• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 22. marta noteikumi Nr. 223 "Noteikumi par kritērijiem, pēc kādiem izvērtē, vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā minētās darbības Latvijā tiek veiktas brīvas konkurences apstākļos, un par prasībām Eiropas Komisijai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.2011., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/228378-noteikumi-par-kriterijiem-pec-kadiem-izverte-vai-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzeju-iepirkumu-likuma-minetas-darbibas-latvija-ti...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.226

Par grozījumiem Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

08.04.2011., Nr. 56

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 223

Pieņemts: 22.03.2011.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.223

Rīgā 2011.gada 22.martā (prot. Nr.18 36.§)

Noteikumi par kritērijiem, pēc kādiem izvērtē, vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā minētās darbības Latvijā tiek veiktas brīvas konkurences apstākļos, un par prasībām Eiropas Komisijai

Izdoti saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu
sniedzēju iepirkumu likuma 88.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka kritērijus, pēc kādiem par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē, vai konkrēta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība (turpmāk – konkrētā darbība) Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 88.panta pirmajā daļā minēto prasību saturu un kārtību, kādā tās iesniedzamas Eiropas Komisijai.

2. Lai izvērtētu, vai konkrētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā šo noteikumu 22.punktā minētos kritērijus, kā arī vismaz šādus Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem par konkurenci atbilstošos kritērijus: attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturojums, alternatīvu preču vai pakalpojumu esība, cenas un attiecīgo preču vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktiskā vai iespējamā esība tirgū.

3. Sagatavojot prasību Eiropas Komisijai par to, lai tā atzītu, ka konkrētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, ievēro šo noteikumu 7.punktā minēto prasības struktūru un prasībā norāda vismaz šajos noteikumos minēto citu informāciju.

4. Ja Konkurences padome, ņemot vērā šo noteikumu 2.punktā minētos nosacījumus, ir sagatavojusi atzinumu par to, vai konkrētā darbība tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, prasītājs šo atzinumu pievieno prasībai.

5. Šo noteikumu 3.punktā minēto prasību un šo noteikumu 4.punktā minēto atzinumu prasītājs elektroniski nosūta Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam uz elektroniskā pasta adresi Markt-C3@cec.eu.int.

6. Ja šo noteikumu 3.punktā minēto prasību un šo noteikumu 4.punktā minēto atzinumu nav iespējams nosūtīt elektroniski, prasītājs tos trijos eksemplāros nosūta Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Internal Market and Services

Directorate for Public Procurement Policy

B-1049 Brussels

Belgium

7. Sagatavojot prasību, ievēro šādu struktūru:

7.1. prasītājs (šo noteikumu 8., 9. un 10.punkts);

7.2. konkrētās darbības apraksts (šo noteikumu 11.punkts);

7.3. konkrētā tirgus definējums (šo noteikumu 12., 13. un 14.punkts);

7.4. normatīvo aktu uzskaitījums (šo noteikumu 15.punkts);

7.5. konkrētā tirgus analīze (šo noteikumu 16., 17., 18., 19., 20. un 21.punkts);

7.6. pamatojums tam, kāpēc uzskatāms, ka konkrētā darbība tiek veikta brīvas konkurences apstākļos (šo noteikumu 22.punkts).

8. Prasītājs šo noteikumu izpratnē ir par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Ja ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistītais uzņēmums arī veic darbību, uz kuru ir attiecināma prasība, tad par prasītāju uzskata gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, gan saistīto uzņēmumu un attiecīgi informāciju prasībā norāda gan par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, gan par saistīto uzņēmumu.

9. Ja prasītājs ir par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija, šajos noteikumos (izņemot šo noteikumu 10.punktu) minēto informāciju prasībā norāda par katru komersantu, kurš veic konkrēto darbību. Ja šādu komersantu skaits ir lielāks par 10, informāciju sniedz par tiem komersantiem, kuriem pieder vismaz 10 % no konkrētā ģeogrāfiskā tirgus. Ja prasībā norādāmā informācija ir līdzīga vai vienāda attiecībā uz vairākiem komersantiem, informāciju var apvienot, īpaši to norādot.

10. Prasībā attiecībā uz prasītāju norāda:

10.1. prasītāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

10.2. prasītāja statusu:

10.2.1. par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija;

10.2.2. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

10.2.2.1. publiskā institūcija;

10.2.2.2. publiskās institūcijas uzņēmums;

10.2.2.3. privāto tiesību subjekts;

10.3. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem – atsauci uz Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktu, kas dod tiesības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem iesniegt prasību Eiropas Komisijai.

11. Prasībā raksturo konkrēto darbību, par kuru iesniedz prasību. Ja uzskatāms, ka konkrētā darbība tiek veikta brīvas konkurences apstākļos tikai kādā Latvijas teritorijas daļā, nevis visā Latvijas teritorijā, tad precizē šo teritoriju.

12. Analizējot konkrēto tirgu, ņem vērā:

12.1. konkrēto preču tirgu, kas ietver visas preces vai pakalpojumus, ko patērētājs uzskata par aizvietojamiem, ņemot vērā to īpašības, cenu vai darbības mērķi, un kas definējams, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

12.1.1. fiziskās līdzības pakāpe starp attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem;

12.1.2. jebkāda atšķirība preču vai pakalpojumu izmantošanas mērķī;

12.1.3. cenu atšķirība starp attiecīgo preci vai pakalpojumu un tā aizvietotāju;

12.1.4. izmaksas, kas rodas, aizstājot attiecīgo preci vai pakalpojumu ar aizvietotāju, ja tas attiecas uz potenciāli konkurējošām precēm vai pakalpojumiem;

12.1.5. patērētāju dotā priekšroka kādam preces vai pakalpojuma veidam vai kategorijai;

12.1.6. preču vai pakalpojumu iedalījums saskaņā ar klasifikāciju (piemēram, saskaņā ar preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA));

12.2. konkrēto ģeogrāfisko tirgu, kas atbilst teritorijai, kurā konkrētie komersanti piedāvā preces vai pakalpojumus, kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences apstākļi un kura var tikt nošķirta no blakus esošajām teritorijām, galvenokārt ņemot vērā konkurences apstākļu ievērojamās atšķirības šajās teritorijās, un kas definējams, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

12.2.1. attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašības un raksturojums;

12.2.2. barjeras ieiešanai tirgū;

12.2.3. patērētāju dotā priekšroka;

12.2.4. ievērojamas tirgus sektoru atšķirības vai būtiskas cenu atšķirības blakus esošajās teritorijās;

12.2.5. transporta izmaksas.

13. Ievērojot šo noteikumu 12.1.apakšpunktu, prasībā:

13.1. definē konkrēto preču tirgu vai tirgus, kurus Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā, veicot konkrētās darbības analīzi;

13.2. skaidro, kā ir ņemti vērā šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētie faktori;

13.3. sniedz pamatojumu pieņēmumiem vai atzinumiem;

13.4. norāda preces vai pakalpojumus, kurus tieši vai netieši ietekmē šī prasība;

13.5. norāda aizvietotājpreču un pakalpojumu kategorijas;

13.6. ja iespējams, attiecībā uz aizvietotājprecēm un pakalpojumiem norāda, vai tie attiecīgo preci vai pakalpojumu spēj aizvietot:

13.6.1. pilnīgi (ja patērētāji tos pirktu nekavējoties pat tad, ja attiecīgās preces vai pakalpojuma cena paaugstinātos nedaudz);

13.6.2. viegli (ja patērētāji tos pirktu, ja attiecīgās preces vai pakalpojuma cena paaugstinātos apmēram par 5 %);

13.6.3. nepilnīgi (ja patērētāji tos pirktu tikai tad, ja attiecīgās preces vai pakalpojuma cena paaugstinātos ievērojami);

13.6.4. daļēji (ja tie var aizstāt attiecīgās preces vai pakalpojumus tikai noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, tikai uz kādu periodu gada laikā vai tikai ierobežotai lietošanai).

14. Ievērojot šo noteikumu 12.2.apakšpunktu, prasībā:

14.1. definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu vai tirgus, kurus Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā, veicot konkrētās darbības analīzi;

14.2. skaidro, kā ir ņemti vērā šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minētie faktori;

14.3. sniedz pamatojumu pieņēmumiem vai atzinumiem;

14.4. norāda teritoriju, kurā komersanti, kurus skar šī prasība, darbojas konkrētajā preču tirgū;

14.5. sniedz pamatojumu tam, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks nekā Latvijas teritorija (ja prasītājs to ir norādījis).

15. Lai atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 87.panta otrajai daļai secinātu, vai konkrētā darbība tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, prasībā norāda piemērojamos attiecīgās nozares normatīvos aktus, kas atbilst Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

16. Prasībā sniedz pamatojumu tam, kāpēc uzskatāms, ka pieeja konkrētajam tirgum nav ierobežota.

17. Šo noteikumu 18.punktā minēto informāciju norāda par katru konkrēto tirgu, par katru no trim pēdējiem finanšu gadiem un par katru no šīm teritorijām:

17.1. Eiropas Ekonomikas zonas teritorija;

17.2. Eiropas Savienības teritorija;

17.3. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu teritorija;

17.4. katra Eiropas Savienības dalībvalsts un katra Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valsts, kurā prasītājs veic konkrēto darbību;

17.5. konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, ja tas nav pilnībā aptverts ar šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minētajām teritorijām.

18. Prasībā sniedz šādu informāciju:

18.1. kopējais tirgus apjoms attiecībā uz pārdoto preču vai pakalpojumu vērtību (euro) un apjomu (vienības), kas minētajās teritorijās atbilst preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, pieskaitot importu un atņemot eksportu (norāda šim nolūkam izmantoto aprēķina bāzi un avotus un pievieno dokumentus, kas apstiprina aprēķinu, ja tie ir pieejami);

18.2. prasītāja realizēto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība un apjoms un prasītājam piederošā tirgus daļa;

18.3. visu tādu konkurentu (tajā skaitā importētāju) tirgus daļas vērtība un, ja zināms, apjoms, kuriem pieder vismaz 10 % no konkrētā ģeogrāfiskā tirgus (pievieno dokumentus, kas apstiprina šo tirgus daļu vērtības un apjoma aprēķinu, ja tie ir pieejami, un norāda šo konkurentu nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruņa un faksa numuru, kā arī to kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un tālruņa numuru);

18.4. Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā importēto preču vai pakalpojumu kopējā vērtība un apjoms, kā arī to eksportētājvalstis, precizējot:

18.4.1. prasītāja importēto preču vai pakalpojumu daļu;

18.4.2. apjomu, kādā tirdzniecības kvotas, tarifi un beztarifu barjeras traucē šo preču vai pakalpojumu importam;

18.4.3. apjomu, kādā transporta un citas izmaksas ietekmē šo preču vai pakalpojumu importu;

18.5. apjoms, kādā tirdzniecībai starp valstīm Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā traucē:

18.5.1. transporta un citas izmaksas;

18.5.2. citas beztarifu barjeras;

18.6. veids, kādā prasītājs ražo un pārdod preces vai pakalpojumus (piemēram, preces tiek ražotas vietējā teritorijā, tās pārdod vietējais izplatītāju tīkls);

18.7. prasītāja preču vai pakalpojumu cenu līmeņa salīdzinājums katrā Eiropas Savienības dalībvalstī un katrā Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstī, kā arī cenu līmeņa salīdzinājums starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm un citām teritorijām, kurās preces tiek ražotas vai pakalpojumi tiek sniegti;

18.8. prasītāja vertikālās integrācijas veids un pakāpe, salīdzinot ar tā galvenajiem konkurentiem;

18.9. aktīvi vai infrastruktūra, kuru prasītājs izmanto kopā ar citiem komersantiem vai kuru tas izmanto, lai veiktu vairāk nekā vienu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību, norādot, vai šādu aktīvu vai infrastruktūras izmantošana ir saistīta ar speciāliem nosacījumiem (piemēram, ar universālo pakalpojumu saistībām vai speciālajām tiesībām), un norādot šos nosacījumus.

19. Prasībā norāda:

19.1. vai pēdējo piecu gadu laikā attiecīgo preču ģeogrāfiskajā tirgū ir ienācis jauns tirgus dalībnieks un ieguvis būtisku tirgus daļu. Ja atbilde ir apstiprinoša, ja iespējams, norāda attiecīgā komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un tā kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un tālruņa numuru, kā arī novērtē šā komersanta pašreizējo tirgus daļu;

19.2. vai ir komersanti (tajā skaitā tie, kuri šobrīd veic darbību tikai tajos tirgos, kas ir ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas robežām), kuri varētu ienākt tirgū. Ja atbilde ir apstiprinoša, sniedz tai pamatojumu un, ja iespējams, norāda šo komersantu nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un to kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un tālruņa numuru, kā arī norāda iespējamo laikposmu, kurā šie komersanti varētu ienākt tirgū;

19.3. faktorus, kuri ietekmē komersanta ienākšanu konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un konkrētajā preču tirgū, ja iespējams, ņemot vērā šādus kritērijus:

19.3.1. kopējās izmaksas, lai ienāktu tirgū (piemēram, pētniecības un izstrādes, izplatīšanas, veicināšanas, reklāmas, pēcpārdošanas pakalpojumu izmaksas), kas ir salīdzināmas ar perspektīva un nozīmīga konkurenta izmaksām, norādot šā konkurenta tirgus daļu;

19.3.2. normatīvās vai administratīvās barjeras ieiešanai tirgū (piemēram, licences saņemšana vai atbilstība standartiem);

19.3.3. ierobežojumi, kurus rada patenti, zinātība un citas intelektuālā īpašuma tiesības konkrētajā tirgū, kā arī jebkurš ierobežojums, kas saistīts ar šo tiesību izmantošanu;

19.3.4. apjoms, kādā prasītājs ir patenta, zinātības un citu intelektuālā īpašuma tiesību licenciāts vai licenciārs konkrētajā tirgū;

19.3.5. apjomradītu ietaupījumu svarīgums preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā konkrētajā tirgū;

19.3.6. pieeja piegādes avotiem (piemēram, izejvielu piegādes avotiem).

20. Prasībā sniedz pārskatu par pētniecības un izstrādes svarīgumu attiecībā uz komersantu, kurš darbojas konkrētajā tirgū, lai konkurētu ilgtermiņā. Prasībā apraksta konkrētajā tirgū prasītāja veikto pētniecības un izstrādes darbu būtību, ja iespējams, ņemot vērā šādus kritērijus:

20.1. pētniecības un izstrādes intensitāte, ko nosaka attiecība starp pētniecības un izstrādes izmaksām un apgrozījumu, un progress konkrētajā tirgū un attiecībā uz prasītāju;

20.2. tehnoloģijas attīstība (galvenokārt preču vai pakalpojumu, ražošanas procesu un izplatīšanas sistēmu attīstība) konkrētajā tirgū konkrētā laikposmā;

20.3. būtiskākās inovācijas, kas ir radītas konkrētajā tirgū, un komersanti, kuri tās ir radījuši;

20.4. inovāciju cikls konkrētajā tirgū un cikla fāze, kurā atrodas prasītājs.

21. Prasībā norāda apjomu, kādā pastāv sadarbības līgumi (horizontālie vai vertikālie) konkrētajā tirgū, kā arī sniedz precīzu informāciju par prasītāja noslēgtajiem būtiskākajiem sadarbības līgumiem konkrētajā tirgū (piemēram, par pētniecības un izstrādes līgumiem, licences līgumiem, kopražošanu, specializāciju, izplatīšanu, ilgtermiņa piegādēm un informācijas apmaiņu).

22. Prasībā sniedz pamatojumu tam, kāpēc uzskatāms, ka konkrētā darbība konkrētajā preču tirgū un konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, un norāda vismaz šādu informāciju:

22.1. ziņas par pieciem galvenajiem prasītāja piegādātājiem, kas nav prasītāja saistītie uzņēmumi, – nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un to kontaktpersonu vārds, uzvārds, amats un tālruņa numurs, kā arī katra piegādātāja daļa prasītāja pirkumos (tādu izejvielu vai preču pirkumi, kuras izmanto attiecīgo preču ražošanai);

22.2. ziņas par prasītāja piegādātājiem, kas ir prasītāja saistītie uzņēmumi, – nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un to kontaktpersonu vārds, uzvārds, amats un tālruņa numurs, kā arī katra piegādātāja daļa prasītāja pirkumos (tādu izejvielu vai preču pirkumi, kuras izmanto attiecīgo preču ražošanai);

22.3. konkrētajā tirgū pastāvošo izplatīšanas kanālu un pēcpārdošanas pakalpojumu tīklu apraksts, ja iespējams, ņemot vērā šādus kritērijus:

22.3.1. pastāvošās izplatīšanas sistēmas un to svarīgums konkrētajā tirgū. Prasībā norāda arī apjomu, kādā izplatīšanu nodrošina prasītāja saistītie uzņēmumi vai citas personas;

22.3.2. konkrētajā tirgū sniegtie pēcpārdošanas pakalpojumi (piemēram, uzturēšanas un remonta pakalpojumi) un to nozīme konkrētajā tirgū. Prasībā norāda arī apjomu, kādā pēcpārdošanas pakalpojumus nodrošina prasītāja saistītie uzņēmumi vai citi komersanti;

22.4. ja iespējams, novērtējums par preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas kopējo kapacitāti Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs pēdējo triju gadu laikā. Prasībā norāda arī to, kāda bija prasītāja preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas kapacitāte šajā laikposmā un cik daudz tā tika izmantota;

22.5. cita informācija, kas attiecas uz piegādēm un ir būtiska prasības izvērtēšanai;

22.6. ziņas par pieciem galvenajiem prasītāja klientiem, kas nav prasītāja saistītie uzņēmumi, – nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, tālruņa un faksa numurs un to kontaktpersonu vārds, uzvārds, amats un tālruņa numurs, kā arī katra klienta daļa no prasītāja kopējā attiecīgo preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjoma;

22.7. pieprasījuma struktūras raksturojums, precizējot:

22.7.1.  tirgus attīstības fāzi (piemēram, attīstības sākums, paplašināšanās, briedums un kritums), kā arī paredzamo pieprasījuma pieauguma procentu;

22.7.2. patērētāju izvēles svarīgumu attiecībā uz lojalitāti preču zīmei, preču diferenciāciju un pilnīga preču klāsta pieejamību;

22.7.3. tirgus pieprasījuma koncentrācijas vai izkliedes pakāpi;

22.7.4. dažādas patērētāju grupas un raksturojot tipisko patērētāju katrā grupā;

22.7.5. ekskluzīvo izplatīšanas līgumu un citu ilgtermiņa līgumu nozīmīgumu;

22.7.6. pieprasījuma daļu, kuru veido publiskās institūcijas (pasūtītāji) un publisko institūciju uzņēmumi;

22.8. patērētāju aktivitātes pakāpes novērtējums attiecībā uz piegādātāju maiņu vai atkārtotu līgumu noslēgšanu pēdējo piecu gadu laikā (norāda šim nolūkam izmantotos avotus un pievieno dokumentus, kas to apstiprina, ja tie ir pieejami).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!