Piedaloties Eiropas parlamentu spīkeru konferencē

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 3. līdz 6.aprīlim uzturas vizītē Briselē, kur piedalās Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē un tikās ar ES amatpersonām, tostarp ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku Foto: Eiropas Parlaments

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 4.aprīlī pirms Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējās konferences Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Ježiju Buzeku.

S.Āboltiņa ar gandarījumu uzsvēra, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, ko J.Buzeks apmeklēja pēc apstiprināšanas amatā, un pateicās EP priekšsēdētājam par atvērtību un vēlmi sadarboties ar ES valstu nacionālajiem parlamentiem. “Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos augusi Eiropas Parlamenta loma un arī nacionālajiem parlamentiem dotas lielākas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības likumdošanu. Esmu pārliecināta, ka, tikai strādājot kopā, mēs varam atrast labākos risinājumus eiropiešiem,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Pārrunājot Eiropas Parlamenta un Saeimas sadarbību, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka Saeima uztur regulāru dialogu ar eiroparlamentāriešiem, kuri ievēlēti no Latvijas. Piemēram, par Latvijai būtiskiem jautājumiem tiek diskutēts parlamenta Eiropas lietu komisijā.

S.Āboltiņa ielūdza J.Buzeku kā EP priekšsēdētāju un aktīvu Polijas neatkarības kustības “Solidaritāte” dalībnieku šā gada 21.augustā vizītē apmeklēt Latviju, lai piedalītos svētku pasākumos par godu Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas 20.gadadienai. “21.augusts bija pagrieziena punkts mūsu piecdesmit gadus ilgajā cīņā pret okupācijas varu un nozīmēja atgriešanos Rietumu demokrātisko valstu saimē. Šo Latvijai svarīgo gadadienu vēlamies atzīmēt draugu un sabiedroto lokā,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

“Viena no mana darba prioritātēm Saeimas priekšsēdētājas amatā ir sabiedrības uzticības vairošana parlamenta institūcijai, tāpēc tiek darīts daudz, lai nostiprinātu atvērta parlamenta ideju. Par Saeimas tradīciju kļuvušas Atvērto durvju dienas un aktīva skolēnu iesaiste Ēnu dienas pasākumos, un šogad pirmo reizi sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām notiks Jauniešu parlaments,” skaidroja Saeimas priekšsēdētāja.

Pārrunājot aktuālo ekonomisko situāciju Latvijā, S.Āboltiņa raksturoja, ka nākotnē raugās ar piesardzīgu optimismu. “Valsts ekonomiskie radītāji turpina uzlaboties – iekšzemes kopprodukts uzrāda pozitīvu dinamiku, ražošanas un eksporta apjomu kāpums ir viens no straujākajiem Eiropā un turpina uzlaboties Latvijas starptautiskais kredītreitings.”

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka saistībā ar Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu Latvijai ir būtiski, lai saglabātos Kohēzijas politikas finansējums un tiktu pārskatīta ES Kopējā lauksaimniecības politika. “Tiešmaksājumu sadale lauksaimniekiem vairs nedrīkst balstīties uz vēsturiskiem kritērijiem. Sistēma jāreformē, to padarot godīgu un vienlīdzīgu starp visām dalībvalstīm,” sacīja S.Āboltiņa. Pārrunājot aktuālos enerģētikas jautājumus, puses bija vienisprātis, ka ir būtiski stiprināt Baltijas valstu enerģētisko neatkarību, dažādojot energopiegāžu avotus.

“Šobrīd Latvijas mērķis ir Māstrihtas kritēriju izpilde un pievienošanās eiro 2014.gadā. Tāpēc Latvija atbalsta iniciatīvas, kas sekmē eirozonas stabilitāti un konkurētspēju,” 5.aprīlī, piedaloties Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa.

“Jautājumi, kas saistīti ar eirozonas nākotni, ir svarīgi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tie ir jārisina visu dalībvalstu lokā pie viena galda. Tādēļ pozitīvi vērtējam pēdējās Eiropadomes secinājumus, kas piedāvā visaptverošus pasākumus krīzes seku likvidēšanai un turpmākai finanšu stabilitātei eirozonā,” konferencē teica S.Āboltiņa.

Runājot par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvijai izvairīties no valsts bankrota ļāva neatlaidīgs darbs un trīs principu – stabilitātes, partnerības un atbildīguma – ievērošana.

“2011.gada valsts budžets ļoti skaidri iezīmē pavērsienu Latvijas valsts ekonomikas izaugsmē. Ja iepriekšējie divi valsts budžeti bija raksturojami kā krīzes budžeti, tad šis ir stabilizācijas budžets,” paneļdiskusijā par ekonomiku pauda S.Āboltiņa, skaidrojot, ka būtiski samazināti valsts tēriņi un ceturto daļu valsts budžeta izdevies atvēlēt attīstībai.

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latviju krīzē noveda elementāru ekonomikas likumu ignorēšana un vieglprātīga politika, taču patlaban ekonomiskie rādītāji turpina uzlaboties. “Latvijā ir novērojams viens no straujākajiem ražošanas un eksporta pieaugumiem Eiropā. Šie sasniegumi ir saistāmi tieši ar valdības un parlamenta spēju neatlaidīgi, soli pa solim, neskatoties uz nievām, kritiku un pat pretdarbību, darīt savu darbu,” situāciju raksturoja Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas preses dienests