Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers no 28.marta uzturas darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, kur iepazinies ar vairākiem lieluzņēmumiem, apmeklējis Nacionālās gvardes bāzi Greilingā, viesojies pie Detroitas latviešu kopienas pārstāvjiem, kā arī ticies ar ASV Kongresa sadarbības grupas ar Eiropas Parlamentu vadītāja vietnieku, republikāņu kongresmeni Klifu Sternu un ASV Senāta Eiropas jautājumu apakškomitejas vadītāju, demokrātu senatori Džīnu Šahīnu. Savukārt trešdien, 30.martā, Valdis Zatlers uzstājās ar lekciju Džordžtaunas universitātē Attēlā: Valsts prezidents, atstājot Džordžtaunas universitāti  Foto: VPK

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Dāmas un kungi!

Ļoti priecājos par iespēju būt Vašingtonā. Man paredzētas oficiālas tikšanās ar administrācijas un ASV Kongresa pārstāvjiem. Man arī būs gods uzrunāt nevalstisko organizāciju, kuras nosaukums ir Amerikas baltiešu apvienotā komiteja. Patlaban komiteja atzīmē 50 gadus kopš organizācijas dibināšanas, bet tā nav tikai jubileja, tas arī ir stāsts par to, cik elastīgas ir cerības. Tas ir stāsts par to, kā Amerikas Savienotās Valstis pusgadsimta laikā saglabāja nemainīgas vērtības. Tas ir stāsts par īpašu veiksmi.

Bija nepieciešami 50 gadi, līdz Latvija atguva neatkarību. Tie bija ļoti gari gadi, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji piedzīvoja represijas, cerības un cīņu par brīvību. Visā minētajā laika posmā tepat Vašingtonā darbojās Latvijas vēstniecība. Visu laiku Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja mūsu brīvības centienus. Latvieši vienmēr par to būs pateicīgi.

Divdesmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas esam bijuši apbrīnojami veiksmīgi. Esam sabiedrotie NATO ietvaros. Esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Piedevām Latvija stingri atbalsta tās pašas vērtības, kādas ir raksturīgas mūsu stratēģiskajam partnerim – ASV.

Stipras transatlantiskās partnerattiecības vienmēr ir bijušas un turpina būt efektīvākais veids, kā risināt mūsdienu pasaules sarežģītos jautājumus. Patiesi ticu, ka aktīva Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sadarbība ir vienlīdz nepieciešama abos Atlantijas okeāna krastos. Mūsu lielākās veiksmes bijušas tās, kuru kontekstā esam sadarbojušies.

Dāmas un kungi, īsi pirms ierašanās Vašingtonā es apmeklēju Mičiganas pavalsti. Latvijai ar Mičiganas Nacionālo gvardi jau sen ir rezultatīva sadarbība. Tas ir piemērs tam, cik cieša un efektīva ir mūsu sadarbība tieši drošības jomā. Par spīti budžeta problēmām esam stingri apņēmušies turpināt sniegt savu atbalstu misijai Afganistānā.

Latvija ISAF misijā piedalās ne vien ar militārajiem spēkiem, Rīgas osta ir galvenā osta, caur kuru plūst nemilitāras preces no Amerikas Afganistānas virzienā. Runa ir par loģistikas tīklu, kura nosaukums ir Ziemeļu izplatīšanas tīkls.

Veiksme Afganistānā būs atkarīga no afgāņu tautas. Tas nozīmē sadraudzību pēc ilgiem kara gadiem. Tas nozīmē patstāvīgas valsts izveidošanu. Mums rūp tas, kas notiek Afganistānā, taču nevienam nevar būt lielāka interese par valsts veiksmi nākotnē kā pašiem afgāņiem. Tāpēc mūsu uzdevums ir palīdzēt Afganistānas tautai, lai tā var uzņemties pilnu atbildību par savas valsts ekonomisko attīstību un drošību. Latvija ir stingri apņēmusies palīdzēt šīs misijas nodrošināšanā.

Dāmas un kungi, mūs šausmina vardarbība, kādu Lībijā pret savu tautu ir vērsis Kadāfi režīms. Nevaram klusēt brīdī, kad Lībijas pilsētās aukstasinīgi tiek noslepkavoti cilvēki, kuri vienkārši mīl brīvību. Notikumi Lībijā un tās reģionā pēdējo dienu laikā rāda, ka NATO nepārprotami ir labākie instrumenti, lai tiktu galā ar šo krīzi. Mums, visiem sabiedrotajiem, ir jāstrādā kopā, lai tā tas arī notiktu. Tas nav vienkāršs darbs vai viegla misija, bet mums palīdz tas, ka citas valstis minētajā reģionā ir paudušas aktīvu atbalstu mūsu centieniem, tāpat to ir darījusi plašākā starptautiskā sabiedrība. Mūs atbalsta mūsu partneru praktiskā iesaistīšanās.

Tas bija tikai pirms dažām dienām, kad atbildību par gaisa telpas slēgšanu Lībijā pārņēma NATO. Tas notika atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijai nr.1973. NATO arī nodrošina embargo pret bruņojuma importu, un mūsu atbildība kā sabiedrotajiem ir darboties tā, lai Lībijā humānā situācija tiktu atvieglota pēc iespējas vairāk. Mēs pilnībā atbalstām šo NATO lēmumu, taču tajā pašā laikā mums skaidri jāsaprot, ka tikai Lībijas tauta var lemt par savas valsts nākotni.

Dāmas un kungi, transatlantiskā pieeja ir būtiska arī tādās jomās kā attiecības ar Krievijas Federāciju. Šī ir joma, kurā Latvijas un ASV pieejā ir zināma sinerģija. Prezidenta Obamas valdība ir centusies pārstartēt attiecības ar Krieviju, rezultāti tam ir bijuši pozitīvi. Runa nav tikai par ieroču ierobežošanu, lai arī tas ir bijis redzamākais rezultāts no šiem procesiem. Pārstartēšanas politika ir arī veicinājusi pārmaiņas veidā, kādā Krievija ir gatava risināt attiecības ar citām Eiropas valstīm.

2010.gadā Latvija spēra būtisku soli, lai izveidotu labas kaimiņattiecības ar Krieviju, kuru pamatā ir savstarpējais izdevīgums un cieņa.

Nav nekāds noslēpums, ka ilgu laiku mūsu attiecības ar Krieviju kropļoja abpusējas aizdomas. Patlaban joprojām ir jautājumi, kuros mums nav vienprātības, kā arī politikas jomas, kurās nevaram nonākt pie kopēja slēdziena, taču esam sākuši piemērotu politisko dialogu arī visaugstākajā politiskajā līmenī.

Pēc ļoti ilga laika kļuvis iespējams virzīties uz priekšu jautājumā par vairākiem sen aizkavētiem starpvalstu līgumiem. Šie līgumi, kā arī biznesa forumi, kuri tika organizēti tad, kad es pērn decembrī apmeklēju Maskavu, atvēra jaunas durvis arī ekonomiskajai sadarbībai.

Vizīte ļāva samazināt saspīlējumus tajās jomās, kurās ir jautājumi, par kuriem tradicionāli bijis sarežģīti sarunāties ar Krieviju. 20.gadsimta vēsture ir viens no šādiem jautājumiem. Krievijas prezidents Medvedevs un es nolēmām izveidot kopīgu vēsturnieku komisiju, lai pētītu sarežģītos vēstures jautājumus abās kaimiņvalstīs. Esmu pārliecināts, ka pakāpeniski varam veicināt abpusēju uzticību attiecībās starp Latviju un Krieviju, lai kalpotu ne vien abu valstu, bet arī visas Eiropas interesēm.

2010.gadā iesākto procesu turpināšanai būtisks būs turpmākais dialogs ar Krieviju. Uzskatu, ka mana oficiālā vizīte Krievijā pagājušā gada decembrī bija pirmais solis, lai pilnveidotu uzticību un veidotu rezultatīvākas attiecības. Tas, cik lielā mērā mūsu centieni būs ilgtspējīgi, būs pilnīgi atkarīgs no tā, kā virzīsimies uz priekšu pēc šā sākotnējā stimula. Mums jāturpina darbs pie vairākiem divpusējiem līgumiem, jāsaglabā politiskā dialoga intensitāte, jāturpina runāt par tiem jautājumiem, kuri abām pusēm ir sarežģīti. Latvija ir gatava kļūt par aktīvu un konstruktīvu partneri Eiropas Savienības un NATO dialogā un attiecībās ar Krieviju.

Dāmas un kungi, liels politikas izaicinājums Eiropas Savienībā, ASV un citur pasaulē ir atrisināt jautājumu par ekonomisko krīzi. Iespējams, Latvijai krīze kaitēja vairāk nekā jebkurai citai valstij, jo 2009.gada globālā finanšu krīze sakrita ar lejupslīdošu ciklu mūsu tautsaimniecībā. Ieviesām stingru taupības programmu, lai laikā līdz 2012.gadam nodrošinātu ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kā arī lai apmierinātu Māstrihtas kritērijus, kas nepieciešami, lai 2014.gadā valstī ieviestu eiro.

Protams, var jautāt, cik gudri tas ir, patlaban vēlēties ieviest eiro, it īpaši ņemot vērā izaicinājumus, kādi patlaban ir redzami eirozonā.

Esmu pārliecināts, ka mūsu lēmums bijis pareizais lēmums, un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, Māstrihtas kritēriji, kas saistās ar budžeta deficītu, valsts parādu, inflāciju un procentu likmēm, ir pozitīvi jebkurai tautsaimniecībai, jo ilgtermiņā tas nozīmē konkurētspējīgāku tautsaimniecību, lielākas investīcijas un lielāku darba vietu skaitu.

Otrkārt, esmu pārliecināts, ka eirozona atrisinās pašreizējās problēmas. Īsi pirms vizītes Amerikā biju Briselē, kur man bija saruna ar Eiropadomes priekšsēdētāju. Mēs runājām par mēriem, kuri domāti, lai visas eirozonas valstis atgrieztu uz pareizā ceļa, piemēram, par “Eiro plus” paktu. Latvijai ir zināma pieredze jautājumā par ievērojamas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, no mūsu pieejas citi var mācīties.

Esam saglabājuši principus jautājumā par fiskālo konsolidāciju un budžeta taupību. Tomēr esam arī ieviesuši plašas reformas valsts pārvaldes jomā, lai samazinātu izdevumus un birokrātiju, kā arī lai uzlabotu attiecīgo pakalpojumu pieejamību cenas ziņā un procesa administratīvo efektivitāti. Viens šāds solis – esam samazinājuši pašvaldību skaitu gandrīz pieckārtīgi. Esam ieviesuši smagas reformas veselības aprūpē un izglītībā, esam ļoti lielā mērā vienkāršojuši procedūras, kurām jāiziet cauri, lai dibinātu jaunu uzņēmumu.

Tā visa rezultātā esam no jauna nodrošinājuši stabilu izaugsmi. Mūsu eksports ir atgriezies pirmskrīzes līmenī. Mūsu publiskās finanses tiek attīstītas tā, lai nodrošinātu ilgtermiņa ilgtspēju. Mērķis ir jau nākamajā gadā nodrošināt, ka apvienotā valsts budžeta deficīts ir zem trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Latvija var būt lepna, kā tā atrisināja vienu no Eiropas smagākajām ekonomiskajām krīzēm. Mūsu ekonomiskie partneri slavē mūsu pieredzi un apņēmību. Atkopšanās procesu Latvijas vēlētāji atbalstīja pērnā gada oktobrī notikušajās vēlēšanās, jo valdības koalīcija vēlreiz ieguva vairākumu Saeimā. 2010.gads bija tas gads, kad atgriezāmies pie ekonomiskās attīstības.

Taču pārāk par saviem sasniegumiem mēs nepriecājamies, un arī tam ir divi iemesli. Pirmkārt jāatzīst, ka process ir bijis ļoti smags mūsu tautai, un Latvijas iedzīvotāji ir demonstrējuši lielu apņēmību un gatavību. Tāpat kā visā pasaulē pozitīvās makroekonomiskās tendences patlaban vēl nav jūtamas katrā mājsaimniecībā. Otrkārt, vēl ir ļoti daudz darāmā tieši starptautiskā līmenī, lai atbrīvotos no faktoriem, kuri bija globālās finanšu krīzes pamatā. Tieši šī ir joma, kurā ir būtiski sadarboties Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Nav apstrīdams fakts – ja pasaulē ir globālā finanšu sistēma, tad ir konkrēti jautājumi, kas jārisina globālā līmenī. Esmu optimistiski noskaņots, ka tas būs iespējams. Vismaz Eiropas līmenī esam spēruši konkrētus soļus, lai nodrošinātu labāku finanšu un ekonomikas pārvaldi.

Dāmas un kungi, Eiropas Savienības un ASV Energoresursu padome sola izveidot transatlantisku forumu, kurā risināt attiecīgos jautājumus. Padomes darba centrā jābūt energodrošībai, energoresursu piegādes avotu un ceļu diversifikācijai, kā arī tīro energoresursu tehnoloģiju attīstīšanai.

Tajā pašā laikā ir arī tādi jautājumi, kuri Latvijai un ASV jārisina divpusējā līmenī. Vēlos minēt dažus piemērus. Energotirgus diversifikācija Latvijai ir prioritāte. Mūsu valstis var sadarboties energoresursu diversifikācijā, un tas nodrošinātu ievērojamu pievienoto vērtību. Baltijas reģionā nepieciešams diversificētāks dabasgāzes tirgus. Latvija vēlas būvēt reģionālo sašķidrinātās gāzes termināli, kas varētu kļūt par alternatīvu gāzes piegādātāju Baltijas valstīs. Latvijas un ASV uzņēmumi var sadarboties šā projekta ieviešanā.

Ilgākā laika posmā pētāmi jautājumi par slānekļa gāzes depozītiem Latvijā. Arī tā ir lieliska iespēja jaunai sadarbībai.

Dāmas un kungi, Latvija ir valsts, kura ir pārcietusi neiedomājamas ciešanas ārvalstu okupāciju un tirānu rezultātā. Varu teikt ar pilnu pārliecību, ka arī tāpēc tas ir mūsu pienākums uzturēt demokrātijas un tiesiskuma vērtības mūsu pasaulē. Ja vien kāda valsts pasaulē ir izvēlējusies ieviest šīs vērtības, tad mums jādara viss iespējamais, lai mēs tām varētu nākt palīgā.

No sirds uzskatu, ka šis process būs efektīvs, ja mēs darbosimies tajās jomās, kurās mums ir lielākā ekspertīze un kurās mūsu darbs būs rezultatīvāks. Latvijā runa cita starpā ir par Eiropas Savienības Austrumu partnerattiecību programmas dalībvalstīm. Šīs valstis patlaban cenšas ieviest tādas reformas, kuras Latvijā tika ieviestas jau pirms kāda laika. Esam dalījušies pieredzē par to, ko esam šajā ziņā iemācījušies, un turpināsim tā darīt arī turpmāk. Mūsu veiksmes un kļūdas var būt ļoti vērtīgas tām valstīm, kuras vēlas izveidot vērtībās balstītas iestādes un sabiedriskos procesus.

Manuprāt, sadarbības un atbilstošu aktivitāšu izvēršana minētajā reģionā kalpo visu transatlantisko partneru interesēm. Vērtībās balstītu pieeju būs daudz vieglāk ieviest, ja mēs visi to darīsim kopā.

Dāmas un kungi, esmu aprakstījis tikai dažus no tiem jautājumiem, kas ietekmē transatlantiskās attiecības. Runa ir par drošību, tautsaimniecību, enerģētiku, kopēju pieeju valstīm, kuras atrodas uz austrumiem no Eiropas Savienības. Tas nav pilns saraksts.

Pasaule, kurā dzīvojam, mainās ļoti ātri. Veidojas jaunas iespējas. Paplašinās sarežģījumi un izaicinājumi. Ja mēs neturpināsim stiprināt mūsu transatlantisko aliansi un nesadarbosimies, lai risinātu šos izaicinājumus, tad notikumi mums aizsteigsies priekšā. To mēs nevaram atļauties.

Pateicos par uzmanību!

Valsts prezidenta Valda Zatlera lekcija “Transatlantiskais dialogs: Latvijas viedoklis” Džordžtaunas universitātē 30.martā