Par plašāku kultūras un izglītības norišu atspoguļošanu LTV

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 29.martā, tiekoties ar Latvijas Televīzijas (LTV) vadību, aicināja lielāku uzmanību pievērst kultūrizglītojošu raidījumu veidošanai un vienlaikus pauda atbalstu nepieciešamībai stiprināt sabiedriskās televīzijas neatkarību no reklāmdevējiem.

“Sabiedriskajai televīzijai nevajadzētu atrasties vienādā pozīcijā ar komerctelevīzijām un cīnīties par reitingiem un reklāmdevēju uzmanību. Tai vairāk jāveido kvalitatīvi raidījumi, kas sabiedrībai stāsta par mūsu kultūras bagātībām un izglītības aktualitātēm. Apzinoties šābrīža situāciju un nepietiekamo finansējumu šo uzdevumu īstenošanai, Saeimas komisija atbalstīs Latvijas Televīzijas attīstības projektus,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Viens no šādiem projektiem ir LTV arhīvu satura digitalizēšana. LTV valdes loceklis Edgars Kots informēja, ka būtu jādigitalizē 20 tūkstoši stundu arhīva materiāla, kas šobrīd glabājas kasetēs. Tos nepārnesot no analogās sistēmas uz digitālo formātu, arhīva audiovizuālie materiāli ies bojā. 29.martā komisija vienojās sagatavot vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicinās LTV arhīvu digitalizācijai atvēlēt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Komisijas deputāti atzina, ka Latvijas Televīzijas arhīvs ir nacionāla vērtība, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Deputāts Ints Dālderis aicināja Saeimas deputātus šo jautājumu pārrunāt arī savās frakcijās.

Komisija ar E.Kotu bija vienisprātis, ka maksimāli daudz jāieraksta aktuālās teātra, baleta, operas izrādes un citi kultūras pasākumi. Taču vienas teātra izrādes nofilmēšana izmaksā četrus līdz piecus tūkstošus latu, un izmaksas sarežģītiem uzvedumiem ir vēl augstākas, skaidroja LTV valdes loceklis. Komisija noskaidroja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ šobrīd ēterā tiek parādīta vidēji viena teātra izrāde mēnesī, iespēju robežās LTV demonstrē arī latviešu dokumentālās filmas un spēlfilmas. Kultūrizglītojošo raidījumu apjoms kopš krīzes sākuma nav samazināts, taču, sarūkot šiem raidījumiem pieejamajiem naudas līdzekļiem, to saturs kļuvis pliekanāks, atzina E.Kots.

Deputāte Inguna Rībena uzsvēra, ka sabiedriskajai televīzijai jāuzņemas skolotāja loma un skatītāju reitingiem nekādā gadījumā nevajadzētu kļūt par noteicošo atskaites punktu programmu satura izvēlē. Savukārt I.Dālderis pauda viedokli, ka nākotnē Latvijā vajadzētu būt no reklāmām brīvam sabiedriskajam medijam, kas apvienotu radio un televīziju un plaši izmantotu interneta piedāvātās iespējas.

Saeimas preses dienests