Eiropas Komisija: Par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai reformēšanu

17.martā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu reformēt Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Priekšlikuma mērķis ir uzlabot OLAF efektivitāti, lietderīgumu un pārskatatbildību, tajā pašā laikā aizsargājot tā neatkarību izmeklēšanas gaitā.

Kopš izveidošanas 1999.gadā OLAF ir izmeklējis aptuveni 4500 lietu un ir krietni palīdzējis aizsargāt ES budžetu pret krāpnieciskām darbībām. Tomēr ir vajadzīgi uzlabojumi, lai palīdzētu OLAF pilnībā atraisīt savu potenciālu.

Komisija ierosinājumā iztirzāti vairāki svarīgi aspekti, kā palielināt OLAF iespējas maksimāli rezultatīvi apkarot krāpšanu. 17.martā priekšlikumā ietverti pasākumi, lai nodrošinātu, ka OLAF izmeklēšanas un to pēcpasākumi notiek efektīvāk, lai aizsargātu izmeklēšanas subjektu tiesības un nostiprinātu OLAF un tā stratēģisko partneru sadarbību cīņā pret krāpšanu. Tagad priekšlikums ir jāizskata un jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Par krāpšanas apkarošanu atbildīgais komisārs Aļģirds Šemeta sacīja: “OLAF ir mūsu galvenais ierocis ES budžeta aizsardzībā un krāpšanas apkarošanā. Ar šo reformu mēs ceram OLAF padarīt vēl spēcīgāku, efektīvāku un spējīgāku, un tas nāks par labu ikvienam Eiropas iedzīvotājam.”

Priekšsēdētāja vietniece Viviena Redinga, kas ir arī Eiropas Savienības tieslietu komisāre, teica: “Stingrāki procesuālie noteikumi un garantijas ir nepieciešamas, lai padarītu izmeklēšanu taisnīgāku un efektīvāku, tas ir arī Eiropas nodokļu maksātāju naudas aizsargāšanas interesēs.”

Lielāka pārskatatbildība

Svarīgs šā priekšlikuma aspekts ir nostiprināt procesuālās garantijas (t.i., pamattiesību ievērošanu) attiecībā uz ikvienu personu, kuras darbību izmeklē OLAF. Ikvienam, ko skar izmeklēšana, ir jāzina savas tiesības. Piemēram, personai ir tiesības iepazīties ar kopsavilkumu par izmeklējamo lietu un paust savu viedokli vēl pirms secinājumu izdarīšanas, tiesības uz paša izraudzītas personas palīdzību un tiesības izmantot Eiropas Savienības oficiālo valodu pēc savas izvēles.

Tiks ievests arī pārskatīšanas process gadījumiem, kad, iespējams, ir pārkāptas procesuālās tiesības. OLAF darbību arī turpmāk pārraudzīs Uzraudzības komiteja, tādējādi nodrošinot, ka OLAF izmeklēšanu veic pilnīgi neatkarīgi un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām.

Lielāka efektivitāte

Pašlaik viena no problēmām, kas apgrūtina krāpšanas apkarošanu Eiropas Savienībā, ir tāda, ka dažas dalībvalstis ļoti reti ierosina tiesvedību saistībā ar OLAF izmeklētajām lietām. Komisija vēlas šo problēmu atrisināt, pastiprinot OLAF un dalībvalstu iestāžu sadarbību un paredzot, ka jāuzlabo informācijas apmaiņa par lietām un ar tām saistīto tiesvedību. Katrai dalībvalstij būs jāizvirza kontaktpunkts, lai sekmētu valsts iestāžu sadarbību ar OLAF. Turklāt dalībvalstīm pēc pieprasījuma būs jāziņo par pasākumiem, ko tās veikušas pēc OLAF ziņojumiem.

Lai uzlabotu OLAF darba efektivitāti, Komisijas ierosinājums ir šāds: ja 12 mēnešu laikā izmeklēšana netiek pabeigta, OLAF ir jāziņo Uzraudzības komitejai, kāpēc vajadzīgs termiņa pagarinājums.

OLAF ģenerāldirektors arī turpmāk pieņems galīgo lēmumu par to, kādas lietas OLAF jāizmeklē. Tomēr Komisija ierosina izveidot iekšēju OLAF struktūru, kas palīdz lēmumu pieņemšanā. Lai nodrošinātu OLAF resursu optimālu izmantošanu, priekšlikumā ir noteikts, ka, pieņemot lēmumu par izmeklēšanu, ir jāpamatojas uz de minimis principu. Tas nozīmē, ka OLAF operatīvo prioritāšu noteikšanā ir jāvadās no iespējamās krāpšanas finansiālajām sekām. Ja tas ir efektīvāk, lieta jāizmeklē nevis OLAF, bet gan attiecīgās iestādes, aģentūras vai struktūras līmenī.

Labāka sadarbība

Komisija uzsver, ka OLAF jāsaglabā pilnīga neatkarība izmeklēšanas gaitā. Tajā pašā laikā ir nepieciešama cieša sadarbība un informācijas apmaiņa starp OLAF un Eiropas Savienības iestādēm, lai nodrošinātu ES finansiālo interešu vislabāko iespējamo aizsardzību.

Ir paredzēta elastīga procedūra viedokļu apmaiņai starp OLAF un Eiropas Komisiju, Parlamentu un Padomi. Tas tālab, lai iestādes varētu apspriest OLAF stratēģiskās prioritātes un paust savu viedokli par tā darba efektivitāti. Tas sniegs skaidrāku ainu par OLAF darbību, kā arī ļaus uzlabot tā vadību.

Tā kā lieli Eiropas Savienības līdzekļi tiek atvēlēti ārējām attiecībām un starptautiskajai palīdzībai, OLAF ES budžets jāsargā arī aiz ES robežām. Lai darbības ārpus ES veiktos sekmīgi, liela nozīme ir OLAF, starptautisko organizāciju un trešo valstu iestāžu sadarbībai.

Tāpēc Komisija ierosina, ka OLAF jāpiešķir pilnvaras saziņā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un attiecīgajiem Komisijas dienestiem noslēgt administratīvas vienošanās ar kompetentajiem dienestiem trešajās valstīs.

Tikpat svarīga ir arī sadarbība ar Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) un Eiropas Tiesu sadarbības vienību (Eurojust), tāpēc tā ir jānostiprina. Tālab Komisija ierosina OLAF piešķirt pilnvaras noslēgt administratīvas vienošanās ar šīm divām organizācijām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa