— tiekoties ar Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskapu Aleksandru

Vakar Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskapu Aleksandru Kudrjašovu, lai pārrunātu valsts vizīti Grieķijā, uz kuru Valsts prezidents un viņu pavadošā delegācija, kuras sastāvā ir arī tēvs Aleksandrs, devās vakar pēcpusdienā. Grieķijā 96 procenti iedzīvotāju ir pareizticīgie un baznīca atdalīta no valsts.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— tiekoties ar zemkopības ministru

Vakar, 16.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar zemkopības ministru Pēteri Salkazanovu. G.Ulmanis interesējās par Lauku attīstības programmas īstenošanas gaitu, valsts subsīdiju sadali un izmantošanu, kā arī lūdza sniegt informāciju par pavasara sējas iespējamajiem apjomiem valstī.

Zemkopības ministrs informēja Valsts prezidentu, ka Lauku attīstības programmas izpildes nodrošināšanā liela loma ir pie Ministru kabineta izveidotajai Konsultatīvajai padomei, kurā iekļauti ne vien ministriju, bet arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, un tas nodrošina kompleksu problēmu risinājumu.

Uzsverot sabiedrisko organizāciju — lauksaimniecības nozaru asociāciju — nozīmi lauku attīstībā, likumu izstrādē un to īstenošanā, P.Salkazanovs pauda savu viedokli, ka ir jāizveido viena visas nozaru asociācijas apvienojoša organizācija, kas aizstāvētu zemnieku un lauksaimniecības nozaru intereses un sadarbotos ar Zemkopības ministriju.

Valsts prezidents un zemkopības ministrs pārrunāja situāciju laukos un atzina, ka veicināmi tirgus aizsardzības mehānismi. P.Salkazanovs informēja par lauku ražotņu atbilstību Eiropas Savienības prasībām un uzsvēra, ka lopu izcelsmes sertifikāta ieviešana, veicot lopu reģistrāciju, ļaus pieprasīt stingrākus noteikumus no gaļas importētājiem un tādējādi tiks ieviests vēl viens no nepieciešamajiem tirgus regulējošiem instrumentiem.

Šī bija pirmā Valsts prezidenta tikšanās ar zemkopības ministru.

— aicinot uz sadarbību ārvalstu zinātniekus

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vairākiem ārvalstu zinātniekiem ir nosūtījis vēstules ar uzaicinājumu kļūt par Valsts prezidenta un premjerministra izveidotās vēsturnieku komisijas locekļiem. Vēstules ir nosūtītas Johannesa Gūtenberga vārdā nosauktās Maincas universitātes profesoram Ervinam Oberlanderam ( Erwin Oberlander ), Stenfordas universitātes profesoram Normanam Naimarkam ( Norman Naimark ), Viskonsīnas universitātes profesoram Alfrēdam Ērikam Sennam ( Alfred Erich Senn ), profesoram Kristoferam Valbekam ( Kristofer Wahlback ) no Zviedrijas, ASV Ārpolitikas Nacionālās komitejas prezidentam un organizācijas "Jews survivers in Latvia" viceprezidentam Dr. Džordžam Švābam ( George D. Schwab ), kā arī bijušajam Zviedrijas premjerministram Karlam Biltam ( Carl Bildt ), kuru Valsts prezidents aicina kļūt par komisijas līdzpriekšsēdētāju. Starptautiskās vēsturnieku komisijas vadībā būtu Vēstures institūta direktors Andris Caune un Karls Bilts.

Valsts prezidents vēstulēs uzsver, ka ārvalstu zinātnieku un sabiedrisko darbinieku iesaiste veicinās komisijas darba objektivitāti un ļaus labāk iepazīties ar Rietumos izstrādātajām vēstures izpētes metodēm. Latvijas sabiedrībai nepieciešama vēstures pilnīga izzināšana, jo, nepastāvot neatkarīgai valstij, vēstures apziņa sabiedrībā tika izkropļota. G.Ulmanis uzsver, ka komisija veicinās 1939. — 1991. gada perioda izpēti, īpašu uzmanību pievēršot tālaika Latvijā pastāvošajiem totalitārajiem režīmiem, to izplatītajai ideoloģijai un tajā laikā veiktajiem noziegumiem pret cilvēci. Vēstures komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir dot ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem, kā arī skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs, teikts vēstulēs.

Tuvākajās dienās Valsts prezidents nosūtīs vēstules vēl trim zinātniekiem no Krievijas, Lielbritānijas un ASV, aicinot viņus iekļauties komisijas darbā.

Iecerēts, ka pirmā komisijas sēde pilnā sastāvā notiks vasaras sākumā.

Valsts prezidenta preses dienests