Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 5.aprīlī

ĀM: Par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās

Ministrs kabinets 5.aprīlī apstiprināja Ārlietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās 2011.–2013.gadā. Ziņojuma mērķis ir informēt par pašreizējo situāciju, kā arī nepieciešamību nodrošināt Latvijas dalību nākamajos gados.

Starptautiskās organizācijas ES un NATO izmanto visaptverošu pieeju krīzes situācijām, jo, lai nodrošinātu panākumus konfliktu skartajos reģionos, militārai un civilai iesaistei vienai otru jāpapildina. Šā gada Iekšlietu ministrijas budžetā plānoti līdzekļi sešu ekspertu nosūtīšanai uz Afganistānu, Gruziju un Kosovu. Pašreiz pieci Valsts policijas un Valsts robežsardzes pārstāvji pilda pienākumus Eiropas Savienības misijās minētajās valstīs.

Ministru kabinets vienojās, ka 2011.–2013.gadā jāturpina dalība misijās Afganistānā, Gruzijā un Kosovā. Vienlaikus tiks meklētas iespējas civilās iesaistes palielināšanai, jo īpaši saistībā ar starptautisko organizāciju lēmumiem par civilās iesaistes palielināšanu Afganistānā, kas atbalstītu vietējo spēju veidošanu un stiprināšanu. Afganistānas valdības spēja uzņemties arvien lielāku atbildību par savā valstī notiekošo noteiks starptautiskās sabiedrības un arī Latvijas ilgtermiņa iesaistes panākumus.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

EM: Par izmaiņām aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” pamatnosacījumos

5.aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātas izmaiņas ES fondu programmas daudzdzīvokļu māju renovācijai nosacījumos, kas vēl vairāk atvieglo atbalsta saņemšanu un paplašina projektu iesniedzēju loku.

Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””, nosakot, ka šis regulējums attiecas uz 1.–8.projektu iesniegumu atlases kārtu. Vienlaikus apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par 3.4.4.1.aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu.

Aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devītā projektu iesniegumu atlases kārta tiks sākta šā gada aprīlī. Līdz 31.maijam projektu iesniegumus varēs iesniegt arī astotajā projektu iesniegumu atlases kārtā (atbilstoši 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””).

Devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā tiks atbalstīti renovācijas darbi dzīvojamajās mājās, kuru būvniecība sākta pirms 1993.gada (ieskaitot) un kuras ir nodotas ekspluatācijā līdz 2002.gadam (ieskaitot), bet ne ēkās, kuras iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Papildus Ekonomikas ministrija prognozē, ka tiks būtiski paplašināts iesniedzēju loks, atceļot noteikto minimālo 20 punktu slieksni, ļaujot ēkām ar nelielu dzīvokļu skaitu, kuras atrodas teritorijās ar augstu teritorijas attīstības indeksu, saņemt atbalstu mājokļa renovācijai.

Šajā atlases kārtā projektu iesniegumam nebūs jāpievieno tehniskās apsekošanas atzinums, pilnvarojuma līgums un lokālā būvniecības izmaksu tāme. Savukārt tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas būvētas pēc 1957.gada, ir ar vismaz trīs stāviem, kurās ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs apkurei un kuru vidējais apkures siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā, varēs neizstrādāt ēkas energoaudita pārskatu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu lēmumu par mājas renovāciju dzīvokļu īpašnieki turpmāk varēs pieņemt vairākos veidos – kopsapulcē, ar aptaujas palīdzību vai, ja visi dzīvokļu īpašnieki balsos par mājas renovāciju, savstarpēji vienojoties.

Gan astotajā, gan devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzēji papildus starpposma un noslēguma maksājumam varēs saņemt arī avansa maksājumu, kas nepārsniedz 20% no pieprasītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra. Šo maksājumu varēs saņemt, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai būs pieejami finanšu resursi un projekta iesniedzējs būs atvēris norēķinu kontu Valsts kasē.

Lai uzlabotu gan projektu iesniegumu, gan projektu ietvaros veikto būvdarbu kvalitāti, devītajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniedzējiem kā obligāta tiks noteikta prasība par projektētāja profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, būvniecības garantijas laika garantijas apdrošināšanu vai būvniecības garantijas laika bankas garantiju, kā arī būvdarbu būvuzraudzību. Papildus projekta īstenošanas rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas nedrīkstēs pārsniegt 120 kWh/m² gadā (1–2 stāvu ēkām) vai 100 kWh/m² gadā (3 un vairāk stāvu ēkām).

Eiropas Savienības fondu aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 44,37 miljoni latu.

Informācija par aktivitāti ir pieejama LIAA mājaslapas www.liaa.gov.lv sadaļā “ES fondi”. Klienti par neskaidrajiem jautājumiem ir aicināti vērsties LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā pa tālruni 67039499, klātienē – Rīgā, Pērses ielā  2 (1.stāvā), vai pa e-pastu jautajumi@liaa.gov.lv.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par administratīvā sloga samazināšanu kases aparātu lietotājiem

Lai samazinātu administratīvo slogu kases aparātu lietotājiem, 5.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

Grozījumi paredz atcelt obligāto prasību lietotājiem slēgt rakstiskus līgumus ar apkalpojošajiem dienestiem par kases aparātu apkalpošanu, tādējādi savstarpējo attiecību noformējuma izvēli atstājot lietotāju un apkalpojošo dienestu ziņā.

Šobrīd lietotājiem ir noteikts pienākums pirms kases aparāta lietošanas uzsākšanas un reģistrēšanas VID noslēgt rakstisku līgumu ar noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrētu apkalpojošo dienestu par aparāta apkalpošanu, kas rada papildu administratīvo slogu, jo tiek ierobežota iespēja brīvi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Laužot ar apkalpojošo dienestu noslēgto līgumu pirms termiņa, piemēram, ja neapmierina apkalpojošā dienesta sniegto pakalpojumu kvalitāte vai izcenojumi, ir jāmaksā līgumsods, kas lietotājiem rada papildu izmaksas. Nenosakot obligātu prasību slēgt līgumus, palielināsies konkurence apkalpojošo dienestu starpā un pieaugs sniegto pakalpojumu kvalitāte un izpildes ātrums.

Līdz ar to lietotājiem vairs nebūs arī VID jāuzrāda noslēgtie līgumi ar apkalpojošajiem dienestiem par kases aparātu apkalpošanu, kā arī nebūs jāsniedz informācija VID tajos gadījumos, ja būs mainījies apkalpojošais dienests.

Līdz šim VID rakstiski bija jāinformē 10 dienu laikā.

Savukārt, lai neietekmētu līdzšinējo kases aparāta uzraudzībai izveidoto sistēmu, noteikumos ir veikti precizējumi, kas nosaka, ka arī turpmāk kases aparāta apkalpošana jāveic apkalpojošajam dienestam, tādējādi projektā tiek precizēti lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumi.

Šobrīd ir noteikta lietotājam sarežģīta un darbietilpīga kases aparāta žurnāla aizpildīšanas kārtība, kas dublē no kases aparāta izdrukātajos pārskatos norādīto informāciju. Lai atvieglotu lietotājiem žurnāla aizpildīšanas kārtību, noteikumi papildināti ar punktu, kurā ir noteikta žurnālā norādāmā informācija.

Lai samazinātu apkalpojošo dienestu izmaksas, patērētos laika un cilvēkresursus pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu sagatavošanai un iesniegšanai VID (šobrīd pārskats jāsniedz katru mēnesi), grozījumi paredz turpmāk pārskatu iesniegt reizi ceturksnī, t.i., apkalpojošajam dienestam pārskats par stingrās uzskaites plombu izlietojumu būs jāiesniedz VID par katru kalendāra gada ceturksni līdz tam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Lai samazinātu VID administratīvās procedūras, tiek noteikts, ka par apkalpojošo dienestu un to apkalpojamo kases aparātu reģistrēšanu VID vienotajā datubāzē (reģistrā) paziņos VID mājaslapā internetā.

 

FM: Par personas mantiskā stāvokļa deklarēšanu no 2012.gada

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb tā sauktās nulles deklarācijas būs jāiesniedz 2012.gada sākumā, tā 5.aprīlī nolēma Ministru kabinets, izskatot Finanšu ministrijas sagatavoto fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu. Tas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas būs jāiesniedz tādām personām, kurām pieder īpašums vai finanšu līdzekļi vairāk nekā 50 minimālo mēnešalgu jeb 10 000 latu apmērā.

Lai neradītu administratīvu apgrūtinājumu personām, kuru īpašumā nav ievērojami mantas vai finanšu līdzekļi, kā arī efektīvi izlietotu nodokļu administrācijas resursus, likumprojektā ir paredzēts, ka deklarācijas jāiesniedz tikai tām personām, par kuru īpašumiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav pieejamas ziņas no Latvijas valsts oficiālajiem reģistriem, vai kurām pieder īpašumi ārvalstīs, vai kuru īpašumu un uzkrājumu vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Deklarāciju iesniegšanas termiņš plānots trīs mēneši, deklarācijas varēs iesniegt papīra formātā un elektroniski.

Likumprojekta mērķis ir konstatēt fizisko personu mantisko stāvokli 2012.gada 1.janvārī un nodrošināt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas nākotnē, kā arī izveidot sistēmu, lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli, kas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā. Nulles deklarāciju likuma izstrādes uzdevums bija iekļauts arī Ministru kabineta apstiprinātajā pasākumu plānā ēnu ekonomikas mazināšanai.

Šobrīd VID jau ir pieejamas ziņas par fiziskām personām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām, valsts amatpersonu deklarācijām, ziņojumiem par sociālā nodokļa maksājumiem, paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām, kā arī dati, kurus VID iegūst no citu institūciju datubāzēm.

Taču Valsts ieņēmumu dienestam šobrīd nav tiesību pārbaudīt un piemērot papildu nodokļu uzrēķinu par periodu, kas uzrādīts kā ienākumu ieguves laiks pirms trīs gadiem. Līdz ar to valsts institūcijām ir ierobežotas iespējas pārbaudīt iepriekšminēto informāciju.

Turklāt praksē nodokļu administrācijai un citām valsts institūcijām ir sarežģīti pārliecināties par deklarētās skaidrās naudas uzkrājumu esamību – normatīvie akti neparedz personai pienākumu pierādīt, ka tās rīcībā ir deklarētie skaidrās naudas uzkrājumi.

Tādēļ likumprojektā ir ietverta prasība visiem deklarācijas iesniedzējiem vienlaikus ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumus savos kontos, lai nodrošinātu iespēju nodokļu administrācijai pārliecināties par šādu līdzekļu esamību un novērstu iespēju vienu un to pašu skaidro naudu deklarēt vairākas reizes. Šī norma radīs nelielu papildu administratīvo slogu, taču ir samērīga ar paredzēto ieguvumu – skaidras naudas kontroles iespēju.

Likumprojekts noteic, ka deklarācijas būs jāiesniedz tiem Latvijas rezidentiem, kas ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, ārzemnieki, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā un kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums;

2) persona ir ieguvusi Latvijā vai ārvalstīs nekustamo īpašumu, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis;

4) personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir kapitāla daļas (pamatkapitāla daļas, akcijas, ieguldījuma daļas u.c.), kuru nominālvērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

5) personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir finanšu instrumenti un to kopējā nominālvērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

6) personas naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

7) privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) visu uzkrāto līdzekļu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

8) personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

9) persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

10) personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir iepriekš neminēts īpašums (piemēram, antikvāri, mākslas un kolekcijas priekšmeti, dārgmetālu suverēni, Latvijā vai ārvalstīs ieguvusi īpašumā transportlīdzekli, kas nav reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, u.c.), kura kopējā vērtība pēc personas ieskatiem pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

11) persona ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota īpašuma, ja šī īpašuma nominālvērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Brīvprātīgi deklarāciju varēs aizpildīt arī citas fiziskas personas, kas neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.

Lai efektīvāk izmantotu valsts resursus, likumprojektā paredzēts saskaņot valsts amatpersonu deklarācijas prasības ar sākumdeklarēšanu. Personām, kas 2012.gadā sniegs kārtējo valsts amatpersonu deklarāciju pēc stāvokļa 2012.gada 1.janvārī, būs jāpilda nulles deklarācijas likuma prasība ieskaitīt skaidru naudu kontā. Valsts amatpersonām kā līdz šim tiks piemērotas stingrākas prasības, piemēram zemāks deklarēšanas slieksnis (20 minimālās mēnešalgas).

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu mantiskā stāvokļa deklarācijā persona tiek saukta pie tiesību aktos paredzētās administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Savukārt, ja Valsts ieņēmumu dienests vai cita valsts institūcija savas kompetences ietvaros konstatē, ka persona, kam paredzēta obligāta deklarācijas iesniegšana, to nav izdarījusi noteiktajā termiņā, personai būs pienākums pierādīt savas mantas un finanšu līdzekļu izcelsmi saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām.

 

FM: Par Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem

5.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Latviju sanāksmē šā gada 7.–9.aprīlī Budapeštā pārstāvēs finanšu ministrs Andris Vilks.

Gatavojoties Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) pavasara gada sanāksmei, ECOFIN neformālās sanāksmes laikā plānots apstiprināt Eiropas Savienības valstu kopīgo redzējumu par ekonomisko situāciju un tās attīstības tendencēm.

Tāpat sanāksmē tiks apspriestas un apstiprinātas Eiropas Savienības kopīgās un dalībvalstu prioritātes un specifiskās intereses gaidāmajā G20 sanāksmē Vašingtonā. Tās galvenokārt ietver jautājumus par globālo makroekonomisko nelīdzsvarotību, finanšu regulējuma reformu un krasajām izmaiņām būtiskāko izejmateriālu cenās.

Ministru darba kārtībā būs diskusijas arī par ekonomiskās pārvaldības stiprināšanu un uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot indikatoru kopumam un to sliekšņiem, kas palīdzēs noteikt, novērst un koriģēt makroekonomiskās nesabalansētības. Latvijai attiecībā uz indikatoru kopumu ir savs viedoklis par tekošā konta kā indikatora izmantošanu (t.i., piedāvā izmantot tekošā konta un kapitāla konta summu), un Latvija iebilst, ka novērtējumā tiek izmantots tāds rādītājs kā raālais efektīvais valūtas kurss pēc cenu līmeņa izmaiņām.

ECOFIN sanāksmes laikā plānots, ka ministri pārrunās jautājumus saistībā ar visaptverošiem pasākumiem stabilitātes nodrošināšanai, t.i., par turpmāku darbu pie vienošanās līguma par Eiropas stabilitātes mehānismu, kā arī “Eiro plus” pakta īstenošanu.

Attiecībā uz finanšu sektora jautājumu bloku sanāksmē ministri pārrunās sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu kārtējo ES banku stresa testu. Stresa testa uzmanības centrā ir lielu Eiropas Savienības pārrobežu banku grupu jutības pārbaude pret reālistiskiem, taču maz ticamiem šoka gadījumiem.

Latvijas banku sektorā šo banku grupu nozīmīgo īpatsvaru, līdzīgi kā 2010.gadā, veido ārvalstu banku grupu filiāles un meitassabiedrības. Līdz ar to Latvija stresa testā tiek iesaistīta pastarpināti.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par Krīžu komunikācijas pasākumu plānu 2011.–2013.gadam

5.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts “Krīžu komunikācijas pasākumu plāns 2011.–2013.gadam”. Plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu plānotu, saskaņotu un koordinētu komunikāciju krīzes situācijā, sekmētu komunikācijā iesaistīto amatpersonu kompetences paaugstināšanu un izglītotu iedzīvotājus par rīcību krīzes situācijā.

Plāns paredz īstenot pasākumus vairākos virzienos.

Pirmais virziens paredz attīstīt plānotu, saskaņotu un koordinētu valsts pārvaldes iestāžu informācijas aprites kārtību krīzes situācijā. Paredzēts izveidot krīzes komunikācijas ekspertu grupu Krīzes vadības padomes ietvaros, izstrādāt metodiskos ieteikumus “Komunikācija krīzes situācijā” valsts pārvaldes komunikācijas speciālistiem un citām krīžu komunikācijā iesaistītajām amatpersonām, ministriju iekšējos normatīvajos aktos noteikt informācijas aprites kārtību krīzes situācijā, kā arī noteikt par komunikāciju atbildīgās amatpersonas tiesības un pienākumus šādā situācijā.

Otrais rīcības virziens paredz iedzīvotājus izglītojošus pasākumus par rīcību krīzes situācijā un operatīvu iedzīvotāju informēšanas nodrošināšanu krīzes situācijā. Plānots izveidot 112 portālu kā centrālo elektroniskās informācijas avotu iedzīvotājiem un tūristiem dažādu veidu krīzes situācijās, izstrādāt vadlīnijas krīžu komunikācijai sociālajos medijos, izveidot 112 kontus sociālajos portālos, izstrādāt rekomendācijas pašvaldību mājaslapu papildināšanai ar informāciju par rīcību krīzes situācijā un civilās aizsardzības plāniem, organizēt tematiskas informatīvās kampaņas par rīcību dažādās krīzes situācijās.

Trešais rīcības virziens paredz mācību programmu aktualizēšanu un papildināšanu vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs, komunikācijas speciālistu un komunikācijā iesaistīto valsts un pašvaldību amatpersonu zināšanu paaugstināšanu krīžu komunikācijas jomā. Šā virziena ietvaros plānots pārskatīt un aktualizēt metodisko ieteikumu “Drošība” pamatskolai saturu, nodrošināt sabiedrisko attiecību speciālista, sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītāja un sabiedrisko attiecību menedžera Profesiju standartu papildināšanu ar prasību pārzināt krīžu komunikāciju un veikt krīžu komunikācijas pasākumus, kā arī veikt valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku apmācību.

Krīžu komunikācijas plāna ietvaros ar jēdzienu “krīze” tiek saprasta neparedzama vai grūti paredzama situācijas norise pēc dabas, tehnisko, tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un sabiedrisko sistēmu līdzsvara stāvokļa izjaukšanas, kuru rezultātā tiek apdraudēta pilsoņu dzīvība, veselība vai īpašums, apkārtējā vide, sabiedriskā kārtība, valsts iekšējā vai ārējā drošība, un šo problēmu atrisināšanai (pārvarēšanai) parastās pilnvaras un pieejamie līdzekļi nav pietiekami.

Iekšlietu ministrija ir noteikta par koordinējošo institūciju plāna izpildē.

 

IeM: Par problēmām dzīvesvietas deklarēšanas nosacījumu obligātā izpildē

5.aprīlī Ministru kabinetā (MK) pieņemts zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums “Par problēmām saistībā ar dzīvesvietas deklarēšanas nosacījumu obligātu izpildi”.

Iekšlietu ministrijai uzdots sagatavot grozījumus MK 2009.gada 30.jūnija noteikumos Nr.720 “Noteikumi par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju”, paredzot, ka no valsts nodevas par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju atbrīvoti:

• bērni, kuri ievietoti valsts vai pašvaldības bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē vai audžuģimenē;

• personas, kuras deklarē dzīvesvietu valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē (pansionātā);

• personas, kuras deklarē dzīvesvietu patversmē.

Paredzēts arī sagatavot likumprojektu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot palielināt maksimālo soda apmēru personai, kas, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas.

Finanšu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot riska adreses, tai skaitā patversmju adreses, kas tiek izmantotas pretlikumīgām darbībām, lai izvairītos no nodokļu samaksas.

Savukārt Tieslietu ministrijai jāsagatavo likumprojekts par grozījumiem Komerclikumā, paredzot, ka gadījumā, ja personai ir likumā noteikts pienākums deklarēt dzīvesvietu, ziņas par dzīvesvietu komercreģistrā ieraksta, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra informāciju.

MK protokollēmums arī paredz visām ministrijām līdz 2012.gada 1.martam izvērtēt to kompetencē esošos tiesību aktus un, ja nepieciešams, veikt attiecīgus grozījumus, aizstājot terminus “faktiskā dzīvesvieta”, “reālā dzīvesvieta”, “dzīvesvieta” un citus faktiskās dzīves vietas apzīmējumus ar terminu “deklarētā dzīvesvieta”.

 

IeM: Par ministrijas sakaru aparatūras un tehnisko sistēmu apdrošināšanas iespējām pret dabas stihiju negatīvo ietekmi

5.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums “Par paaugstināta riska zonā esošo Iekšlietu ministrijas (IeM) sakaru aparatūras un tehnisko sistēmu apdrošināšanas iespējām pret dabas stihiju negatīvo ietekmi”.

Iekšlietu sistēmas speciālisti secinājuši, ka apdrošināšana pati par sevi negarantē iekārtu darbības nepārtrauktību un nepieciešamais finansējums iekārtu apdrošināšanai nav samērojams ar zaudējumiem, kuri varētu rasties zibensizlādes ietekmes rezultātā.

Tādēļ, lai nodrošinātu to netraucētu darbību, tika ierosināts veikt šo sistēmu auditu un sakārtošanu.

Tāpat arī izskatīta iespēja Valsts robežsardzes sakaru un tehnisko sistēmu objektos nodrošināt pretzibens aizsardzības un zemējuma sistēmu auditu un pretzibens aizsardzības un zemējuma sistēmas regulāras (sezonālās) tehniskās pārbaudes.

Jautājums par pretzibens aizsardzības un zemējuma sistēmu audita un pretzibens aizsardzības un zemējuma sistēmas regulāro tehnisko pārbaužu nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu 2012.gadā ne vairāk kā 78 000 latu apmērā un zemējuma sistēmas regulāro tehnisko pārbaužu nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu 2013.gadā un turpmāk ik gadus ne vairāk kā 39 000 latu apmērā tiks skatīts MK 2012.gada un 2013.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par pedagogu konkurētspējas veicināšanu izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos

Lai paplašinātu pedagogu loku, kuri var saņemt atbalstu izglītības sistēmas pārmaiņu laikā, un nodrošinātu atbalstu pēc iespējas vairāk pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par Eiropas sociālā fonda (ESF) apakšaktivitāti “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka atbalstu pedagogam zināšanu un prasmju pilnveidē, lai veicinātu profesionālo un sektorālo mobilitāti, tai skaitā attīstītu uzņēmējspēju un uzsāktu komercdarbību vai pašnodarbinātību, varēs piešķirt arī pedagogam, kura darba slodze ir 13 vai vairāk kontaktstundu nedēļā.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr.998 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitāti “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”” nosaka, ka atbalstu šo aktivitāšu īstenošanai var piešķirt tikai tam pedagogam, kurš var zaudēt darbu izglītības iestādē izglītības sistēmas strukturālo pārmaiņu dēļ un kura darba slodze ir 12 vai mazāk kontaktstundas nedēļā kopā visās izglītības iestādēs, kurās pedagogs strādā, ar nosacījumu, ka pedagogs nestrādā citā darba vietā ārpus izglītības iestādes.

Sakārtojot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīklu reģionos, sekmējot visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī paaugstinot izglītības kvalitāti un pieejamību, darbu izglītības iestādēs var zaudēt arī pedagogi, kuru darba slodze ir virs 12 kontaktstundām nedēļā.

2011.gadā IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par 13 izglītības iestāžu reorganizāciju un trīs izglītības iestāžu slēgšanu no 2011.gada 1.septembra, notiek arī profesionālās izglītības iestāžu reorganizācija. Tāpēc jāprecizē normatīvajos aktos ietvertie nosacījumi, paredzot iespēju, ka, sākot ar 2011.gada 15.aprīli, atbalstu zināšanu un prasmju pilnveidei, lai veicinātu profesionālo un sektorālo mobilitāti, tai skaitā attīstītu uzņēmējspēju un uzsāktu komercdarbību vai pašnodarbinātību, piešķir arī pedagogam, kura darba slodze ir virs 12 kontaktstundām nedēļā un kurš izglītības sistēmas pārmaiņu rezultātā var zaudēt darbu izglītības iestādē.

Papildu tam noteikumu projekts paredz pagarināt projekta īstenošanas termiņu, to nosakot 37 mēneši no vienošanās noslēgšanas dienas, līdzšinējo 30 mēnešu vietā, tādējādi paredzot iespēju organizēt vēl vienu projektā paredzēto apakšaktivitāšu īstenošanas posmu.

Laika posmā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada februārim projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ir atbalstīti 27 486 pedagogi.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumos Nr.998 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitāti "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos””” 5.aprīlī apstiprināts valdībā.

 

IZM: Par darbības programmas apakšaktivitātes “Zinātnes infrastruktūras attīstība” otro projektu iesniegumu atlases kārtu

Ņemot vērā, ka zinātnes infrastruktūras attīstība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem zinātnes komercializācijas problēmu risināšanai un efektīvai zinātnes rezultātu ieviešanai ražošanā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes “Zinātnes infrastruktūras attīstība” otro projektu iesniegumu atlases kārtu”.

Noteikumu projekts nosaka darbības programmas otro projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas kārtību, nosaka prasības projekta iesnieguma iesniedzējam, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, atbildīgo iestādi, sadarbības iestādi un citus nosacījumus aktivitātes īstenošanai.

Saskaņā ar noteikumiem projekta iesniedzējs var būt Latvijas Republikā reģistrēts komersants vai zinātniskā institūcija, kas ir reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā. Finansējums tiek piešķirts ilgtermiņa ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunas pētnieciskās darbības uzsākšanu, esošas pētnieciskās darbības paplašināšanu vai esošo pētniecības virzienu dažādošanu ar jauniem papildu pakalpojumiem projekta iesniedzēja darbības nozarē.

Kopējais apakšaktivitātes otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 46 348 118 lati. Projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs ir 1 500 000 latu, maksimālais apmērs – 8 500 000 latu. Projektu maksimālais īstenošanas laiks ir trīs gadi no dienas, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.augustam.

Projektu laikā īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks veicināta zinātnes un pētniecības attīstība, praktiskas ievirzes pētniecība, zinātnes komercializācija un inovatīvu risinājumu ieviešana komercdarbībā, kas sekmēs augstas pievienotās vērtības radīšanu un sniegs ieguldījumu valsts konkurētspējas paaugstināšanā. Projektos atbalstāmās darbības – zinātnisko iekārtu un pētniecības aprīkojuma iegāde, kā arī ēku rekonstrukcija vai renovācija, lai ēku/telpu pielāgotu zinātniskajai darbībai.

Noteikumu projekts ir saskaņots ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Valsts zinātnisko institūtu asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes “Zinātnes infrastruktūras attīstība” otro projektu iesniegumu atlases kārtu” 5.aprīlī apstiprināts valdībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu līdz 65 gadiem

Lai sekmētu valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī pilnveidotu atsevišķas tiesību normas, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.

Likumprojekts paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Sākot ar 2016.gadu, to pakāpeniski paaugstinās par pusgadu, līdz 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.

Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos attiecīgi pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem). Arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, sākot ar 2016.gadu, līdz 2021.gadā tas sasniegs 60 gadus.

Tāpat ar 2016.gadu paaugstinās arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, veicinot iedzīvotājus godīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Labklājības ministrija uzsver, ka ilgstošāks darba stāžs nodrošina lielāku vecuma pensijas apmēru.

Atbilstoši likuma grozījumiem cilvēkam uz laiku tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, ja tās saņēmējs, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šobrīd bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaikus ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, izdienas un vecuma pensiju, slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu u.c.

Ņemot vērā, ka šobrīd valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs, nav tiesību uz vienreizēja pabalsta saņemšanu, likuma grozījumos tiesības uz minēto pabalstu ir paredzētas arī izdienas pensijas saņēmējam.

To paredz 5.aprīlī valdībā apstiprinātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Izmaiņas likumā ir izstrādātas, pamatojoties uz pērn valdībā atbalstīto Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Pašreiz tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

 

LM: Par darba dienas pārcelšanu 2012.gadā

Lai elastīgāk organizētu darba laiku, kā arī veicinātu veiksmīgāku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, 2012.gadā pirmdienu, 30.aprīli, pārcels uz sestdienu, 28.aprīli.

Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka, pārceļot minēto darba dienu, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Savukārt ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, bet iedzīvotājiem – lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Iepriekšminēto paredz 5.aprīlī valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums “Par darba dienas pārcelšanu 2012.gadā”.

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tajā pašā mēnesī. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

Saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par personu tiesībām vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma gadījumos internetā

5.aprīlī Ministru kabinets akceptēja informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu personai iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, un iespēju saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzību.

Kā teikts anotācijā, viena no tiesiskajām problēmām ir personas ierobežotās iespējas aizstāvēt savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, proti, kad notikusi goda un cieņas vai personas neaizskaramības, privātās dzīves aizskaršana internetā. Pašlaik persona, kurai ar šādām darbībām ir nodarīts kaitējums, nevar pilnvērtīgi un tiesiski aizstāvēt savas intereses. Personai ir jāiesniedz prasības pieteikums rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas, norādot aizskārēja–atbildētāja personas datus. Ja aizskārums noticis interneta vidē, šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos.

Tieslietu ministrija aptaujāja un saņēma atbildes no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par personas tiesību aizsardzību, ja tiesību aizskārums noticis interneta vidē. Citās valstīs tiesību aizskārumiem internetā tiek nodrošināta tādi pati civiltiesiskā aizsardzība kā tad, ja aizskārums būtu noticis citā vidē. Visās šajās valstīs prasītājam, ja persona, kas internetā izplatījusi aizskarošo informāciju, nav zināma, ir vai nu tiesības lūgt tiesu, lai tā uzdod par pienākumu elektronisko sakaru komersantam un/vai interneta attiecīgās vietnes turētājam izpaust prasītājam ziņas par potenciālā atbildētāja identitāti, vai arī pašam prasītājam ir tiesības tieši pieprasīt šādu informāciju no elektronisko sakaru komersanta.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Tiesībsarga biroju, Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroju izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Elektronisko sakaru likumā. Priekšlikumu mērķis ir nodrošināt personai iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, proti, kad notikusi goda un cieņas vai personas neaizskaramības, privātās dzīves aizskaršana internetā, un arī saņemt atbilstošu tiesisko aizsardzību.

Lai noskaidrotu aizskārēju vai potenciālo atbildētāju lietā, būs jāvēršas pie elektronisko sakaru komersanta un/vai interneta attiecīgās vietnes turētāja, lai konstatētu, no kādas IP adreses aizskarošā informācija internetā ir ievietota un kādai personai attiecīgā IP adrese ir izsniegta.

5.aprīlī nolemts, ka satiksmes ministram kā par Elektronisko sakaru likumu atbildīgajam ministram minētie priekšlikumi jāiesniedz Saeimā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments