Par aizsardzības ministra darba vizīti Vācijā

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks darba vizītes laikā Berlīnē tikās ar Vācijas Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Kristianu Šmitu, lai pārrunātu divpusējās sadarbības un starptautiskās drošības jautājumus.

A.Pabriks pateicās par Vācijas iesaisti NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm patrulēšanā, kuru no šā gada janvāra veic Vācijas Gaisa spēki.

Ministrs lūdza atbalstu patrulēšanā sniegt arī pēc 2014.gada, jo Latvijai šobrīd nav iespēju attīstīt savus Gaisa spēkus vajadzīgajā līmenī.

Tāpat ministrs aicināja intensīvāk attīstīt sadarbību militārās izglītības jomā. “Nacionālajā aizsardzības akadēmijā nepieciešamas reformas, lai nodrošinātu izglītības konkurētspēju, tādēļ Vācijas pieredze būtu ļoti nepieciešama,” sacīja A.Pabriks.

Arī līdz šim Vācija ir bijusi viena no nozīmīgākajām sadarbības partnerēm militārās izglītības jomā – Vācijas militārās izglītības iestādēs dažādos apmācību kursos mācījušies vairāk nekā 300 NBS karavīru un Aizsardzības ministrijas pārstāvju.

A.Pabriks informēja, ka Latvija kā maza valsts ir ļoti ieinteresēta, lai Eiropas Savienība un NATO saglabā savu ietekmi pasaulē. Viņš uzsvēra reģionālās sadarbības palielināšanas nozīmi ierobežota finansējuma apstākļos, aicinot tajā iesaistīties arī Vāciju. Parlamentārais sekretārs K.Šmits savukārt norādīja, ka 20.gadsimta 90.gadu sākumā bijis liels potenciāls ciešākas sadarbības veidošanai Eiropas ziemeļos, kas dažādu apsvērumu dēļ netika izmantots pilnā apjomā, taču arī šobrīd Vācijai ir interese iesaistīties reģionālajā sadarbībā un tiek izvērtētas iespējas to realizēt.

Arī Vācijas Aizsardzības ministrijā šobrīd notiek intensīvs darbs pie nākamā gada budžeta, kas visticamāk būs mazāks nekā šogad, tādēļ ļoti svarīgi noteikt darbības prioritātes, taču, neskatoties uz budžeta samazinājumu, Vācija neplāno samazināt savas militārās spējas. Vācijā, līdzīgi kā Latvijā, notiek reformas, lai aizsardzības sistēmu padarītu efektīvāku.

Savukārt Brēmenē A.Pabriks apmeklēja kuģu būvētavu “Abeking&Rasmussen”, kas 31.martā akciju sabiedrībai “Rīgas kuģu būvētava” nodeva pirmo patruļkuģi “Skrunda”.

Ministrs iepazinās ar modernajām tehnoloģijām, kas tika izmantotas kuģa būvēšanā, padarot to ļoti funkcionālu un ekonomisku ekspluatācijā. Uzņēmuma vadība apliecināja, ka šāda tipa divkorpusu militārs kuģis šobrīd ir pirmais pasaulē, tas ir ļoti ātrs un komfortabls. Ministrs pauda gandarījumu par abu valstu uzņēmēju sadarbību, radot šādus modernus risinājumus. Kuģa pieņemšana Latvijā plānota šā gada aprīlī, pēc tam tas tiks nodots Jūras spēku flotilei.

1.aprīlī Berlīnē aizsardzības ministrs A.Pabriks tikās ar Vācijas aizsardzības ministru Tomasu de Mezirjē un viņu iepazīstināja ar Latvijas aizsardzības sistēmu, tās izaicinājumiem samazināta budžeta apstākļos, kā arī Latvijas dalību starptautiskajās operācijās.

Aizsardzības ministri pārrunāja komplicēto situāciju Lībijā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks norādīja, ka Latvija atbalsta ANO rezolūciju Lībijas jautājumā, un informēja, ka ierobežoto resursu dēļ Latvija šajā operācijā nevar iesaistīties tieši, bet tikai divpusēji, sniedzot atbalstu kādai no alianses dalībvalstīm, ja būs tāda nepieciešamība.

Tāpat aizsardzības ministrs informēja par Latvijas ieinteresētību pēc 2013.gada sadarboties ar Vāciju dažādu Eiropas Savienības (ES) operāciju ietvaros, piemēram, ATALANTA, un attīstīt abu valstu jūras spēku sadarbību. Ministri bija vienisprātis, ka jāmeklē abu valstu sadarbības stiprināšanas iespējas, veicinot praktiskās sadarbības projektus un savstarpējo dialogu.

Savukārt Konrāda Adenauera fondā A.Pabriks ar Vācijas akadēmiķiem un aizsardzības jomas speciālistiem diskutēja par reģionālās sadarbības stiprināšanu aizsardzības jomā, lai reaģētu uz mūsdienu izaicinājumiem.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atgādināja, ka pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis kā galveno ārpolitikas mērķi bija izvirzījušas iestāšanos ES un NATO, taču pēc šā mērķa sasniegšanas Latvijai bija grūti definēt skaidru nākotnes attīstības perspektīvu.

Ekonomiskā krīze, kas Latviju piemeklēja pēdējo gadu laikā, lika domāt par efektīvāku resursu izmatošanu un jauniem risinājumiem arī aizsardzības nozarē. Viņš norādīja, ka resursu samazināšanas apstākļos, kādus šobrīd piedzīvo lielākā daļa Eiropas valstu aizsardzības sistēmu, risinājums ir ciešāka valstu sadarbība un resursu apvienošana.

Viņš informēja, ka Baltijas valstis šobrīd nopietni strādā pie aizsardzības sistēmu integrācijas un ciešākas sadarbības veidošanas ar Ziemeļvalstīm, kas ļauj rast jaunus un efektīvus risinājumus, samazinot izmaksas.

“Baltijas valstis ir mazas valstis, un mēs redzam, ka katrai no tām attīstīt visu aizsardzības spektru ir ļoti dārgi, tāpēc mēs meklējam katras valsts potenciālo pienesumu, lai nākotnē visu reģionu padarītu drošāku,” norādīja aizsardzības ministrs A.Pabriks.

Viņš uzsvēra, ka sadarbības modeļi var būt dažādi, un kā pozitīvu piemēru minēja gaisa patrulēšanu virs Baltijas valstīm, ko nodrošina NATO partnervalstis, tādējādi ļaujot Baltijas valstīm attīstīt citas aizsardzības jomas, piemēram, sauszemes spēkus, kas ļauj piedalīties starptautiskās operācijās. Aizsardzības ministrs norādīja, ka arī citām valstīm gan Eiropas Savienībā, gan NATO būtu jāmeklē šādi sadarbības modeļi.

Ministrs ar diskusijas dalībniekiem pārrunāja arī situāciju Lībijā un Afganistānā, kibernoziegumu attīstību, jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesībām, multikulturālismu un starptautisko drošību, kā arī pāriešanu uz profesionālo militāro dienestu, ko Latvija jau ir paveikusi, bet Vācija plāno darīt tuvākajā laikā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments