Veselības ministrija: Pat traumpunktu un lokālo slimnīcu darba organizāciju

Darba grupa, kas izvērtē lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apjomu un darba organizāciju, pēc rūpīgas iepazīšanās ar situāciju katrā ārstniecības iestādē – ārstēto pacientu skaitu, sniegtās palīdzības intensitāti un profiliem, medicīniskās palīdzības sniedzēju izvietojumu attiecīgajā reģionā, lokālo specifiku un citiem rādītājiem – izstrādājusi starpziņojumu, kurā plašākai diskusijai 1.aprīlī publiskojusi savus priekšlikumus turpmākai ārstniecības iestāžu darbības optimizācijai.

Ņemot vērā traumpunktu darbības specifiku, kad palīdzība pacientiem tiek nodrošināta ne tikai traumu, bet arī citu saslimšanu un veselības problēmu gadījumos, piemēram, augsts asinsspiediens, paaugstināta temperatūra, hronisku slimību saasināšanās, darba grupa ierosina tos pārdēvēt par Pirmās medicīniskās palīdzības punktiem (PMPP) un dalīt tos 2–3 līmeņos atbilstoši to noslogojumam, iespējām nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un pacientu iespējām saņemt palīdzību citās tuvu esošās ārstniecības iestādēs.

Katram PMPP būtu noteiktas obligātās prasības atbilstoši to sniegtās palīdzības līmenim.

1.līmeņa PMPP pacients ar vieglām traumām vai saslimšanām ierodas pats. Medicīnisko palīdzību atbilstoši kompetencei sniedz ārsta palīgi vai māsas. Ja pacienta stāvokli ārstniecības personas novērtē kā smagu un nepieciešama hospitalizācija, tiek izsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde un pacients tiek nogādāts slimnīcā.

2.līmeņa PMPP pacientam sniedz steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos. Jānodrošina rentgenoloģiskā izmeklēšana, asins un urīna ekspresdiagnostika, glikometrija, elektrokardiogrāfija. Medicīnisko palīdzību sniedz ārsts un māsa vai ārsts un ārsta palīgs.

3.līmeņa PMPP sniedz steidzamo medicīnisko palīdzību. PMPP darba laikā ir pieejama rentgenoloģiska izmeklēšana, asins un urīna ekspresdiagnostika, glikometrija, elektrokardiogrāfija. Medicīnisko palīdzību nodrošina ķirurgs un anesteziologs vai traumatologs ortopēds un anesteziologs.

Ievērojot, ka visās ārstniecības iestādēs, kur šobrīd atrodas traumpunkti, dienas laikā pieejama ambulatoro speciālistu palīdzība, darba grupa piedāvā vairākus risinājumus darba optimizēšanai (brīvdienās un svētku dienās PMPP turpinās strādāt 24 stundu režīmā):

1) darba dienās laikā no pulksten 8 līdz 16 PMPP dežūrē viena māsa vai ārsta palīgs, kas sniedz palīdzību pacientiem un nepieciešamības gadījumā koordinē ambulatoro speciālistu iesaistīšanos palīdzības sniegšanā; laikā no pulksten 16 līdz 8 PMPP tiek finansēti pēc tāmes finansējuma;

2) attiecīgajam veselības aprūpes centram tiek piešķirts lielāks finansējums ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, lai pagarinātu speciālistu pieņemšanas laikus līdz pulksten 16; no pulksten 16 līdz 8 PMPP tiek finansēti pēc tāmes finansējuma.

Attiecībā uz lokālo slimnīcu darbības optimizāciju darba grupa ierosina noteikt slimnīcām divus līmeņus, vadoties no to speciālistu skaita, ko ārstniecības iestāde var nodrošināt. Šobrīd obligātajās prasībās daudzprofilu slimnīcām noteikts, ka diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā jānodrošina palīdzība vismaz četrās specialitātēs – internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā. Samazinot nepieciešamo dežūrējošo speciālistu skaitu, ārstniecības iestāde saglabātu savu statusu, vienlaikus valsts paredzētu finansējumu tikai par tām ārstniecības programmām, ko iestāde reāli nodrošina.

Tāpat darba grupa ierosina slimnīcām sadalīt apmaksas tarifus “ķirurģiskajos” un “terapeitiskajos”. Tas ļautu nodrošināt godīgāku samaksas principu, jo slimnīcu sniegto pakalpojumu klāsts un pacientu sadalījums pa ārstniecības profiliem ir ļoti dažāds. Šāds jauninājums ļautu maksāt proporcionāli vairāk tām ārstniecības iestādēm, kur tiek nodrošināta palīdzība pacientiem sarežģītākos gadījumos, un veicinātu vidējā ārstēšanās ilguma samazināšanos.

Kopumā darba grupas priekšlikumu īstenošanas rezultātā ambulatoro pakalpojumu sniegšanai būtu iespējams novirzīt lielāku finansējumu – gada otrajā pusgadā par aptuveni 500–700 tūkstošiem latu (attiecīgi 2012.gadā – aptuveni par vienu miljonu latu). Visās esošajās ārstniecības iestādēs (gan traumpunktos, gan lokālajās slimnīcās) saglabātos pacientiem pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un vietējais ārstniecības personāls saglabātu darba vietas. Tāpat tiek norādīts, ka nākotnē, ņemot vērā ģimenes ārstu brīvprātīgo kvalitātes un pieejamības programmas ieviešanu ar šā gada 1.jūliju un ģimenes ārstu konsultatīvā telefona darbības uzsākšanu darba dienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās, pakāpeniski varētu samazināties pacientu skaits, kas vēršas pēc palīdzības SMPP un slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

Ievērojot darba organizācijas maiņas rezultātā nozares finansējuma racionālāku izlietošanu, būtu iespējams risināt veselības aprūpē būtiskas problēmas, piemēram, palielināt valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu apjomu attiecīgajā reģionā, samazināt pacientu līdzmaksājumus, attīstīt zāļu kompensācijas sistēmu, ieviest slimnīcu kvalitātes kritēriju sistēmu, sākt valsts apmaksātu mākslīgās apaugļošanas programmu u.tml.

Paredzēts, ka gala ziņojums ar piedāvātajiem risinājumiem tiks iesniegts pēc šajā nedēļā paredzētās pēdējās darba grupas sēdes.

Oskars Šneiders, VM preses sekretārs