Kultūras ministre: Pret Rīgas vēsturiskā centra degradācijas recidīviem

“Atrakciju iekārtas jeb balagāns, kas pēdējos mēnešos parādījies te Līvu laukumā, te Esplanādē, kur dažus soļus no Raiņa pieminekļa sadēstītas vidi degradējošas pagaidu būves, ir pilnīgā pretrunā ar galvaspilsētai piešķirto UNESCO Pasaules mantojuma vietas statusu, Rīgas vēsturisko tēlu un mantojumu,” uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Pret atrakciju iekārtu uzstādīšana Esplanādes parkā iepretim Raiņa piemineklim iebildusi arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), taču pašvaldība to nav ņēmusi vērā.

Kultūras ministre aicina Rīgas domi paskaidrot savu pozīciju gan par atrakciju parka novietojumu, kas kropļo Rīgu, gan attieksmi pret Raiņa pieminekli. Ar savu rīcību pašvaldība izrādījusi klaju necieņu pret vienu no spilgtākajām Latvijas personībām, jo atrakciju iekārtas apgrūtina piekļuvi piemineklim, to gandrīz pilnībā aizsedzot. Plānots, ka atrakcijas Esplanādē darbosies līdz 24.aprīlim.

Vēstulē Rīgas domei VKPAI paudusi, ka neatbalsta atrakciju kompleksa darbošanos tiešā baznīcas un kultūras celtņu tuvumā. “Spriežot pēc jau uzstādītajām konstrukcijām, to vizuālais un koloristiskais noformējums ir bezgaumīgs,” norāda VKPAI un aicina domi atrakciju parku izvietot ārpus Rīgas vēsturiskā centra. Vizuālās apskates laikā inspekcija fiksējusi, ka elektrības vadi un kabeļi izvilkti arī koku zaros, ir atsevišķas vietas, kuras varētu būt bojātas pēc atrakciju ekspluatēšanas – atrakciju parka iekārtas iet pāri vienai no atjaunotajām strūklakām, atsevišķi furgoni novietoti parka zāliena daļā, dažās vietās bojātas zālienu granīta apmales.

Rīgas vēsturiskais centrs UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts 1997.gadā, uzsverot, ka “Rīgas vēsturiskais centrs ar tajā saglabājušos samērā neskarto viduslaiku un vēlāko pilsētbūvniecisko struktūru, jūgendstila arhitektūras piesātinājumu un kvalitāti un 19.gs. koka arhitektūru ir unikāla vērtība, kam līdzīga nav citur pasaulē”. 2003.gadā ir pieņemts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kurā šobrīd nav paredzētas valsts iespējas novērst gadījumus, kad pašvaldība neievēro teritorijas īpašo statusu. “Konsekventā Rīgas pašvaldības nevērīgā attieksme pret kultūrvēsturisko mantojumu un vides kvalitāti vedina domāt, ka jāmaina likums, lai valsts varētu efektīvi un ātri reaģēt uz līdzīgiem gadījumiem,” uzskata kultūras ministre.

Latvijai kā UNESCO Konvencijas par kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un saglabāšanu dalībvalstij jāspēj nodrošināt UNESCO Pasaules mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra – saglabāšanu un sabalansētu un pārdomātu attīstību.

Andris Saulītis, ministres preses sekretārs