Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers no 28.marta uzturējās darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, kur piektdien, 1.aprīlī, Vašingtonā tiekoties ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, pasniedza viņam Latvijas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa otro šķiru Foto: VPK

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, tiekoties ar ASV Senāta Aizsardzības komitejas vadītāja vietnieku, republikāņu senatoru Džonu Makkeinu (augšējā attēlā); ASV Kongresa pārstāvju palātas spīkeru, republikāņu kongresmeni Džonu Bēneru (vidējā attēlā); kopā ar Latvijas vēstnieku Andreju Pildegoviču (apakšējā attēlā pa labi) un goda konsulu Čikāgā Robertu Blumbergu, piedaloties Latvijas Goda konsulāta atklāšanā Foto: VPK

Turpinot politisko dialogu ar ASV amaterpersonām, Valsts prezidents Valdis Zatlers 31.martā tikās ar trešo augstāko ASV amatpersonu – Kongresa pārstāvju palātas spīkeru Džonu Bēneru. Spīkers pateicās Latvijai par dalību NATO misijā Afganistānā un interesējās par politiskajām un ekonomiskajām aktualitātēm Latvijā, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības programmu mūsu valstij. Sarunās tika apspriestas Latvijas attiecības ar Krieviju un enerģētikas jautājumu risināšana reģionā. Valsts prezidents Saeimas priekšsēdētājas S.Āboltiņas vārdā ielūdza Dž.Bērneru apmeklēt Latviju.

Valsts prezidents tikās arī ar ASV Senāta Aizsardzības komitejas vadītāja vietnieku, republikāņu senatoru Džonu Makkeinu un ielūdza uz Rīgas konferenci, kas notiks septembrī. Senators apstiprināja gatavību konferencē piedalīties. Viņš interesējās par ekonomisko situāciju Latvijā, par krīzes pārvarēšanas mehānismiem un ekonomiskajiem rādītājiem. Tikšanās laikā tika pārrunātas demokratizācijas perspektīvas Baltkrievijā, kā arī politisko procesu attīstība Krievijā. Valsts prezidents dalījās iespaidos par savu neseno vizīti Krievijā. Runājot par Latvijas un ASV militāro sadarbību, senators Dž.Makkeins atzīmēja, ka Latvijas pienesums Afganistānas drošības nodrošināšanā tiek augstu novērtēts. V.Zatlers informēja par Ziemeļu distribūcijas tīkla veiksmīgu darbību, nodrošinot ASV nemilitāro kravu tranzītu caur Rīgas ostu. Abi pārrunāja ASV likumdošanas iniciatīvu, kas veicinātu Latvijā ražotu preču iegādi ASV militārajām vajadzībām. Sarunas noslēgumā tika pārrunāta situācija Zimeļāfrikā un Persijas līča valstīs.

Pēcpusdienā V.Zatlers tikās ar Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas vadītāju, republikāņu kongresmeni Ileanu Lehtinenu-Rosu un citiem komitejas pārstāvjiem kongresmeņiem. Pateicoties Latvijai par labu partnerību ar ASV, kongresmeņi apliecināja Baltijas reģiona nozīmīgumu viņu valstij. Tikšanās laikā īpaša interese tika izrādīta par Latvijas enerģētikas politiku, t.sk. par atomelektrostaciju būvniecību reģionā. Japānas atomelektrostracijas krīzes kontekstā kongresmeņi vēlējās uzzināt V.Zatlera pieredzi Černobiļas AES katastrofas seku likvidācijā.

Valsts prezidents 31.martā turpināja tikšanās ar ASV enerģētikas nozares uzņēmumiem. Ar vienu no vadošajām ASV kompānijām sašķidrinātās gāzes ieguves jomā “Excelerate Energy” viceprezidentu Edvardu Skotu tika pārrunātas sadarbības iespējas sašķidrinātās gāzes jomā. Valsts prezidents informēja par Latvijas mērķiem izveidot sašķidrinātās gāzes termināli un aicināja uzņēmumu izvērtēt iespējas piedalīties projektā. Uzņēmuma pārstāvji pauda ieinteresētību turpmākā dialogā.

1.aprīlī darba vizītes ASV laikā Valsts prezidents Valdis Zatlers Baltajā namā tikās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu. Abu valstu amatpersonas stundu garā sarunā pārrunāja Latvijas un ASV, ASV un Eiropas Savienības attiecības un sadarbību NATO ietvaros. Viceprezidents atzīmēja, ka abām valstīm ir spēcīga, moderna partnerība. Viņš pauda atzinību Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm, īpaši mūsu valsts darbībai Eiropas Savienības Austrumu partnerībā un pateicās par Latvijas pienesumu militārajā misijā Afganistānā un sadarbību Ziemeļu distribūcijas tīkla (ASV nemilitāro kravu tranzīts uz Afganistānu) ietvaros. V.Zatlers un Džo Baidens bija vienisprātis, ka abām valstīm ir izcilas politiskās un militārās attiecības, bet ir jāattīsta ekonomiskie sakari, ASV investīciju projekti Latvijā. Valsts prezidents aicināja ASV valdību atbalstīt Baltijas–Amerikas Brīvības fondu. Viceprezidents no savas puses apsolīja turpināt atbalstīt šo projektu. Sarunas laikā tika apspriestas arī Latvijas un Krievijas attiecības pārstartēšanas politikas kontekstā. Valsts prezidents atzīmēja, ka abu valstu attiecību uzlabošanās ir bijusi iespējama, pateicoties tieši prezidenta Obamas administrācijas sāktajai pārstartēšanas politikai.

Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents pasniedza Džo Baidenam II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par viņa nozīmīgo atbalstu, Latvijai iestājoties NATO. Sniedzot augsto apbalvojumu, V.Zatlers pateicās Džo Baidenam pat būtisko pienesumu transatlantisko saišu stiprināšanā un atbalstu Latvijai ceļā uz dalību NATO. Atbildes runā viceprezidents pauda sajūsmu par latviešu drosmi, cīnoties par neatkarības atgūšanu un ar pateicību pieņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu.

Turpinot sarunas par enerģētikas jautājumiem, Valsts prezidents tikās arī ar ASV enerģētikas sekretāra vietnieku Danielu Pounmenu. Viņi pārrunāja enerģētikas tirgus Baltijas reģionā un ASV, kā arī iespējamo turpmāko abu valstu sadarbību šajā jomā. Valsts prezidents un enerģētikas sekretāra vietnieks runāja arī par elektroenerģijas un gāzes apgādes attīstības plāniem reģionā. Turklāt sekretāra vietnieks dalījās ASV pieredzē par slānekļa gāzes iegūšanu. Tāpat tika runāts par vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā un atomelektrostaciju lomu un nākotni pasaulē.

Valsts prezidents Kapitolijā tikās arī ar kongresmeni Bobu Gudlātu, kura ģimenes saiknes ir saistītas ar Latviju. V.Zatlers un B.Gudlāts pārrunāja Latvijas un ASV politiskās un ekonomiskās attiecības. Valsts prezidents aicināja kongresmeni veicināt amerikāņu investīcijas Latvijā. Tāpat valsts pirmā amatpersona aicināja B.Gudlātu atbalstīt Baltijas–Amerikas Brīvības fonda darbību, kas nodrošina stipendijas Baltijas jauniešiem mācībām un profesionālās pieredzes iegūšanai ASV.

Pusdienlaikā Valsts prezidents bija Eiropas Institūta organizēto pusdienu–diskusijas “Ziemeļeiropas aktualitātes un transatlantisko attiecību loma” galvenais viesis. Pasākumā piedalījās ASV viedokļu veidotāji – ekonomisti, finansisti, diplomātiskā korpusa pārstāvji, pētnieki un mediju pārstāvji. Uzrunājot godājāmo auditoriju, Valsts prezidents norādīja, ka izpratne par Ziemeļeiropas konceptu attīstās. Piecas Ziemeļu un trīs Baltijas valstis nav institucionāli vienotas. Dažas valstis ir Eiropas Savienības, dažas – NATO dalībvalstis, bet vairākas ir abu organizāciju biedri. Tomēr tām ir kopīga ekonomiskā telpa, un mēs sekojam vienotām vērtībām. Runājot par aizsardzības jomas jautājumiem, V.Zatlers norādīja, ka “kopš deviņdesmito gadu sākuma Ziemeļvalstis un ASV ir aktīvi palīdzējušas attīstīt Baltijas aizsardzības spēkus. Piemēram, tādi projekti kā Baltijas bataljons, Baltijas Gaisa telpas novērošanas tīkls, Baltijas Aizsardzības koledža”. Latvija partnerības vārdā ir piedalījusies Bosnijas, Kosovas, Irākas un Afganistānas operācijās, un sadarbībai starp Latviju, tās ziemeļu kaimiņiem un ASV militārajā jomā ir plašs potenciāls. Runas laikā Valsts prezidents pievērsās vienotai Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un ASV pieejai attiecībās ar Krieviju, ekonomisko izaicinājumu risināšanai Ziemeļu–Baltijas reģionā un ASV, reģionālajiem enerģētikas jautājumiem, nodrošinot tās avotu dažādību, enerģētisko neatkarību, attīstot dažādus infrastruktūras projektus, t.sk. sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā.

Dienas noslēgumā Valsts prezidents tikās ar Amerikas Latviešu jauniešu apvienības pārstāvjiem, kas prezentēja Valsts prezidentam esošos (latviešu jaunatnes nomentnes “2x2”) un nākotnes apvienības projektus – zinātnieku portāli tīmeklī, latviešu valodas apmācība internetā u.c.

Valsts prezidents arī piedalījās pieņemšanā par godu Apvienotās Amerikas baltiešu nacionālās komitejas 50 gadu svinībām. Tās ietvaros V.Zatlers pasniedza I šķiras Viesturas ordeni ASV Gaisa spēku komandierim Eiropā ģenerālim Viljamam Tomam Hobinam par viņa pašaizliedzīgo un lielo personīgo ieguldījumu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes veiksmīgā organizēšanā un norisē Rīgā 2006.gada novembrī.

3.aprīlī Čikāgā Valsts prezidents tikās ar latviešu kopienas pārstāvjiem, kas bija ieradušies ļoti kuplā skaitā. V.Zatlers piedalījās svētdienas dievkalpojumā un pēc tam noklausījās īpašo koncertu, ko sniedza Čikāgas latviešu vīru, latviešu skolas un Ciānas draudzes kori. Valsts prezidents izmantoja iespēju un sveica “Čikāgas piecīšus” 50 gadu jubilejā, atzīmējot, ka ir viens pavediens, kas nāk no Čikāgas, tie ir “Čikāgas piecīši”.

Uzrunājot tautiešus, Valsts prezidents atzīmēja: “Esmu prom no Latvijas jau vairāk nekā nedēļu. Bet Latvija ienāca manī reizē ar jums šeit Čikāgā – ar bērnu cerībām dziesmā, ar vīru spēku un pārliecību un tad skaistu jaukto kori. Emocijas ir grūti aprakstīt.” Viņš turpināja, ka “šīs vizītes diskusiju centrā ir atšķirīgas sarunu tēmas. Ja līdz šim sarunu centrā bija drošības jautājumi – NATO, transatlantiskiskā sadarbība, drošība Baltijas reģionā, tad šoreiz vizītes ietvaros daudz runāju par ekonomiskajiem kontaktiem. Vakar Apvienotās Amerikas baltiešu nacionālās komitejas konferencē atskatījāmies uz pagātnē sasniegto, bet arī runājām, kas ir jādara tālāk. Mums ir jāsāk kopīgi veicināt ekonomisko sadarbību, ASV kompāniju ienākšanu Latvijā, piedāvājot sakarus, ko Latvija var veidot Eiropas Savienības ietvaros un uz austrumiem – Krievijā”.

Runājot par latviešu kopienas lomu Latvijas un ASV attiecībās, Valsts prezidents uzsvēra, ka “mums ir jāveido moderna, dinamiska Latvija. Ja vēl netālā pagātnē kādreiz saikne ar Latviju bija neredzams pavediens, tad šodien ārvalstīs dzīvojošam tautietim dators ar interneta pieslēgumu dod iespēju ar vienu kāju būt Latvijā. Tas ir jāizmanto, jo, strādājot, ceļojot, mācoties ārpus mūsu valsts, vienmēr būs nepieciešamība būt saistītam ar to vietu, kur ir mūsu saknes”. Uzrunas noslēgumā Valsts prezidents novēlēja, “lai katrs varam vienā lielā vācele atnest savu pienesumu, kas kalpotu mūsu valstij”.

Pēc uzrunas Valsts prezidents atbildēja uz jautājumiem par demogrāfijas situācijas uzlabošanu Latvijā, par oficiālo vizīti Krievijā un viņa iesniegtajiem Satversmes grozījumiem varas atzaru līdzsvarošanai valstī. Tāpat interesējās par inteliģences aktīvu lomu Latvijā un latviešu valodas stiprināšanas iespējām.

Pusdienlaikā V.Zatlers piedalījās darba pusdienās ar vienu no vadošajiem ASV visdažādāko lauksaimniecības, būvniecības un raktuvju, kā arī ekskavācijas tehnikas ražotāju “John Deere”. Valsts prezidents iepazīstināja uzņēmuma pārstāvjus ar Latvijas ģeogrāfiskās atrašanās vietas piedāvātājām iespējām un transporta loģistikas nodrošinātajām priekšrocībām.

Vakarā Valsts prezidents piedalījās Goda konsultāta Čikāgā atklāšanā, pateicās goda konsulam Robertam Blumbergam par aktīvo iesaisti šo jauno pienākumu pildīšanā. Goda konsulāts sniegs atbalstu ASV Ilionisas pavalsts un Latvijas biznesa kontaktu stiprināšanai.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Valsts prezidents Valdis Zatlers, klātesot ASV vēstniecei Latvijā Džūditai Gārberei, uzrunā Apvienotās Amerikas baltiešu nacionālās komitejas 50 gadu jubilejas konferences dalībniekus Foto: VPK

Dāmas un kungi! Man ir patiess gods būt kopā ar jums šajā ļoti īpašajā brīdī, kad Apvienotā Amerikas baltiešu nacionālā komiteja (AABNK) atzīmē savu piecdesmitgadi.

Organizācija dibināta 1961.gadā, to dibinājušas trīs nacionālas asociācijas, kuras pārstāvēja Amerikas latviešus, igauņus un lietuviešus. AABNK mērķis vienmēr ir bijis aizstāvēt baltiešu intereses Amerikas Savienotajās Valstīs. Protams, šo interešu pamatā vienmēr bija mūsu nāciju pasargāšana un mūsu valstu neatkarības atjaunošana. Tie bija drosmīgi un pietiekami ambiciozi mērķi.

Process prasīja pūliņus vairāku gadu desmitu garumā. Viens būtisks uzdevums bija saglabāt augsta līmeņa izpratni par mūsu valstu likteni Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja tas nebūtu noticis, tad arī citi centieni nekad nebūtu bijuši veiksmīgi.

AABNK arī spēlēja būtisku lomu Baltijas tautu brīvības pūliņu apvienošanā. Organizācijas nodrošināja, ka Amerikas baltieši varēja veidot politisku spēku, kurš varēja sasniegt daudz vairāk, nekā tā apjoms liecināja. Tas, protams, nozīmēja piedalīšanos protestos, kā arī politiskā darba koordinēšanu. Pacietība – tas bija vēl viens izšķirošs faktors. AABNK patrioti paļāvās uz savu entuziasmu un ticību par mūsu valsts neatkarību, un tas turpinājās daudzu gadu garumā. Vēlos pateikties visiem Amerikas igauņiem, latviešiem un lietuviešiem par viņu apņēmību un centieniem 50 gadu garumā.

Tāpat vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Amerikas Savienotajām Valstīm par okupācijas neatzīšanas politiku. Tas nodrošināja ievērojamu atbalstu neatkarības cīņu laikā, un tas arī ļoti palīdzēja mūsu valstiskuma juridiskā statusa noteikšanā.

Latvija, Igaunija un Lietuva savu valstisko neatkarību atguva vien pirms 20 gadiem. Tajā laikā AABNK palīdzēja atjaunotajām valstīm pierādīt sevi ļoti mainīgajā starptautiskajā vidē. Taču ir skaidrs, ka organizācija savu primāro mērķi bija sasniegusi – Baltijas valstis atkal bija brīvas.

Vēlos runāt par to, ko uzskatu par AABNK lielāko veiksmi pēdējo 20 gadu laikā. Šis laikmets zināmā mērā bijis vēl izaicinošāks, jo tas bijis nedrošs laikmets. Tomēr AABNK izdevās atrast lomu, kas bija ļoti efektīva, lai izpildītu tās jauno uzdevumu – palīdzēt neatkarību atguvušo Baltijas valstu attīstībai.

Pirmkārt, AABNK bija būtisks elements, lai Latvija, Igaunija un Lietuva varētu atrast balsi Apvienoto Nāciju Organizācijā. Atgūtās neatkarības pirmajos mēnešos AABNK ļoti palīdzēja nodrošināt mūsu pārstāvniecību starptautiskajā sabiedrībā, lai mēs kļūtu par starptautisko valstu sistēmas sastāvdaļu. Daži no šiem aktīvistiem arī šodien ir kopā ar mums. Vēlos jums pateikties par būtisko darbu, kādu veicāt, lai atbalstītu mūsu mērķus.

Otrkārt, AABNK bija būtiska loma, iegūstot Vašingtonas politisko aprindu atbalstu NATO paplašināšanai. Nekad nešaubījāmies, ka iestāšanās NATO paplašinās transatlantiskās vides drošību. Ar laiku esam varējuši pārliecināties, ka tā tas ir. Tomēr brīdī, kad Vašingtonā sākās diskusijas par paplašināšanu, tas nebūt nebija viennozīmīgi skaidrs.

Mūsu grūtais darbs šajā ziņā bija izšķirošs, it īpaši domājot par Baltijas bataljonu, Baltijas jūras spēku eskadriļu, Baltijas Aizsardzības koledžu u.c. kopējiem Baltijas projektiem. Mūsu pieeja šīs sadarbības un tās efektivitātes jomā bijusi pat ļoti nopietna, taču arī jūs veicāt ļoti nozīmīgu darbu, lai pareizie cilvēki Vašingtonā un citur zinātu par mūsu veiksmi.

Treškārt un visnesenāk, AABNK un baltiešu sabiedrība pierādījusi savu efektivitāti, lai apliecinātu, ka Latvija, Igaunija un Lietuva ir attīstījušās tik tālu, lai piedalītos ASV bezvīzu režīmā. Kopš tā laika jau pagājuši vairāki gadi, pierādīts, ka arī šis lēmums bija pareizs.

Ja aplūkojam AABNK veiksmi, tad varam ticēt, ka organizācijai pēc pavadītajiem 50 gadiem joprojām ir ļoti spilgta nākotne. Esmu pārliecināts, ka AABNK ļoti palīdzēs mūsu centienos attīstīt dziļākas Baltijas valstu un ASV saites.

Pirms runāt par to, kas darāms nākotnē, vēlos atzīmēt konkrētu un veiksmīgu ASV politiku, kas jau atkal ir nodrošinājusi pozitīvu attīstību arī manā valstī. Dāmas un kungi, runa ir par to, cik svarīga ir transatlantiskā pieeja tādos jautājumos kā attiecības ar Krieviju. Prezidenta Obamas pārstartēšanas politika attiecībās ar Krieviju ir nodrošinājusi pozitīvus rezultātus visā reģionā.

Runa nav tikai par ieroču izplatīšanas ierobežošanu, lai arī tas ir šo procesu redzamākais rezultāts. Pārstartēšanas politika ir mainījusi veidu, kā Krievija attiecas pret citām Eiropas valstīm. Vēlos izmantot Latvijas pieredzi, lai piedāvātu dziļāku skaidrojumu par šiem procesiem. 2010.gadā Latvija guva ievērojamus panākumus labu kaimiņattiecību veidošanā ar Krieviju. Tās ir attiecības, kuru pamatā ir abpusējs izdevīgums un abpusēja cieņa.

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību pamatā ilgu laiku bija abpusējas aizdomas. Arī tagad ir jautājumi, kuros mums ir atšķirīgi viedokļi, kā arī politikas jomas, kurās nevaram atrast kopsaucēju, taču esam sākuši kārtīgu politisku dialogu, piedevām pašā augstākajā politikas līmenī. Esam pavirzījušies uz priekšu jautājumā par vairākiem sen aizkavētiem starpvalstu līgumiem. Pērn decembrī es devos vizītē uz Maskavu, un minētie līgumi, kā arī Krievijā notikušie biznesa forumi atvēra jaunus ceļus arī ekonomiskai sadarbībai.

Vizīte ļāva samazināt spriedzi, kas saistās ar tiem jautājumiem, kurus tradicionāli ir bijis grūti pārrunāt ar Krieviju. Viens piemērs ir 20.gadsimta vēsture. Krievijas prezidents Medvedevs un es nolēmām veidot kopēju vēsturnieku komisiju, lai pētītu abu kaimiņvalstu vēstures sarežģītākos aspektus.

Protams, atsevišķi vēstures fakti nav apstrīdami. Piemēram, mēs nekad neatteiksimies no fakta, ka 1940.gadā Baltijas valstis tika okupētas. Taču, manuprāt, galvenais komisijas mērķis būs pētīt Staļina noziegumus pret Latvijas tautu. Tas būs iespējams tikai tad, kad mums būs pilnīgi pieejami Krievijas arhīvi. Esmu par to runājis ar prezidentu Medvedevu, esmu gandarīts, ka viņš saprot šo nepieciešamību. Esmu pārliecināts, ka pakāpeniski mēs varam pilnveidot kopēju uzticību starp Latviju un Krieviju, kas kalpos mūsu valstu, kā arī visas Eiropas interesēm.

Dialogs ar Krieviju ir būtisks, lai pilnveidotu 2010.gadā uzsākto potenciālu. Uzskatu, ka decembra oficiālā vizīte bija pirmais solis, lai pilnveidotu pārliecību par savstarpēji veiksmīgāku attiecību izveidošanu. Tas, cik lielā mērā šīs vizītes rezultāti tiks pilnveidoti nākotnē, patiešām pierādīs, cik mūsu centieni ir ilgtspējīgi. Mums jāturpina darbs ar divpusējiem līgumiem, jāsaglabā politiskā dialoga intensitāte, jāturpina runāt arī par tiem jautājumiem, kuri abām pusēm ir sarežģīti. Latvija arī ir gatava darboties aktīva un konstruktīva partnera lomā Eiropas Savienības un NATO dialogā un attiecībās ar Krieviju.

Dāmas un kungi, ļaujiet tagad runāt par galvenajām sadarbības jomām un nākotnes uzdevumiem, lai transatlantiskā sadarbība nestu arvien vairāk augļu. Vēlos runāt par sadarbību drošības, ekonomikas un kopējās izpratnes jomā.

Baltijas valstis un Amerikas Savienotās Valstis ir stratēģiskie partneri un sabiedrotie. Tie gan ir tikai vārdi, un tiem ir ļoti maz praktiskas nozīmes. NATO Lisabonas samitā mēs akceptējām vairākus jaunus dokumentus, tajā skaitā NATO jauno stratēģisko koncepciju, kurā sabiedrotie no jauna un spēcīgi apstiprināja kolektīvās aizsardzības principu. Tagad mums jānodarbojas ar samitā pieņemto lēmumu iedzīvināšanu praksē. Esmu pārliecināts, ka ir plašākas sadarbības iespējas tādās jomās kā plānošana un apmācība.

Kādreizējā ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita vadīja darba grupu, kura izstrādāja minēto koncepciju, un pirmo reizi arī Baltijas valstīm bija vieta pie galda, kur tas notika. Salīdzinoši mazajā cilvēku grupā mūs pārstāvēja cilvēks, kuru AABNK labi pazīst – tas ir kādreizējais Latvijas vēstnieks Amerikā, kā arī kādreizējais ārlietu ministrs Aivis Ronis. Šim faktam nav tikai simboliska nozīme, tas pierāda, ka arī mūsu viedoklis tika uzklausīts. Esam gandarīti par šā darba rezultātiem.

Neskatoties uz mūsu valsts budžeta problēmām, esam pārliecināti par mūsu līdzdalības turpināšanu Afganistānā. Latvija piedalās ISAF misijā ne tikai ar militāriem elementiem. Rīgas osta ir galvenā tranzīta osta ASV nemilitāro kravu pārsūtīšanai uz Afganistānu, runa ir par tā dēvēto Ziemeļu izplatīšanas tīklu.

Dāmas un kungi, Latvijas galvenie tirdzniecības partneri ir Lietuva un Igaunija, pēc tam sarakstā ir atsevišķas Eiropas valstis. Varam lepoties par to, ka Baltijas tirgus ir visnotaļ integrēts. Ir tikai loģiski, ka ārpus Baltijas valstīm mēs lielākoties sadarbojamies ar reģionālajiem partneriem Eiropas Savienībā, jo tas ir kopējais tirgus ar kopējiem noteikumiem un kopēju vīzu režīmu.

Taču, ko šajā jomā varam teikt par mūsu stratēģisko partneri ASV? Man jāatzīst, ka tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un ASV ir nepārprotami nepietiekams, un tas ir jautājums ar ilgstošu un arī stratēģisku nozīmi. Mūsu domāšana nereti atrodas tur, kur ir mūsu nauda. Šķiet skaidrs, ka nav tiešu saišu starp stratēģiskajām drošības partnerattiecībām un transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām. Vakar es tikos ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, mēs abi piekritām, ka mums jāpiestrādā pie amerikāņu investīciju piesaistīšanas Baltijas reģionā.

Uzskatu, ka ir veidi, kādos varam risināt šo situāciju. Varam spert soļus, kas kalpos gan Baltijas valstu, gan arī Amerikas Savienoto Valstu interesēm. Sevišķi mums būtu jādomā par enerģētiku. Enerģijas drošība, energoresursu diversifikācija piegādes un avotu nozīmē, tīrāki energoresursi – tās ir galvenās jomas, kurās mūsu valstīm būtu jāsadarbojas. Lūdzu, ļaujiet minēt tikai dažus piemērus.

Energoresursu tirgus diversifikācija Latvijā ir prioritāte. Ja mūsu valstis šajā jomā sadarbosies, tas varētu nodrošināt ievērojamu pievienoto vērtību. Viens piemērs – kodolspēkstacijas projekts Lietuvas pilsētās Visaginā. Tas ir projekts, kurā sadarbojas trīs Baltijas valstis un Polija. Šī pārrobežu sadarbība ir būtiska ne tikai tāpēc, ka mums ir kopējs elektrības tirgus, bet arī tāpēc, ka tas ir izdevīgs veids, kā radīt neatkarīgu elektrības ražošanas kapacitāti.

Traģiskie notikumi Fukušimas kodolreaktorā rada jautājumus par kodolenerģijas drošību kā tādu. Nepieciešamas mierīgas debates par kodolenerģijas riskiem un priekšrocībām mūsu reģionā. Mēs nedrīkstam radīt bailes, taču mums ir jābūt uzmanīgiem.

Tāpat Baltijas reģionā vajadzīgs diversificētāks gāzes tirgus. Latvija vēlas būvēt reģionālu sašķidrinātās gāzes termināli, kas varētu kļūt par alternatīvu gāzes piegādātāju Baltijas valstīs. Šāda veida projekti gūst labāku ekonomisku vērtējumu, ja tie ir reģionāli. Atsevišķi mēs neesam lieli spēlētāji energoresursu tirgū, tāpēc ir tikai loģiski, ja savus centienus mēs konsolidējam reģionālā līmenī.

Ilgtermiņa jautājums diversifikācijas jomā ir slānekļa gāzes depozītu izpētīšana Latvijā. Abos projektos ir iespējama sadarbība starp latviešu un amerikāņu uzņēmumiem.

Enerģētika tomēr nav vienīgā joma, kurā mūsu valstu uzņēmumu sadarbība varētu radīt pozitīvu rezultātu. Šīs vizītes laikā esmu ticies ar vairāku ASV uzņēmumu pārstāvjiem, šķiet, viņi ir demonstrējuši ievērojamu interesi par sadarbošanos ar Latviju un citām Baltijas valstīm.

Būtu vēlams, ja uzņēmumiem Rīgā, Tallinā un Viļņā būtu pietiekams apjoms un kapacitāte, lai piesaistītu biznesa interesi. Uzskatu, ka to var nodrošināt uzņēmumu konsolidācija, lai iegūtu nepieciešamo apjomu un piesaistītu ārvalstnieku uzmanību.

Dāmas un kungi, vēl viena joma, kurā, manuprāt, mums ir jāturpina darbs, ir cilvēku savstarpējās izpratnes un kontaktu attīstīšana stratēģiskajās partnervalstīs. Mums jāuzzina vairāk citam par citu. Kopēja sapratne ir būtiska, lai nodrošinātu, ka mūsu partnerattiecības ir labā stāvoklī. Tāpēc es īpaši priecājos par Baltijas Amerikas Brīvības fondu, kas studentiem un profesionāliem cilvēkiem piedāvā stipendijas un prakses vietas Amerikas Savienotajās Valstīs.

Tāpat mums jāturpina sevi skaidrot Amerikas sabiedrībai. AABNK šo darbu vienmēr veic ļoti augstā līmenī, un tas tā arī turpinās. Jūs esat Latvijas, Igaunijas un Lietuvas labākie vēstnieki Amerikas Savienotajās Valstīs, jo jūs te atrodaties katru dienu. Katru dienu jūs tiekaties ar draugiem un kolēģiem, un tā jūs viņiem stāstāt par mūsu valstīm un to sasniegumiem.

Dāmas un kungi, AABNK ir loma visās trīs jomās – sadarbība drošības jomā, sadarbība ekonomiskajā jomā, kā arī kopējās izpratnes veicināšanā. Var teikt, ka AABNK savu galveno mērķi sasniedza pirms 20 gadiem, taču organizācijas nozīme kopš tā laika nav samazinājusies.

AABNK iemieso Baltijas vienotības spēku. Tas ir un tam ir jābūt veiksmes pamatprincipam. Es vienmēr konsultējos ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā. Tāpat mēs darām visos valdības un nevalstiskajos līmeņos. Ja mēs būsim vienoti, tad mēs arī būsim stipri.

Paldies par to, ko esat sasnieguši. Paldies par upuriem, kādus esat nesuši, lai nodrošinātu mūsu brīvību!

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Apvienotās Amerikas baltiešu nacionālās komitejas 50 gadu jubilejas konferencē 2.aprīlī