Par grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 30.martā noslēdza darbu pie galīgā lasījuma redakcijas grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Grozījumi paredz tiesisko aizsardzību personām, kas sniedz informāciju par amatpersonu interešu konfliktiem.

Paredzēts, ka institūcijas vadītājam būs aizliegts izpaust, kurš darbinieks viņu informējis par citas amatpersonas iespējamajiem interešu konfliktiem, kā arī aizliegts šādai personai radīt tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas. Aizliegums neattieksies uz informācijas sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Valsts policijai un Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kā arī tiesai un prokuratūrai.

Tāpat likumprojekts paredz pienākumu amatpersonai informēt institūcijas vadītāju vai arī KNAB par tai zināmiem citu amatpersonu interešu konfliktiem. Drošības iestādēs strādājošajiem par šādiem pārkāpumiem būs jāinformē SAB.

Komisijā atbalstītie priekšlikumi arī paredz, ka personai, kurai noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, vairs nevajadzēs atļauju amatu savienošanai. Šāda atļauja nebūs nepieciešama, ja amatpersona tiešos darba pienākumus savienos ar dienestu Zemessardzē, lauksaimniecisko ražošanu, mežizstrādi, zvejniecību, lauku tūrismu vai ārsta profesionālo darbību, pārvaldot savu nekustamo īpašumu, kā arī veicot ārsta, pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista vai radošo darbu.

Likumprojektā arī paredzēts, ka iestādei vienlaikus ar personas iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā būs jāizvērtē, vai paredzamā amatu savienošana neradīs interešu konfliktu. Līdzšinējā kārtība noteica, ka amatpersonai pašai jāvēršas attiecīgajā institūcijā ar lūgumu atļaut savienot savu amatu ar amatu citā iestādē.

30.marta komisijas sēdē deputāti atbalstīja arī priekšlikumus, kas paredz mainīt līdzšinējo kārtību valsts amatpersonu valstij radīto zaudējumu atlīdzināšanā. Turpmāk zaudējumu atlīdzību varēs pieprasīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu nodrošinot ar tiesu izpildītāja starpniecību. Patlaban valsts amatpersonas amatu apvienošanā valstij radīto zaudējumu atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā. Jaunā kārtība neattieksies uz lietām, kas ierosinātas pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

Saeimas preses dienests