Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Kampars

Uz jaut. nr.10/J10 – dok. nr.610

Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu "Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu" (jautājumu reģistra Nr.10/10), iesniedzu atbildes uz norādītajiem jautājumiem.

Kura amatpersona vai amatpersonas ir pieņēmušas lēmumu par aprakstītajiem normatīvo aktu pārkāpumiem valsts valodas jomā?

Atbildot uz šo jautājumu, vēlos Jūs informēt par pamatojumu, kāpēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) sagatavotie un Latvijas iedzīvotājiem nosūtītie informatīvie materiāli par tautas skaitīšanas norisi izstrādāti divās valodās – latviešu un krievu valodā. CSP ir kopumā atbildīga par tautas skaitīšanas norises sekmīgu nodrošināšanu, t.sk., informatīvo materiālu sagatavošanu.

Valsts valodas likuma 21.panta sestā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad institūcijas un personas var iesniegt informāciju svešvalodā. Uz Valsts valodas likuma 21.panta piektās un sestās daļas pamata ir izdoti Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumi Nr.130 "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā", kuru 3.2.apakšpunktā noteikts, ka valsts pārvaldes institūcijas publisko informāciju svešvalodā var sniegt arī statistiskās aptaujās – tautas skaitīšana ir tieši šāda veida statistiskā aptauja.

Svarīgi uzsvērt, ka krievu valodā esošajā 2011.gada tautas skaitīšanas uzaicinājuma vēstules versijā augšējā labajā stūrī ir rakstīts "Tulkojums no latviešu valodas". Savukārt, aizpildot tautas skaitīšanas veidlapu internetā, iedzīvotājiem ir iespēja aizpildīt šo veidlapu gan latviski, gan krieviski.

– Lielbritānijā palīgmateriāli sagatavoti un informāciju pa tālruni varēs saņemt 56 valodās (htpp://census.gov.uk/en/index.php?content_id=1568);

– Īrijā 21 valodā (htpp://www.census.ie/The-Census-Form/The-Census-Form.107.1.aspx#foreign_language_trans), t.sk. latviešu;

– Lietuvā tautas skaitīšanas veidlapas un palīgmateriāli ir pieejami arī krievu un poļu valodā (htpp://www.stat.gov.lt/en/pages/view/?id=3412);

– Igaunijas Statistika visu informāciju, kas saistīta ar tautas skaitīšanu, publicē arī krievu valodā (htpp://www.stat.ee/39107).

Ar cieņu, ekonomikas ministrs A.Kampars

Rīgā 2011.gada 9.martā

Ministre I.Jurševska

Uz jaut nr.16/J10 – dok. nr.716

Par bezdarbnieku apmācību

Labklājības ministrija (turpmāk – LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM), izpildot Ministru prezidenta 2011.gada 25.marta rezolūciju Nr.45/SAN-738, ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas kancelejas 2011.gada 24.marta vēstuli Nr.12/2-5-n/57-2011 un Latvijas Republikas Saeimas deputātu jautājumu Nr.16/10 „Par bezdarbnieku apmācību” tās pielikumā (turpmāk – Saeimas deputātu jautājums) un savas kompetences ietvaros ir sagatavojusi atbildi.

1. un 2. Vai ir iespējams nodrošināt profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus bezdarbniekiem arī krievu valodā? Kādus pasākumus tam ir nepieciešams veikt un kādas ir izmaksas šādas apmācības nodrošināšanai?

LM informē, ka atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumiem Nr.49 „Labklājības ministrijas nolikums” tās kompetencē neietilpst valsts valodas politikas jautājumi. IZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts valodas politikas jomā, un tā ir arī Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.733) izstrādātāja.

Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA), kas ir LM padotībā esoša valsts iestāde, īsteno ministrijas izstrādāto valsts politiku bezdarba samazināšanas un nodarbinātības veicināšanas jomā atbilstoši Valsts valodas likumam. Valsts valodas likuma 11.pants paredz, ka valsts iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā, tādējādi bezdarbnieku apmācība tiek īstenota valsts valodā. LM papildus informē, ka NVA bezdarbniekiem piedāvā apgūt valsts valodas kursus, pēc šādu kursu apguves arī iepriekš valsts valodu nepārvaldošām personām ir iespējas pretendēt uz dalību citās NVA piedāvātās apmācību programmās, kas tiek pasniegtas valsts valodā.

Saeimas deputātu jautājumā pausts viedoklis par MK noteikumiem Nr.733, kuri pakāpeniski stājas spēkā 2011.gadā un kuri uzskatāmi par bezdarbu veicinošu faktoru, jo darba devējam ir jāatlaiž darbinieks, ja viņam nav nepieciešamo valodas zināšanu. IZM turpmākajā izklāstā sniedz atbildi par MK noteikumu Nr.733 sakarā uzdotajiem jautājumiem.

3.Vai bezdarba mazināšanas nolūkā un valsts valodas politikas pilnvērtīgas īstenošanas nolūkā būtu efektīvi un ilgtspējīgi dot iespēju apmeklēt bezmaksas valsts valodas kursus, vēl pirms cilvēks ir zaudējis darbu, tādējādi ietaupot uz stipendijām un bezdarbnieku pabalstiem?

IZM informē, ka no 1996.gada līdz 2007.gadam, izmantojot ārvalstu, t.i., ANO Attīstības programmas, PHARE un Eiropas Kopienas Ārējās palīdzības programmas un Latvijas valsts budžeta resursus, tika izveidota pedagoģiskā un metodiskā nodrošinājuma sistēma latviešu valodas kā otrās valodas (turpmāk – LAT2) apguvei pieaugušajiem un tika nodrošināti bezmaksas valsts valodas apguves kursi šādām profesionālajām un sociālajām grupām: skolotājiem, skolēnu vecākiem, medicīnas darbiniekiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, pašvaldību darbiniekiem, jaunkareivjiem u.c. Latviešu valodas aģentūras (turpmāk – LVA) organizētajos LAT2 kursos kopš 1996.gada valodu apguvušas 55 506 personas. Īstenojot Izglītības un zinātnes ministrijas mērķtiecīgu atbalstu izglītības satura reformai, kopš 2004.gada organizēti LAT2 bezmaksas kursi skolotājiem un skolēnu vecākiem (kopā izglītoto pedagogu skaits – 3329, vecāku – 714).

IZM uzsver, ka preventīvs pasākums bezdarba riska mazināšanai ir pilnvērtīga latviešu valodas prasmes apguve visos līmeņos. LVA 2009.gadā, atsaucoties pedagogu vajadzībām un izprotot, ka mazākumtautību skolās, kur skolotāji pasniedz mācību priekšmetus bilingvāli vai latviski, nepieciešama latviešu valodas prasmes mērķtiecīga pilnveide, izstrādāja 60 stundu kursu programmu „Mazākumtautību skolotāju profesionālās kompetences pilnveide izglītības satura īstenošanai latviešu valodā”. Kursos latviešu valodas prasmes uzlabošana cieši saistīta ar pedagogu profesionālo darbību mācību stundās un ārpusstundu darbā. 2009.gadā šādos kursos latviešu valodas prasmi paaugstināja 223 skolotāji. 2010.-2011.gadā šie kursi tiek organizēti Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projektā „Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagogu profesionālās kompetences pilnveide” (2010.gadā tika izglītoti 124 skolotāji, 2011.-2012.gadā tiks izglītoti 225 skolotāji).

Viens no svarīgākajiem LVA uzdevumiem ir latviešu valodas apguves pieaugušajiem multiplikatoru korpusa un pieaugušo latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas skolotāju tīkla izveide. Kopš 2000.gada izglītoti 240 LAT2 pieaugušo skolotāji, liela daļa no kuriem vada latviešu valodas kursus pieaugušajiem NVA. Multiplikatoru un pieaugušo skolotāju sastāvs tiek atjaunots, tā izglītošanā akcentējot latviešu valodas kā svešvalodas metodiku, darbu ar elektroniskajiem mācību līdzekļiem, kā arī Eiropas valodu portfeļa izmantošanu valodas prasmju vērtēšanā.

LVA 2010.gadā valsts budžeta ietvaros realizēja multiplikatoru profesionālās pilnveides 70 stundu kursu programmu „Tālākizglītotāju profesionālās kompetences pilnveide latviešu valodas un literatūras metodikā”, kurā tika izglītoti pieaugušo skolotāju multiplikatori. 2011.gadā valsts budžeta ietvaros sadarbībā ar Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļu piecos Latvijas plānošanas reģionos notiks 14 semināri latviešu valodas kā otrās un svešvalodas pieaugušo skolotājiem.

Kaut arī LVA pieaugušo latviešu valodas apguvei pašlaik ir pieejamas ap 100 mācību un metodisko materiālu vienības, tai skaitā mācību līdzekļi „Palīgā” četriem valodas prasmes līmeņiem, darba burtnīcas, video un audiomateriāli, vārdnīcas, komunikatīvās gramatikas teorija un uzdevumi, mācību līdzekļi atsevišķām profesionālajām un sociālajām grupām, metodiskie līdzekļi skolotājiem, latviešu valodas prasmes pārbaudes testi u.c., viens no būtiskākajiem LVA uzdevumiem ir jaunu un modernu mācību līdzekļu izveide un latviešu valodas kā svešvalodas metodikas izstrāde. LVA ir nodrošinājusi metodiskās un pedagoģiskās vadlīnijas, tulkojot un izdodot dokumentu „Eiropas Kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana” (2006) (turpmāk – EKP) un izveidojot Eiropas Valodu portfeli pieaugušajiem (2006), kas nodrošina vienotu izpratni par valodas prasmes līmeņiem.

EKP principi ir pamatā LVA gatavotajiem jaunajiem elektroniskajiem mācību līdzekļiem:

par valsts budžeta līdzekļiem latviešu valodas kā svešvalodas apguves e-kurss pieaugušajiem ar angļu un krievu starpniekvalodu A1, A2 līmenim 2011.gadā būs kopumā pieejams LVA mājaslapā www.valoda.lv;

sadarbībā ar a/s „Datorzinību centrs” Eiropas trešo valstu valstspiederīgo Integrācijas fonda finansētais e-kurss latviešu valodas apguvei ar krievu valodu kā starpniekvalodu, kas domāts trešo valstu darba ņēmējiem, lai sekmētu viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū;

2008.-2009.gadā ar Eiropas Bēgļu fonda finansiālu atbalstu sadarbībā ar a/s „Datorzinību centrs” tapis elektroniskais mācību līdzeklis bēgļiem.

2011.-2012.gadā valsts budžeta ietvaros LVA tika izdota Poznaņas Adama Mickeviča Universitātes Valodniecības institūta Baltistikas nodaļas profesores Nikolas Nau vadībā izstrādātā mācību grāmata latviešu valodai kā svešvalodai.

Vienlaikus IZM norāda, ka valsts budžeta programmas 04.00.00. „Valsts politika un pārvalde” vienīgā īstenotājinstitūcija pēc Valsts valodas aģentūras un Latviešu valodas apguves valsts aģentūras reorganizācijas 2009.gadā ir jaunizveidotā LVA. Tā kā līdz šim darbinieku skaits aģentūru reorganizācijas procesā samazināts par 39%, finansējums – par 52%, LVA nav iespējams fundamentāli atjaunot un pilnveidot latviešu valodas mācību līdzekļu sēriju pieaugušajiem, kā arī nodrošināt bezmaksas latviešu valodas apguves kursus noteiktām profesionālajām grupām.

IZM uzskata, ka pilnvērtīgas valsts valodas un izglītības politikas, kas ietver arī pasākumus bezdarba riska samazināšanai, īstenošanas nolūkā ir jādod iespēja visām iedzīvotāju grupām apmeklēt bezmaksas vai daļēji apmaksātus valsts valodas kursus.

4.Vai būtu lietderīgi samazināt profesiju sarakstu privātajā sektorā, kam ir valsts noteiktās latviešu valodas prasības, vai vismaz pagarināt esošo prasību spēkā stāšanās laiku, līdz ekonomiskā situācija valstī ir uzlabojusies un spiediens uz sociālo budžetu samazinājies?

Par valsts valodas apguves termiņiem, amatu un profesiju sarakstu MK noteikumos Nr.733. MK noteikumu Nr.733 69.punkts nosaka termiņus, kādos jāapgūst valsts valoda personām, kuru profesijas un amati iekļauti minēto noteikumu 2.pielikumā. IZM 2009.gadā, apzinoties ekonomisko situāciju valstī, MK noteikumu Nr.733 projekta izstrādes gaitā pagarināja valodas apguves termiņus par labu potenciālajiem valodas apguvējiem – darba ņēmējiem. IZM informē, ka MK noteikumos Nr.733 šie termiņi ir atšķirīgi no Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija noteikumos Nr.612 „Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 „Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.612) noteiktajiem valsts valodas prasmes apguves termiņiem personām, kuru profesijas un amati iekļauti abu minēto noteikumu 2.pielikumā (sk. tabulu Nr.1).

Tabula Nr.1

Valsts valodas apguves termiņi

Papildus norādām, ka daļai no 2.pielikumā iekļautajām profesijām un amatiem prasības zināt valsts valodu noteiktā līmenī un pakāpē tika noteiktas jau kopš Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1023 „Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 „Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību”” stāšanās spēkā. Piemēram, kopš 2006.gada grāmatvežiem, pārdevējiem, dažādu sabiedriskā transporta vadītājiem, viesmīļiem, bārmeņiem, apsardzes darbiniekiem ir izvirzīta prasība zināt valsts valodu vidējā līmenī.

Valsts izglītības satura centra (turpmāk – VISC) dati liecina, kuru profesiju pārstāvji 2009. un 2010.gadā visvairāk kārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudi (sk. tabulu Nr.2).

Analizējot tabulas Nr.2 datus, secināms, ka konkrēto profesiju pārstāvju aktivitātei, kārtojot pārbaudi, nav tiešas saistības ar MK noteikumos Nr.733 noteiktajiem valsts valodas apguves termiņiem:

1) pārdevēja, autovadītāja, apsarga un grāmatveža profesija iekļauta 2.pielikumā kopš 2006.gada, un noteiktie termiņi uz šīm profesijām neattiecas;

2) celtnieki un pavāri nav minēti 2.pielikumā, tādējādi šo profesiju pārstāvjiem prasības zināt valsts valodu var noteikt darba devējs, un noteiktie termiņi uz šīm profesijām neattiecas.

Tabula Nr.2

Populārākās profesijas pārbaudes pretendentu vidū visos līmeņos

Avots: VISC dati

Salīdzinot pārbaudes pretendentu – bezdarbnieku sadalījumu pa profesijām ar NVA datiem (sk. http://nva.lv/docs/17_4d89a27b27f4e5.46501831.doc bezdarbnieku sastāva analīzi par 2010.gadu un 2011.gada janvāri, februāri), var secināt, ka pārdevējs, apkopējs, automobiļa vadītājs, sētnieks, pavārs, apsargs, celtnieks un šuvējs ir arī tās profesijas, kurās ir lielākais bezdarbnieku skaits. Tātad ticamākais faktors, kas ietekmē konkrētu profesiju pārstāvju valsts valodas apguvi un pārbaudes kārtošanu bezdarbnieku vidū, ir darba vietas zaudēšana ekonomiskās krīzes apstākļos un attiecīgi vēlēšanās no jauna konkurēt darba tirgū.

Par valsts valodas prasmes pārbaudes profesionālo un amata pienākumu veikšanai (turpmāk – pārbaudes) nodrošināšanu bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Apzinoties, ka lielai daļai bezdarbnieku un darba meklētāju nepieciešams iegūt valsts valodas prasmes apliecību, lai konkurētu darba tirgū, VISC 2010.gada 21.aprīlī noslēdza sadarbības līgumu ar NVA par regulāru pārbaužu nodrošināšanu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuri apgūst valsts valodu NVA valsts valodas prasmes apmācību programmās.

2010.gada otrajā pusgadā pārbaude dažādos valodas līmeņos visā Latvijas teritorijā tika nodrošināta 6832 NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Kopumā 2010.gadā VISC nodrošināja pārbaudi 10 643 personām, tai skaitā 1288 bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuri neapguva valsts valodu NVA valsts valodas apmācību programmās. Tas nozīmē, ka kopumā pārbaude tika nodrošināta 8120 bezdarbniekiem un darba meklētājiem (sk. diagrammu Nr.1 par pēdējiem trim gadiem). 2011.gada pirmajos trīs mēnešos nodrošināta pārbaude 550 bezdarbniekiem un darba meklētājiem, un šā gada pirmajā ceturksnī plānots nodrošināt pārbaudi 1400 personām.

Diagramma Nr.1

Valsts valodas prasmes pārbaudes pretendenti (2008–2010)

Avots: VISC dati

Minētie fakti apliecina, ka cilvēki apzinās valsts valodas prasmes nepieciešamību darba vajadzībām un neatkarīgi no normatīvajiem aktiem gan mācās valodu, gan kārto pārbaudi, pretendējot uz valsts valodu apliecinoša dokumenta iegūšanu. IZM uzskata, ka nav lietderīgi samazināt MK noteikumos Nr.733 1. un 2.pielikumā minēto profesiju un amatu skaitu, kā arī MK noteikumos Nr.733 minētie termiņi ir adekvāti nepieciešamās valsts valodas prasmes līmeņa apguvei.

Labklājības ministre I.Jurševska

Rīgā 2011.gada 30.martā