• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2011.gada 4.aprīlī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2011., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/228185

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 31.martā

Vēl šajā numurā

05.04.2011., Nr. 53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2011.gada 4.aprīlī

FM: Par 2011.gada valsts budžeta likuma grozījumiem

Ministru kabineta 4.aprīlī ārkārtas sēdē akceptētie 2011.gada valsts budžeta likuma grozījumi paredz šim gadam valsts konsolidētajā budžetā 4,256 miljardu latu ieņēmumus, kas ir par 102 miljoniem latu vairāk, un 4,748 miljardu latu izdevumus, kas ir par 19,9 miljoniem latu vairāk nekā apstiprinātajā budžeta likumā. Valsts budžeta deficīts (pēc Latvijas naudas plūsmas metodikas) līdz ar grozījumiem tiek samazināts līdz 491,6 miljoniem latu, kas ir 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver: “Budžeta grozījumu mērķis ir stabilitāte ilgtermiņā, un tie iezīmē vairākas prioritātes valdības turpmākajam darbam. Pirmkārt, Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji vidējā termiņā var rēķināties ar pašreizējām nodokļu likmēm (izņemot nelielas nekustamā īpašuma nodokļa korekcijas). Nodokļu paaugstināšana ir izsmelta. Otrkārt, lai īstenotu budžeta ieņēmumus, no Valsts ieņēmumu dienesta tiks prasīti daudz lielāki rezultatīvie rādītāji, ne tikai 45 miljonu latu papildu ieņēmumi budžetā no ēnu ekonomikas apkarošanas.”

“Esmu pārliecināts, ka 2011.gada valsts budžeta grozījumi viesīs skaidrību un stabilitāti vairākās valsts politikās un ir nozīmīgs priekšnoteikums sekmīgai Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmas turpināšanai un eiro ieviešanai 2014.gadā,” piebilst finanšu ministrs.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka, sākot ar 2011.gadu, Latvijas tautsaimniecība atgriežas pie izaugsmes gada griezumā, ko noteiks krīzes laikā uzlabotā konkurētspējas pozīcija un konsekventa budžeta deficīta samazināšana. Tas ļaus Latvijai uzlabot investīciju piesaisti, lai arī turpmāk nodrošinātu eksporta nozaru attīstību un eksporta apjoma pieaugumu.

Budžeta grozījumos ir precizētas ieņēmumu prognozes, izvērtējot ieņēmumu plāna izpildes tendences 2011.gada divos mēnešos un izmaiņas ekonomiskajā situācijā, un nodokļu ieņēmumi pamatbudžetā tiek prognozēti par 29,8 miljoniem latu lielāki. Savukārt nenodokļu ieņēmumi tiek plānoti par 30,3 miljoniem latu lielāki (tai skaitā ieņēmumi par dividendēm – par 18 miljoniem latu).

Speciālajā budžetā sociālās apdrošināšanas iemaksu prognoze ir palielināta par 18,8 miljoniem latu.

Ņemot vērā, ka precizētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes ir palielinātas par 19,4 miljoniem latu, arī ieņēmumi pašvaldību budžetos pieaugs par 16 miljoniem latu, tas palielinās pašvaldību iespējas finansēt prioritāros izdevumus.

Galvenās grozījumos veiktās valsts budžeta izmaiņas:

• kopējais konsolidācijas pasākumu apjoms 2011.gada valsts budžeta grozījumos ir plānots 27,9 miljoni latu:

– ieņēmumu palielinājums par 21,2 miljoniem latu (akcīzes nodokļa, PVN, azartspēļu nodokļa u.c. izmaiņas),

– izdevumu samazinājums par 6,7 miljoniem latu;

• Zemkopības ministrijai tiek paredzēts 16,7 miljonu latu papildu finansējums, lai pilnībā izmaksātu valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem par 2010.gadā saražoto biodegvielu;

• izdevumi palielināti arī uz iepriekšējā gada maksas pakalpojumu un ārvalstu finanšu palīdzības atlikumu rēķina, lai nodrošinātu projektu īstenošanu;

• sociālā budžeta izdevumi samazināti par 11,6 miljoniem latu, pamatā ņemot vērā atsevišķu pabalstu saņēmēju skaita vai pabalsta apmēra prognozēto samazinājumu, lielākās izmaiņas paredzot bezdarbnieku pabalstam plānotajos līdzekļos.

Ņemot vērā ieņēmumu prognozes palielinājumu, konsolidācijas pasākumus, kā arī IKP pieaugumu, līdz ar budžeta grozījumiem valsts budžeta deficīts plānots 3,7% no IKP pēc Latvijas naudas plūsmas metodikas. Ņemot vērā paredzamās korekcijas pēc EKS 95 metodikas (0,4% no IKP) un prognozēto pašvaldību budžetu deficītu (0,14 % no IKP), sagaidāms, ka kopējais valsts kopbudžeta deficīta līmenis pēc EKS 95 metodikas 2011.gadā būs aptuveni 4,2% no precizētā IKP.

“Veiksmīgas un reālas reformas publiskajā sektorā nav iedomājamas bez dialoga un darba ar visiem mūsu partneriem. Katram jāsaprot, ka Finanšu ministrija viena pati nevar nodrošināt budžeta veidošanu, tas ir jādara kopā visām ministrijām. Katram ministram būtu jāsniedz savas nozares budžeta redzējums visa valsts budžeta kontekstā – tā ir katra ministra atbildība Latvijas sabiedrības priekšā. Tikai kopīga izpratne nodrošinās veiksmīgu 2012.gada budžeta veidošanas gaitu. Vienlaikus tas būs arī skaidrs signāls visiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un starptautiskajiem sadarbības partneriem par gaidāmo Latvijas tautsaimniecībā. Finanšu ministrijas darbs ir vērsts uz stabilu tautsaimniecības izaugsmi un fiskālo drošību, jo sabiedrība no mums sagaida skaidru atbildi par tuvāko un tālāko nākotni Latvijā, par turpmāko makroekonomisko valsts attīstību,” uzsver finanšu ministrs A.Vilks.

2011.gada valsts budžeta likuma grozījumi un to pavadošie likumi (budžeta likumprojektu pakete) tiks iesniegti Saeimā šodien, 5.aprīlī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!