savukārt ļaus radīt darbavietas.”

Viņš arī piebilda, ka “ir nepieciešama programma gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ar spēcīgu sociālo dimensiju. Stratēģija “Eiropa 2020” ietver šādu programmu. Ar “gada izaugsmes pētījumu” un “Eiro paktu” mums ir skaidras kopīgas prioritātes ekonomikas politikā. Īstenojot šīs prioritātes, mēs pilnībā ievērosim sociālo dialogu valstīs, rūpniecisko attiecību tradīcijas un sociālo partneru neatkarību darba koplīgumu slēgšanas pārrunās. Esam apņēmušies izmantot trīspusējā sociālā dialoga mandātu, lai sasniegtu sociālās kohēzijas mērķus, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”, proti, apkarot nabadzību, uzlabot prasmes un palielināt nodarbinātību”.

Runājot ar Eiropas sociālajiem partneriem, komisārs L.Andors centās mazināt bažas, ka pašreizējais uzsvars uz taupību traucē gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Viņš uzsvēra, ka “Eiropa atgūstas no lejupslīdes, bet pagaidām vēl ir trausla, un tās atgūšanās ir nevienmērīga. Tādēļ paralēli fiskālās konsolidācijas procesam mums ir jānodrošina, ka ieguldījumu un darbavietu izveides apstākļi turpina uzlaboties. Tā ir mana prioritāte. Makroekonomiskās stabilitātes centieniem jābūt saskaņā ar mūsu ekonomiskās un sociālās attīstības ilgtermiņa mērķiem, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020” un integrētajās pamatnostādnēs”.

Komisārs uzsvēra sociālā dialoga nozīmi Eiropas izkļūšanā no krīzes: “Nesenajos notikumos gūta nozīmīga mācība, ka kvalitatīvs sociālais dialogs ir ļoti svarīgs ekonomiskās lejupslīdes ietekmes mazināšanā. Mums kopā ar sociālajiem partneriem jāizdomā, kā koordinēt tādus jautājumus kā algas vai pensijas spēcīgākā monetārajā savienībā.”

Sanāksmē sociālie partneri vienojās par nepieciešamību uzlabot ekonomisko sadarbību un veikt darba tirgus reformas. Tie aicināja pienācīgi iesaistīt sociālos partnerus valstu reformu plānu izstrādē un stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā kopumā.

Trīspusējais sociālais samits notiek divreiz gadā pirms Eiropadomes pavasara un rudens sanāksmes. Tā ir nozīmīga viedokļu apmaiņas iespēja starp sociālajiem partneriem, Komisiju un pašreizējās un divu nākamo Padomes prezidējošo valstu valdību vadītājiem un nodarbinātības ministriem.