Saeimas 2011.gada 31.marta sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 23.laidienā („LV”, Nr.53, 05.04.2011.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

[Turpinās debates par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. – Red.]

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies, Klementjeva kungs, par emocionālo runu! Taču tad, kad Raivis Dzintars ziņoja par šo likumprojektu, jūs bijāt pagriezis muguru un runājāt ar saviem kolēģiem. Ja man būtu bijusi sēdes vadītāja vara, es jums noteikti būtu aizrādījis. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas vada sēdi?!”)

Bet nu par šo priekšlikumu. Klementjeva kungs runāja par to, ka tāpēc, ja cilvēkam ir citāda pase, uz viņu nevajadzētu attiecināt šos nosacījumus. Tad jāsaka, Klementjeva kungs, ka jūsu frakcijā visiem ir vienādas krāsas pases. Kāpēc tad jūs nebļaujat par diskrimināciju?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta deputāta Cileviča iesniegto 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 53, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 6. – deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Galvenajos vilcienos savu argumentāciju es jums izteicu jau savā iepriekšējā uzrunā no šīs tribīnes.

Šā priekšlikuma saturs ir tieši saistīts ar nacistiskajā režīmā politiski represētajām personām, ar tām personām, kas bija tieši nacistiskā režīma dēļ nometinātas vai pārvietotas no pastāvīgās dzīvesvietas. Bet, ja šī pārvietošana notika no vietām, kas bija tuvu frontes joslām, šādas personas netiek atzītas par politiski represētām tikai tādēļ vien, ka tās bija tuvāk pie šāvieniem nekā citas, kas bija mazliet tālāk.

Un atkal šis apstāklis dod „barību” tiem komisijas locekļiem, kas strādā pašvaldībās, kas vienkārši šā iegansta dēļ atsakās atzīt šīm personām politiski represētā statusu.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka tieši šī atruna paver iespēju manipulācijām un pēc tam iesaista cilvēkus garās debatēs, garā staigāšanā pa iestādēm, un galu galā noved pie tiesāšanās... atkal noved pie mēģinājuma aizstāvēt savu taisnību tiesā.

Manuprāt, tas ļoti apgrūtina procesu un vēl otrreiz padara par cietušajiem tos, kas cieta nacistiskā režīma laikos.

Es lūdzu atbalstīt 6.priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 48, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu iesniedzis deputāts Boriss Cilevičs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no maniem iepriekšējiem priekšlikumiem šis ir citas dabas priekšlikums. Šeit ir runa par to, lai neuzliktu laika ierobežojumus. Lai atzītu par politiski represētām tās personas, kas tika izsūtītas piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma laikā.

Vēsturnieki, pētot šo jautājumu, secināja, ka šīs akcijas notika 1942. un 1943.gadā, bet praksē, reālajā dzīvē ir vesela virkne cilvēku, kas tika izsūtīti pirms tam vai pēc tam. Un faktiski, pamatojoties uz tīri formālu ierobežojumu, absolūti nepamatotu ierobežojumu, šīm personām tiek atteikta politiski represētās personas statusa piešķiršana.

Šobrīd mums ir citas saistības salīdzinājumā ar to laiku, kad šis likums tika pieņemts. Mums saistošas ir Eiropas Savienības direktīvas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi. Tas attiecas ne tikai uz darba tiesībām; tas ir vispārējs juridiskais princips, kas mums jāievēro vispār.

Kāds ir pamatojums tam, ka cilvēki, kas atrodas absolūti identiskā situācijā, kas tika izsūtīti un iesaistīti piespiedu darbos Vācijā pret viņu gribu, necilvēciskos apstākļos... Viņi bija absolūti līdzīgās situācijās, vienīgā atšķirība ir tā, ka vienus izsūtīja 1943.gadā, bet citi tur nonāca tikai 1944.gadā... Taču viņu statuss ir absolūti atšķirīgs.

Es šeit neredzu absolūti nekādu pamatojumu. Šādu personu noteikti nebūs daudz. Es domāju, ka pat desmit nebūs... Bet katrs cilvēks ir būtisks. Un mums patiešām ir jāizvairās no tā, ka mums likumos, mūsu likumdošanā saglabājas nepamatoti atšķirīga attieksme.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rasnača kungs...

Dz.Rasnačs. Komisijas sēdēs regulāri piedalās arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji, un ne tikai šīs apvienības vadība, bet arī viņu juristi, kuri regulāri piedalās arī tiesu sēdēs un pārstāv apvienību dažādās tiesu varas institūcijās... Un tieši Latvijas Politiski represēto apvienība komisijas sēdē pamatoja, kāpēc ir jāpaliek pie šiem gadskaitļiem, un pārliecināja komisiju, ka nav atbalstāms Borisa Cileviča priekšlikums.

Paldies. (No zāles: „Kāpēc?! Kāpēc? Paskaidro – kāpēc?!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 29, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”)

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Arī tas attiecas uz redakcionālu precizējumu saistībā ar Valsts arhīva nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Komisija...?

Dz.Rasnačs. ...atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 9. ... Un tas ir iekļauts 9.priekšlikumā.

Tātad arī 9. ir jau kā komisijas priekšlikums un skar arhīva nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas skar šo pašu jautājumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir iesniegusi priekšlikumu, kurā paredzēts pagarināt to termiņu, kas ir noteikts administratīvajā procesā, taču komisija, izvērtējot un uzklausot arī Saeimas Juridiskā biroja viedokli, secināja un, man pat šķiet, pārliecināja pašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadību, tas ir, Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, ka trīs mēneši – tas ir par daudz, jo termiņa tecējums sākas no tā brīža, kad ir saņemts pilns nepieciešamo dokumentu apjoms jeb, kā tagad saka, pakete. Līdz ar to mēs, protams, paliekam pie mēneša termiņa no pilna dokumentu apjoma saņemšanas brīža un neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Vai...? Nē, deputāti neiebilst. 12.priekšlikums.

Dz.Rasnačs. Arī 12.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Šis priekšlikums arī nav guvis komisijas atbalstu, jo...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret 12.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. Arī 13.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Arī tas ir iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 14.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas skar administratīvo procesu precizēšanu un ir iekļauts 15.priekšlikumā, ko ir formulējusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 14. un 15.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 16.priekšlikums skar spēkā stāšanās datumu. Te jāsaka ļoti liels paldies vispirms jau iekšlietu ministrei un Tieslietu ministrijai par Latvijas Politiski represēto apvienības iniciatīvas atbalstu. Mēs vienojāmies, ka likuma spēkā stāšanās ir jānosaka iespējami ātrā laikā, jo tas, kas notiek pašvaldībās... Tur tomēr bieži vien notiek šā likuma pārprastā interpretācija. Tā rezultātā ir ļoti daudz tiesvedības procesu, kas valstij nes diezgan lielus zaudējumus. Līdz ar to, protams, šī centralizētā reģistrācijas kārtība varētu sākties jau šā gada 1.jūlijā, ko komisija pilnībā atbalsta.

Aicinu atbalstīt 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 24, atturas – 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā” (dokuments Nr.676), trešais lasījums.

Komisija savā sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu. Priekšlikumi nav iesniegti. Sakarā ar to komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autortiesību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Labrīt, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.680. Likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”, trešais lasījums.

Likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām likuma 6.panta nosaukumā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 2.priekšlikums ir par jaunas astotās daļas iekļaušanu likuma 6.pantā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Ugundrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.681.

Šā likumprojekta mērķis ir normatīvi noregulēt ugunsgrēku un veikto glābšanas darbu uzskaiti un noteikt deleģējumu... Ir runa par to, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic ugunsgrēku un to seku uzskaiti, kā arī uzskaiti par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veiktajiem glābšanas darbiem.

Trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums, lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.687.

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti septiņi priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 23.marta sēdē.

1.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi atbildīgā komisija. Priekšlikums ir precizējošs – nosaka, kāda informācija, veicot klienta izpēti, jānoskaidro par patieso labuma guvēju. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi atbildīgā komisija – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Mērķis ir noteikt veicamās darbības, realizējot klienta vienkāršoto izpēti.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. – arī to iesniegusi šī pati komisija. Priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5.priekšlikums – iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redakcionāls, un tā mērķis – saskaņot likumprojektu ar Maksājumu pakalpojumu likumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Māris Kučinskis. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tas būtiski sašaurina spēkā esošo tiesību normu. Līdz ar to šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiktu pārkāptas Latvijas Republikas starptautiskās saistības, kas noteiktas vairākās Eiropas Savienības un Padomes direktīvās.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Par tām tiesībām... Man gan šķiet, ka jūs tās pārspīlējat.

Saeimas Juridiskais birojs atbalstīja šo priekšlikumu, un es aicinu jūs tomēr apstāties un nedaudz ieskatīties, par ko šeit ir runa, jo priekšlikuma būtība ir precīzāks formulējums informācijas pieprasīšanai no Banku kontroles dienesta puses un tās iesniegšanai. Šeit nav runa par to informāciju, ko pieprasa... ko iesniedz pēc ģenerālprokurora vai tā īpaši pilnvarota prokurora pieprasījuma. Šis jautājums jau ir noregulēts likumdošanā, un par to nav šaubu.

Priekšlikums ir precizēt kārtību, kādā informāciju pieprasa pēc kādas līdzīgas ārvalstu organizācijas pieprasījuma. Ja šeit būtu runa par NATO vai par Eiropas Savienības valstīm – un tikai! –, tad mēs vēl varētu pieņemt, ka tur likumdošana ir noregulēta, ka tur neviens šādu normu neizmantos, tāpēc ka vienkārši tāda norma jau pastāv, bet te ir runa par visām pasaules valstīm, kur vien atrastos kāds pietiekami turīgs cilvēks, kurš veiktu darījumu kādā no Latvijas bankām.

Starp citu, arī konta atvēršana ir darījums.

Pēc esošās normas un tās, kas acīmredzot paliek, ja jūs neatbalstāt manu priekšlikumu... jebkuram ārvalstu dienestam ir tiesības griezties pie mūsu kontroles dienesta un saņemt atbildi par jebkura cilvēka visiem darījumiem Latvijā. Ja vien viņš ir kādam licies aizdomīgs, tad bankas, protams, šo apskatu par viņa kontu kustību arī izsniedz.

Iespējams, ka... Protams, es neapšaubu, ka blēži tiek arī noķerti, bet man šķiet, ka paliek neatbildēti divi diezgan būtiski jautājumi.

Un pirmais ir tāds: vai mēs netieši, pastāvot esošajai normai, nepakļaujam šādai izpētei cilvēkus, kuri kādā no attiecīgajām valstīm ir vienkārši valdības nemīlēti... kuri kaut kādā ziņā ir konfliktējoši ar pastāvošo varu vai vienkārši kādam varbūt ir vajadzīga šā aizdomīgā cilvēka kontu izdruka, nevis tikai kāds darījums.

Otrais jautājums, kas pastāv pie esošās sistēmas: vai mūsu banku sistēma kļūst stiprāka un pievilcīgāka, ja Latvijai pastāvēs un būs šī reputācija, ka šeit, pie mums, par katru cilvēku, kurš ir kaut vai – vēlreiz saku! – atvēris kontu, kāds no ārvalstu dienestiem var dabūt izsmeļošu, pilnu informāciju par visiem naudas apgrozījumiem, ko viņš Latvijā dara?

Vēlreiz uzsveru, ka šeit nav runa par ģenerālprokurora sankcijām! Ja kādam ir nepieciešams pakļaut izpētei patiešām nozieguma izdarītāju, tad viņš to var arī izdarīt.

Tātad priekšlikuma būtība ir vienkārši nomainīt akcentus... novirzīt akcentus no domas: iedodiet cilvēku, un mēs tik un tā kaut ko atradīsim saistībā ar darījumu! Ir apšaubāms darījums... kaut vai konta atvēršana, un, lūdzu, visa informācija saskaņā ar likumu arī tiek dabūta.

Ja jūs gribat ko vairāk, tad, lūdzu, prokurora sankciju! Tāpēc es tomēr aicinu šo savu priekšlikumu likt uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Diezgan spilgta uzstāšanās, Kučinska kungs! Es gribu pateikt, ka šī diskusija man liktos loģiska un pamatota, ja mēs šodien diskutētu par jaunu likumprojektu... par jaunu likumu.

Šis likums ir spēkā vairākus gadus, un, neskatoties uz daudziem pārmetumiem – gan mūsmājās, gan no ārzemēm –, Latvijas bankām nekad nebija izteikts neviens pārmetums naudas atmazgāšanas kontroles sistēmas sakarā. Es domāju, ka tas jau... tā jau ir laba zīme, ka šī sistēma darbojas labi un efektīvi.

Savukārt jūsu priekšlikums ir vērsts uz to, lai būtiski iegrožotu iespējas kontrolēt naudas atmazgāšanu, naudas plūsmas. Vēl vairāk! Faktiski tas liegtu mums, mūsu valstij sniegt informāciju ārvalstīm tajos gadījumos, kad runa nav par darījumu, bet par aizdomīgām personām. Mani tas dara bažīgu, jo nav noslēpums, ka Latvija tiek izmantota naudas atmazgāšanai. Agrāk runa bija par miljoniem, bet tagad, pēdējās dienās, jau runa ir par miljardiem. Es domāju, ka nevajag iegrožot kontroles dienesta iespējas sniegt informāciju mūsu ārvalstu partneriem.

Es aicinu neatbalstīt Kučinska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Seržanta kungs vēlas ko piebilst? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Seržants. Un pēdējais – 7.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis deputāts Māris Kučinskis. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo uzskata piedāvāto tiesību normu par juridiski līdz galam neizstrādātu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.175/Lp10), trešais lasījums.

Ir iesniegti divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas komisijā ir atbalstīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu par 1. un 2.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.174/Lp10).

Ir viens – Juridiskā biroja – priekšlikums, kas komisijā atbalstīts, un redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Vergina. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts „Grozījums Darba likumā” (Nr.173/Lp10). Trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Darba likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godātie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan arī nākamais likumprojekts, kas paredz grozījumus Krimināllikumā, abi ir skatāmi kopā. Es jums pastāstīšu nelielu vēsturi, kādēļ Juridiskā komisija nav atbalstījusi valdības iesniegtos grozījumus nedz pirmajā, nedz arī otrajā likumā. Un, proti, 2011.gada 18.janvārī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīti šie divi priekšlikumi likumprojektos. Un sēdē deputāti iebilda. Tika norādīts, ka Ministru kabinets ar saviem likumprojektiem mēģina ietiekties Saeimas kompetencē. Līdz ar to diskusiju rezultātā komisija atlika likumprojekta izskatīšanu un uzdeva par likumprojektu atbildīgajai ministrijai, Iekšlietu ministrijai, kas faktiski virzīja abus šos likumprojektus, vienoties par šiem likumprojektiem ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Augstāko tiesu. Tā rezultātā 18.februārī Iekšlietu ministrija bija noorganizējusi starpinstitūciju sanāksmi, taču šajā sanāksmē Tieslietu ministrija un Augstākās tiesas pārstāvji neatbalstīja minētos likumprojektus un piedāvāja alternatīvu risinājumu, kas paredzēja Ministru kabinetam dotā deleģējuma par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtības 3.panta otrās daļas svītrošanu no likuma, tā vietā paredzot atsauci uz likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” pielikumu, kurš tādējādi vienlaikus gan uzskaitīs, kādas narkotiskās un psihotropās vielas Latvijā ir aizliegtas, gan arī noteiks šo vielu lielos un nelielos apmērus.

Vienīgā ministrija, kas to atbalstīja, bija Veselības ministrija. Taču Juridiskā komisija tika uzaicinājusi arī ekspertus – Juridiskās fakultātes profesoru Uldi Skrastiņa kungu, kas arī izteica viedokli, ka šie abi likumprojekti nebūtu atbalstāmi, jo faktiski šo apmēru noteikšana būtu nododama Saeimas kompetencē, nevis Ministru kabineta kompetencē.

Un līdz ar to es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli, gan runājot par šo likumprojektu, gan arī par nākamo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka komisija likumprojektu neatbalstīja. Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 48, atturas – 13. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāte Ilma Čepāne jau informēja, ka komisija likumprojektu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 75, atturas – 13. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Skatīsim likumprojektu Nr.220/Lp10. Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti daži priekšlikumi. Pieci no tiem ir jūsu priekšā.

1.priekšlikums, kuru iesniedzis finanšu ministrs Vilks, rosina deleģēt Ministru kabinetam kompetenci noteikt akcīzes preču integrētos Kopienas tarifu nacionālos kodus un to piemērošanas kārtību. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir precizēts formulējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 5. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikuma iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Pimenovs. Šā gada 11.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11.aprīlis.

Paldies.

I.Pimenovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais – un arī pēdējais – šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie ārkārtīgi svarīga jautājuma, un šo svarīgumu arī novērtēja Juridiskā komisija, kas šajā jautājumā izvērtēja divus likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta Zatlera kunga vēstuli ar konkrētām redakcijām Pilsonības likuma grozījumu sakarā.

Juridiskā komisija hronoloģiskā secībā izvērtēja iesniegtos likumprojektus. Kā mēs zinām, pirmā likumprojektu šajā jomā iesniedza nacionālā apvienība „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Šo likumprojektu komisija neatbalstīja. Pēc tam izvērtēja politisko partiju apvienības „Vienotība” iesniegto likumprojektu, un ar lielu balsu pārsvaru tika atbalstīts apvienības „Vienotība” likumprojekts.

Katrā ziņā Juridiskā komisija būtu pateicīga arī deputātiem, kas šodien runātu par šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu. Bez tam es gribu jums darīt zināmu, ka Juridiskā komisija ir akceptējusi īpašas apakškomisijas šā jautājuma izskatīšanai izveidošanu. Man ir iesniegušas gandrīz visas... visas frakcijas ir sniegušas atbildi uz Juridiskās komisijas vēlmi noskaidrot, kuri varētu būt tie deputāti, kas varētu darboties šajā Pilsonības likuma grozījumu izstrādes apakškomisijā. Es redzu, ka pieteicies runāt ir Māris Kučinskis. Droši vien viņš arī par šo lietu runās... Jo es saņēmu vēstuli no Zalāna kunga, kurš uzskata, ka šāda apakškomisija nebūtu veidojama. (No zāles dep. E.Zalāns: „Es aicināju izvērtēt!”)

Tātad, protams, es gaidu... arī Juridiskā komisija gaida argumentētus iebildumus „par” vai „pret” šādas komisijas izveidošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Gari nerunāšu! Es gribu vērsties arī pie Lāča kunga... Uzdodu šādu jautājumu: priekš kam Saeimā ir Pilsonības likuma izpildes komisija, kura it kā reizi nedēļā vienmēr strādā un, kā es esmu dzirdējis, šausmīgi ir noslogota, spriežot pēc Lāča kunga teiktā? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Paldies tev, Māri!”) Tagad nevis Pilsonības likuma izpildes komisija šo likumprojektu virzīs, bet apakškomisija, kuru veidos pie Juridiskās komisijas. Protams, mēs deleģēsim cilvēkus, protams, mēs piedalīsimies, bet jautājums: vai mums nebūtu vērts – īpaši tagad, kad to naudiņu vairs par tām komisijām nemaksā, – drusciņ pavērtēt, kurām komisijām ir jābūt un kurām nav? Nu tad likvidējam šo komisiju un taisām normālu apakškomisiju! (No zāles: „Pareizi! Pareizi!... Jāmaina priekšsēdētājs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kučinska kungs! Deputāts Lācis nekad nav teicis... manas komisijas locekļi, domāju, to apstiprinās... vairākums, varbūt pat visi apstiprinās... nekad nav teicis, ka mēs esam šausmīgi aizņemti. Gluži otrādi! Tad, kad bija intervija ar ļoti cienījamo mūsu deputātu Dzelzskalnu, kurš ir ļoti aktīvs arī mūsu komisijas darbā, viņš bija pateicis žurnālistiem vienu frāzi – to, ka viņš neredz gandrīz nekādu jēgu šai komisijai. Tad es tūlīt komisijas sēdē uzstājos un teicu, ka, iespējams, tiešām šai komisijai nav nekādas jēgas. Bet tad ir viens jāsaprot: šai komisijai diemžēl nepārtraukti pienāk vēstules, uzaicinājumi, un tad ar šīs komisijas darbu būs jānodarbojas kādai citai komisijai. Tur būs vajadzīgs kāds cilvēks – varbūt ne pilna komisija, bet, teiksim, divi cilvēki, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.

Lūdzu, neapvainojiet tā nepareizi latviešu tautas priekšā un nesakiet, ka es esmu par to, ka šausmīgi šī komisija ir vajadzīga! Es domāju, ka ar sacīto esmu pierādījis, ka tas ir Saeimas jautājums, ka šī komisija var būt un var arī nebūt, bet šai komisijai, neapšaubāmi, ir pievērsta cilvēku uzmanība. Tur nāk gan sabiedrisko organizāciju, gan arī visādi citi iesniegumi, tostarp individuāli iesniegumi, kuros prasa pilsonību. Mēs jau nepiešķiram pilsonību... Sākumā jau „Saskaņas Centra” cilvēki ļoti nobijās, ka ievēl tādu Lāci par komisijas priekšsēdētāju... Ir zināms, piemēram, ka pie mana kolēģa Loskutova kunga vērsās krievu tautības cilvēki, un mūsu garais, jaunais, staltais pārstāvis Dombrava, kuru toreiz nepazina, stāvēja blakus Loskutova kungam. Un Loskutova kungs bija teicis: „Nu, lai tas Lācis tur kādu laiku pair, tad jau mēs viņu noņemsim!”

Nu, ņemiet nost, kolēģi! Ņemiet nost! Taisnība: šī komisija pēc sēžu skaita ir... arī to es pateicu komisijā, Kučinska kungs, visiem dzirdot, ka, pēc Saeimas Prezidija datiem, tā ir otrā vismazāk noslogotā komisija sēžu skaita ziņā. (No zāles: „Likvidēt!”) Tiešām, varbūt bez tās var iztikt? Bet pēc sēžu skaita šo komisiju tikai nedaudz pārsniedz Ārlietu komisija. Tad varbūt arī to likvidēsim?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies, Lāča kungs! Es tomēr aicinu diskutēt par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, jo, ja ir runa par komisiju skaitu un to lietderību, tad to regulē Saeimas kārtības rullis, un arī par to ir iespējams iesniegt attiecīgus... (No zāles dep. V.Lācis: „Bet es neatļaušu sevi apvainot bez iemesla!”)

Paldies.

Turpinām debates!

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mēs no tā debašu virziena, kādam vajadzētu būt, esam nedaudz nomaldījušies pēc Kučinska kunga teiktā debatēs, tāpēc centīšos jūs vērst uz to mērķi, kālab vispār ir debates par šo grozījumu Pilsonības likuma pirmajā lasījumā.

Jāsaka, ka nacionālās apvienības projekts konceptuāli ir ļoti, ļoti līdzīgs. Mēs neuzskatām, ka te būtu jāskalda mati un jāuzstāj uz balsojumu par mūsu projektu. Mēs konceptuāli atbalstām „Vienotības” sagatavoto projektu, jo pēc būtības tas ir tas pats, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām, un šis solījums ir jāpilda.

Savādi šķiet, dzirdot Juridiskās komisijas argumentus par to, ka priekšlikumus varētu iesniegt līdz 1.septembrim un ka tad gan jau mēs kaut kā līdz Ziemassvētkiem pabeigsim šo lielo un smago darbu. Man šķiet, ka te, kā vakar raidījumā teica, vienā grozā ir samesti gan bumbieri, gan āboli, un, protams, tos, kam tā vēlākā raža, mēs varētu atlikt tiešām uz rudeni, bet ir arī lietas, kuras mēs varam risināt ātri un nekavējoties. Un tie ir tieši tie jautājumi, attiecībā uz kuriem mēs solījām saviem tautiešiem ātru rīcību. Tie ir jautājumi par okupācijas laika trimdinieku un viņu pēcnācēju dubultās pilsonības jautājuma atrisināšanu, par okupācijas laika trimdinieku un viņu pēcnācēju dubultās pilsonības atjaunošanu. Kā zināt, 1995.gada 1.jūlijā tika pielikts punkts šai procedūrai. Tā būtu atkal jāatsāk.

Un otrs jautājums ir par ārvalstīs dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu statusu. Es domāju, ka to mēs varam līdz Jāņiem pieņemt un ka 1.jūlijā tas jau varētu stāties spēkā, lai Latvijas gan Ārlietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija varētu nopietni sagatavoties šim darbam un to jau uzsākt.

Ja runā par visiem pārējiem jautājumiem, kā arī par tā saukto nepilsoņu bērnu reģistrāciju... Jā, tur mums būs smaga politiska diskusija, un mēs nepiekrītam šajā punktā Valsts prezidentam. Un interesanti, ka Valsts prezidentam šajā punktā piekrīt un Valsts prezidentu uzslavē Eiropas Parlamenta deputāte no PCTVL – Tatjana Ždanoka. Tas nav brīnums. Šis punkts tiešām ir pretrunā ar tiesiskās turpinātības principiem.

Līdz ar to mēs ierosinām noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 1.maiju. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 1.maijs. Juridiskā komisija izveido apakškomisiju un strādā konceptuāli ar visiem ar to saistītiem jautājumiem, kuri ir jāskata paralēli un par kuriem acīmredzot vajadzēs lēmumu pieņemt rudenī. Bet šie jautājumi, pirmie jautājumi, ir jārisina nekavējoties. Tāds bija mūsu solījums vēlētājiem, un tas ir jāpilda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir atlikušas piecas minūtes līdz pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Bendrātes, Circenes, Reira, Čepānes un Verginas – iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 31.marta sēdi, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pārtraukumā neejam. Turpinām debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas pilsonības politika tapa pirms gandrīz 20 gadiem. Un vairāki pilsonības nosacījuma aspekti jau gadiem ilgi tiek minēti kā vitāli svarīgi, ņemot vērā gan vēsturiskos notikumus, gan migrācijas procesu, gan demogrāfisko situāciju Latvijas valstī. Līdz ar to grozījumi Pilsonības likumā ir aktuāli un nepieciešami. Nepieciešama diskusija par dubultpilsonības jautājumu. Es uzskatu, ka mums nepieciešams atbalstīt apvienības „Vienotība” iesniegto likumprojektu; mērķis ir pēc tam apvienot šo likumprojektu ar Valsts prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem. Tikai tā mēs varam pavirzīties uz priekšu.

Runājot par likumprojekta koncepciju un idejām, es vēlos minēt trīs idejas, kuras ir, mūsuprāt, atbalstāmas.

Vispirmām kārtām mēs atbalstām nepieciešamību nodrošināt iespēju saglabāt Latvijas pilsonību – dubultpilsonības gadījumā – visiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem neatkarīgi no viņu pastāvīgās dzīvesvietas.

Otrām kārtām mēs atbalstām ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu pilsonības skaidru noteikšanu arī ārvalstīs.

Un trešām kārtām atbalstāma Latvijā dzimušo pilsoņu bērnu reģistrācija par Latvijas pilsoņiem, aizstājot pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības.

Es un frakcija „Saskaņas Centrs” – mēs ierosinām minētās idejas iestrādāt Pilsonības likumā un šodien balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Vispirms par šā likumprojekta būtību un pēc tam – par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Par likumprojekta būtību. Kādēļ „Vienotība” ir to izstrādājusi šādā redakcijā, kas salīdzinājumā ar nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Valsts prezidenta Zatlera kunga iesniegtajiem priekšlikumiem ir apmēram kaut kas pa vidu nedaudz?... Es skatos, ka pēc manis vairs debatētāji nav pieteikušies... Šis jautājums, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Attiecībā uz deleģējumu Saeimai un šīs problēmas tiesiskajiem un politiskajiem aspektus es iesaku jums visiem izlasīt Satversmes tiesas 2010.gada 13.maija spriedumu lietā, kurā tika analizēts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikums, kuru iesniedza, uzskatot, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts neatbilst Satversmes 1.pantam. Un šajā izvērstajā un ārkārtīgi labi pamatotajā spriedumā, kur ir parādīta visas pasaules tendence šajā dubultpilsonības jomā, īpaši runājot par attīstību... jo, kā mēs zinām, vēl pirms 20 gadiem gan Eiropā, gan pasaulē šis dubultpilsonības jautājums tika skatīts... uz to skatījās daudz citādāk, nekā mēs šodien skatāmies uz šo jautājumu. Tagad daudzās Eiropas Savienības valstīs, tāpat arī tiesību doktrīnā tiek runāts par to, ka sakarā ar šo cilvēku, kuri atstāj savu valsti un dodas strādāt citur... Tāpat īpatnēja kārtība ir arī attiecībā uz Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāji savulaik bija spiesti pamest valsti sakarā ar padomju okupāciju, sakarā ar deportācijām; viņi nav paspējuši atgriezties, un vēl joprojām ir šis dubultpilsonības jautājums. To atzīst arvien vairāk valstu.

Ko es gribu uzsvērt no šā Satversmes tiesas sprieduma tieši kontekstā ar to, par ko runāja Rasnača kungs? Rasnača kungs, es gan nezinu, ko jūs domājāt tur ar tiem āboliem un bumbieriem... bet, ja jūs paskatītos mūsu piedāvāto priekšlikumu, tad jūs redzētu, ka šie pārejas noteikumi, kas ir pašreiz spēkā esošajā likumā, ir tapuši... ielikti likuma 8.¹ pantā, proti, „Latvijas trimdinieku pilsonība”... Es gan nezinu, varbūt jūs paskaidrosiet, vai tie ir tie bumbieri vai tie ir āboli... Un tālāk 9.pantā pirmā prim daļa ir par dubulto pilsonību, kas var izveidoties citos gadījumos.

Es nezinu, vai mēs varam šīs lietas atraut. Ja mēs skatāmies Satversmes tiesas spriedumu, piemēram, tā 15.2.1.punktu, tad Satversmes tiesa ko saka? Tiesa saka, ka, interpretējot apstrīdētās normas, ir jāņem vērā tas, ka Latvijas pilsoņi ilgstoši un piespiedu kārtā bija uzturējušies citās valstīs, vienlaikus saglabājot piederību pie Latvijas valstiskuma. Tāpat apstrīdētās normas jāattiecina ne tikai uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri kā bēgļi bija nonākuši citās valstīs, arī deportēti, bet arī uz tiem, kuri vēlāk, okupācijas periodā, citu iemeslu dēļ aizceļoja no Latvijas.

Arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā viedokļa secināms, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkta nosacījums un šajā laikā ārvalstīs naturalizējušies cilvēki jāinterpretē paplašināti, dodot iespēju atjaunot Latvijas pilsoņa tiesības arī to pilsoņu pēcnācējiem, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību nenaturalizējoties. Un līdz ar to tiesa saka, ka, piemērojot gramatisko interpretāciju, nav pieļaujama formāla pieeja. Proti, pilsonības iegūšana indivīdam parasti ir ļoti nozīmīgs dzīves jautājums, un tāpēc nedrīkst rasties tādas situācijas, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu un pilnībā nenoskaidrotu apstākļu dēļ.

Vēl viens jautājums. Vakar arī šeit kāda jūsu daļa atsaucāties noteikti uz Latvijas televīzijas 1.programmā Dombura raidījumā redzēto diskusiju. Kā mēs zinām, minētā pārvalde teica, ka gadā tā spiesta, atklājot dubultpilsonību, atņemt to pavisam... tādas ir apmēram simts lietas, kad tiek atņemta pilsonība.

Un tagad es gribu pajautāt Rasnača kungam: ja mēs risinām tikai to vienu mūsu piedāvājumu, kas ir 8.¹ pantā, saistībā ar šo trimdinieku pilsonību, kas tad notiek ar tiem cilvēkiem, kuriem ir atņemta šī pilsonība? Kas notiek ar tiem, kuri, iespējams, ir emigrējuši, piemēram, pagājušā gadsimta sākumā uz ārzemēm un kuri arī ir ārkārtīgi ieinteresēti iegūt šo Latvijas pilsonību? Cik tālu vispār sniedzas latvietība? Cik paaudzēs? Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina kompleksi. Un mēs nevaram izraut tikai kaut ko vienu ārā, paredzot īpašu kārtību tikai šai trimdinieku pilsonībai.

Juridiskā komisija... Tagad es runāšu par termiņiem. Es principā atbalstu Juridiskās komisijas vairākuma viedokli, kuri uzskata, ka...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, varbūt jūs tomēr ieņemtu savu vietu, apsēstos un klausītos par Pilsonības likuma grozījumu nepieciešamību? Šķestera kungs, varbūt arī jūs, lūdzu, ieņemtu savu vietu... Paldies.

I.Čepāne. ... Tātad atgriežoties pie šiem termiņiem... Es domāju, ka mēs, deputāti, nevaram uzņemties visu atbildību tikai uz sevi. Mums ir jārunā arī ar sabiedrību par šiem jautājumiem. Ja vakar televīzijas raidījumā „Kas notiek Latvijā?” skatījāties to balsojumu – nu, tā ir cita lieta, cik tas ir objektīvs vai neobjektīvs –, tad redzējāt, ka daļa Latvijas sabiedrības ļoti piesardzīgi izturas pret Pilsonības likuma grozījumiem un pilsonības loka paplašināšanu... pilsoņu kopuma paplašināšanu. Tāpēc mēs esam arī ieplānojuši pēc diviem mēnešiem vai pusotra mēneša organizēt ļoti plašu konferenci, kurā tiktu aicināti piedalīties deputāti, valdības pārstāvji, konstitucionālo tiesību eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp noteikti arī trimdas latvieši. Mēs uzaicināsim arī Austrumu latviešus, kuri jau raksta mums vēstules. Mēs uzaicināsim arī Venecuēlas pārstāvjus, kuri arī rakstījuši mums vēstules. Viņiem ir ārkārtīgi liela interese par šiem jautājumiem.

Šis jautājums ir ārkārtīgi būtisks Latvijas valstiskuma nepārtrauktībai. Mēs šeit nevaram patiešām tik ļoti ātrā tempā šos jautājumus risināt.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un, kā jau Juridiskajā komisijā mēs vienojāmies, aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu tomēr paredzēt līdz 1.septembrim, jo ātrāk, es domāju, mēs nepaspēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam! Nedarbojas mikrofons... Lūdzu nodrošināt, lai deputāts Dzelzskalns varētu uzstāties debatēs! Lūdzu!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Es gribu precizēt Lāča kunga teikto, ka... Nekad presē neesmu teicis, ka Pilsonības likuma izpildes komisija ir bezjēdzīga vai nav vajadzīga. Es esmu teicis, ka komisijas sēdes ir jāsasauc lietderīgi, tātad tad, kad ir darba kārtībā jautājumi, kas ir būtiski un kas ir jāskata.

Un ko es gribu atzīmēt? Gribu norādīt, ka diemžēl likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” pirmā lasījuma redakciju mēs neesam skatījuši šajā komisijā. Tā ir Pilsonības likuma izpildes komisija, nevis Pilsonības likuma komisija, tātad, kā es saprotu, tā pārrauga šā likuma izpildi. Un tā ir tikai līdzatbildīgā komisija diemžēl, ja mēs runājam par apakškomisijas izveidošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Čepānes kundze uzdeva tik daudz jautājumu, ka laikam tas nebūs tik vienkārši – divās minūtēs, piecās minūtēs izvērsti atbildēt viņai.

Tāpēc teikšu ļoti vienkārši un īsi, Čepānes kundze: acis darba izbijās, rokas darba nebijās. (No zāles dep. I.Čepāne: „Ak tu čaklais deputāts!” Smiekli, aplausi.) To visu, par ko jūs uzdevāt... šos jautājumus par tiem, kam ir atņemta šī pilsonība, – to visu var ļoti vienkārši iestrādāt pārejas noteikumos. Tā nav problēma.

Strādāsim!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jā, kolēģi Dzelzskaln, jums taisnība! Nu, es drusku pārspīlēju, bezjēdzīgi. Bet jūs devāt neuzmanīgu, varētu tā teikt, interviju avīzē, un tie ielika, ka deputāts Dzelzskalns saka: „Nu, tā komisija nav vajadzīga!” Tā ir īstenība.

Bet arī... Tūlīt aizstāvēšos, jo es neļaušu sevi apvainot no šīs tribīnes! Jūs, priekšsēdētāj, sakāt, ka ir jārunā par lietu. Tas ir par lietu! Mani apvaino deputāts Kučinskis. Tūlīt es aizgāju uz Saeimas Prezidiju un... Dzelzskalna kungs, jūs atzīsiet, un arī visi pārējie kolēģi... un atnesu dokumentu, ka mūsu komisijai notiek gandrīz vismazāk sēžu. Un aicināju kolēģus balsot, vai mēs esam vajadzīgi vai ne.

Tā ka es nekad neesmu turējies šausmīgi pie šā krēsla un šausmīgās vajadzības. Un kolēģi jau bija iepazinušies ar šīs komisijas darbu un nobalsoja, ka, viņu uzskatījumā, šī komisija ir vajadzīga.

Tāda ir patiesība. Neapvainojiet, deputāt Kučinski! Man ir jāaizstāvas, un es neļaušu dubļus sev acīs sviest!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

(No zāles dep. A.Klementjevs: „Neapvaino! Uzvedies godīgi!”)

Cienītie deputāti! Lāča kungs! Ja jūs mani dzirdat... Es esmu ārkārtīgi uzmanīgs attiecībās ar cilvēkiem, un es patiešām nevienu nekad neesmu gribējis apvainot. Ja jums ir tāda sajūta, ka es jūs esmu apvainojis, tad es lūdzu atvainot mani. (No zāles dep. V.Lācis: „Piedodu!”)

Paldies. (No zāles: „Bravo!... Sen jau vajadzēja, Māri!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Man, kolēģi, ir ļoti nepatīkami, ka mēs šeit, apspriežot grozījumus Pilsonības likumā, kašķējamies savā starpā un nerunājam par lietas būtību. Un tostarp arī es gribu teikt, ka Juridiskajai komisijai patiešām ir ārkārtīgi liela slodze. Protams, mēs varam strādāt arī vēl vairāk, bet tas jau... Es arī Rasnača kungam te kādu pantiņu varētu noskaitīt... vai tautasdziesmu, bet es tomēr uzskatu, ka, arī runājot pēc būtības, Rasnača kungs man neatbildēja, kādēļ šis likumprojekts būtu jāsadala divās daļās un attiecībā uz trimdiniekiem tas būtu ātri un fiksi jārisina, bet attiecībā uz tiem, kas pašlaik atrodas ārzemēs un strādā... kādēļ viņiem dzimušie bērni būtu jāatstāj novārtā. Un es joprojām aicinu pamatoti izteikties par vienu vai otru priekšlikumu attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Mēģināšu Čepānes kundzei vēlreiz izstāstīt, jo Rasnača kungam varbūt tas neizdevās. Tātad mūsu priekšlikums ir atrisināt pietiekami ātri... protams, ne sasteigti, bet pietiekami ātri atrisināt visus ar dubultpilsonību saistītos jautājumus, tostarp trimdinieku, tostarp arī visus pārējos jautājumus, par kuriem šeit runāja iepriekšējie debatētāji. Mūsu priekšlikums ir atlikt uz tālāku laiku citus jautājumus, kas ir saistīti, teiksim, ar pilsonības piešķiršanas kārtību bērniem, dažādus tehniskus jautājumus, par kuriem ir stāstījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tie ir jārisina, droši vien tie ir jārisina. Noteikti arī nacionālajai apvienībai būs savi priekšlikumi, kuri būs visnotaļ pretī tiem priekšlikumiem, kurus iesniegs „Saskaņas Centrs”. Un šo priekšlikumu būs tik daudz (No zāles: „Nu, nekas, balsosim!”), ka, šādā veidā strādājot, mēs droši vien strādāsim gadu, un tad vēl nezinu, vai pie kādiem labiem rezultātiem nonāksim. Un tas ir tas, ko es gribu novērst un ko nacionālā apvienība grib novērst. Proti, atrisināsim šo dubultpilsonības jautājumu, kurā, protams, mums ir arī zināmas domstarpības, bet lielos vilcienos, teiksim, visi esam puslīdz vienoti. Un to mēs varam atrisināt nevis sasteigti, bet pietiekami ātri, nerisinot šinī brīdī tos jautājumus, kuros šīs domstarpības ir daudz lielākas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šeit ir, tā sacīt, pirmais gads. Es sāku iepazīt to, kā mēs šeit strādājam. Reizēm man ir ļoti liels prieks, bet reizēm man ir ļoti liels kauns. Tagad, kad runa aizgājusi vairāk uz to otro pusi, es tiešām atvainojos, ka es tērēju to cilvēku laiku, kuri saprot tāpat, bet es centīšos uzrunāt tos, kuri nesaprot. Es ļoti gribētu, lai arī jums būtu līdzīga situācija, kāda man ir regulāri, ļoti bieži, kad es ļoti lepojos ar Juridiskās komisijas darbu. Kad es redzu, ka nāk konkrēti cilvēki no dažādām partijām ar dažādiem uzskatiem visdažādākajos jautājumos un iesniedz savus priekšlikumus, mēs, kaut arī izstrīdamies, tomēr tiekam līdz kaut kādam lēmumam, un tas lēmums ir gudrs. Man ir ļoti kauns tajos gadījumos, kad tas lēmums nav gudrs, un te es runāju ne tikai par savu komisiju. Man ir ļoti žēl, ka ir lēmums, ko komisija ir atbalstījusi vai noraidījusi, bet Saeimas vairākums to noignorē. Tas nozīmē, ka kaut kur nav bijis pareizi definēts, pareizi paskaidrots vai pareizi izskaidrots. Tas, ko mēs darām šeit, no tribīnes, kaut kādas lietas skaidrojot, reizēm pārsniedz robežu ne tikai tādā ziņā, ka neatbilst darba kārtībai... ne tikai neatbilst izskatāmajam jautājumam, bet ir galīgi prom no tēmas.

Atgriežos pie tā, par ko mēs šobrīd runājam. Tātad šis likumprojekts... Lūdzu, paskatieties no sabiedrības viedokļa! Sabiedrībai... Es pilnīgi piekrītu... Kāds deputāts tikko teica, ka šis varbūt nav pirmā desmitnieka jautājums... šādas aktualitātes jautājums... Manuprāt, tā tas nav. Tas ir pirmā desmitnieka jautājums! Bet neatkarīgi no tā, vai būtu viens vai otrs viedoklis, sabiedrībai absolūti nav saprotams, kā var likumprojektu tā atvērt, atkal aizvērt, pēc tam papildināt un tad atkal dalīt daļās un raustīt. Ja ir kaut kas, kas izšķiras tiešām tūlīt pēc termiņa, tad vēl var paskaidrot, bet... Mīļie, tad mums ir jāskaidro, kāpēc! Šim likumprojektam... Es esmu ļoti pateicīgs nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijai, ka viņi piekrīt, ka mūsu piedāvātais variants ir labāks. Es esmu ļoti pateicīgs Valsts prezidentam par piedāvāto iniciatīvu, ko viņš ir savā priekšlikumā licis mums priekšā, un es priecājos, ka visas frakcijas, kas bija klāt Juridiskās komisijas sēdē, akceptēja mūsu priekšlikumu virzīšanu tālāk. Atliek kārtīgi izdarīt šo darbu līdz galam, un mēs varēsim lepoties ar vienu likumu.

Es aicinu nesasteigt. Es aicinu tiešām saprast, ka šis ir likums, kas sabiedrībai ir jāizdiskutē, cik vien plaši iespējams. Jau Juridiskajā komisijā un arī plašāk esmu teicis, ka Rīgas Latviešu biedrība ir tam gatava un ver vaļā savas telpas: nāciet iekšā! Taisām konferences un runājam par to, aicinām sabiedrību, stāstām, skaidrojam, prasām viedokli, runājam visplašākajā mērogā! Runājam visos formātos, kādus vien varam atrast, lai tiekam līdz kvalitatīvam likumam!

Un viena neliela piebilde. Ja Saeimas deputāti no savām frakcijām deleģē darbam komisijā cilvēkus, tad tie ir attiecīgās frakcijas pārstāvji. Vismaz man tā likās, pirms es nonācu šeit, un, godīgi sakot, tas man liktos normāli arī tagad. Ja kādas frakcijas deputāti uz komisiju nenāk – un nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ –, drīkst deleģēt citu vai darīt citādāk, tad loģiski, ka viņi nav lietas kursā par to, kas notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Tikai daži vārdi argumentācijai par iespējamo šā likuma sadalīšanu nosacīti vieglajos un grūtajos jautājumos un par dažādiem termiņiem.

Šobrīd tiešām nevienam nav iebildumu pret šā likumprojekta 1.punktu. Proti, atsauc izslēgumu no likuma 2.panta 1.punkta. Tomēr, ja mēs šo normu pieņemam uzreiz... Jā, un to var pieņemt kaut vai vienā dienā. Tomēr bez pārejas noteikumiem šī norma nebūs pilnvērtīga, jo – ko mēs darīsim ar tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir bijuši pašreizējās likuma redakcijas spiesti vai nu atteikties no Latvijas pilsonības, saņemot savas mītnes zemes pilsonību, vai kam tā ir atņemta ar tiesas spriedumu? Ja mēs gribam šo normu ieviest, tad ieviešam to uzreiz pilnvērtīgu un normāli strādājošu, atrisinot visas pārējās konsekvences!

Un, godātie kolēģi, paldies Dievam, ka mums Saeimā beidzot ir bijusi politiskā griba atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Strādāsim aktīvi, ātri, kamēr šī griba nav izsīkusi nebeidzamās debatēs par sīkumiem, un šogad pabeigsim Pilsonības likumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas vairākuma atbalstīto termiņu, proti, 1.septembri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Nacionālā apvienība ierosina 2.maiju.

Sēdes vadītāja. Tā... Ir divi priekšlikumi. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam „Grozījumi Pilsonības likumā” priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būtu 1.septembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 8, atturas – 2. Tātad ir atbalstīts priekšlikums, ka iesniegšanas termiņš ir 1.septembris.

Tas bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēl vēlos visu mūsu vārdā sveikt dzimšanas dienā deputāti Dzintru Hiršu, kurai dzimšanas diena ir tieši šodien! (Aplausi.)

Tāpat aicinu visus sveikt pusapaļā jubilejā deputātu Borisu Cileviču, kuram pusapaļa jubileja bija 26.martā! (Aplausi.)

Un vēl uzklausīsim vairākas informācijas.

Tātad ir saņemti deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu Agešina, Ribakova, Mirska, Kabanova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā ietvertā uzdevuma nepildīšanu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Vēl ir saņemts deputātu Laizānes, Dombravas, Parādnieka, Cilinska un Dzintara jautājums veselības ministram Jurim Bārzdiņam „Par neauglības problēmu risināšanu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Tāpat šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Darba kārtībā ir divi jautājumi.

Viens no tiem ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Tātad uz to bija sniegta rakstiska atbilde, taču ministrs līdz šim nevarēja ierasties, bet nu ir informējis, ka šodien viņš var ierasties. Tātad, ja jūs esat gatavi viņu uzklausīt, tad pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Savukārt otrs ir deputātu Tutina, Sakovska, Kravcova, Meļņikova, Ņikiforova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarbnieku apmācību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Tātad nav nepieciešama papildu atbildes sniegšana.

Un vēl es dodu vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 12.00.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim kā Saeimas sekretāram.

K.Šadurskis (10.Saeimas sekretārs).

Godātie parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Tūlīt pēc sēdes notiks Saeimas Prezidija sēde, kas nebūs gara, bet dažas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām Sarkanajā zālē aicinu visus uz turpinājumu pirmajai parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdei, kuru mēs pārtraucām... Nu, tad ņemam 15 minūtes no šā brīža.

Sēdes vadītāja. Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš, Zemgales v/a: „Vai kļūdu izlabot drīkst?”)

Jā, lūdzu, vārds Andrim Bērziņam!

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Manam pulkstenim kaut kas nepareizs bija noticis. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Vasaras laiks!”) Vasaras laiks, pavasaris... Piedodiet, tā gadās! Pulksten 11.00 ir Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, bet pulksten 11.30 – Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Gaidis Bērziņš, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Andris Buiķis... Ir. Kas ir ar Vidzemē ievēlēto Bērziņu? Nav. Ingrīda Circene... Ir. Sergejs Dolgopolovs... Nav. Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs... Viņš ir. Ivans Klementjevs... Nav. Ainars Latkovskis... Nav. Imants Viesturs Lieģis... Nav. Inese Šlesere... Nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 31.marta sēdi pasludinu par slēgtu.