Finanšu ministrija:
Par atbrīvojumu no akcīzes nodokļa uztura bagātinātājiem

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” neparedz jaunus akcīzes nodokļa atbrīvojumus, bet gan vienkārši tehniski sakārto normas akcīzes jomā, saglabājot līdz šim esošo pieeju šo produktu aplikšanai ar nodokļiem. Turklāt tiek paredzēts ierobežojums, ka ar akcīzes nodokli neapliek, ja spirta daudzums uztura bagātinātājā nepārsniedz 80 ml absolūtā spirta iepakojumā. Savukārt, ja uztura bagātinātājā esošais spirta saturs pārsniedz šo robežlielumu, tas tiek aplikts ar akcīzes nodokli pilnā apmērā.

Ministru kabinets 29.martā akceptēja grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kas tiks iekļauti budžeta grozījumu paketē un kas nosaka atbrīvojumu no akcīzes uztura bagātinātājiem. Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība ir paudusi bažas, ka tādējādi alkoholiskie dzērieni tiks tirgoti kā uztura bagātinātāji, nemaksājot akcīzes nodokli. Finanšu ministrija ir gandarīta, ka nozares uzņēmēju asociācija iesaistās kopējā darbā – cīņā pret nelegālo ekonomiku, un norāda uz pilnveidojamām likumdošanas pozīcijām.

Vēsturiski Latvijā zāles un uztura bagātinātāji tika reģistrēti vienā reģistrā, kurā iekļautie produkti bija atbrīvoti no akcīzes nodokļa. Savukārt pēc iestāšanās ES reģistrs tika sadalīts un produkti, kas satur spirtu, piemēram, kliņģerīšu tinktūra, baldriāna uzlējums, neopertusīns, krūšu eliksīrs, vilkābeles uzlējums u.c., vairs netiek reģistrēti zāļu reģistrā, bet gan kā uztura bagātinātāji uztura bagātinātāju reģistrā. Atbilstoši pašlaik esošajai likumdošanai, piemēram, kliņģerīšu tinktūra, baldriāna uzlējums, neopertusīns, krūšu eliksīrs, vilkābeles uzlējums u.c., kas satur spirtu, tiek uzskatīti par uztura bagātinātājiem un pamatā tiek tirgoti aptiekās. Faktiski minētie spirtu saturošie uztura bagātinātāji tiek ražoti nelielos iepakojumos (piemēram, 20, 30, 50, 100 ml iepakojumā). Šiem produktiem akcīzes nodoklis netiek piemērots, jo to izmantošanas mērķis, beidzot reģistrēšanu zāļu reģistrā, tik un tā nav mainījies.

Latvijā uztura bagātinātājiem ir noteikta īpaša reģistrācijas, aprites un kontroles kārtība ar Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumiem Nr.725 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtība”. Minētie uztura bagātinātāji galapatērētājam tiek piegādāti tikai fasētā veidā, proti, kapsulās, tabletēs, dražejās un citos veidos, ampulās, pulvera maisiņos un citā iesaiņojumā. Turklāt uztura bagātinātāju marķējumam ir noteiktas papildu prasības, piemēram, ir jābūt uzrakstam “uztura bagātinātājs”, norādītai uztura bagātinātāja ieteicamai diennakts devai, ir jābūt brīdinājumam, ka uztura bagātinātājs ir jāglabā bērniem nepieejamā vietā u.tml. Latvijā uztura bagātinātāji tiek reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā un tiem ir sava noteikta aprites kārtība.

Izvērtējot, ka pirms Latvijas iestājas Eiropas Savienībā zāļu reģistrā reģistrētie produkti pēc iestājas Eiropas Savienībā tika sadalīti – vieni zāļu reģistrā, citi uzturu bagātinātāju reģistrā, tika secināts, ka šajā sakarā ir jāsakārto normas akcīzes jomā.

Paralēli iesniegtajam likumprojekta variantam vēl papildus tiek izvērtēts, vai ir jāparedz tomēr stingrākas prasības, nekā šobrīd paredz likumprojekts. Tādējādi Finanšu ministrija ir gatava uzklausīt un izvērtēt nozaru priekšlikumus un neizslēdz iespēju pastiprināt uztura bagātinātāju aprites ierobežojumus, piedāvājot attiecīgus precizējumus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

ES dalībvalstīs ir atšķirīga pieeja akcīzes nodokļa piemērošanā uztura bagātinātājiem. Daļa dalībvalstu piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, daļa piemēro akcīzes nodokli. Piemērām, Īrijā uztura bagātinātāji tiek definēti, kā zāles, arī Lietuvā, lai tiktu piemērots direktīvas 92/83/EEK 27.panta pirmās daļas “d” apakšpunktā noteiktais atbrīvojums etilspirtam, uztura bagātinātājiem jābūt reģistrētiem zāļu reģistrā vai jābūt atzītām par medikamentiem, vai jābūt medikamentu sastāvā. Slovākijā un Slovēnijā uztura bagātinātājiem akcīzes nodoklis netiek piemērots. Savukārt Igaunijā, Ungārijā, Beļģijā un Francijā, ja uztura bagātinātajos etilspirta koncentrācija pārsniedz 1,2% un tiek piemērots KN kods 2208, šie produkti tiek uzskatīti par alkoholiskajiem dzērieniem un ir apliekami ar akcīzes nodokli.

Ne Finanšu ministrija, ne Valsts ieņēmumu dienests līdz šim nav novērojis masveida uztura bagātinātāju patēriņa pieaugumu, kas liecinātu par to izmantošanu alkoholisko dzērienu vietā. Šīm tendencēm tiks pievērsta uzmanība, nepieciešamības gadījumā veicot kontroles pasākumus un ierosinot grozījumus normatīvajā regulējumā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa