Eiropas Komisija:
Par atkritumu pārstrādi otrreizējās izejvielās

Eiropas rūpniecības un patērētāju radītos atkritumus aizvien vairāk pārstrādā otrreizējās izejvielās un jaunos ražojumos, nevis vienkārši apglabā izgāztuvēs. Tomēr agrāk trūka skaidru kritēriju, lai noteiktu, kad no atkritumiem iegūtais materiāls vairs nav uzskatāms par atkritumiem, bet gan par citiem produktiem vai izejvielām. 31.martā pieņemta pirmā regula šajā jomā, kurā noteikti kritēriji, kad dzelzs un tērauda lūžņi un alumīnija lūžņi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem. Regulas mērķis ir stimulēt Eiropas otrreizējās pārstrādes tirgus.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Mums jāsaprot, ka atkritumi ir vērtīgs resurss. Šodien pieņemtie kritēriji attiecībā uz materiālu plūsmām, kuri nosaka, kad atkritumi pārstāj būt atkritumi, būs ievērojams stimuls pārstrādes rūpniecībai un pakalpojumiem. Tas ir vēl viens ievērojams solis ceļā uz Eiropas mērķi kļūt par resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku un pārstrādājošu sabiedrību.”

Svarīgs šo noteikumu mērķis ir aktivizēt pārstrādes tirgus ES. Tas radīs tiesisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus pārstrādes uzņēmumiem, novērsīs lieku administratīvo slogu pārstrādes sektorā, jo uz drošām un tīrām otrreizējām izejvielām vairs neattieksies tiesību akti par atkritumiem, un uzlabos Eiropas rūpniecības apgādi ar izejvielām.

Skaidru un saskaņotu kritēriju trūkuma dēļ agrāk veidojās situācija, kad dažas dalībvalstis izstrādāja atšķirīgu un reizēm savā starpā nesaderīgu regulējumu attiecībā uz pārstrādātiem materiāliem.

31.martā pieņemtā regula nozīmē, ka tīri un droši metāllūžņi vairs nav jāklasificē kā atkritumi, ja ražotāji izmanto kvalitātes vadības sistēmu un atbilstību kritērijiem apliecina ar katram metāllūžņu sūtījumam pievienotu atbilstības apliecinājumu.

Pirms metāllūžņus pārstāj uzskatīt par atkritumiem, ir jābūt paveiktai jebkādai apstrādei (griešanai, sasmalcināšanai, tīrīšanai, atsārņošanai u.c.), kas nepieciešama, lai sagatavotu metāllūžņus izmantošanai tērauda vai alumīnija lietuvēs vai rūpnīcās. Piemēram, veci automobiļi ir jādemontē, jāaizvāc šķidrumi un bīstamie savienojumi, un atlikušais metāls jāapstrādā, lai iegūtu tīrus un kritērijiem atbilstošus metāllūžņus.

Kritēriji, kas nosaka, kad atkritumi pārstāj būt atkritumi, tika ieviesti ar jauno Atkritumu pamatdirektīvu, kuras mērķis ir panākt daudz plašāku otrreizējo pārstrādi un samazināt vajadzību pēc papildu dabas resursu ieguves. Ilgtermiņa mērķis ir padarīt Eiropu par pārstrādājošu sabiedrību, proti, sabiedrību, kas nepieļauj atkritumu rašanos, bet nenovēršami radušos atkritumus pēc iespējas izmanto kā resursu.

Atkritumu pamatdirektīva balstās uz vispārpieņemtiem videi nekaitīgas atkritumu apsaimniekošanas principiem. Tā paredz piecpakāpju atkritumu hierarhiju, lai sekmētu radušos atkritumu novēršanu, sagatavošanos atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un cita veida otrreizēju izmantošanu. Vēl joprojām visierastākais sadzīves atkritumu iznīcināšanas veids vairumā dalībvalstu ir to apglabāšana atkritumu poligonā, taču šis paņēmiens būtu jāizmanto vienīgi kā pēdējā iespēja. ES atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķis ir panākt, lai atkritumu apsaimniekošanā pēc iespējas vairāk izmanto atkritumu hierarhijas augstākajām pakāpēm atbilstošus paņēmienus; un ar to tiek ieviests aprites cikla skatījums, lai nodrošinātu, ka ikvienam izvēlētajam paņēmienam kopumā ir ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem risinājumiem.

Turpmākie pasākumi

Regula stāsies spēkā pēc tās publicēšanas un būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs, kad būs pagājis sešu mēnešu pārejas periods. Pašlaik Komisija sagatavo kritērijus par citiem ES pārstrādes tirgiem nozīmīgiem materiāliem, kā varš, papīrs, stikls un komposts.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa