Saeimas 2011.gada 31.marta sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2011.gada 31.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Reiznieces, Reinikas, Dronkas, Grigules un Šķestera – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 31.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kuru ir izstrādājis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tāpat tie paši deputāti – Reizniece, Reinika, Dronka, Grigule un Šķesters – lūdz iekļaut 31.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu – Zaķa, Čaklā, Reira, Rotberga un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 31.marta sēdes darba kārtībā un no sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” svītrot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Loskutova, Lejiņa, Čigānes, Latkovska un Čepānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi!

Savā un savu kolēģu vārdā es aicinu atbalstīt grozījumus Krimināllikumā, kuri pagājušajā Saeimā, neskatoties uz to, ka bija atbalstīti Juridiskās komisijas sēdē, tomēr netika izskatīti Saeimas sēdē, un līdz ar to izskatīšana šajā Saeimā... turpināt darbu, kas bija iesākts pagājušajā Saeimā, nebija iespējams.

Grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasību izpildes nodrošināšanu.

Es atgādināšu, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Es domāju, diez vai kāds var apšaubīt, ka parlamentārā demokrātija nozīmē vienādas prasības un vienādas tiesības visām politiskajām partijām. Savukārt pārkāpumi partiju finansēšanas jomā veido nelīdzvērtīgu konkurenci, negodīgu konkurenci starp partijām gan ikdienā, gan priekšvēlēšanu laikā.

Es gribu atgādināt, ka grozījumi Krimināllikumā dzīvojuši, var teikt, smagu dzīvi. Tie bija izstrādāti jau diezgan sen, taču valdība, toreiz vēl Kalvīša valdība, nevirzīja tos tālāk... Godmaņa valdība bija nolēmusi rīkoties ļoti īpatnēji: kad KNAB iesniedza izskatīšanai grozījumu paketi, grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un attiecīgos grozījumus Krimināllikumā, Godmaņa valdība bija nolēmusi no paketes izņemt ārā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nodot izskatīšanai Saeimā un pozitīvā gadījumā, ja grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiktu akceptēti Saeimā un stātos spēkā, tad virzīt izskatīšanai arī grozījumus Krimināllikumā.

Diemžēl, neskatoties uz to, ka 2008.gadā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir stājušies spēkā, nosakot atbildību par ļoti daudziem un dažādiem pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, grozījumi Krimināllikumā palika bez kustības, un tikai Valda Dombrovska valdība bija nosūtījusi šos grozījumus izskatīšanai 9.Saeimā. Kā jau es teicu, šie grozījumi diemžēl, kaut arī bija atbalstīti Juridiskajā komisijā, tālāk netika virzīti.

Es domāju, ka būtu loģiski, ja atbildība, kas jau noteikta par pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, nosakot administratīvos sodus uz šo brīdi par visiem pārkāpumiem, būtu diferencēta, lai atbildība par nopietniem pārkāpumiem – par pārkāpumiem lielā apmērā, proti, pārsniedzot 50 minimālās mēnešalgas, tas ir, uz šo brīdi 10 000 latu – būtu kriminalizēta un būtu paredzēts sods, tajā pašā laikā dodot iespēju atbrīvot no atbildības tos cilvēkus, kas labprātīgi paziņojuši par to, ka viņi iesaistīti prettiesiskā partiju finansēšanā.

Pēc manas pārliecības, šādi grozījumi atbilst gan lietderīguma prasībām, gan arī nepieciešamībai stiprināt demokrātiju un „atsist” uz visiem laikiem vēlmi riskēt ar nopietniem pārkāpumiem partiju finansēšanā, uzskatot, ka tie dod politiskās dividendes, un neskatoties uz sodu – visai pieticīgo sodu! –, kuru paredz šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Tāpēc, godātie kolēģi, ja jūsu partiju programmās minēta pretdarbība korupcijai vai vismaz runāts par nepieciešamību stiprināt demokrātiju mūsu valstī, lūdzu atbalstīt šo Krimināllikuma grozījumu nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nav!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Loskutova, Lejiņa, Čigānes, Latkovska un Čepānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Zalāna, Šķēles, Strodes un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Rīt ir 1.aprīlis, rīt stājas spēkā jaunie tarifi, jaunais PVN tuvojas. Es domāju, rīt acīmredzot jau būs par vēlu runāt.

Šis ir mūsu kārtējais mēģinājums vērst parlamenta, īpaši koalīcijas, uzmanību uz, manuprāt, vienu no lielākajām kļūdām, ko koalīcija un valdība ir izdarījusi šajā sasaukumā.

Mēs – cilvēki, kuru atmiņa sniedzas tālāk par 20 pēdējiem gadiem, – atceramies sociālismu, atceramies „vienīgo un pareizo” partiju – Komunistisko partiju. Taču pat šī partija, kurai nebija jābaidās ne no piketiem, ne no demonstrācijām, jo tos cilvēkus, kam kaut kas nepatika, varēja vienkārši izolēt, kaut kur aizsūtīt, – pat šī partija neatļāvās šādus pieaugumus pakalpojumu izmaksās, kas uzreiz gulstas uz cilvēkiem. 30 procentu pieaugums elektrības izmaksām ir tas, ko ir atļāvusies valdība 10.Saeimas laikā. Acīmredzot šī pašpārliecinātība par to, ka mūs mīl, ka mums tic un ka mums uzticas un ciena, ir pārsniegusi pat tos apmērus, kādus savulaik analogas partijas varēja atļauties. Šis ir pirmais arguments un pārmetums.

Otrais, par ko es šodien gribu runāt, ir nākotne. Mēs lasām, ka jaunā elektrības cena jau pārsniedz tās cenu Lielbritānijā, pārsniedz cenu Francijā. Visas tendences rāda, ka mēs skatāmies tikai Skandināvijas virzienā, jo patiešām, piemēram, Zviedrijā un Dānijā, šī elektrības cena vēl ir ievērojami augstāka.

Mēs dzirdam par akcīzes pieaugumu gāzei, kas notiks acīmredzot vasarā, varbūt rudenī. Un mēs dzirdam, ka tas acīmredzot būs 15 procenti. Mēs lasām par Latvijas apņemšanos (līdzīgi kā Zviedrijā) ieviest 40 procentus zaļo enerģiju, kas, protams, ir skaisti un labi, bet tikai cilvēki, kas nav iedziļinājušies ekonomikā, var sacīt, ka zaļā enerģija mums nepalielinās cenas. Cenas palielināsies! Saplusējot šos abus argumentus kopā, mēs diezgan droši varam prognozēt nākotni. Mēs vakardien lasījām finanšu ministra paziņojumu, kas ir diezgan iemidzinošs, jo tiek runāts par to, ka, cilvēki, esiet droši, jo trīs gadu laikā nodokļi vairs necelsies! Iespējams, ka nodokļus varētu arī necelt, bet nodokļi nav vienīgais, kas sadārdzina cilvēku dzīvi.

Atceroties šos divus argumentus par gāzi un par zaļo enerģiju, mēs varam diezgan droši teikt, ka izmaksas visā rūpniecībā celsies, un, man šķiet, paies apmēram nepilns gads, kad mēs atkal šeit droši vien stāvēsim un runāsim par jaunajiem elektrības tarifiem. Šis ir pēdējais brīdis padomāt un samazināt vismaz 30 procentu pieaugumu uz mazāku – uz 20 procentiem, kā arī atklāt diskusijas par enerģētiku, atklāt to, kā tas ir sabalansējams ar cilvēku ienākumiem, jo tas, ka mēs ejam Zviedrijas virzienā, skan populāri, bet mēs virzāmies uz Zviedrijas elektrības cenām, nevis uz Zviedrijas iedzīvotāju ienākumiem.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Zalāna, Šķēles, Strodes un Bekeša iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 21, atturas – 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Laizānes, Parādnieka, Bērziņa un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi! Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kuru ir iesniegusi nacionālā apvienība, pēc būtības būtu diskutējams ļoti nopietni, taču ir vairākas lietas, kuras šinī gadījumā nenestu ne skaidrību, ne uzlabojumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbā vairāku iemeslu dēļ.

Tā kā mūsu komisija tiešām ir strādājusi pie šā likuma izstrādes vairāku gadu garumā, mēs esam ļoti plaši un sīki izdiskutējuši problēmas, kādas ir arī pašreizējā situācijā saistībā ar šīs padomes veidošanu un tās darbu. Protams, mums ir maksimāli jānovērš politiskās ietekmes iespējas, taču šis priekšlikums ir tāds, kas vairākus jautājumus vēl vairāk sarežģī un rada vēl vairāk neskaidrību padomes veidošanas gaitā.

Un es gribu minēt to, kas ir saistībā ar prasībām, kas pašreiz ir iestrādātas likumā, kas skaidri pasaka kritērijus, ka šim iespējamam padomes loceklim ir jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību, ar vismaz piecu gadu pieredzi profesionālajā vai akadēmiskajā darbā, kas saistīts ar plašsaziņas līdzekļu darbu, ar izglītību, kultūru, zinātni vai cilvēktiesību jautājumiem. Šinī gadījumā mēs esam skaidri definējuši jomas.

Kad ir šie kandidāti izvirzīti, tad notiek konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem, kuriem ir pieredze tieši tajā darbības sfērā jeb darbības jomā, kas saistīta ar šiem plašsaziņas līdzekļiem, – izglītībā, kultūrā, zinātnē, cilvēktiesībās. Un šinī gadījumā ir šo sabiedrības viedokļu iespējamā analīze un ietekme arī pašreizējā brīdī.

Un šīs kandidatūras tālāk izskata un virza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Un līdz ar to šinī gadījumā, ja mēs pasakām, ka tās ir konkrēti piecas nevalstiskās organizācijas, tad jāņem vērā, ka mums šādu organizāciju ir apmēram 3000. Pirmkārt, nav kritēriju, kādēļ konkrēti tieši šīs piecas būs tās, kuras virzīs savus pārstāvjus. Tā, piemēram, ja mēs salīdzinām piedāvāto arodbiedrību, kas principā ir ļoti demokrātiska un labi pārstāvoša organizācija, tad rodas jautājums: kādēļ ne, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, kura pārstāv visus Latvijas iedzīvotājus? Jo jebkurš... mēs ikviens dzīvojam savā pašvaldībā. Tas ir tikai viens no piemēriem.

Bez tam šis piedāvājums, kas ir pašreiz, nenoņem pilnīgi nekādā veidā politisko spriedzi, jo tieši tāpat... par šiem kandidātiem beigās balsos Saeima, kuras frakcijās ir politiski pārstāvētas šīs politiskās partijas, un tieši tādā pašā veidā lems jautājumu.

Otrkārt, arī šo kandidātu izvirzīšanā jebkurai politiskajai partijai ir iespējas caur šo organizāciju virzīt sev patīkamus pārstāvjus. Netiek arī piedāvāts mehānisms, kā izvērtēt, vai izvirzītie kandidāti ir atbilstoši tām prasībām, kas ir profesionāli vajadzīgas; netiek prasīta ne profesionāla, ne akadēmiska pieredze, kas saistās ar šo jautājumu.

Es varu piedāvāt citu veidu, kādā mēs varētu paplašināt sabiedrības ietekmi, jo mums izdevās iestrādāt jau esošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā punktu, kas nosaka, ka sabiedrība tiek iesaistīta gan sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, gan arī darba vērtējumā. Ir sabiedriskā konsultatīvā padome. Mēs varētu veidot darba grupu vai apakškomisiju, kura tiešām analizētu visu šo darbības sfēru un piedāvātu risinājumus, kā palielināt šīs padomes lomu, kura varētu ne tikai veidot sabiedrisko pasūtījumu, bet arī vērtēt darbu, kā šis pasūtījums tiek veikts, un kurai varētu dot arī iespēju nākt ar saviem priekšlikumiem, ja viņa uzskata, ka padomes darbs vai attiecīgās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu sfēras izpildītais darbs neatbilst likumam, neatbilst kritērijiem, ētikai vai nacionālajām interesēm. Bet šādā veidā, konkrēti nosakot piecas no vairākiem tūkstošiem nevalstisko organizāciju, mēs nepanākam ne labumu profesionālā ziņā, ne arī mazinām politisko ietekmi.

Līdz ar to mūsu frakcija atturēsies no šāda jautājuma tālākas virzības, taču mēs paliekam pie uzskata, ka mums ir ļoti nopietni jāstrādā pie tā, kā uzlabot sabiedrības iesaisti likuma izstrādē, padomes darbā un arī vērtēšanā, jo, ņemot vērā, ka mums tiešām... ja mēs iestājamies par vārda brīvību, preses brīvību un pārējiem visiem šiem mediju neatkarības un caurskatāmības principiem, tad mums jāliek akcents uz sabiedrības lomu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Priekšlikums patiesībā skar vienu no visbūtiskākajām tēmām – sabiedrības domu un vērtību saturu. Bez iemesla nošauts cilvēks kinoteātrī. Pamests bērns. Naidīgums pašiem pret savu valsti. Nemaksāti nodokļi. Visas šīs un bezgala daudzas citas parādības izriet no tā, kādas ir cilvēku vērtības un ko cilvēki domā. Televīzijas un arī radio vara, ietekmējot cilvēku vērtības un rīcību, ir milzīga, tāpēc par valsts iespējām nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu mediju darbību ir jārunā ar vislielāko uzmanību un atbildību.

Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums piedāvā pārskatīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu izvirzīšanas kārtību. Pašlaik padomes locekļu kandidātus izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, tātad Saeimas deputāti. Savukārt mūsu priekšlikums paredz, ka kandidāti ir jāizvirza nevis Saeimas deputātiem, bet nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, turklāt ar plašsaziņas līdzekļu darbību lielā mērā saistītām organizācijām. Uzskatām, ka šāda parādība krietni mazinātu padomes politizācijas iespējas, lai gan, protams, pilnībā novērst šādus riskus nav iespējams, bet mazināt noteikti varētu.

Protams, var jau lepni apgalvot, ka tieši ievēlētie deputāti ir vispilntiesīgākie sabiedrības interešu pārstāvji un ka tāpēc šādā padomē kandidāti ir jāizvirza pašiem deputātiem. Domāju gan, ka šādai lepnībai, maigi izsakoties, nav pamata.

Pirmkārt, lai gan SKDS pētījums iedzīvotāju uzticību nevalstiskajām organizācijām šajā gadā novērtējis ar skaitli mīnus 2, cipars, kas raksturo neuzticību Saeimai, ir 73, bet politiskajām partijām – 77. Lieki piebilst, ka abi šie cipari ir mīnusā.

Otrkārt, tieši līdzšinējā kārtība ir novedusi, mūsuprāt, pie neapmierinoša rezultāta: padomes priekšsēdētājs Kleckina kungs neredz nekā īpaša tajā faktā, ka padome izsniedz nacionālā kanāla statusu faktiski Krievijas kanālam – visiem zināmais gadījums ar „Prosto TV” –, bet tajā pašā laikā vienkārši nereaģē uz vēstulēm, kurās norādīti divu citu Krievijas kanālu pārkāpumi. Tie savu kanālu saturu daļēji veido Latvijā.

Godātie kolēģi! Nav mans uzdevums šodien smalkāk iztirzāt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbību, bet gan ieviest citus – demokrātiskākus – principus padomes veidošanā. Nevalstiskās organizācijas, skaitā piecas, kuras esam nosaukuši, mūsu skatījumā, varētu labi pārstāvēt mediju vidi un sabiedrības intereses.

Tajā pašā laikā varu atbildēt arī Circenes kundzei, ka mēs esam gatavi komisijās diskutēt par minēto organizāciju sastāva koriģēšanu. Būtiskākais uzdevums šobrīd ir mazināt politisko grupējumu ietekmi tajā sfērā, kam ir tik izšķirīga nozīme sabiedrības vērtību un domas veidošanā.

Es aicinu atbalstīt, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara, Laizānes, Parādnieka, Bērziņa un Cilinska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 28, atturas – 57. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Laizānes lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs arī ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ritas Strodes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam (dokuments Nr.671).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi visus 16 iesniegtos priekšlikumus, un komisijas vērtējums ir šāds: deputāta Borisa Cileviča priekšlikums – 1.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu minēt vismaz trīs pamatojumus savam ierosinājumam.

Pirmais. Šī problēma – kompensācijas politiski represētajām personām – ir nevis juridiskas, bet humānas dabas problēma. Protams, Latvijas valstij nav pienākuma kompensēt tos zaudējumus un to kaitējumu, ko nodarīja savā laikā totalitāro režīmu represīvās institūcijas, bet, vadoties no humāniem apsvērumiem, Latvijas valsts nolēma to darīt. Tāpēc šis izņēmums, ka nepilsoņi tiek atzīti par politiski represētiem tikai tad, ja represijas notika Latvijas teritorijā, nav pamatots. Jo iznāk tā, ka Latvijas valsts uzņemas atbildību par represijām, ko veica LPSR represīvās institūcijas. Bet tās taču nebija neatkarīgas! Šīm LPSR, VDK un citām represīvām institūcijām nav nekāda sakara ar Latvijas valsti. Bet spēkā esošā norma tieši rada šādu pārliecību, ka it kā mēs to atzīstam un uzņemamies par to atbildību.

Otrais. Vairākums deputātu, īpaši gados jaunie, acīmredzot neatceras, ka šā ierobežojuma nebija likumā no paša sākuma. Vēl 1992.gadā, kad tika pieņemts pirmais likums par politiski represētajiem, šis statuss tika piešķirts visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no pilsonības. Un tikai trīs gadus vēlāk – 1995.gadā, kad tika pieņemts jauns likums, – šīm personām politiski represētās personas statuss tika atņemts. Tīri fiziski cilvēkiem gandrīz ar spēku atņēma politiski represētās personas apliecības. Vai tas ir godīgi? Es domāju, ka tomēr taisnīgums būtu jāatjauno. Labāk vēlu nekā nekad.

Un trešais. Es domāju, ka tas ir pirmām kārtām morālas dabas jautājums. Es uzskatu, ka neviens nopietns cilvēks nevar apgalvot, ka Latvija atjaunoja savu neatkarību un demokrātisko iekārtu, tikai pateicoties mums pašiem. Nē, protams, tas bija demokrātiski domājošo cilvēku cīņas rezultāts visā bijušajā PSRS. Un tie cilvēki, kas cietuši no komunistiskajām represijām, tie cilvēki, kas cīnījās pret totalitāro režīmu, viņi, neapšaubāmi, deva savu ieguldījumu arī Latvijas neatkarības atjaunošanā. Un tas bija ārkārtīgi svarīgi. Tie disidenti, cilvēktiesību aizstāvji Krievijā un citās bijušajās PSRS valstīs, patiešām izšķirošā veidā mums palīdzēja atjaunot neatkarību. Šobrīd mēs to noliedzam. Mēs neatzīstam represijas pret viņiem. Es domāju, ka tas nav taisnīgi, tas nav humāni. Šo cilvēku palicis ļoti maz. Būsim godīgi! Ja runa ir par finansēm, tad jāteic, ka katru gadu ļoti kritiski samazinās politiski represēto personu skaits, jo viņi vienkārši mirst. Masveida represijas beidzās 1953.gadā. Tie cilvēki, kas tika represēti pēc 1953.gada, bija patiešām tie, kas cīnījās pret komunistisko režīmu. Un es domāju, ka tas ir mūsu morāls pienākums – tomēr atzīt viņu ciešanas un pielīdzināt arī viņus tiem cilvēkiem, kam šobrīd ir tiesības uz politiski represētās personas statusu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalstīja absolūtā savā vairākumā šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 56, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Arī 2.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Igors Pimenovs, komisija ar absolūtu balsu vairākumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par savu 2.priekšlikumu un arī par 6.priekšlikumu, jo tie ir saistīti ar motivāciju un kopēju argumentāciju.

Starp personām, kuras likums atzīst par politiski represētām personām, ir tās, kuras bija nomitinātas vai pārvietotas no pastāvīgas dzīvesvietas, bet ne visas personas, kas bija pārvietotas, tiek atzītas par politiski represētām personām. Tās personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, netiek atzītas par politiski represētajām personām. Bet, cienījamie kolēģi, neviens kara laikā, kā mēs to labi saprotam, neizdeva izziņas par to, ka tā vai cita teritorija ir frontes joslā, par to, ka to vai citu teritoriju apdraudējusi karadarbība. Tās teritorijas kara laikā nebija atzīmētas ne ar karodziņiem, ne arī ar kādām citām līnijām uz zemes. Un līdz ar to šo personu pārvietošanas iemesls tagad var būt viegli pakļaujams interpretācijām un spekulācijām. Tomēr tāda pieeja ir klajā pretrunā ar principu, kas jau šajā likumā ir izklāstīts, proti, ka politiski represētajām personām tiek izsniegta politiski represētās personas apliecība, ja viņu atbilstība šim statusam apliecināta ar dokumentiem.

Rīgas pilsētas pašvaldības komisiju darbības prakse to labi apliecina. Komisijas lēmuma pēc daudz cilvēku nevarēja saņemt šo statusu, jo vienkārši viņiem nebija pierādījumu, ka tās teritorijas, no kurienes viņi bija pārvietoti, nemaz nebija frontes josla.

Šis jocīgais gadījums tikai apliecina, ka ir nepieciešams šo prasību no likuma svītrot ārā.

Šādu rīcību, kuru tagad pašvaldībās vienkārši pieļauj dažas komisijas, protams, var apstrīdēt tiesā, bet tas neattaisnoti un nepieļaujami birokratizē un apgrūtina politiski represētās personas statusa saņemšanu.

Es jau nemaz nerunāju par to, ka tas vienkārši nav taisnīgi. Un tāpēc es ierosinu izņemt no likuma atrunu par to, ka politiski represētās personas statuss ir piešķirams personām, kas bija nometinātas vai pārvietotas no pastāvīgās dzīvesvietas... tātad bez tās atrunas, kas tagad likumā atrodama.

Lūdzu manu šo 2.priekšlikumu un 6.priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Jau komisijā notika diskusija saistībā ar šiem priekšlikumiem, kas nav saistīti ar šā likuma jēgu un būtību.

Nosaukums ir „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Šie priekšlikumi no deputāta Igora Pimenova puses abi ir saistīti ar karadarbību. Līdz ar to tie neatbilst likuma būtībai, jo totalitārie režīmi nav saistīti ar karadarbību, un tādējādi komisija tos neatbalstīja tieši tāpēc, ka tie nebija saistīti ar likuma būtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Kolēģi! Man šī argumentācija liekas visai dīvaina. Mēs runājam par grozījumiem konkrētā likumprojektā, kas bija iesniegts Saeimā un pieņemts skatīšanai. Konkrētajā likumā, kur tieši šīs atrunas ir ievietotas. Un šo likumu un šīs normas komisija ir tieši izmantojusi savā darbībā par pamatu lēmuma pieņemšanai.

Es vēlreiz atkārtoju, ka politiskā prakse un šo komisiju ikdienas prakse ir tāda, ka šīs personas vienkārši nesaņem savu politiski represētās personas statusu tikai tāpēc, ka ir atrunas un iespējas manipulēt ar esošā likuma normām.

Manipulācijas ar likumu nozīmē vienkārši to... izraisa nihilistisku attieksmi vispār pret likumdošanu Latvijā, un līdz ar to es domāju, ka šis ir tāds gadījums, kur šī nejēdzība var tikt pārvarēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (No zāles: „Žēl!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 51, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, ar kuru tiek precizēti mūsu arhīvu sistēmas nosaukumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī Juridiskais birojs 4.priekšlikumā darījis to pašu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Deputāts Boriss Cilevičs ir iesniedzis 5.priekšlikumu, viņš ierosina paplašināt politiski represēto personu loku. Komisija neatbalsta, jo līdz ar to likuma mērķis, kāds bija sākotnēji mums, – vienoti, centralizēti veikt šo reģistrāciju... Šis likuma mērķis tiek paplašināts steidzamā likumprojektā, kas konceptuāli nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu savus argumentus, jo lielas jēgas acīmredzot nav, jo neviens negribēja iebilst „pret”; jūs vienkārši nobalsojāt „pret”. Mani tas sarūgtina.

Es, protams, nepretendēju uz to, ka es zinu absolūto patiesību, bet, manuprāt, es minēju diezgan nopietnus argumentus. Ļoti žēl, ka diskusija nenotika.

Tāpēc es neatkārtošu savus argumentus. Atgādināšu tikai vēlreiz, ka runa ir par personām, kurām reiz jau bija tiesības uz atzīšanu par politiski represētām, par personām, kurām vēl ir... bija savulaik politiski represētās personas statuss un apliecība, kura tika atņemta. Pēc dažiem avotiem, dzīvi palikuši faktiski ļoti nedaudzi no šiem cilvēkiem. Piemēram, vēl toreiz, 1998.gadā, mēs saņēmām vēstules no Latvijas Ukraiņu savienības. Sākotnēji, 90.gadu vidū, kad šis lēmums tika pieņemts, runa bija par aptuveni tūkstoš cilvēkiem, kam tika atņemts šis statuss, turpretim pēdējās vēstulēs runa ir par 100 vai 120 cilvēkiem. Tā ka faktiski viņu vairs nav tik daudz.

1945.gads bija jau ļoti sen, piedodiet! Tad turpinājās nacistiskās represijas... 65 gadi pagājuši kopš tā laika. Jaunākie cilvēki no tiem, par ko ir runa, ir jau vairāk nekā 80 gadus veci. Protams, var jau teikt, kā vienmēr saka: „Nu, lai naturalizējas!” Daudzi to arī dara – tie, kas spēj. Bet neaizmirsīsim, ka ir veselas grupas iedzīvotāju, kam spēkā esošais likums liedz naturalizāciju! Es nenodarbošos ar tā likuma skaidrošanu, to var jebkurš izlasīt. Bet galvenais, ka šie cilvēki ir ļoti, ļoti gados, – tie, kas izgāja nacistu koncentrācijas nometnes, cietumus, un tā tālāk. Veselība viņiem, nu, maigi izsakoties, nav spīdoša. Ļoti daudziem no viņiem vienkārši nav spēka iziet to naturalizāciju.

Atkal gribu uzsvērt: tas ir tīri humānas dabas jautājums. Ja mēs patiešām gribam īstenot dzīvē humānisma principus un vienot Latvijas iedzīvotājus, Latvijas tautu, es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Kā jau minēja Cileviča kungs, jautājums ir par būtību, jo 20 gadu laikā jebkuram, kam bija tiesības iegūt pilsonību Latvijā, šīs iespējas vajadzēja realizēt, ja viņš jutās lojāls un piederīgs Latvijas valstij. Latvijas valsts ir nākusi pretī arī tiem, kuriem ir bijušas grūtības viena vai otra, vai trešā iemesla dēļ. Tādēļ ir atvieglojumi valsts nodevai par naturalizācijas procesu, kā arī ir iespējas kārtot mutisku, ne vien rakstisku valodas pārbaudes eksāmenu. Un līdz ar to, ja kādam ir bijusi vēlēšanās justies piederīgam šai valstij, ko noteiktu arī šīs politiski represētās personas statuss, tad 20 gadu laikā bija visas iespējas parādīt šo savu lojalitāti un kļūt par pilsoni.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šī ir tā retā reize, kad kolēģim Cilevičam tiešām ir taisnība (No zāles: „Tieši tā!”), jo tās personas, kuras Cileviča kungs ierosina iekļaut šajā likumā un kuras nav tās personas, kas uzskaitītas 4.panta pirmās daļas sākumā, tiešām – skaidri un saprotami – ir no komunistiskā režīma cietušie, jo tās ir personas, kuras komunistiskā režīma dēļ nonāca Latvijā, visu savu dzīvi nav spējušas šeit iedzīvoties un līdz ar to visu savu dzīvi ir cietušas (No zāles: „Tieši tā!”). Tiktāl, Cileviča kungs, jums ir absolūta taisnība! Vienīgais, kur es jums nevaru piekrist, ir doma, ka tas nav šā likuma jautājums. Un Latvijas valstij droši vien nevajadzētu uzņemties rūpes par šo personu ciešanām, kamēr valsts, kas tās ir represējusi, šādā veidā ieplūdinot citā zemē, nav atzinusi šo kļūdu un pati uzņēmusies rūpes par viņām.

Līdz ar to šis priekšlikums, protams, nav atbalstāms, bet idejiski, Cileviča kungs, jums ir liela taisnība, ka šīs personas tiešām ir cietušas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Šadurska kungs neuzmanīgi izlasīja šo likumu. Runa ir par cilvēkiem, kas ir cietuši no nacistiskā režīma. Un definīcija tur ir pilnīgi skaidra. Un man ir ļoti žēl, ka jūs, Šadurska kungs, gribat noliegt nacistiskā režīma noziegumus. Es domāju, ka tad, ja šo diskusiju klausīsies, piemēram, Krievijas mediji, viņi to tieši tā arī interpretēs. Un pēc tam jūs atkal būsiet... jutīsieties aizvainots, ka, redziet, tur runā par fašisma atdzimšanu Latvijā un tā tālāk. Nedodiet tam ieganstu! Runa ir par tiem cilvēkiem, kas patiešām cietuši no nacistiskā režīma. Un tas, ko jūs teicāt... manā skatījumā, tā, piedodiet, ir zaimošana! Tomēr vajadzētu drusciņ domāt par kaut kādiem principiem. Es saprotu, ka jums ļoti gribas kaut ko tādu sliktu pateikt par tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja Latvijā un kuri netika atzīti par tās pilsoņiem. Nu bet visam ir jābūt zināmām robežām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cileviča kungs! Es tiešām gribu teikt kaut ko sliktu par vienu cilvēku. Par jums! Un es lūdzu: turpmāk nekad nenāciet un nemelojiet no šīs tribīnes! Es ne ar vienu vārdu neesmu centies noliegt nacistiskā režīma noziegumus. Ir jābūt pilnīgi trakam, lai tos mēģinātu noliegt. Daži, protams, mēģina noliegt komunistiskā režīma noziegumus. Par viņu mentālās veselības stāvokli es neizteikšos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC frakcija).

Jā, mēs atkal runājam par režīmiem, mēs atkal runājam par to, kas ir vainīgs pie nacisma, pie komunisma, bet reāli mēs nerunājam par cilvēkiem. Es saprotu, ka jaunam cilvēkam ir varbūt viegli iziet naturalizāciju un ir varbūt vieglāk nokārtot rakstisko eksāmenu, un tā tālāk. Bet mēs runājam par veciem cilvēkiem, kuriem šodien ap 80 gadiem. Mēs nevaram tā – humānu žestu... (No zāles dep. I.Čepāne: „20 gadi pagājuši!”)... un nav svarīgi, vai 20 gadus viņi te nodzīvoja. Nu labi, bet, ja cilvēkam... Saprotiet, ka mēs nevaram šodien represēt cilvēku tikai tāpēc, ka viņam pase ir citā krāsā. Jūs kā komisija piedāvājat šim cilvēkam visu mūžu atbildēt par to, ka viņš nav izgājis naturalizāciju. Nu kāpēc? Tās ir tās pašas represijas! Jums nav kauna par to, ka... (Pie runātāja tribīnes pieiet dep. Dz.Rasnačs.) Paldies, Dzintar, ka jūs man traucējat runāt...

Redziet, te notiek represijas ne tikai parlamentā. Ir atnācis cits deputāts no citas partijas, radikāls, un traucē runāt. Tas viss ir jūsu stils, kas nemainās. 20 gadus mēs stāvam uz vietas. Mēs runājam par integrāciju. Mums ir ministrijas, ir viss, bet reāli mēs nevaram cilvēkiem piedot. Viņi vienu reizi mūžā jau ir bijuši upuri, bet mēs vēl otro reizi viņus par krāsu mēģinām represēt. Cilvēki, godīgi šodien sagaidiet Lieldienas! Vienu humānu žestu! Cik tad tādu cilvēku ir – simts? Simts piecdesmit Latvijā? Vai mēs kļūsim nabagāki no tā? Lūdzu, cilvēki, domāsim arī par citiem, kas ir blakus mums! Viņi jau varbūt tīri tehniski nevar iziet šo naturalizāciju. (No zāles dep. I.Circene: „Var! Var!”) Viņi no mājas nevar iziet, a jūs runājat par to, ka viņiem atkal vajag iziet visu šo procedūru. Tā nav tik viegla!

Ceru, ka nākamie deputāti netraucēs citiem runāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 24.laidienā